Apskatīt Toradži izejas kodu

{{Vērtīgs raksts}}
{{Etniskas grupas infokaste 
|image         = [[Attēls:Célèbes 6543a.jpg|300px]]
|image_caption = Toradžu meitenes kāzu ceremonijas laikā. 
|group         = Toradži
|pop           = 650000 <ref name="official">{{Tīmekļa atsauce|url = http://www.toraja.go.id/sosial.php|title = Toradžu zemes oficiālā mājas lapa|accessdate = 2006/10/04|language = [[indonēziešu valoda|indonēziešu valodā]]|archiveurl = https://web.archive.org/web/20060529201932/http://www.toraja.go.id/sosial.php|archivedate = {{dat|2006|05|29||bez}}}}</ref> 
|popplace      = [[Sulavesi]] 
|languages     = sadantoradža, kalumpana, mamasa, tae, talondo un toala. 
|rels          = [[protestantisms]] (65,15%), [[katolicisms]] (16,97%), [[islāms]] (5,99%) un aluktodolo (5,99%) <ref name="official" /> 
}}

'''Toradži''' ir [[tauta]] [[Indonēzija]]i piederošajā [[Sulavesi]] salā. Pie tās pieder ap 650 000 cilvēku, no kuriem 450 000 joprojām dzīvo toradžu tradicionālajā teritorijā Tanatoradžā.<ref name="official" /> Lielākā daļa iedzīvotāju ir [[Kristietība|kristieši]], bet pārējie ir [[Islāms|musulmaņi]] vai pieder vietējai [[animisms|animistu]] reliģijai alukai (''aluk'' — "ceļš"). Indonēzijas valdība oficiāli atzīst šo reliģiju ar nosaukumu "aluktodolo" (''Aluk To Dolo'' — "senču ceļš").

Vārds "toradži" cēlies no kaimiņos dzīvojošo bugiešu valodas vārdiem ''to riaja'', kas nozīmē "cilvēki no kalnienes". [[Nīderlande|Nīderlandiešu]] koloniālā valdība oficiāli nosauca šo grupu par ''Toraja'' 1909. gadā.<ref name="Nooy-Palm1975">{{Laikraksta atsauce|author=Nooy-Palm, Hetty| title=Introduction to the Sa'dan People and their Country| journal=Archipel| volume=15 |year=1975 |pages=163–192}}</ref> Toradži ir pazīstami ar saviem sarežģītajiem [[apbedīšana]]s rituāliem un klintīs izcirstajām kapenēm, kā arī ar savām tradicionālajām laivveida ēkām tonkonaniem un krāsainajiem kokgrebumiem. Toradžiem bēres ir nozīmīgs notikums, ar ko saistītie rituāli, kurus parasti apmeklē simtiem cilvēku, ilgst vairākas dienas.

Līdz pat 20. gadsimtam toradži dzīvoja patstāvīgos, no pārējās pasaules nošķirtos ciematos un praktizēja animismu. 20. gadsimta sākumā nīderlandiešu misionāri uzsāka mēģinājumus pievērst toradžus kristietībai. 20. gadsimta 70. gados, kad Toradžu zeme kļuva atvērtāka ārpasaulei, tā kļuva par Indonēzijas [[Tūrisms|tūrisma]] ikonu; to izmantoja tūrisma attīstītāji un pētīja [[antropoloģija|antropologi]].<ref name="Adams1990">{{Laikraksta atsauce|last=Adams|first=Kathleen M.|title=Cultural Commoditization in Tana Toraja, Indonesia|url=http://209.200.101.189/publications/csq/csq-article.cfm?id=841|journal=Cultural Survival Quarterly|volume=14|issue=1|date=janvārī 31, 1990|accessdate=2007-05-18|archiveurl=https://web.archive.org/web/20070927222440/http://209.200.101.189/publications/csq/csq-article.cfm?id=841|archivedate=2007-09-27}}</ref> Ap 1990. gadu, kad tūristu pieplūdums sasniedza augstāko punktu, toradžu sabiedrība bija ievērojami mainījusies — no agrāras kopienas, kurā liela nozīme bija ''Aluk To Dolo'' uz lielā mērā kristīgu kopienu.<ref name="Adams1995">{{Laikraksta atsauce|last=Adams|first=Kathleen M.|title=Making-Up the Toraja? The Appropriate of Tourism, Anthropology, and Museums for Politics in Upland Sulawesi, Indonesia| url=http://www.jstor.org/pss/3774103|journal= Ethnology| volume=34 |issue=2|pages=143|id={{ISSN|0014-1828}}|date=Spring 1995|accessdate=2007-05-18|doi=10.2307/3774103}}</ref>

== Etniskā identitāte ==
Pirms nīderlandiešu kolonizācijas un [[kristietība]]s ienākšanas, toradžiem, kas dzīvoja kalnainā apgabalā, nebija kopīgas identitātes un viņi neapzinājās sevi kā vienotu tautu, bet identificējās katrs ar savu [[ciems|ciematu]]. Lai gan kompleksie [[rituāls|rituāli]] radīja saikni starp kalnu ciematiem, pastāvēja atšķirības [[dialekts|dialektos]], rituālos un starp sociālo hierarhiju dažādos ciemos. "Toradži" (''to'' — cilvēki un ''riaja'' — kalni) sākotnēji bija apzīmējums, ko izmantoja ziemeļos zemienē dzīvojošā kaimiņu tauta [[bugieši]].<ref name="Nooy-Palm1975" /> Šo apzīmējumu parasti izmantoja zemienes iedzīvotāji, nevis paši toradži. Nīderlandes misionāru klātbūtne radīja toradžos apziņu, ka viņi ir vienota [[etnoss|etniska]] grupa un šī kopīgās identitātes apziņa auga līdz ar tūrisma uzplaukumu reģionā.<ref name="Adams1990" />

== Vēsture ==

17. gadsimtā Nīderlande sāka nostiprināt savu ekonomisko un politisko kontroli pār Sulavesi caur [[Nīderlandes Austrumindijas kompānija|Nīderlandes Austrumindijas kompāniju]]. Tomēr divus gadsimtus tā nepievērsa uzmanību toradžu apdzīvotajam kalnainajam apgabalam Sulavesi vidienē, jo pieeja tam bija apgrūtināta un tajā bija maz produktīvas lauksaimniecības zemes. Tikai 19. gadsimta beigās, kad [[islāms]] sāka strauji izplatīties Sulavesi dienvidos, it īpaši starp toradžiem kaimiņos dzīvojošajām tautām, nīderlandieši saskatīja kalnienēs dzīvojošajos animistos potenciālus kristiešus. 20. gadsimta divdesmitajos gados, ar nīderlandiešu koloniālās valdības atbalstu, reģionā darbību uzsāka Nīderlandes [[reformātu baznīca]]s misionāri.<ref name="Volkman1990">{{Laikraksta atsauce |last=Volkman |first=Toby Alice |title=Visions and Revisions: Toraja Culture and the Tourist Gaze |url= http://links.jstor.org/sici?sici=0094-0496%28199002%2917%3A1%3C91%3AVARTCA%3E2.0.CO%3B2-G |journal= American Ethnologist |issue=1 |volume=17 |pages=91–110 |accessdate=2007-05-18 |doi=10.1525/ae.1990.17.1.02a00060 |month=februārī |year=1990}}</ref> Papildus [[kristietība]]s ieviešanai nīderlandieši arī [[abolicionisms|atcēla verdzību]] un noteica vietējos nodokļus. Tika noteiktas toradžu zemes Tanatoradžas robežas, kas tika vilktas, vadoties pēc sadantoradžas valodas izplatības areāla. Sākotnēji toradžu zeme bija daļa no [[Luvu karaliste]]s, bet laika gaitā administratīvais statuss tika vairākkārt mainīts, un šodien Tanatoradža ir viens no [[Dienvidsulavesi]] provinces [[kabupatens|kabupateniem]] (reģencijām) ar centru [[Makale|Makalē]].<ref name="Volkman1990" />

Pirmie nīderlandiešu misionāri saskārās ar spēcīgu toradžu, it īpaši to [[elite]]s, pretestību, ko bija nokaitinājusi ienesīgās [[vergu tirdzniecība]]s atcelšana.<ref name="Nooy-Palm88">skat. Kis-Jovak et al (1988), Ch. 2, Hetty Nooy-Palm,''The World of Toraja'', pp. 12-18.</ref> Daži toradži tika piespiedu kārtā pārvietoti uz zemienēm, kur nīderlandiešiem bija vieglāk viņus kontrolēt. Augstie nodokļi grāva toradžu elites labklājību. Tomēr nīderlandiešiem neizdevās apspiest toradžu kultūru un tikai daži toradži pievērsās kristietībai; 1950. gadā tikai 10% toradžu bija kristieši.<ref name="Ngelow2004">{{Laikraksta atsauce|last=Ngelow|first=Zakaria J.|url=http://www.nanzan-u.ac.jp/SHUBUNKEN/publications/miscPublications/I-R/pdf/45-Ngelow.pdf|format=PDF|title=Traditional Culture, Christianity and Globalization in Indonesia: The Case of Toradžu Christians|journal=Inter-Religio|volume=45|date=Summer 2004|accessdate=2007-05-18|archiveurl=https://web.archive.org/web/20070620185600/http://www.nanzan-u.ac.jp/SHUBUNKEN/publications/miscPublications/I-R/pdf/45-Ngelow.pdf|archivedate=2007-06-20}}</ref><ref name="Nooy-Palm88" />

20. gadsimta trīsdesmitajos gados toradžiem uzbruka zemienēs dzīvojošie musulmaņi, tādējādi izraisot kristianizācijas vilni starp toradžiem, kas vēlējās izrādīt pretestību musulmaņiem un cerēja uz Nīderlandes aizsardzību. 1951. gadā (pēc [[Indonēzija]]s neatkarības iegūšanas) islāma separātisti sāka cīņu par savas valsts izveidi Sulavesi dienvidos. [[Partizānu karš]], kas ilga līdz 1965. gadam, izraisīja masveida pāriešanu kristietībā.<ref name="Volkman1983">{{Laikraksta atsauce|last=Volkman|first=Toby Alice|title=A View from the Mountains|url=http://www.cs.org/publications/csq/csq-article.cfm?id=150|journal=Cultural Survival Quarterly|issue=4|volume=7|date=decembrī 31, 1983|accessdate=2007-05-18|archiveurl=https://web.archive.org/web/20070928070804/http://www.cs.org/publications/csq/csq-article.cfm?id=150|archivedate=2007-09-28}}</ref>

Piesliešanās Indonēzijas valdībai nedeva toradžiem drošību. 1965. gadā ar prezidenta dekrētu tika noteikts, ka ikvienam Indonēzijas pilsonim jāpieder pie vienas no piecām oficiāli atzītajām reliģijām: islāmam, kristietībai ([[katolicisms|katolicismam]] vai [[protestantisms|protestantismam]]), [[hinduisms|hinduismam]] vai [[budisms|budismam]].<ref name="Yang2005">{{Laikraksta atsauce|last=Yang|month=augustā|year=2005|first=Heriyanto|title=The history and legal position of Confucianism in postindependence Indonesia|journal=Marburg Journal of Religion|volume=10|issue=1|url=http://web.uni-marburg.de/religionswissenschaft/journal/mjr/pdf/2005/yang2005.pdf|format=PDF|accessdate=2007-05-18|archive-date=2006-09-10|archive-url=https://web.archive.org/web/20060910063300/http://web.uni-marburg.de/religionswissenschaft/journal/mjr/pdf/2005/yang2005.pdf}}</ref> Tā kā toradžu tradicionālā reliģija aluka nebija viena no oficiāli atzītajām reliģijām, toradži iebilda pret likumu. Lai atbilstu likumam, alukai bija jātiek pieņemtai kā daļai no kādas oficiālās reliģijas. 1969 gadā tā ar nosaukumu "aluktodolo" (''Aluk To Dolo'' — "senču ceļš") tika legalizēta kā [[Hinduisms|hinduistu]] [[sekta]].<ref name="Volkman1990" />

== Sabiedrība ==
Toradžu [[sabiedrība|sabiedrībā]] pastāv trīs galvenie piederības tipi: [[dzimta]]s, [[šķira]]s un [[reliģija|reliģiskā]] piederība.

=== Dzimtas piederība ===
[[Attēls:Tana Toraja.jpg|thumb|250px|Toradžu ciems]]
Dzimta (vai "paplašinātā ģimene") toradžu sabiedrībā ir primārā sociālā un politiskā grupa. Katrā ciemā parasti dzīvo viena dzimta. Ciema centrālā ēka ir tradicionālā tonkonana. Katrai šādai tonkonanai ir nosaukums, kas kļūst arī par ciemata nosaukumu. Laulības starp attāliem radiniekiem ir ierasta prakse, kas stiprina dzimtas vienotību. Laulības starp tuviem radiniekiem tiek pieļautas tikai dižciltīgo vidū, lai novērstu mantas izkliedēšanos.<ref name="Waterson1986">{{Laikraksta atsauce|title=The ideology and terminology of kinship among the Sa’dan Toraja|journal=Bijdragen tot de Taal-, Land- en Volkenkunde|author=Waterson, Roxana|volume=142|year=1986|issue=1|pages=87–112|url=http://www.kitlv-journals.nl/files/pdf/art_BKI_1261.pdf|format=PDF|accessdate=2007-05-18|archive-date=2020-08-09|archive-url=https://web.archive.org/web/20200809105132/http://www.kitlv-journals.nl/files/pdf/art_BKI_1261.pdf}}</ref> Dzimtas locekļi ir cieši saistīti un aktīvi palīdz cits citam saimniecībā, palīdz atmaksāt parādus un kopīgi piedalās rituālos.

Katrs cilvēks pieder gan mātes, gan tēva ģimenēm, tāpēc bērns manto no abiem vecākiem.<ref>{{Laikraksta atsauce |author=Waterson, Roxana |journal=Bijdragen tot de Taal-, Land- en Volkenkunde |title=Houses, graves and the limits of kinship groupings among the Sa’dan Toraja |volume=151 |issue=2 |year=1995 |url=http://www.kitlv-journals.nl/files/pdf/art_BKI_1545.pdf |format=PDF |pages=194–217 |accessdate=2007-05-18 |archive-date=2020-08-09 |archive-url=https://web.archive.org/web/20200809104846/http://www.kitlv-journals.nl/files/pdf/art_BKI_1545.pdf }}</ref> Arī bērnu vārdi tiek izvēlēti, pamatojoties uz radniecību — parasti tiek doti mirušu radinieku vārdi.

Pirms Tanatoradžas izveides un oficiālas adminstrācijas ieviešanas, katrs toradžu ciems bija autonoms. Gadījumos, kad dzimta nevarēja viena pati atrisināt kādu jautājumu, vairāki ciemi apvienojās vienā grupā; ciemi mēdza apvienoties pret citiem ciemiem. Saistība starp dzimtām tika nostiprināta ar asinīm, laulībām, dalot dzimtu senču mājas (tonkonanas) un tika apstiprināta rituāli apmainot bifeļus un cūkas. Šādas apmaiņas ne tikai palīdzēja veidot politiskās un kultūras saites starp dzimtām, bet arī noteica indivīda vietu sociālajā hierarhijā: kas salej palmu vīnu, kas ietin līķi līķautā un sagatavo upurdāvanas, kur kurš sēž, kādus ēdienus var un kādus nevar ēst un pat cik liela porcija katram pienākas.<ref name="Volkman1984" />

=== Šķiras piederība ===
Agrīnajā toradžu sabiedrībā attiecības dzimtā bija cieši saistītas ar sociālajām šķirām. Pastāvēja trīs slāņi: dižciltīgie, vienkāršie ļaudis un [[verdzība|vergi]]. Šķirisko piederību mantoja pa mātes līniju, tāpēc laulības ar zemākas šķiras sievieti bija tabu, bet, no otras puses, augstākas šķiras sievietes apprecēšana uzlaboja nākamās paaudzes sabiedrisko stāvokli. Dižciltīgie vēl mūsdienās saglabā savu pārākumu.<ref name="Adams1995" />

Dižciltīgie tika uzskatīti par pirmsenču tiešajiem pēctečiem.<ref name="Wellenkamp1998">{{Laikraksta atsauce|last=Wellenkamp|first=Jane C.|title=Order and Disorder in Toraja Thought and Ritual |url=https://archive.org/details/sim_ethnology_1988-07_27_3/page/311|journal= Ethnology| volume=27 |issue=3 |year=1988|pages=311–326|doi=10.2307/3773523}}</ref> Viņi dzīvoja tonkonanās, kamēr vienkāršie ļaudis dzīvoja bambusa būdās "banua". Vergi dzīvoja būdiņās, kas bija saceltas ap to īpašnieka tonkonanām. Vienkāršie ļaudis varēja precēties ar jebkuru, bet dižciltīgi parasti precējās ar ģimenes locekļiem, lai saglabātu savu statusu. Dažreiz dižciltīgie precējās arī ar kaimiņtautu dižciltīgajiem. Vienkāršajiem ļaudīm un vergiem bija liegts rīkot nāves svētkus. Neskatoties uz tuvo radniecību un statusa pārmantojamību, pastāvēja zināma sociālā mobilitāte, jo laulība vai izmaiņas materiālajā stāvoklī varēja izmainīt indivīda statusu sabiedrībā.<ref name="Waterson1986" /> Bagātība tika vērtēta pēc īpašumā esošo [[ūdensbifelis|ūdensbifeļu]] skaita.

Vergi bija ģimenes īpašums. Dažreiz toradži brīvprātīgi kļuva par vergiem parādu dēļ, tādējādi samaksājot ar savu darbu. Par vergiem kļuva arī kara gūstekņi un vergu tirdzniecība bija plaši izplatīta. Vergi varēja nopirkt sev brīvību, bet viņu bērni vienalga mantoja verga statusu. Vergiem bija aizliegts valkāt bronzu un zeltu, izrotāt savu māju ar kokgrebumiem, ēst no tiem pašiem traukiem, no kuriem ēda īpašnieki un stāties dzimumattiecībās ar brīvajām sievietēm (tas tika uzskatīts par noziegumu, kas [[nāvessods|sodāms ar nāvi]]).

=== Reliģiskā piederība ===
Toradžu tradicionālā reliģija ir [[politeisms|politeisks]] [[animisms]], ko sauc aluku ("ceļš", dažreiz tulko arī kā "likums"). Saskaņā ar toradžu [[mitoloģija|mitoloģiju]], to senči nokāpa no debesīm, izmantojot kāpnes, kas vēlāk tika izmantotas, lai sazinātos ar radītāju Puanmatua (''Puang Matua'').<ref name="myth">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.toraja.go.id/sejarah.php |title=toraja.go.id |access-date={{dat|2007|05|18||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20070520015120/http://www.toraja.go.id/sejarah.php |archivedate={{dat|2007|05|20||bez}} }}</ref> Visums, saskaņā ar aluku, ir sadalīts trīs daļās — debesīs, zemē un pazemē.<ref name="Nooy-Palm88" /> Dzīvnieki dzīvo pazemē, kas ir taisnstūrveida telpa, ko norobežo pīlāri; uz zemes dzīvo cilvēki, bet debesu pasaule atrodas virs abām pārējām un to sedz seglu formas jumts. Citi toradžu dievi ir Ponbanadžass di Rante (''Pong Bangajas di Rante'' — Zemes dievs), Indo Onononona (''Indo' Ongon-Ongon'' — dieviete, kas var izraisīt zemestrīces), Ponlalondons (''Pong Lalondong'' — nāves dievs), Indo Belo Tumbana (''Indo' Belo Tumbang'' — ārstniecības dieviete) un vēl vairāki citi.<ref name="philtar">{{Enciklopēdijas atsauce |title=Toraja Religion |encyclopedia=Overview of World Religion |publisher=St. Martin College, UK |accessdate=2006-09-06 |url=http://philtar.ucsm.ac.uk/encyclopedia/indon/toraj.html |archive-date=2006-10-06 |archive-url=https://web.archive.org/web/20061006221837/http://philtar.ucsm.ac.uk/encyclopedia/indon/toraj.html }}</ref>

Uz zemes vara pieder alukas priesteriem (''to minaa''), kuriem vārdos un darbos jāizrāda rūpes gan par dzīvi ([[lauksaimniecība|lauksaimniecību]]), gan par nāvi ([[bēres|bērēm]]). Aluka ir ne tikai reliģija, tā ietver arī likumus un paražas. Aluka regulē sabiedrisko dzīvi, lauksaimniecību un rituālus. Veids, kā aluku praktizē, katrā ciemā var būt nedaudz atšķirīgs. Viena kopīga iezīme ir nāves un dzīves rituālu nodalīšana. Toradži uzskata, ka nāves rituāli varētu sagraut viņu mirstīgās atliekas, ja tos apvienotu ar dzīvības rituāliem.<ref>Nāves rituālus sauc par "lejupkāpjošo dūmu" rituāliem, bet dzīves rituāli ir "augšupkāpjošo dūmu" rituāli; skat. Wellenkamp (1988).</ref> Abu veidu rituāli ir vienlīdz svarīgi. Laikā, kad sludināja Nīderlandes misionāri, kristīgajiem toradžiem tika liegts piedalīties dzīvības rituālos, bet atļauts piedalīties nāves rituālos.<ref name="Ngelow2004" /> Līdz ar to mūsdienās vairāk tiek praktizēti ar nāvi saistītie rituāli.

== Kultūra ==

=== Tonkonana ===
[[Attēls:Toraja house.jpg|thumb|250px|Trīs tonkonanas toradžu ciemā.]]

Tonkonanas ir tradicionālas toradžu dzimtas mājas. Tās celtas uz gariem koka pāļiem, uz kuriem balstās izliekts [[bambuss|bambusa]] jumts un to ārsienas izrotātas ar kokgrebumiem sarkanā, melnā un dzeltenā krāsā. Vārds "tonkonana" cēlies no toradžu ''tongkon'' ("sēdēt").

Tonkonana ir centrālā vieta toradžu sabiedriskajā dzīvē. Ar tonkonanu saistītie rituāli ir svarīga toradžu garīgās dzīves daļa, jo tonkonana simbolizē saikni ar senčiem, dzīvajiem un nākotnes pēctečiem.<ref name="Volkman1984">{{Laikraksta atsauce| author=Volkman, Toby Alice| journal=American Ethnologist| title=Great Performances: Toraja Cultural Identity in the 1970s| volume=11 |issue=1 | url= http://links.jstor.org/sici?sici=0094-0496%28198402%2911%3A1%3C152%3AGPTCII%3E2.0.CO%3B2-%23 |accessdate=2007-05-21| month=February| year=1984| pages=152| doi=10.1525/ae.1984.11.1.02a00090}}</ref> Saskaņā ar toradžu mītu, pirmā tonkonana tika uzcelta debesīs uz četriem stabiem un tās jumts bija no [[Indija]]s auduma. Kad pirmais toradžu sencis nokāpa uz zemes, viņš uzcēla šīs ēkas repliku un noturēja lielu ceremoniju.<ref name="tongkonan">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.toraja.net/culture/arcitecture/index.html|title=Toraja Architecture|publisher=Ladybamboo Foundation|accessdate=2009-09-04|archiveurl=https://web.archive.org/web/20090727131128/http://www.toraja.net/culture/arcitecture/index.html|archivedate=2009-07-27}}</ref>

Tonkonanas celtniecība ir smags darbs un parasti tajā iesaistās visa dzimta. Ir trīs veidu tonkonanas: tonkonanlajuka (''tongkonan layuk''), kas ir ciema garīgais centrs un ciema vadības mītne, tonkonanpekamberana (''tongkonan pekamberan'') pieder dzimtas locekļiem, kas atbild par tradīciju ievērošanu un tonkonanbatu (''tongkonan Batu''), kas ir pārējo dzimtas locekļu mītnes. Mūsdienās tonkonanu ekskluzivitāte mazinās, jo vienkāršās šķiras pārstāvji tagad strādā ienesīgos darbos citur Indonēzijā un viņu ģimenes var atļauties uzcelt tonkonanas.

=== Kokgrebumi ===

Toradži [[kokgrebums|kokgrebumos]] izsaka sabiedriski un reliģiski nozīmīgas idejas. Katrs kokgrebums tiek nosaukts savā vārdā. Bieži sastopami motīvi ir dzīvnieki un augi, kas katrs kaut ko simbolizē. Piemēram, tādi ūdens augi un dzīvnieki, kā [[krabis|krabji]], [[varde|kurkulis]] un [[elodejas]] simbolizē auglību. Attēlā redzams toradžu kokgrebums, kas sastāv no 15 kvadrātveida paneļiem. Apakšējā paneļa centrā redzams bifelis, kas simbolizē bagātību. Centrālajā panelī attēlots mezgls un lāde, kas pauž cerību, ka visi ģimenes pēcnācēji būs laimīgi un dzīvos harmonijā, gluži kā mantas, kas droši noglabātas lādē. Augšējos stūros attēloti ūdensdzīvnieki, kas norāda, ka jāstrādā cītīgi un tik ātri, kā ņirb ūdens virsma. Tas arī parāda, ka vajadzīgs prasmīgums, lai iegūtu labus darba rezultātus.

Regularitāte un kārtība, tāpat kā abstrakti ģeometriski raksti, ir viena no toradžu kokgrebumiem raksturīgajām iezīmēm (skatīt tabulu zemāk). Toradžu ornamenti atspoguļo kārtību, regularitāti, ģeometriskās un abstraktās formas, kas sastopamas dabā.<ref name="Palmer2006" /> Toradžu ornamenti ir pētīti etnomatemātikā, lai atklātu to matemātisko struktūru, tomēr paši toradži savā mākslā balstās uz izjūtu, nevis precīziem aprēķiniem un izmanto bambusa nūjas, lai izveidotu ģeometriskas formas.<ref name="Palmer2006">{{cite conference |first= Miquel Alberti |last= Palmer |title= The Kira-kira method of the Toradžu woodcarvers of Sulawesi to divide a segment into equal parts |booktitle= Third International Conference on Ethnomathematics: Cultural Connections and Mathematical Manipulations |year= 2006 |publisher= University of Auckland |location= Auckland, New Zealand |url= http://www.math.auckland.ac.nz/~poisard/ICEm3/3.Prez%20Not%20Given/Prez%20not%20given%20papers/Alberti-paper.doc |format= [[DOC (computing)|doc]] |accessdate= 2007-05-18 |archive-date= 2007-06-20 |archive-url= https://web.archive.org/web/20070620185600/http://www.math.auckland.ac.nz/~poisard/ICEm3/3.Prez%20Not%20Given/Prez%20not%20given%20papers/Alberti-paper.doc }}</ref>

<div width="100%" align="center" style="margin:10px;">
{| cellspacing="0" cellpadding="0" align="center" style="border:0px solid #fee8ab;"
|-
| colspan=4 style="text-align:center; background-color:#fee8ab;" | '''Daži toradžu raksti'''
|-
| width="150px" style="text-align:center;" cellpadding="2" | [[Attēls:Torajan pattern - pa'tedong.png|150px|thumb|center|''pa'tedong''<br>(bifelis)]]
| width="150px" style="text-align:center;" cellpadding="2" | [[Attēls:Torajan pattern - pa'barre allo.png|150px|thumb|center|''pa'barre allo''<br>(saule ar stariem)]]
| width="150px" style="text-align:center;" cellpadding="2" | [[Attēls:Torajan pattern - pa're'po sangbua.png|150px|thumb|center|''pa're'po' sanguba''<br>(deja vienatnē)]]
| width="150px" style="text-align:center;" cellpadding="2" | [[Attēls:Torajan pattern - ne' limbongan.png|150px|thumb|center|''ne'limbongan''<br>(leģendārais šo rakstu radītājs)]]
|-
| colspan=4 | <div class="references-small">Attēli no<ref name="Sande1989">{{Tīmekļa atsauce |publisher=[[Ujung Pandang]] |author=Sande, J.S. |year=1989 |url=http://www.batusura.de/ukiran.htm |title=Toraja Wood-Carving Motifs |accessdate=2007-05-18}}</ref></div>
|}
</div>

=== Apbedīšanas rituāli ===
[[Attēls:Burial Site 2.jpg|thumb|250px|Klintī izcirsta apbedījumu vieta ar tautau.]]
Toradžu sabiedrībā [[apbedīšana]]s [[rituāls]] ir viens no komplicētākajiem un dārgākajiem pasākumiem. Jo bagātāks un ietekmīgāks aizgājējs, jo dārgākas ir bēres. Saskaņā ar aluku, tikai dižciltīgajiem ir tiesības uz plašām bērēm.<ref> Mūsdienās, kad tūrisms ir galvenais toradžu ienākumu avots, bēru svētkus rīko arī bagātas, bet ne dižciltīgas, ģimenes, bieži vien, lai pievilinātu tūristus.</ref> Augstmaņa bēres tipiski apmeklē vairāki tūkstoši un tās ilgst vairākas dienas. Ceremoniju vieta (''rante'') parasti tiek sagatavota lielā, zālainā laukā, kur mirušā ģimene uzceļ nojumes apmeklētājiem, rīsu šķūni un citas bērēm nepieciešamās celtnes. Bērēs sēras parasti tiek izteiktas ar [[flauta|flautu]] spēlēšanu, bēru dziesmām un dzeju, kā arī žēlabainām raudām. Izņēmums ir mazu bērnu un nabadzīgu, zema statusa pieaugušo bēres.<ref name="Wellenkamp1988">{{Laikraksta atsauce| author=Jane C. Wellenkamp| title=Notions of Grief and Catharsis among the Toraja| journal=American Ethnologist| volume=15| issue=3|  url=http://links.jstor.org/sici?sici=0094-0496%28198808%2915%3A3%3C486%3ANOGACA%3E2.0.CO%3B2-T| pages=486–500| month=August| year=1988| doi=10.1525/ae.1988.15.3.02a00050}}</ref>

Ceremonijas bieži turpinājās nedēļas, mēnešus vai pat gadus pēc nāves, ļaujot mirušā ģimenei savākt līdzekļus, kas vajadzīgi, lai segtu bēru izdevumus.<ref>Piemēram, 1992. gadā, pēc ievērojama toradža, bijušā Tanatoradžas vadītāja nāves, viņa ģimene pieprasīja 125 000 [[ASV dolārs|ASV dolāru]] no japāņu televīzijas sabiedrības par licenci bēru filmēšanai. Skat. Yamashita (1994).</ref> Toradži tradicionāli uzskata, ka nāve nav kas pēkšņs, bet gan pakāpenisks ceļš uz Puju (''Puya'') — mirušo valstību. Pēc nāves mirušo ietin vairākos līķautos un novieto tonkonanā. Tiek uzskatīts, ka mirušā dvēsele uzkavējas ciemā līdz bēru ceremonijas beigām un tikai tad dodas uz Puju.<ref>{{Laikraksta atsauce|title=To the Afterworld and Back: Mourning and Dreams of the Dead among the Toraja|journal=Ethos|author=Hollan, Douglas|url=http://links.jstor.org/sici?sici=0091-2131%28199512%2923%3A4%3C424%3ATTAABM%3E2.0.CO%3B2-E|volume=23|issue=4|pages=424–436| accessdate=2007-05-18|doi=10.1525/eth.1995.23.4.02a00030|month=December|year=1995}}</ref>

[[Attēls:Burial Site 3.jpg|thumb|left|250px|Apbedījumu vieta.]]
Vēl viena rituāla daļa ir [[Ūdens bifelis|ūdens bifeļu]] upurēšana. Jo ievērojamāks mirušais, jo vairāk bifeļu tiek nokauts. Bifeļu līķus sarindo uz lauka, kur tie gaida savu īpašnieku, kurš atrodas "miega posmā". Toradži uzskatu, ka mirušajam ir nepieciešami bifeļi, lai veiktu ceļu uz Puju un ceļš būs ātrāks, ja viņam būs daudz bifeļu. Desmitiem ūdens bifeļu un simtiem cūku nokaušana ar [[mačete|mačeti]] ir bēru kulminācija, kuru pavada dejas un mūzika. [[Upurēšana]]s laikā mazi zēni cenšas uztvert asinis ar garām bambusa caurulēm. Dažus no dzīvniekiem atved viesi kā "dāvanas", taču vēlāk tos uzskata par mirušā ģimenes parādiem.<ref name="Yamashita1994">{{Laikraksta atsauce|last=Yamashita|first=Shinji|url=http://e-publishing.library.cornell.edu:80/Dienst/UI/1.0/Summarize/seap.indo/1106970445|title=Manipulating Ethnic Tradition: The Funeral Ceremony, Tourism, and Television among the Toraja of Sulawesi|journal=Indonesia|volume=58|pages=69–82|month=oktobrī | year=1994|accessdate=2007-05-18|doi=10.2307/3351103}}
</ref>

Ir trīs apbedījumu veidi: [[zārks|zārku]] var novietot alā, klintī izcirstās kapenēs vai arī pakārt pie klints. Zārkā ievieto arī mirušajam pēcnāves dzīvē nepieciešamās lietas. Bagātniekus parasti apbedī klintīs izcirstās kapenēs. Šādas kapenes parasti ir dārgas un to izveide prasa vairākus mēnešus. Dažos apgabalos šādās kapenēs apglabā vairākus ģimenes locekļus. Kapenēs parasti novieto no koka izgrebtus mirušo tēlus tautau (''tau tau'').<ref>Tautau bieži kļūst par kapu izlaupītāju mērķi, jo tos var pārdot senlietu kolekcionāriem. Vairākkārt zagti tautau tikuši izstādīti ārvalstīs, piemēram, Bruklinas muzejā 1981. gadā un Arnolda Herstanda galerijā Ņujorkā 1984. gadā. Skat. Volkman (1990).</ref> Zīdaiņu un bērnu zārkus mēdz ar virvēm pakārt pie klints vai kokā. Šādi piekārti, tie var saglabāties vairākus gadus, līdz virves sapūst un zārks nokrīt zemē.

=== Dejas un mūzika ===
[[Attēls:Manganda dance.jpg|thumb|250px|''Manganda'' deja tiek izpildīta ''Ma'bua'' rituālā.]]
Toradži izpilda [[deja]]s dažādu rituālu laikā, visbiežāk bēru ceremonijās. Šīs dejas domātas, lai izteiktu skumjas, izrādītu godu un pat uzmundrinātu aizgājēju, jo viņam būs jāveic ilgs ceļš, lai nonāktu mirušo valstībā. Vispirms grupa vīriešu izveido apli un monotoni dzied visu nakti, godinot mirušo (šo rituālu sauc ''Ma'badong'').<ref name="Yamashita1994" /><ref name="Sutton1995">{{Laikraksta atsauce |title=Performing arts and cultural politics in South Sulawesi |author=Sutton, R. Anderson |journal=Bijdragen tot de Taal-, Land- en Volkenkunde |volume=151 |year=1995 |issue=4 |pages=672–699 |url=http://www.kitlv-journals.nl/files/pdf/art_BKI_1565.pdf |format=PDF |access-date={{dat|2009|03|24||bez}} |archive-date={{dat|2007|06|20||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20070620185620/http://www.kitlv-journals.nl/files/pdf/art_BKI_1565.pdf }}</ref> Daudziem toradžiem šī ir vissvarīgākā bēru ceremonijas daļa.<ref name="Wellenkamp1988" /> Otrajā bēru dienā tiek izpildīta kareivju deja ''Ma'randing'', lai slavinātu nelaiķa drosmi dzīves laikā. Deju izpilda vīrieši ar zobeniem, lieliem bifeļādas vairogiem un ķiverēm, kurām piestiprināti bifeļu ragi, kā arī citiem atribūtiem. Šī deja ievada procesiju, kurā mirušais no rīsu šķūņa tiek pārnests uz bēru norises vietu. Bēru laikā vecākās sievietes, tērpušās no putnu spalvām darinātos kostīmos un dziedādamas poētisku dziesmu, dejo deju ''Ma'katia'', atgādinot par to cik dāsns un uzticams bijis aizgājējs. Pēc bifeļu un cūku nokaušanas asiņainā ceremonijā, grupa zēnu un meiteņu, plaukšķinot, veic jautru deju ''Ma'dondan''.

Tāpat kā citās zemnieku kultūrās, toradži dejo un dzied arī ražas novākšanas laikā. ''Ma'bugi'' deju izpilda, pateicoties par ražu, savukārt ''Ma'gandangi'' dejo rīsu kulšanas laikā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.batusura.de/dances.htm |title=Toraja Dances| publisher=www.batusura.de|accessdate=2007-05-02}}</ref> Ir arī vairākas kara dejas, piemēram, ''Manimbong'', ko izpilda vīrieši, kam seko sieviešu izpildītā ''Ma'dandan''. Aluka nosaka, kā un kad toradžiem jādejo. Piemēram, ''Ma'bua'' deju drīkst izpildīt tikai reizi 12 gados. Tā ir nozīmīga ceremonija, kuras laikā priesteri, uzvilkuši bifeļa galvu, dejo ap svēto koku.

Tradicionāls mūzikas instruments toradžiem ir bambusa [[flauta]] pasulina (''Pa'suling''). Šis instruments tiek izmantots daudzu deju pavadīšanai, piemēram, pateicības dejā ''Ma'bondensan'' flauta pavada puskailus dejotājus ar gariem nagiem. Tikai toradžiem raksturīgi instrumenti ir papelle (''Pa'pelle''), ko gatavo no palmu lapām un pakarombi (''Pa'karombi''; līdzīgs [[vargāns|vargānam]]). Papelli spēlē ražas novākšanas laikā un mājas iesvētīšanas ceremonijās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.batusura.de/music.htm|publisher=www.batusura.de| title=Toraja Music| accessdate=2007-05-02}}</ref>

== Valoda ==
{| class="wikitable" align="right" cellpadding=5 style="margin:0 1.5em 0 1.5em;"
|+ Toradžu valodas paveidi
|-
! Nosaukumi
! abbr="Population" width=90px | Pratēju skaits (gads)
|-
| Kalumpana
| 12 000 (1991)
|-
| Mamasa
| 100 000 (1991)
|-
| Tae
| 250 000 (1992)
|-
| Talondo
| 500 (1986)
|-
| Toala
| 30 000 (1983)
|-
| Sadantoradža
| 500 000 (1990)
|-
| colspan=6 | <span style="font-size:smaller;">Avots: Gordon (2005).<ref name="gordon2005Toraja" /></span>
|}
Etniskā toradžu valoda ir plaši izplatīta toradžu apdzīvotajā apvidū. Tai ir vairāki paveidi, no kurām izplatītākais ir sadantoradža. Lai gan valsts oficiālā valoda ir [[indonēziešu valoda|indonēziešu]], kas tiek lietota arī toradžu vidū, visās Tanatoradžas pamatskolās tiek mācīta toradžu valoda.<ref name="official" />

Toradžu valoda pieder pie [[Austronēziešu valodu saime|austronēziešu saimes]] [[Malajiešu-polinēziešu valodas|malajiešu-polinēziešu]] valodām.<ref name="gordon2005Toraja">{{Grāmatas atsauce|url=http://www.ethnologue.com/web.asp|last=Gordon|first=Raymond G.|title=Ethnologue: Languages of the World|year=2005|publisher=Dallas, Tex.: SIL International|format=online version|accessdate=2006-10-17|archiveurl=https://web.archive.org/web/20011005193846/http://www.ethnologue.com/web.asp|archivedate=2001-10-05}}</ref> Sākotnēji kalnainā toradžu zemes daba veicināja vairāku valodas paveidu un starpdialektu izveidošanos. Pēc centralizētas administrācijas ieviešanas un valdības politikas pārvietot iedzīvotājus uz mazapdzīvotiem apgabaliem par nozīmīgu faktoru toradžu valodas attīstībā kļuva citu valodu ietekme.<ref name="Sutton1995" />

Ar nāvi saistīto rituālu nozīmīgums atspoguļojas arī toradžu valodā — tajā ir vairāki apzīmējumi dažādām sēru un skumju pakāpēm, nomāktībai, bēdām, ilgām un garīgām sāpēm.<ref name="Wellenkamp1988" />

== Ekonomika ==
Pirms prezidenta [[Suharto]] nākšanas pie varas 1965. gadā, toradžu ekonomika balstījās uz lauksaimniecību. Tika kultivēti [[rīsi]], [[manioka]] un [[kukurūza]]. Daudz laika un enerģijas tika veltīts ūdens bifeļu, [[cūkas|cūku]] un [[vistas|vistu]] audzēšanai, kas galvenokārt tika izmantoti pašu pārtikā un rituālos.<ref name="Volkman1983" /> Industralizētā lauksaimniecības ražošana notika vienīgi japāņu [[kafija]]s fabrikā ''Kopi Toraja''.

Pēc Suharto nākšanas pie varas Indonēzijas ekonomika piedzīvoja [[Ekonomikas izaugsme|izaugsmi]] un atvērās ārvalstu investīcijām. Starptautiskie naftas un kalnrūpniecības uzņēmumi atklāja jaunas ražotnes Indonēzijā. Toradži, īpaši gados jaunākie, pārcēlās, lai varētu strādāt ārvalstu uzņēmumos. Uz [[Kalimantāna|Kalimantānu]], lai strādātu mežrūpniecībā un naftas rūpniecībā, uz [[Papua (province)|Papua]], lai strādātu kalnrūpniecībā, kā arī uz pilsētām [[Sulavesi]] un [[Java (sala)|Javā]]. Toradžu izceļošana stabili turpinājās līdz pat 1985. gadam.<ref name="Volkman1990" />

Sākot no 1984. gada, toradžu ekonomika pakāpeniski pārorientējās uz [[tūrisms|tūrismu]]. No 1984. līdz 1997. gadam daudzi toradži guva ienākumus no tūrisma, strādājot par gidiem, viesnīcās vai pārdodot suvenīrus. Līdz ar politiskās un ekonomiskās stabilitātes kritumu deviņdesmito gadu beigās, kas izraisīja arī dažādu reliģiju piekritēju sadursmes citur Sulavesi, tūristu pieplūdums toradžu zemē ir dramatiski samazinājies. Toradži joprojām ir pazīstami Indonēzijas kafijas audzētāji — šo ''arabica'' šķirnes kafiju galvenokārt audzē mazie uzņēmēji.

== Komercializācija ==
[[Attēls:Toraja tumbs.jpg|thumb|upright|Toradžu kaps: viens no tūrisma objektiem Toradžu zemē.]]

Pirms 1970. gada toradži bija gandrīz nezināmi Rietumu tūristiem. 1971. gadā aptuveni 50 eiropieši apmeklēja toradžu zemi. 1972. gadā ''[[National Geographic]]'' dokumentēja augstākā ranga toradžu augstmaņa, kas tika uzskatīts par pēdējo tīrasiņu dižciltīgo, apbedīšanas rituālu. Filma tika pārraidīta vairākās Eiropas valstīs.<ref name="Volkman1990" /> Jau 1976. gadā toradžu zemi apmeklēja 12 000 tūristu.<ref name="Volkman1982">{{Laikraksta atsauce|last=Volkman|first=Toby|title=Tana toraja: A Decade of Tourism|url=http://209.200.101.189/publications/csq/csq-article.cfm?id=69|journal=Cultural Survival Quarterly|volume=6|issue=3|date=jūlijā 31, 1982|accessdate=2007-05-18|archiveurl=https://web.archive.org/web/20070927222359/http://209.200.101.189/publications/csq/csq-article.cfm?id=69|archivedate=2007-09-27}}</ref>

1984. gadā Indonēzijas Tūrisma ministrija pasludināja toradžu zemi par [[Dienvidsulavesi]] "primadonnu" un reklamēja to kā "otro pieturu pēc [[Bali]]".<ref name="Adams1995" /> Tūristu skaits pieauga dramatiski: no 1985. līdz 1990. gadam reģionu kopumā apmeklēja 150 000 ārzemnieku un 80 000 indonēziešu, bet ārzemju tūristu skaits 1989. gadā vien sasniedza 40 000.<ref name="Adams1990" /><ref name="Volkman1990" /> Rezultātā reģionā sākās tūrisma industrijas attīstība — parādījās suvenīru stendi, tika nodrošināti ceļi uz visvairāk apmeklētajiem tūrisma objektiem, tika atvērtas jaunas viesnīcas un restorāni un 1981. gadā tika uzbūvēta lidosta.<ref name="Volkman1984" />

Tūrisma attīstītāji reklamēja toradžu zemi kā eksotisku piedzīvojumu — vietu ar bagātīgu kultūru nomaļus no pārējās pasaules, liekot Rietumu tūristiem noticēt, ka viņi redzēs akmens laikmeta ciematus un pagānu bēres, taču tā vietā viņi sastapa rietumnieciski tērptus kristiešus.<ref name="Volkman1990" /> Tūristiem likās, ka tonkonani un toradžu rituāli ir radīti tikai, lai gūtu peļņu un sūdzējās par pārlieku komercializāciju. Tā rezultātā izraisījās vairāki konflikti starp toradžiem un tūrisma attīstītājiem, kurus toradži uztvēra kā svešiniekus.<ref name="Adams1990" />

Piemēram, 1985. gadā izcēlās konflikts starp Dienvidsulavesi provinces valdību (kā tūrisma attīstītāju) un vietējiem toradžu līderiem. Valdība nodalīja 18 toradžu ciemus un apbedījumu vietas kā tūrisma objektu. Līdz ar šāda zonējuma piešķiršanu tika noteikti dažādi ierobežojumi, kuru rezultātā toradžiem tika liegts mainīt savus tonkonanus un apbedījumu vietas. Pret to iebilda daži toradžu līderi, kas uzskatīja, ka viņu rituālos un tradīcijās iejaucas nepiederošas personas. Tā rezultātā 1987. gadā toradžu ciems Ketekesu (''Kété Kesú'') un vairāki citi "tūrisma objekti" slēdza savas durvis tūristiem. Tomēr ciematnieki secināja, ka bez ienākumiem no suvenīru tirdzniecības būs grūti izdzīvot un pēc dažām dienām atsāka tūristu apkalpošanu.<ref name="Adams1990" />

Tūrisms ir pārveidojis toradžu sabiedrību. Piemēram, senāk toradžiem bija īpašs rituāls, kas ļāva vienkāršajiem ļaudīm precēties ar augstdzimušajiem, nodrošinot dižciltīgo statusu saviem bērniem. Tomēr tēls, kas par toradžu sabiedrību radīts tūristiem (gidi bieži pieder pie zemākās kārtas) ir sagrāvis tradicionāli stingro hierarhiju.<ref name="Adams1995" /> Augsts statuss sabiedrībā vairs netiek novērtēts tā kā agrāk un daudzi vīrieši kļūst par dižciltīgajiem, nopelnot naudu darbā ārpus reģiona un tad apprecot dižciltīgu sievieti.

== Atsauces un piezīmes ==
<div class="references-small">
* {{Grāmatas atsauce|last=Adams|first=Kathleen M.|title=Art as Politics: Re-crafting Identities, Tourism and Power in Tana Toraja, Indonesia|url=https://archive.org/details/artaspoliticsrec0000adam|location=Honolulu|publisher=University of Hawaii Press|year=2006|isbn= 978-0-8248-3072-4}}
* {{Grāmatas atsauce|last=Bigalke|first=Terance|title=Tana Toraja: A Social History of an Indonesian People|year=2005|isbn= 9971-69-318-6|publisher=KITLV Press| location=Singapore}}
* {{Grāmatas atsauce|title=Banua Toraja : changing patterns in architecture and symbolism among the Sa’dan Toraja, Sulawesi, Indonesia|author=Kis-Jovak, J.I.; Nooy-Palm, H.; Schefold, R. and Schulz-Dornburg, U.|publisher=Royal Tropical Institute|location=Amsterdam|year=1988|isbn= 90-6832-207-9}}
* {{Grāmatas atsauce|last=Nooy-Palm|first=Hetty|title=The Sa'dan-Toraja: A Study of Their Social Life and Religion|publisher=Martinus Nijhoff|isbn= 90-247-2274-8|year=1988| location=The Hague}}
</div>

{{Atsauces|30em}}

== Literatūra ==
* {{Grāmatas atsauce|author=Parinding, Samban C. and Achjadi, Judi|title=Toraja: Indonesia's Mountain Eden|publisher=Time Edition|year=1988|location=Singapore|isbn= 981-204-016-1}}
* {{Grāmatas atsauce|author=Douglas W. Hollan and Jane C. Wellenkamp| title=The Thread of Life: Toraja Reflections on the Life Cycle|url=https://archive.org/details/threadoflifetora00holl|location=Honolulu| isbn= 0-82481-839-3| publisher=University of Hawaii Press| year=1996}}
* Buijs, Kees, ''Powers of blessing from the wilderness and from heaven. Structure and transformations in the religion of the Toraja in the Mamasa area of South Sulawesi'', Leiden 2006 KITLV

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [http://www.batusura.de/ batusura.de Toradžu mūzika un fotogrāfijas]

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Indonēzijas tautas]]