Apskatīt UNESCO Pasaules mantojuma vietas Vācijā izejas kodu

Sarakstā apkopotas tās '''vietas [[Vācija|Vācijā]], kas iekļautas [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā]]'''. UNESCO sarakstā no Vācijas ir iekļautas '''41 vietas''' (38 kultūras objekti un 3 dabas objekti), savukārt 18 vietas ir iekļautas kandidātu sarakstā.<ref>[http://whc.unesco.org/en/statesparties/de Vācija]</ref> Vācija Pasaules mantojuma konvenciju ratificējusi [[1976]]. gada [[23. augusts|23. augustā]]. 2009. gadā no Pasaules mantojuma saraksta tika dzēsta [[Dzērzdenes Elbas ieleja]], sakarā ar bažām par [[Valdšlēshenes tilts|Valdšlēshenes tilta]] būvniecību.

== Sarakstā iekļautie objekti ==
{{Legend|#D0E7FF| — Pārrobežu objekts|outline=silver}}
{| class="sortable wikitable"
! Attēls !! Nosaukums !! Atrašanās vieta !! Datums !! Tips !! Kritēriji !! Paskaidrojums !! Aizsardzības nr.
|-
| [[Attēls:Aachen Germany Imperial-Cathedral-01.jpg|140px]] || '''[[Āhenes katedrāle]]''' || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]<br/>{{coord|50|46|28|N|6|5|4|E}} || 1978 || Kultūra || i, ii, iv, vi || Katedrāles būvniecība sākās [[790]]. — [[800]]. gadā un to pasūtīja [[Svētās Romas imperators]] [[Kārlis Lielais]] kā Palatīna kapellu. Sākotnēji katedrāle tika būvēta astoņstūra veidā ar kupolu. Iedvesmojoties no draudzēm [[Svētā Romas impērija|Svētās Romas impērijas]] austrumu daļā, tā [[Viduslaiki|Viduslaikos]] tika paplašināta.<ref>{{Atsauce |url=http://whc.unesco.org/en/list/3 |title=Aachen Cathedral  |publisher=UNESCO |accessdate=2009-07-28}}</ref> || [http://whc.unesco.org/en/list/3 3]
|-
| [[Attēls:Speyer---Cathedral---East-View---(Gentry).jpg|140px]] || '''[[Špeieres katedrāle]]''' || [[Reinzeme-Pfalca]]<br/>{{coord|49|19|0|N|8|26|35|E}} || 1981 || Kultūra || ii || Špeieres katedrāle ir bazilika, ar četriem torņiem un diviem kupoliem, ko dibinājis [[Konrāds II]] [[1030]]. gadā un [[11. gadsimts|11. gadsimta]] beigās pārbūvēta. Katedrāle ir viens no svarīgākajiem [[romānika]]s stila pieminekļiem no [[Svētā Romas impērija|Svētās Romas impērijas]] perioda. Katedrāle ir bijusi apbedījumu vieta [[Vācija]]s [[imperators|imperatoriem]] gandrīz 300 gadu garumā.<ref>{{Atsauce |url=http://whc.unesco.org/en/list/168 |title=Speyer Cathedral  |publisher=UNESCO |accessdate=2009-07-28}}</ref>  || [http://whc.unesco.org/en/list/168 168]
|-
| [[Attēls:2004-06-27-Germany-Wuerzburg-Lutz Marten-Residenz side view 1.jpg|140px]] || '''[[Vircburgas rezidence|Vircburgas rezidence ar galma dārziem un rezidences laukumu]]''' || [[Bavārija]]<br/>{{coord|49|47|34.01|N|9|56|20|E}} || 1981 || Kultūra || i, iv || Šī lieliskā [[baroks|baroka]] laika pils — viena no lielākajām un skaistākajām [[Vācija|Vācijā]] ar apkārtējiem brīnišķīgajiem dārziem — ir izveidota saskaņā ar bīskapa Lotāra Frnaca Frīdriha Karla von Šēnborna projektu. Pils uzcelta un iekārtota [[18. gadsimts|18. gadsimtā]] ar starptautiskām arhitektu, gloznotāju, tēlnieku un būvnieku komandām, [[Baltazars Naimans|Baltazara Neimaņa]] vadībā.<ref>{{Atsauce |url=http://whc.unesco.org/en/list/169 |title=Würzburg Residence with the Court Gardens and Residence Square |publisher=UNESCO |accessdate=2009-07-28}}</ref> || [http://whc.unesco.org/en/list/169 169]
|-
| [[Attēls:Wies eingang.jpg|140px]] || '''[[Vīses svētceļojuma baznīca]]''' || [[Bavārija]]<br/>{{coord|47|40|52.6|N|10|54|0.5|E}} || 1983 || Kultūra || i, iii || Brīnumainā kārtā saglabājusies skaitā [[Alpi|Alpu]] ielejā, Vīzes baznīca (1745-1754), arhitekta Dominika Cimmermaņa darbs, ir [[Bavārija]]s [[rokoko]] šedevrs — pārbagāts, krāsains un dzīvespriecīgs.<ref>{{Atsauce |url=http://whc.unesco.org/en/list/271 |title=Pilgrimage Church of Wies |publisher=UNESCO |accessdate=2009-07-28}}</ref> || [http://whc.unesco.org/en/list/271 271]
|-
| [[Attēls:Schloss Augustusburg in Brühl 4.jpg|140px]]<br/>[[Attēls:BRüHLschloss5.jpg|140px]] || '''[[Augustusburgas un Falkenlustes pilis|Augustusburgas un Falkenlustes pilis Brīhlē]]''' || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]<br/>{{coord|50|49|39|N|6|54|29|E}} || 1984 || Kultūra || ii, iv || Ieskaitot idillisko dārza ainavu, [[Augustusburgas pils]] ([[Ķelne]]s arhibīskapa uztrēšanās vieta) un Falkenlustes pilis medību namiņš ir viens no senākajiem piemēriem [[rokoko]] arhitektūrai [[18. gadsimts|18. gadsimtā]], [[Vācija|Vācijā]].<ref>{{Atsauce |url=http://whc.unesco.org/en/list/288 |title=Castles of Augustusburg and Falkenlust at Brühl |publisher=UNESCO |accessdate=2009-07-28}}</ref> || [http://whc.unesco.org/en/list/288 288]
|-
| [[Attēls:Hildesheimer Dom 2015.JPG|140px]]<br/>[[Attēls:St Michaels Church Hildesheim.jpg|140px]] || '''[[Hildesheimas katedrāle|Svētās Marijas katedrāle]] un [[Svētā Mihaela baznīca, Hildesheimā]]''' || [[Lejassaksija]]<br/>{{coord|52|9|10.01|N|9|56|38|E}} || 1985 || Kultūra || i, ii, iii || Svētā Mihaela baznīca celta starp [[1010]]. un [[1020]]. gadu ar simetrisku plānu, kas bija raksturīgs Otoniāna [[romānika]]s mākslai Senajā Saksijā. Tās interjers, jo īpaši koka griesti un krāsotais apmetums, slavenās [[bronza]]s durvis un Bernvarda bronzas kolinna ir — kopā ar Svētās Marijas katedrāles dārgumiem — romānikas baznīcu piemērs [[Svētā Romas impērija|Svētajā Romas impērijā]].<ref>{{Atsauce |url=http://whc.unesco.org/en/list/187 |title=St Mary's Cathedral and St Michael's Church at Hildesheim |publisher=UNESCO |accessdate=2009-07-28}}</ref> || [http://whc.unesco.org/en/list/187 187]
|-
| [[Attēls:Trier Kaiserthermen BW 1.JPG|140px]] || '''[[Romiešu pieminekļi, Svētā Pētera katedrāle un Dievmātes baznīca Trīrā]]''' || [[Reinzeme-Pfalca]]<br/>{{coord|49|45|0|N|6|37|59|E}} || 1986 || Kultūra || i, iii, iv, vi || || [http://whc.unesco.org/en/list/367 367]
|-
| [[Attēls:Lübeck Holstentor.jpg|140px]] || '''[[Lībeka|Hanzas pilsēta Lībeka]]''' || [[Šlēsviga-Holšteina]]<br/>{{coord|53|52|0.01|N|10|41|30.01|E}} || 1987 || Kultūra || iv || || [http://whc.unesco.org/en/list/272 272]
|- style="background-color:#D0E7FF"
| [[Attēls:Saalburg - Haupteingang 2009.jpg|140px]] || '''[[Romiešu pierobežas nocietinājumi]]''' || [[Bādene-Virtemberga]], [[Bavārija]], [[Hesene]] un [[Reinzeme-Pfalca]] (vairāk nekā 500 km garumā)<br/>{{coord|50|29|42|N|7|20|5|E}};<br/>(kopā ar {{flaga|Lielbritānija}} [[Lielbritānija|Lielbritāniju]]) || 1987 (papilšināts 2005. un 2008. gadā); || Kultūra || ii, iii, iv || [[Adriāna valnis]] tika uzcelts 122. gadā m.ē., savukārt [[Antonija valnis]] tika celts 142. gadā m.ē., lai aizstāvētu [[Romas impērija|Romas impēriju]] no [[barbari]]em. Sākumā Pasaules mantojumu sarakstā bija iekļauts tikai Adriāna valnis, bet vēlāk tika paplašināts ar Antonija valni, Skotijā un atsevišķiem nocietinājumiem un fortiem mūsdienu [[Vācija]]s teritorijā.<ref>{{Atsauce |url=http://whc.unesco.org/en/list/488 |title=Frontiers of the Roman Empire |publisher=UNESCO |accessdate=2009-07-28}}</ref> || [http://whc.unesco.org/en/list/430 430]
|-
| [[Attēls:P1190390 Potsdam sans souci rwk.jpg|140px]] || '''[[Potsdamas pils un parki un Berlīne]]''' || [[Berlīne]], [[Brandenburga]]<br/>{{coord|52|23|59|N|13|1|59|E}} || 1990 || Kultūra || i, ii, iv || || [http://whc.unesco.org/en/list/532 532]
|-
| [[Attēls:Torhalle Kloster Lorsch.jpg|140px]] || '''[[Loršas abatija|Loršas abatija un Altenminstere]]''' || [[Hesene]]<br/>{{coord|49|39|13|N|8|34|6|E}} || 1991 || Kultūra || iii, iv || Loršas abatija, kopā ar monumentālo ieeju, pazīstamu arī kā  ''"Torhall"'', ir reta [[arhitektūra]]s palieka no [[Karolingi|Karolingu]] ēras šajā teritorijā. Skulptūras un gleznas no šī perioda vēl joprojām ir salabājušās ļoti labā stāvoklī.<ref>{{Atsauce |url=http://whc.unesco.org/en/list/515 |title=Abbey and Altenmünster of Lorsch |publisher=UNESCO |accessdate=2009-07-28}}</ref> || [http://whc.unesco.org/en/list/515 515]
|-
| [[Attēls:Goslar - UNESCO-Weltkulturerbe Rammelsberg (03-2).jpg|140px]]<br/>[[Attēls:Teiche Buntenbock.jpg|140px]]<br/>[[Attēls:GoslarMaltermeister.jpg|140px]] || '''[[Rammelsberga|Rammelsbergas raktuves]], [[Goslara|Goslaras vecpilsēta]] un [[Augšharcu ūdenssaimniecības sistēma]]''' || [[Lejassaksija]]<br/>{{coord|51|53|25|N|10|25|8|E}}<br/>{{coord|51|54|26|N|10|25|48|E}} || 1992 || Kultūra || i, ii, iii, iv || || [http://whc.unesco.org/en/list/623 623]
|-
| [[Attēls:Maulbronn Hof und Kirche.jpg|140px]] || '''[[Maulbronnas klosteris|Maulbronnas klostera komplekss]]''' || [[Bādene-Virtemberga]]<br/>{{coord|49|0|2.99|N|8|48|47.02|E}} || 1993 || Kultūra || ii, iv || || [http://whc.unesco.org/en/list/546 546]
|-
| [[Attēls:Bamberger Dom BW 6.JPG|140px]] || '''[[Bamberga|Bambergas pilsēta]]''' || [[Bavārija]]<br/>{{coord|49|53|30|N|10|53|20|E}} || 1993 || Kultūra || ii, iv || || [http://whc.unesco.org/en/list/624 624]
|-
| [[Attēls:Quedlinburg asv2018-10 img11 Markt.jpg|140px]] || '''[[Kvedlinburga|Kvedlinburgas koleģiāta baznīca, pils un vecpilsēta]]''' || [[Saksija-Anhalte]]<br/>{{coord|51|47|30|N|11|8|50|E}} || 1994 || Kultūra || iv || || [http://whc.unesco.org/en/list/535 535]
|-
| [[Attēls:VoelklingerHuette7.jpg|140px]] || '''[[Velklingenes dzelzs rūpnīca]]''' || [[Zāra (zeme)|Zāra]]<br/>{{coord|49|15|2|N|6|50|43|E}} || 1994 || Kultūra || ii, iv || || [http://whc.unesco.org/en/list/687 687]
|-
| [[Attēls:MesselFossilPit081310.JPG|140px]] || '''[[Mēseles pazemes fosiliju vieta]]''' || [[Hesene]]<br/>{{coord|49|55|0.01|N|8|45|14|E}} || 1995 || Daba || viii || || [http://whc.unesco.org/en/list/720 720]
|-
| [[Attēls:Koelner Dom bei Nacht 1 RB.JPG|140px]] || '''[[Ķelnes katedrāle]]''' || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]<br/>{{coord|50|56|28|N|6|57|26|E}} || 1996 || Kultūra || i, ii, iv || || [http://whc.unesco.org/en/list/292 292]
|-
| [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-1987-0204-305, Dessau, Bauhaus.jpg|140px]] || '''[[Bauhaus|''Bauhaus'' un tā stila ēkas Desavā un Veimārā]]''' || [[Saksija-Anhalte]]<br/>{{coord|51|50|0|N|12|15|0|E}}; <br/>[[Tīringene]]<br/>{{coord|50|59|0|N|11|19|0|E}} || 1996 || Kultūra || ii, iv, vi || No [[191]]. līdz [[1933]]. gadam, ''[[Bauhaus]]'' skola, vispirms [[Veimāra|Veimārā]] un tad [[Desava|Desavā]] radīja "revolūciju" arhitektūrā un estētiskajā koncepcijā. Ēku fasādes veidoja vairāki šīs skolas profesori ([[Valters Gropiuss]], [[Hanss Mejers]], [[Lāslo Moholi-Naģi]] un [[Vasilijs Kandinskis]]) aizsākot Modernisma kustību, kas veidojusi [[20. gadsimts|20. gadsimta]] arhitektūru.<ref>{{Atsauce |url=http://whc.unesco.org/en/list/729 |title=Bauhaus and its Sites in Weimar and Dessau |publisher=UNESCO |accessdate=2009-07-28}}</ref>  || [http://whc.unesco.org/en/list/729 729]
|-
| [[Attēls:Luther-eil.jpg|140px]]<br/>[[Attēls:Wittenberg-4.JPG|140px]] || '''[[Mārtiņš Luters|Lutera]] pieminekļi [[Eizlēbene|Eizlēbenē]] un [[Vitenberga|Vitenbergā]]''' || [[Saksija-Anhalte]]<br/>{{coord|51|31|36|N|11|33|1|E}} <br/>{{coord|51|52|0|N|12|38|42.20|E}} || 1996 || Kultūra || iv, vi || || [http://whc.unesco.org/en/list/783 783]
|-
| [[Attēls:Bundesarchiv Bild 102-00667, Weimar, Nationaltheater.jpg|140px]] || '''[[Klasiskā Veimāra]]''' || [[Tīringene]]<br/>{{coord|50|58|39|N|11|19|43|E}} || 1998 || Kultūra || iii, vi || || [http://whc.unesco.org/en/list/846 846]
|-
| [[Attēls:Berlin Museumsinsel Fernsehturm.jpg|140px]] || '''[[Muzeju sala|Berlīnes Muzeju sala]]''' || [[Berlīne]]<br/>{{coord|52|31|17|N|13|23|44|E}} || 1999 || Kultūra || ii, iv || || [http://whc.unesco.org/en/list/896 896]
|-
| [[Attēls:Wartburg Eisenach DSCN3512.jpg|140px]] || '''[[Vartburgas pils]]''' || [[Tīringene]]<br/>{{coord|50|58|0.4|N|10|18|25.2|E}} || 1999 || Kultūra || iii, vi || || [http://whc.unesco.org/en/list/897 897]
|-
| [[Attēls:Wörlitzer See mit St. Petri.jpg|140px]] || '''[[Desavas-Verlicas karalistes dārzs]]''' || [[Saksija-Anhalte]]<br/>{{coord|51|50|33|N|12|25|14.99|E}} || 2000 || Kultūra || ii, iv || || [http://whc.unesco.org/en/list/534 534]
|-
| [[Attēls:Reichenau PeterPaul.jpg|140px]] || '''[[Reihenavas sala|Reihenavas klostersala]]''' || [[Bādene-Virtemberga]]<br/>{{coord|47|42|0|N|9|4|0|E}} || 2000 || Kultūra || iii, iv, vi || || [http://whc.unesco.org/en/list/974 974]
|-
| [[Attēls:Zeche Zollverein abends.jpg|140px]] || '''[[Collvereinas ogļu raktuvju industriālais komplekss]]''' || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]<br/>{{coord|51|29|29|N|7|2|46|E}} || 2001 || Kultūra || ii, iii || || [http://whc.unesco.org/en/list/975 975]
|-
| [[Attēls:St.Goarshausen Loreley Burg Katz 2016-03-27-17-08-51.jpg|140px]] || '''[[Reinas aiza|Augšvidienes Reinas ieleja]]''' || [[Reinzeme-Pfalca]], [[Hesene]]<br/>{{coord|50|10|24.96|N|7|41|39.01|E}} || 2002 || Kultūra || ii, iv, v || || [http://whc.unesco.org/en/list/1066 1066]
|-
| [[Attēls:Stralsund, Blick von der Marienkirche (2013-07-07-), by Klugschnacker in Wikipedia (7).JPG|140px]]<br/>[[Attēls:Wismarer Wasserkunst.jpg|140px]] || '''[[Štrālzunde]]s un [[Vismāra]]s vēsturiskie centri''' || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]<br/>{{coord|54|18|0|N|13|5|0|E}}<br/>{{coord|53|54|0|N|11|28|0|E}} || 2002 || Kultūra || ii, iv || || [http://whc.unesco.org/en/list/1067 1067]
|-
| [[Attēls:Bremen-rathaus.jpg|140px]]<br/>[[Attēls:RolandBremen01.jpg|140px]] || '''[[Brēmenes pilsētas dome|Pilsētas dome]] un [[Brēmenes Rolands|Rolands]] [[Brēmene|Brēmenes tirgus laukumā]]''' || [[Brēmene (federālā zeme)|Brēmene]]<br/>{{coord|53|4|33.24|N|8|48|26.32|E}} || 2004 || Kultūra || iii, iv, vi || || [http://whc.unesco.org/en/list/1087 1087]
|- style="background-color:#D0E7FF"
| [[Attēls:Park Muzakowski2.jpg|140px]] || '''[[Mužakovska parks]]''' || [[Brandenburga]]<br/>{{Coord|51|33|1|N|14|43|36|E}}<br/>(kopā ar {{flaga|Polija}} [[Polija|Poliju]]) || 2004 || Kultūra || i, iv || Lielākais un slavenākais [[angļu stila parks]] Vācijā un Polijā. Parka centrs atrodas Bādmuskavā (Bad Muskau) — Vācijā, tomēr 2/3 no parka teritorijas kopš 1945. gada atrodas Polijā. Parka kopējā teritorija — 559,9 ha. Parku no [[1815]]. līdz [[1844]]. gadam izveidoja firsts [[Hermanis fon Piklers-Muskavs]]. Parka izbūvi vadīja ainavu arhitekts [[Eduards Pecolds]]. Parkā saglabājušās vairākas klasicisma celtnes — Vecā un Jaunā pils, [[Oranžērija]] un citas.<ref>{{tīmekļa atsauce |url=http://whc.unesco.org/en/list/1127 |title= Muskauer Park / Park Mużakowski |publisher=[[UNESCO]]}}</ref> || [http://whc.unesco.org/en/list/1127 1127] 
|-
| [[Attēls:Runtingerhaus in Regensburg.jpg|140px]] || '''[[Regensburga|Regensburgs vecpilsēta ar Stadtamhofu]]''' || [[Bavārija]]<br/>{{Coord|49|1|14|N|12|5|57|E}} || 2006 || Kultūra || ii, iii, iv || || [http://whc.unesco.org/en/list/1155 1155]
|- style="background-color:#D0E7FF"
| [[Attēls:Stuzica forest.JPG|140px]] || '''[[Pirmatnējie dižskabāržu meži Karpatu reģionā un Senie dižskabāržu meži Vācijā]]''' || [[Vācija]]<br/>{{Coord|54|32|53|N|13|38|43|E}}<br/>( kopā ar {{flaga|Slovākija}} [[Slovākija|Slovākiju]] un {{flaga|Ukraina}} [[Ukraina|Ukrainu]]) || 2007 || Daba || ix || Senie dižskabāržu meži Vācijā, atspoguļo [[ledus laikmets|ledus laikmeta]] bioloģiskos un ekoloģiskos procesus [[ekosistēma|ekosistēmā]], kas veicinājuši [[dižskabārdis|dižskabāržu]] ''(Fagus sylvatica)'' izplatīšanos ziemeļu puslodē. Šī vieta kopumā ietver 5 meži kompleksi, ar kopēju platību 4391 hektāri, kā arī  29 278 hektāri mežu platības, kas atrodas [[Slovākija]]s un [[Ukraina]]s teritorijā.<ref>{{Atsauce |url=http://whc.unesco.org/en/list/1133 |title=Primeval Beech Forests of the Carpathians and the Ancient Beech Forests of Germany |publisher=UNESCO}}</ref> || [http://whc.unesco.org/en/list/1133 1133]
|-
| [[Attēls:Berlin GS Siemensstadt Panzerkreuzer.jpg|140px]] || '''[[Berlīnes modernisma mikrorajoni]]''' || [[Berlīne]]<br/>{{coord|52|26|54|N|13|26|59.9|E}} || 2008 || Kultūra || ii, iv ||  || [http://whc.unesco.org/en/list/1239 1239]
|-
| [[Attēls:Pilsumer Watt from the Leyhörn 2.jpg|140px]] || '''[[Vatu jūra]]''' || [[Vācija]]<br/>{{Coord|53|31|43|N|8|33|22|E}}<br/>(kopā ar {{flaga|Nīderlande}} [[Nīderlande|Nīderlandi]] un {{flaga|Dānija}} [[Dānija|Dāniju]]) || 2009<br/>(paplašināta 2014) || Daba || viii, ix, x || Vatu jūra ir lielākā nepārtrauktā smilšu un dūņu plūdmaiņu sistēma. Vieta ietver Nīderlandes Aizsargājamo teritoriju, Vācijas Vatu jūras nacionālos parkus [[Lejassaksija|Lejassaksijā]] un [[Saksija|Saksijā]] un  lielāko daļu no Dānijas Vat jūras aizsardzības zonas. Teritorija ir mājvieta daudzām augu un dzīvnieku sugām, ieskaitot jūras zīdītājus, piemēram, [[pelēkais ronis|pelēko roni]] un [[cūkdelfīns|cūkdelfīnu]].<ref>{{Atsauce |url=http://whc.unesco.org/en/list/1314 |title=Wadden Sea |publisher=UNESCO}}</ref> || [http://whc.unesco.org/en/list/1314 1314]  
|- style="background-color:#D0E7FF"
| [[Attēls:D-BW-Uhldingen-Mühlhofen - Pfahlbaumuseum - Haus Schussenried.jpg|140px]] || '''[[Aizvēsturiskie pāļu mājokļi Alpos]]''' || {{karogs|Vācija}}<br />{{Coord|47|53|18|N|9|34|7|E}}<br />(kopā ar {{flaga|Austrija}} [[Austrija|Austriju]], {{flaga|Francija}} [[Francija|Franciju]], {{flaga|Itālija}} [[Itālija|Itāliju]], {{flaga|Slovēnija}} [[Slovēnija|Slovēniju]] un {{flaga|Šveice}} [[Šveice|Šveici]]) || 2011 || Kultūra || iv, v || Ietver 111 mazas atsevišķas vietas ar aizvēsturisko pāļu mājokļu atliekām apkārt [[Alpi]]em. Šīs vietas veidotas no 5000. gada p.m.ē. līdz 500. gadam m.ē., pie māla ezeriem, upēm un mitrājiem. Lai gan tikai dažas no vietām ir pilnībā izpētītas, tās satur daudz informācijas par dzīvi un tirdzniecību agrājā [[neolīts|neolīta]] un [[bronzas laikmets|bronzas laikmetā]] Alpu apkārtnē. No 111 vietām 56 vietas atrodas mūsdienu [[Šveice]]s teritorijā.<ref>{{tīmekļa atsauce |url= http://whc.unesco.org/en/list/1363|title= Prehistoric Pile dwellings around the Alps|publisher=[[UNESCO]] |accessdate=14 February 2012}}</ref> || [http://whc.unesco.org/en/list/1363 1363]
|-
| [[Attēls:Fagus Gropius Hauptgebaeude 200705 wiki front.jpg|140px]] || '''[[Fagus rūpnīca|''Fagus'' rūpnīca Alfeldē]]''' || [[Lejassaksija]]<br/>{{coord|51|59|1|N|9|48|40|E}} || 2011 || Kultūra || ii, iv || || [http://whc.unesco.org/en/list/1368 1368]
|-
| [[Attēls:Bayreuth Fassade.jpg|140px]] || '''[[Markgrāfistes operas nams| Markgrāfistes operas nams Baireitā]]''' || [[Bavārija]]<br/>{{coord|49|56|39.74|N|11|34|41.89|E}} || 2012 || Kultūra || i, iv || || [http://whc.unesco.org/en/list/1379 1379]
|-
| [[Attēls:WasserspieleKasselNachts kasselgalerie de.jpg|140px]] || '''[[Vilhelmšēhes kalnu parks]]''' || [[Hesene]]<br/>{{coord|51|18|57|N|9|23|35|E}} || 2013 || Kultūra || iii, iv || Braucot gar kalnu teritorijā dominē milzu [[Herkuless|Herkulesa]] statuja. Vilhelmšēhe teritorijas izdeve sāka landgrāfs Karls no Hesenes—Kāzeles ap [[1689]]. gadu austrumu—rietumu virzienā, un [[19. gadsimts|19. gadsimtā]] tika izstrādāts tālāk. Rezervuārus un kanālus ar Herkulesa pieminekļa ar [[ūdens|ūdeni]] piegādā sarežģīta hidropneimatiska ierīču sistēma. Ūdens tiek piegātāds lielajam [[baroks|baroka]] ūdens teātrim, grotām, strūklakām un 350 metru garajai ''Grand Cascade''. Bez tam, kanālos un ūdensceļos vēja plūsmas rada virkni ūdenskritumu un krāces.<ref>{{tīmekļa atsauce |url= http://whc.unesco.org/en/list/1413 |title= Bergpark Wilhelmshöhe |publisher=[[UNESCO]] |accessdate=14 February 2012}}</ref> || [http://whc.unesco.org/en/list/1413 1413]
|-
| [[Attēls:Corvey 2.png|140px]] || '''[[Korvejas karaliskā abatija|Karolingu rietumdarbs un Korvejas abatija]]''' || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]<br/>{{coord|51|46|40.8|N|9|24|36|E}} || 2014 || Kultūra || ii, iii, iv || || [http://whc.unesco.org/en/list/1447 1447]
|-
| [[Attēls:Speicherstadt abends.jpg|140px]] || '''[[Špeičerstāte]] un [[Kontorhousu distrikts]] ar [[Čīlehauss|Čīlehausu]]''' || [[Hamburga]]<br/>{{coord|53|32|53.9|N|10|0|10.5|E}} || 2015 || Kultūra || iv || || [http://whc.unesco.org/en/list/1467 1467]
|- style="background-color:#D0E7FF"
| [[Attēls:Weissenhof Corbusier 03.jpg|140px]] || '''[[Arhitekta Lekorbizjē darbi|Arhitekta Lekorbizjē darbi ar izcilu ieguldījumu Modernisma kustībā]]''' || [[Bādene-Virtemberga]]<br/>{{coord|48|47|59|N|9|10|39|E}}<br/>(kopā ar {{flaga|Argentīna}} [[Argentīna|Argentīnu]], {{flaga|Beļģija}} [[Beļģija|Beļģiju]], {{flaga|Francija}} [[Francija|Franciju]], {{flaga|Indija}} [[Indija|Indiju]], {{flaga|Japāna}} [[Japāna|Japānū]] , un {{flaga|Šveice}} [[Šveice|Šveici]]) || 2016 || Kultūra || i, ii, vi || Arhitekta [[Lekorbizjē]] darbi apkopo 17 vietas, 6 pasaules valstīs. Lekorbizjē ir radījis "jaunu arhitektūras valodu", kam ir stipra saikne ar pagātni. Šī vieta ietver tādus Lekorbizjē darbus kā [[Čarndigaras kapitolija komplekss|Čarndigaras kapitolija kompleksu]] ([[Indija|Indijā]]), [[Rietumu mākslas Nacionālais muzejs|Rietumu mākslas Nacionālo muzeju]] ([[Japāna|Japānā]]), [[Doktora Kuručeta la Platas māja|Doktora Kuručeta la Platas māju]] ([[Argentīna|Argentīnā]]) u.c. Šie arhitektūras pieminekļi atspoguļo moderno kustību [[20. gadsimts|20. gadsimta]] arhitektūrā.<ref>{{Atsauce |url=http://whc.unesco.org/en/list/1321 |title=The Architectural Work of Le Corbusier, an Outstanding Contribution to the Modern Movement |publisher=UNESCO}}</ref> || [http://whc.unesco.org/en/list/1312 1312]
|}

== Sarakstā iekļauto objektu izvietojums ==
{{VietasKarte+
 | Vācija
 |relief=1
 |caption = Vietas Vācijā UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā: <br> [[Attēls:Yellow pog.svg|9px]] — kultūras objekts; [[Attēls:Green pog.svg|9px]] — dabas objekts; [[Attēls:Blue pog.svg|9px]] — jauktais objekts; [[Attēls:Red pog.svg|9px]] — apdraudēts objekts
 |float = center
 |width = 750
 |places = 
{{VietasKarte~| Vācija |lat= 50.8275 |long= 6.908056 |position = right |label= [[Augustusburgas un Falkenlustes pilis|Augustusburgas un Falkenlustes pilis Brīhlē]] |mark=Yellow pog.svg}}
{{VietasKarte~| Vācija |lat= 50.774444 |long= 6.084444 |position = top |label= [[Āhenes katedrāle]] |mark=Yellow pog.svg}}
{{VietasKarte~| Vācija |lat= 49.65369 |long= 8.56858 |position = right |label= [[Loršas abatija|Loršas abatija un Altenminstere]] |mark=Yellow pog.svg}}
{{VietasKarte~| Vācija |lat= 51.833333 |long= 12.25|position = top |label= [[Bauhaus|''Bauhaus'' un tā stila ēkas Desavā un Veimārā]]|mark=Yellow pog.svg}}
{{VietasKarte~| Vācija |lat= 50.983333 |long= 11.316667 |position = right |label= [[Bauhaus|''Bauhaus'' un tā stila ēkas Desavā un Veimārā]] |mark=Yellow pog.svg}}
{{VietasKarte~| Vācija |lat= 51.315833 |long= 9.393056 |position = bottom |label= [[Vilhelmšēhes kalnu parks]] |mark=Yellow pog.svg}}
{{VietasKarte~| Vācija |lat= 52.448333 |long= 13.449972 |position = bottom |label= [[Berlīnes modernisma mikrorajoni]] |mark=Yellow pog.svg}}
{{VietasKarte~| Vācija |lat= 51.778 |long= 9.41 |position = left |label= [[Korvejas karaliskā abatija|Karolingu rietumdarbs un Korvejas abatija]] |mark=Yellow pog.svg}}
{{VietasKarte~| Vācija |lat= 53.0759 |long= 8.80731 |position = bottom |label= [[Brēmenes pilsētas dome|Pilsētas dome]] un [[Brēmenes Rolands|Rolands]] [[Brēmene|Brēmenes tirgus laukumā]] |mark=Yellow pog.svg}}
{{VietasKarte~| Vācija |lat= 50.9775 |long= 11.32861 |position = left |label= [[Klasiskā Veimāra]] |mark=Yellow pog.svg}}
{{VietasKarte~| Vācija |lat= 51.791667 |long= 11.147222 |position = top |label= [[Kvedlinburga|Kvedlinburgas koleģiāta baznīca, pils un vecpilsēta]] |mark=Yellow pog.svg}}
{{VietasKarte~| Vācija |lat= 50.941111 |long= 6.957222 |position = top |label= [[Ķelnes katedrāle]] |mark=Yellow pog.svg}}
{{VietasKarte~| Vācija |lat= 51.983611 |long= 9.811111 |position = bottom |label= [[Fagus rūpnīca|''Fagus'' rūpnīca Alfeldē]] |mark=Yellow pog.svg}}
{{VietasKarte~| Vācija |lat= 50.495 |long= 7.334722 |position = right |label= [[Romiešu pierobežas nocietinājumi]] |mark=Yellow pog.svg}}
{{VietasKarte~| Vācija |lat= 51.8425|long= 12.42083 |position = bottom |label= [[Desavas-Verlicas karalistes dārzs]] |mark=Yellow pog.svg}}
{{VietasKarte~| Vācija |lat= 53.86667 |long= 10.69167 |position = top |label= [[Lībeka|Hanzas pilsēta Lībeka]] |mark=Yellow pog.svg}}
{{VietasKarte~| Vācija |lat= 54.3 |long= 13.083333 |position = left |label= [[Štrālzunde|Štrālzundes vēsturiskais centrs]]|mark=Yellow pog.svg}}
{{VietasKarte~| Vācija |lat= 53.9 |long= 11.466667 |position = top |label= [[Vismāra|Vismāras vēsturiskais centrs]] |mark=Yellow pog.svg}}
{{VietasKarte~| Vācija |lat= 51.526667 |long= 11.550278 |position = top |label= [[Mārtiņš Luters|Lutera]] pieminekļi [[Eizlēbene|Eizlēbenē]]|mark=Yellow pog.svg}}
{{VietasKarte~| Vācija |lat= 51.866667 |long= 12.645056 |position = right |label= [[Mārtiņš Luters|Lutera]] pieminekļi [[Vitenberga|Vitenbergā]] |mark=Yellow pog.svg}}
{{VietasKarte~| Vācija |lat= 49.944371 |long= 11.578302 |position = top |label= [[Markgrāfistes operas nams|Markgrāfistes operas nams Baireitā]] |mark=Yellow pog.svg}}
{{VietasKarte~| Vācija |lat= 49.00083 |long= 8.81306 |position = left |label= [[Maulbronnas klosteris|Maulbronnas klostera komplekss]] |mark=Yellow pog.svg}}
{{VietasKarte~| Vācija |lat= 51.907222 |long= 10.43 |position = bottom |label= [[Rammelsberga|Rammelsbergas raktuves]], [[Goslara|Goslaras vecpilsēta]] un [[Augšharcu ūdenssaimniecības sistēma]] |mark=Yellow pog.svg}}
{{VietasKarte~| Vācija |lat= 52.521389 |long= 13.395556 |position = right |label= [[Muzeju sala|Berlīnes Muzeju sala]] |mark=Yellow pog.svg}}
{{VietasKarte~| Vācija |lat= 47.698722 |long= 9.061306 |position = top |label= [[Reihenavas sala|Reihenavas klostersala]] |mark=Yellow pog.svg}}
{{VietasKarte~| Vācija |lat= 51.579306 |long= 14.726444 |position = top |label= [[Mužakovska parks]] |mark=Yellow pog.svg}}
{{VietasKarte~| Vācija |lat= 49.020556 |long= 12.099167 |position = top |label= [[Regensburga|Regensburgs vecpilsēta ar Stadtamhofu]] |mark=Yellow pog.svg}}
{{VietasKarte~| Vācija |lat= 52.399722 |long= 13.033056 |position = top |label= [[Potsdamas pils un parki un Berlīne]] |mark=Yellow pog.svg}}
{{VietasKarte~| Vācija |lat= 47.681278 |long= 10.900139 |position = right |label= [[Vīses svētceļojuma baznīca]] |mark=Yellow pog.svg}}
{{VietasKarte~| Vācija |lat= 47.888333 |long= 9.568611 |position = right |label= [[Aizvēsturiskie pāļu mājokļi Alpos]] |mark=Yellow pog.svg}}
{{VietasKarte~| Vācija |lat= 49.75 |long= 6.633056 |position = top |label= [[Romiešu pieminekļi, Svētā Pētera katedrāle un Dievmātes baznīca Trīrā]] |mark=Yellow pog.svg}}
{{VietasKarte~| Vācija |lat= 53.548306 |long= 10.002917 |position = top |label= [[Špeičerstāte]] un [[Kontorhousu distrikts]] ar [[Čīlehauss|Čīlehausu]] |mark=Yellow pog.svg}}
{{VietasKarte~| Vācija |lat= 49.316667 |long= 8.443056 |position = left |label= [[Špeieres katedrāle]] |mark=Yellow pog.svg}}
{{VietasKarte~| Vācija |lat= 52.15278 |long= 9.94389 |position = top |label= [[Hildesheimas katedrāle|Svētās Marijas katedrāle]] un [[Svētā Mihaela baznīca, Hildesheimā]] |mark=Yellow pog.svg}}
{{VietasKarte~| Vācija |lat= 48.799722 |long= 9.1775 |position = right |label= [[Arhitekta Lekorbizjē darbi|Arhitekta Lekorbizjē darbi ar izcilu ieguldījumu Modernisma kustībā]] |mark=Yellow pog.svg}}
{{VietasKarte~| Vācija |lat= 49.891667 |long= 10.888889 |position = bottom |label= [[Bamberga|Bambergas pilsēta]] |mark=Yellow pog.svg}}
{{VietasKarte~| Vācija |lat= 50.1736 |long= 7.69417 |position = right |label= [[Reinas aiza|Augšvidienes Reinas ieleja]] |mark=Yellow pog.svg}}
{{VietasKarte~| Vācija |lat= 49.250556 |long= 6.845278 |position = top |label= [[Velklingenes dzelzs rūpnīca]] |mark=Yellow pog.svg}}
{{VietasKarte~| Vācija |lat= 50.966778 |long= 10.307 |position = bottom |label= [[Vartburgas pils]] |mark=Yellow pog.svg}}
{{VietasKarte~| Vācija |lat= 49.79278 |long= 9.93889 |position = top |label= [[Vircburgas rezidence|Vircburgas rezidence ar galma dārziem un rezidences laukumu]] |mark=Yellow pog.svg}}
{{VietasKarte~| Vācija |lat= 51.491389 |long= 7.046111 |position = top |label= [[Collvereinas ogļu raktuvju industriālais komplekss]] |mark=Yellow pog.svg}}
{{VietasKarte~| Vācija |lat= 49.91667 |long= 8.75389 |position = left |label= [[Mēseles pazemes fosiliju vieta]] |mark=Green pog.svg}}
{{VietasKarte~| Vācija |lat= 54.548056 |long= 13.645278 |position = bottom |label= [[Pirmatnējie dižskabāržu meži Karpatu reģionā un Senie dižskabāržu meži Vācijā]] |mark=Green pog.svg}}
{{VietasKarte~| Vācija |lat= 53.528611 |long= 8.556111 |position = top |label= [[Vatu jūra]] |mark=Green pog.svg}}
}}

== Kandidātu sarakstā esošie objekti ==

{| class="sortable wikitable"
! Attēls !! Nosaukums !! Atrašanās vieta !! Datums !! Tips !! Kritēriji !! Aizsardzības numurs
|-
| [[Attēls:FranckescheStiftungen 3.jpg|140px]] || [[Francke Foundations ēkas|''Francke Foundations'' ēkas]] || [[Saksija-Anhalte]]<br/>{{coord|51|29|0|N|11|58|0|E}} || 1999 || Kultūra || iii, iv, vi || [http://whc.unesco.org/en/tentativelists/1368/ 1368]
|-
| [[Attēls:Naumburger Dom 10.jpg|140px]] || '''[[Naumburgeras katedrāle]] un [[Zāle (upe)|Zāles]] un [[Unstrutes]] upju ainava''' || [[Saksija-Anhalte]]<br/>{{coord|51|9|17|N|11|48|14|E}} || 1999 || Kultūra || i, iii, iv || [http://whc.unesco.org/en/tentativelists/1369/ 1369]
|-
| [[Attēls:Archäologisches Bodendenkmal Haithabu in der Gemeinde Busdorf im Kreis Schleswig-Flensburg in Schleswig-Holstein B1.JPG|140px]] || '''[[Vikings|Vikingu]] pieminekļi un vietas / [[Danevirke]] un [[Hedebi]]''' || [[Šlēsviga-Holšteina]]<br/>{{coord|54|38|26|N|9|35|3|E}} || 2011 || Kultūra || iii || [http://whc.unesco.org/en/tentativelists/5591/ 5591]
|- style="background-color:#D0E7FF"
| [[Attēls:Fotothek df n-11 0000305.jpg|140px]] || '''Erzgebirges/Krušnohotži ieguves kultūrainava'''  || [[Saksija]]<br/>{{coord|50|45|50.4|N|13|45|39.6|E}}<br/>(kopā ar {{flaga|Čehija}} [[Čehija|Čehiju]]) || 2012 || Kultūra || ii, iii, iv, v, vi || [http://whc.unesco.org/en/tentativelists/5776/ 5776]
|- style="background-color:#D0E7FF"
| [[Attēls:Kurhaus Wiesbaden blaue Stunde 290-L4.jpg|140px]] || '''[[Eiropas lielais Spa]]''' || {{karogs|Vācija}}<br/>(kopā ar {{flaga|Lielbritānija}} [[Lielbritānija|Lielbritāniju]], {{flaga|Beļģija}} [[Beļģija|Beļģiju]], {{flaga|Austrija}} [[Austrija|Austriju]], {{flaga|Francija}} [[Francija|Franciju]], {{flaga|Itālija}} [[Itālija|Itāliju]] un {{flaga|Čehija}} [[Čehija|Čehiju]]) || 2014 || Kultūra || ii, iii, iv, vi || [http://whc.unesco.org/en/tentativelists/5929/ 5929]
|-
| [[Attēls:Hamburg.Altona.Judenfriedhof.wmt.jpg|140px]] || '''Ebreju kapi Altonā Kēnigštrāsē. [[Sefardi|Sefardu]] kultūra [[17. gadsimts|17.]] un [[18. gadsimts|18. gadsimtā]] starp [[Eiropa|Eiropu]] un [[Karību reģions|Karību reģionu]]''' || {{karogs|Vācija}} || 2015 || Kultūra || ii, iii, iv, vi || [http://whc.unesco.org/en/tentativelists/5973/ 5973]
|-
| [[Attēls:WerdenfelserLand oberes Isartal.JPG|140px]] || '''[[Alpi|Alpu]] un priekšalpu pļavu un purvu ainavas''' || {{karogs|Vācija}} || 2015 || Kultūra || v || [http://whc.unesco.org/en/tentativelists/5974/ 5974]
|-
| [[Attēls:Synagoge Worms 08.jpg|140px]] || '''ShUM pilsētas [[Špeiera]], [[Vormsa]] un [[Mainca]]''' || [[Reinzeme-Pfalca]] || 2015 || Kultūra || ii, iii, vi || [http://whc.unesco.org/en/tentativelists/5975/ 5975]
|-
| [[Attēls:Schwerin Castle Aerial View Island Luftbild Schweriner Schloss Insel See.jpg|140px]] || '''[[Švērines pils|Švērines rezidences ansamblis]] — [[romānika]]s vēstures kultūrainava''' || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]<br/>{{coord|53|37|27|N|11|25|8|E}} || 2015 || Kultūra || iii, iv || [http://whc.unesco.org/en/tentativelists/5976/ 5976]
|-
| [[Attēls:ADGB Schule Bernau 5145.JPG|140px]] || '''[[Bauhaus]] un ar to saistītās vietas [[Veimāra|Veimārā]], [[Desava|Desavā]] un [[Bernava|Bernavā]]''' || [[Brandenburga]] un [[Saksija-Anhalte]] || 2015 || Kultūra || ii, iv, vi || [http://whc.unesco.org/en/tentativelists/5980/ 5980]
|-
| [[Attēls:La chapelle russe (Mathildenhöhe, Darmstadt) (7888090146).jpg|140px]] || '''[[Darmštate]]s mākslinieku kolonija [[Matildenhēhe|Matildenhēhē]]''' || [[Hesene]]<br/>{{coord|49|52|39|N|8|40|7|E}} || 2015 || Kultūra || iii, iv || [http://whc.unesco.org/en/tentativelists/5981/ 5981]
|-
| [[Attēls:Erfurt, die Alte Synagoge.jpg|140px]] || '''Vecā sinagoga un Mikve [[Erfurte|Erfurtē]] — liecības no ikdienas dzīves, [[reliģija]]s un [[pilsēta]]s [[vēsture]] starp pārmaiņām un nepārtrauktību''' || [[Tīringene]]<br/>{{coord|50|58|43.06|N|11|1|45.43|E}} || 2015 || Kultūra || iii, iv, vi || [http://whc.unesco.org/en/tentativelists/5982/ 5982]
|-
| [[Attēls:Neuschwanstein Castle LOC print.jpg|140px]] || '''Akmens sapnis — Karaļa [[Ludvigs II|Ludviga II]] pilis: [[Neišvānšteinas pils|Neišvānšteinas]], [[Linderhohas pils|Linderhohas]] un [[Herenšimsī pils|Herenšimsī]] pilis''' || [[Bavārija]]<br/>{{coord|47|33|28.15|N|10|44|59.51|E}} || 2015 || Kultūra || i, iii, iv, vi || [http://whc.unesco.org/en/tentativelists/5983/ 5983]
|-
| [[Attēls:Augsburg Schaezlerpalais Mattes 2013-05-05 (29).JPG|140px]] || '''Hidrobūves un hidroenerģija, dzeramais ūdens un dekoratīvās strūklakas [[Augsburga|Augsburgā]]''' || [[Bavārija]]<br/>{{coord|48|22|12|N|10|54|0|E}} || 2015 || Kultūra || ii, v || [http://whc.unesco.org/en/tentativelists/5984/ 5984]
|-
| [[Attēls:Hohler Fels.jpg|140px]] || '''Alas ar vecākā [[Ledus laikmets|Ledus laikmeta]] mākslu''' || [[Bādene-Virtemberga]] || 2015 || Kultūra || i, iii, iv, v || [http://whc.unesco.org/en/tentativelists/5985/ 5985]
|-
| [[Attēls:BornaMarienLuther.JPG|140px]] || '''[[Mārtiņa Luters|Lutera]] piemiņa [[Saksija-Anhalte|Saksijā-Anhaltē]], [[Saksija|Saksijā]], [[Bavārija|Bavārijā]] un [[Tīringene|Tīringenē]]''' || [[Saksija-Anhalte]], [[Saksija]], [[Bavārija]] un [[Tīringene]] || 2015 || Kultūra || iv, vi || [http://whc.unesco.org/en/tentativelists/5986/ 5986]
|- style="background-color:#D0E7FF"
| [[Attēls:Limes Wachturm 14 78 bei Kipfenberg Rekonstruktion.JPG|140px]] || '''[[Romas impērija]]s robeža''' || [[Bavārija]] un [[Reinzeme-Pfalca]] || 2015 || Kultūra || ii, iii, iv || [http://whc.unesco.org/en/tentativelists/6002/ 6002]
|-
| || '''[[Hedebi]] un [[Danevirke]], arheoloģiskā robežainava''' || [[Šlēsviga-Holšteina]] || 2015 || Kultūra || iii, iv || [http://whc.unesco.org/en/tentativelists/6083/ 6083]
|}

== Dzēstās vietas ==
{| class="sortable wikitable"
! Attēls !! Nosaukums !! Atrašanās vieta !! Datums !! Tips !! Kritēriji !! Paskaidrojums !! Aizsardzības numurs
|-
| [[Attēls:Dresden-Altstadt von der Marienbruecke.jpg|140px]] || '''[[Drēzdenes Elbas ieleja]]''' || [[Saksija]]<br/>{{coord|51|2|24|N|13|49|16|E}} || 2004–2009 || Kultūra || ii, iii, iv, v || [[Elba]] plūst cauri virknei kultūrainavām Saksikas reģionā, tostarp, lauku ciematiem, agrākajiem piļu pamatiem, un vēsturiskajai [[Drēzdene]]s vecpilsētai. Vieta no Pasaules mantojuma saraksta tika dzēsta sakarā ar bažām par [[Valdšlēshenes tilts|Valdšlēshenes tilta]] būvniecību.<ref>{{Atsauce |url=http://whc.unesco.org/en/list/1156 |title=Dresden Elbe Valley |publisher=UNESCO}}</ref> || [http://whc.unesco.org/en/list/1156 1156]
|}

== Atsauces ==
{{atsauces|2}}

{{Vācija UNESCO}}
{{UNESCO Pasaules mantojuma vietu saraksti}}

[[Kategorija:UNESCO Pasaules mantojuma saraksti|Vācija]]
[[Kategorija:UNESCO Pasaules mantojuma vietas Vācijā| ]]
[[Kategorija:Pasaules mantojuma vietas Eiropā|Vācija]]