UNESCO Pasaules mantojuma vietas Vācijā

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Sarakstā apkopotas tās vietas Vācijā, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. UNESCO sarakstā no Vācijas ir iekļautas 41 vietas (38 kultūras objekti un 3 dabas objekti), savukārt 18 vietas ir iekļautas kandidātu sarakstā[1]. Vācija Pasaules mantojuma konvenciju ratificējusi 1976. gada 23. augustā. 2009. gadā no Pasaules mantojuma saraksta tika dzēsta Dzērzdenes Elbas ieleja, sakarā ar bažām par Valdšlēshenes tilta būvniecību.

Sarakstā iekļautie objekti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

   — Pārrobežu objekts
Attēls Nosaukums Atrašanās vieta Datums Tips Kritēriji Paskaidrojums Aizsardzības nr.
Aachen Germany Imperial-Cathedral-01.jpg Āhenes katedrāle Ziemeļreina-Vestfālene
50°46′28″N 6°5′4″E / 50.77444°N 6.08444°E / 50.77444; 6.08444
1978 Kultūra i, ii, iv, vi Katedrāles būvniecība sākās 790. — 800. gadā un to pasūtīja Svētās Romas imperators Kārlis Lielais kā Palatīna kapellu. Sākotnēji katedrāle tika būvēta astoņstūra veidā ar kupolu. Iedvesmojoties no draudzēm Svētās Romas impērijas austrumu daļā, tā Viduslaikos tika paplašināta[2]. 3
Speyer---Cathedral---East-View---(Gentry).jpg Špeieres katedrāle Reinzeme-Pfalca
49°19′0″N 8°26′35″E / 49.31667°N 8.44306°E / 49.31667; 8.44306
1981 Kultūra ii Špeieres katedrāle ir bazilika, ar četriem torņiem un diviem kupoliem, ko dibinājis Konrāds II 1030. gadā un 11. gadsimta beigās pārbūvēta. Katedrāle ir viens no svarīgākajiem romānikas stila pieminekļiem no Svētās Romas impērijas perioda. Katedrāle ir bijusi apbedījumu vieta Vācijas imperatoriem gandrīz 300 gadu garumā[3]. 168
2004-06-27-Germany-Wuerzburg-Lutz Marten-Residenz side view 1.jpg Vircburgas rezidence ar galma dārziem un rezidences laukumu Bavārija
49°47′34.01″N 9°56′20″E / 49.7927806°N 9.93889°E / 49.7927806; 9.93889
1981 Kultūra i, iv Šī lieliskā baroka laika pils — viena no lielākajām un skaistākajām Vācijā ar apkārtējiem brīnišķīgajiem dārziem — ir izveidota saskaņā ar bīskapa Lotāra Frnaca Frīdriha Karla von Šēnborna projektu. Pils uzcelta un iekārtota 18. gadsimtā ar starptautiskām arhitektu, gloznotāju, tēlnieku un būvnieku komandām, Baltazara Neimaņa vadībā[4]. 169
Wies eingang.jpg Vīses svētceļojuma baznīca Bavārija
47°40′52.6″N 10°54′0.5″E / 47.681278°N 10.900139°E / 47.681278; 10.900139
1983 Kultūra i, iii Brīnumainā kārtā saglabājusies skaitā Alpu ielejā, Vīzes baznīca (1745-1754), arhitekta Dominika Cimmermaņa darbs, ir Bavārijas rokoko šedevrs — pārbagāts, krāsains un dzīvespriecīgs[5]. 271
Schloss Augustusburg in Brühl 4.jpg
BRüHLschloss5.jpg
Augustusburgas un Falkenlustes pilis Brīhlē Ziemeļreina-Vestfālene
50°49′39″N 6°54′29″E / 50.82750°N 6.90806°E / 50.82750; 6.90806
1984 Kultūra ii, iv Ieskaitot idillisko dārza ainavu, Augustusburgas pils (Ķelnes arhibīskapa uztrēšanās vieta) un Falkenlustes pilis medību namiņš ir viens no senākajiem piemēriem rokoko arhitektūrai 18. gadsimtā, Vācijā[6]. 288
Hildesheimer Dom 2015.JPG
St Michaels Church Hildesheim.jpg
Svētās Marijas katedrāle un Svētā Mihaela baznīca, Hildesheimā Lejassaksija
52°9′10.01″N 9°56′38″E / 52.1527806°N 9.94389°E / 52.1527806; 9.94389
1985 Kultūra i, ii, iii Svētā Mihaela baznīca celta starp 1010. un 1020. gadu ar simetrisku plānu, kas bija raksturīgs Otoniāna romānikas mākslai Senajā Saksijā. Tās interjers, jo īpaši koka griesti un krāsotais apmetums, slavenās bronzas durvis un Bernvarda bronzas kolinna ir — kopā ar Svētās Marijas katedrāles dārgumiem — romānikas baznīcu piemērs Svētajā Romas impērijā[7]. 187
Trier Kaiserthermen BW 1.JPG Romiešu pieminekļi, Svētā Pētera katedrāle un Dievmātes baznīca Trīrā Reinzeme-Pfalca
49°45′0″N 6°37′59″E / 49.75000°N 6.63306°E / 49.75000; 6.63306
1986 Kultūra i, iii, iv, vi 367
Lübeck Holstentor.jpg Hanzas pilsēta Lībeka Šlēsviga-Holšteina
53°52′0.01″N 10°41′30.01″E / 53.8666694°N 10.6916694°E / 53.8666694; 10.6916694
1987 Kultūra iv 272
Saalburg - Haupteingang 2009.jpg Romiešu pierobežas nocietinājumi Bādene-Virtemberga, Bavārija, Hesene un Reinzeme-Pfalca (vairāk nekā 500 km garumā)
50°29′42″N 7°20′5″E / 50.49500°N 7.33472°E / 50.49500; 7.33472;
(kopā ar Valsts karogs: Apvienotā Karaliste Lielbritāniju)
1987 (papilšināts 2005. un 2008. gadā); Kultūra ii, iii, iv Adriāna valnis tika uzcelts 122.gadā m.ē., savukārt Antonija valnis tika celts 142.gadā m.ē., lai aizstāvētu Romas impēriju no barbariem. Sākumā Pasaules mantojumu sarakstā bija iekļauts tikai Adriāna valnis, bet vēlāk tika paplašināts ar Antonija valni, Skotijā un atsevišķiem nocietinājumiem un fortiem mūsdienu Vācijas teritorijā[8]. 430
P1190390 Potsdam sans souci rwk.jpg Potsdamas pils un parki un Berlīne Berlīne, Brandenburga
52°23′59″N 13°1′59″E / 52.39972°N 13.03306°E / 52.39972; 13.03306
1990 Kultūra i, ii, iv 532
Torhalle Kloster Lorsch.jpg Loršas abatija un Altenminstere Hesene
49°39′13″N 8°34′6″E / 49.65361°N 8.56833°E / 49.65361; 8.56833
1991 Kultūra iii, iv Loršas abatija, kopā ar monumentālo ieeju, pazīstamu arī kā "Torhall", ir reta arhitektūras palieka no Karolingu ēras šajā teritorijā. Skulptūras un gleznas no šī perioda vēl joprojām ir salabājušās ļoti labā stāvoklī[9]. 515
Goslar - UNESCO-Weltkulturerbe Rammelsberg (03-2).jpg
Teiche Buntenbock.jpg
GoslarMaltermeister.jpg
Rammelsbergas raktuves, Goslaras vecpilsēta un Augšharcu ūdenssaimniecības sistēma Lejassaksija
51°53′25″N 10°25′8″E / 51.89028°N 10.41889°E / 51.89028; 10.41889
51°54′26″N 10°25′48″E / 51.90722°N 10.43000°E / 51.90722; 10.43000
1992 Kultūra i, ii, iii, iv 623
Maulbronn Hof und Kirche.jpg Maulbronnas klostera komplekss Bādene-Virtemberga
49°0′2.99″N 8°48′47.02″E / 49.0008306°N 8.8130611°E / 49.0008306; 8.8130611
1993 Kultūra ii, iv 546
Bamberger Dom BW 6.JPG Bambergas pilsēta Bavārija
49°53′30″N 10°53′20″E / 49.89167°N 10.88889°E / 49.89167; 10.88889
1993 Kultūra ii, iv 624
Quedlinburg asv2018-10 img11 Markt.jpg Kvedlinburgas koleģiāta baznīca, pils un vecpilsēta Saksija-Anhalte
51°47′30″N 11°8′50″E / 51.79167°N 11.14722°E / 51.79167; 11.14722
1994 Kultūra iv 535
VoelklingerHuette7.jpg Velklingenes dzelzs rūpnīca Zāra
49°15′2″N 6°50′43″E / 49.25056°N 6.84528°E / 49.25056; 6.84528
1994 Kultūra ii, iv 687
MesselFossilPit081310.JPG Mēseles pazemes fosiliju vieta Hesene
49°55′0.01″N 8°45′14″E / 49.9166694°N 8.75389°E / 49.9166694; 8.75389
1995 Daba viii 720
Koelner Dom bei Nacht 1 RB.JPG Ķelnes katedrāle Ziemeļreina-Vestfālene
50°56′28″N 6°57′26″E / 50.94111°N 6.95722°E / 50.94111; 6.95722
1996 Kultūra i, ii, iv 292
Bundesarchiv Bild 183-1987-0204-305, Dessau, Bauhaus.jpg Bauhaus un tā stila ēkas Desavā un Veimārā Saksija-Anhalte
51°50′0″N 12°15′0″E / 51.83333°N 12.25000°E / 51.83333; 12.25000;
Tīringene
50°59′0″N 11°19′0″E / 50.98333°N 11.31667°E / 50.98333; 11.31667
1996 Kultūra ii, iv, vi No 191. līdz 1933. gadam, Bauhaus skola, vispirms Veimārā un tad Desavā radīja "revolūciju" arhitektūrā un estētiskajā koncepcijā. Ēku fasādes veidoja vairāki šīs skolas profesori (Valters Gropiuss, Hanss Mejers, Lāslo Moholi-Naģi un Vasilijs Kandinskis) aizsākot Modernisma kustību, kas veidojusi 20. gadsimta arhitektūru[10]. 729
Luther-eil.jpg
Wittenberg-4.JPG
Lutera pieminekļi Eizlēbenē un Vitenbergā Saksija-Anhalte
51°31′36″N 11°33′1″E / 51.52667°N 11.55028°E / 51.52667; 11.55028
51°52′0″N 12°38′42.20″E / 51.86667°N 12.6450556°E / 51.86667; 12.6450556
1996 Kultūra iv, vi 783
Bundesarchiv Bild 102-00667, Weimar, Nationaltheater.jpg Klasiskā Veimāra Tīringene
50°58′39″N 11°19′43″E / 50.97750°N 11.32861°E / 50.97750; 11.32861
1998 Kultūra iii, vi 846
Berlin Museumsinsel Fernsehturm.jpg Berlīnes Muzeju sala Berlīne
52°31′17″N 13°23′44″E / 52.52139°N 13.39556°E / 52.52139; 13.39556
1999 Kultūra ii, iv 896
Wartburg Eisenach DSCN3512.jpg Vartburgas pils Tīringene
50°58′0.4″N 10°18′25.2″E / 50.966778°N 10.307000°E / 50.966778; 10.307000
1999 Kultūra iii, vi 897
Wörlitzer See mit St. Petri.jpg Desavas-Verlicas karalistes dārzs Saksija-Anhalte
51°50′33″N 12°25′14.99″E / 51.84250°N 12.4208306°E / 51.84250; 12.4208306
2000 Kultūra ii, iv 534
Reichenau PeterPaul.jpg Reihenavas klostersala Bādene-Virtemberga
47°42′0″N 9°4′0″E / 47.70000°N 9.06667°E / 47.70000; 9.06667
2000 Kultūra iii, iv, vi 974
Zeche Zollverein abends.jpg Collvereinas ogļu raktuvju industriālais komplekss Ziemeļreina-Vestfālene
51°29′29″N 7°2′46″E / 51.49139°N 7.04611°E / 51.49139; 7.04611
2001 Kultūra ii, iii 975
St.Goarshausen Loreley Burg Katz 2016-03-27-17-08-51.jpg Augšvidienes Reinas ieleja Reinzeme-Pfalca, Hesene
50°10′24.96″N 7°41′39.01″E / 50.1736000°N 7.6941694°E / 50.1736000; 7.6941694
2002 Kultūra ii, iv, v 1066
Stralsund, Blick von der Marienkirche (2013-07-07-), by Klugschnacker in Wikipedia (7).JPG
Wismarer Wasserkunst.jpg
Štrālzundes un Vismāras vēsturiskie centri Mēklenburga-Priekšpomerānija
54°18′0″N 13°5′0″E / 54.30000°N 13.08333°E / 54.30000; 13.08333
53°54′0″N 11°28′0″E / 53.90000°N 11.46667°E / 53.90000; 11.46667
2002 Kultūra ii, iv 1067
Bremen-rathaus.jpg
RolandBremen01.jpg
Pilsētas dome un Rolands Brēmenes tirgus laukumā Brēmene
53°4′33.24″N 8°48′26.32″E / 53.0759000°N 8.8073111°E / 53.0759000; 8.8073111
2004 Kultūra iii, iv, vi 1087
Park Muzakowski2.jpg Mužakovska parks Brandenburga
51°33′1″N 14°43′36″E / 51.55028°N 14.72667°E / 51.55028; 14.72667
(kopā ar Valsts karogs: Polija Poliju)
2004 Kultūra i, iv Lielākais un slavenākais angļu stila parks Vācijā un Polijā. Parka centrs atrodas Bādmuskavā (Bad Muskau) — Vācijā, tomēr 2/3 no parka teritorijas kopš 1945.gada atrodas Polijā. Parka kopējā teritorija — 559,9 ha. Parku no 1815. līdz 1844.gadam izveidoja firsts Hermanis fon Piklers-Muskavs. Parka izbūvi vadīja ainavu arhitekts Eduards Pecolds. Parkā saglabājušās vairākas klasicisma celtnes — Vecā un Jaunā pils, Oranžērija un citas[11]. 1127
Runtingerhaus in Regensburg.jpg Regensburgs vecpilsēta ar Stadtamhofu Bavārija
49°1′14″N 12°5′57″E / 49.02056°N 12.09917°E / 49.02056; 12.09917
2006 Kultūra ii, iii, iv 1155
Stuzica forest.JPG Pirmatnējie dižskabāržu meži Karpatu reģionā un Senie dižskabāržu meži Vācijā Vācija
54°32′53″N 13°38′43″E / 54.54806°N 13.64528°E / 54.54806; 13.64528
( kopā ar Valsts karogs: Slovākija Slovākiju un Valsts karogs: Ukraina Ukrainu)
2007 Daba ix Senie dižskabāržu meži Vācijā, atspoguļo ledus laikmeta bioloģiskos un ekoloģiskos procesus ekosistēmā, kas veicinājuši dižskabāržu (Fagus sylvatica) izplatīšanos ziemeļu puslodē. Šī vieta kopumā ietver 5 meži kompleksi, ar kopēju platību 4391 hektāri, kā arī 29 278 hektāri mežu platības, kas atrodas Slovākijas un Ukrainas teritorijā[12]. 1133
Berlin GS Siemensstadt Panzerkreuzer.jpg Berlīnes modernisma mikrorajoni Berlīne
52°26′54″N 13°26′59.9″E / 52.44833°N 13.449972°E / 52.44833; 13.449972
2008 Kultūra ii, iv 1239
Pilsumer Watt from the Leyhörn 2.jpg Vatu jūra Vācija
53°31′43″N 8°33′22″E / 53.52861°N 8.55611°E / 53.52861; 8.55611
(kopā ar Valsts karogs: Nīderlande Nīderlandi un Valsts karogs: Dānija Dāniju)
2009
(paplašināta 2014)
Daba viii, ix, x Vatu jūra ir lielākā nepārtrauktā smilšu un dūņu plūdmaiņu sistēma. Vieta ietver Nīderlandes Aizsargājamo teritoriju, Vācijas Vatu jūras nacionālos parkus Lejassaksijā un Saksijā un lielāko daļu no Dānijas Vat jūras aizsardzības zonas. Teritorija ir mājvieta daudzām augu un dzīvnieku sugām, ieskaitot jūras zīdītājus, piemēram, pelēko roni un cūkdelfīnu[13]. 1314
D-BW-Uhldingen-Mühlhofen - Pfahlbaumuseum - Haus Schussenried.jpg Aizvēsturiskie pāļu mājokļi Alpos Karogs: Vācija Vācija
47°53′18″N 9°34′7″E / 47.88833°N 9.56861°E / 47.88833; 9.56861
(kopā ar Valsts karogs: Austrija Austriju, Valsts karogs: Francija Franciju, Valsts karogs: Itālija Itāliju, Valsts karogs: Slovēnija Slovēniju un Valsts karogs: Šveice Šveici)
2011 Kultūra iv, v Ietver 111 mazas atsevišķas vietas ar aizvēsturisko pāļu mājokļu atliekām apkārt Alpiem. Šīs vietas veidotas no 5000. gada p.m.ē. līdz 500. gadam m.ē., pie māla ezeriem, upēm un mitrājiem. Lai gan tikai dažas no vietām ir pilnībā izpētītas, tās satur daudz informācijas par dzīvi un tirdzniecību agrājā neolīta un bronzas laikmetā Alpu apkārtnē. No 111 vietām 56 vietas atrodas mūsdienu Šveices teritorijā[14]. 1363
Fagus Gropius Hauptgebaeude 200705 wiki front.jpg Fagus rūpnīca Alfeldē Lejassaksija
51°59′1″N 9°48′40″E / 51.98361°N 9.81111°E / 51.98361; 9.81111
2011 Kultūra ii, iv 1368
Bayreuth Fassade.jpg Markgrāfistes operas nams Baireitā Bavārija
49°56′39.74″N 11°34′41.89″E / 49.9443722°N 11.5783028°E / 49.9443722; 11.5783028
2012 Kultūra i, iv 1379
WasserspieleKasselNachts kasselgalerie de.jpg Vilhelmšēhes kalnu parks Hesene
51°18′57″N 9°23′35″E / 51.31583°N 9.39306°E / 51.31583; 9.39306
2013 Kultūra iii, iv Braucot gar kalnu teritorijā dominē milzu Herkulesa statuja. Vilhelmšēhe teritorijas izdeve sāka landgrāfs Karls no Hesenes—Kāzeles ap 1689. gadu austrumu—rietumu virzienā, un 19. gadsimtā tika izstrādāts tālāk. Rezervuārus un kanālus ar Herkulesa pieminekļa ar ūdeni piegādā sarežģīta hidropneimatiska ierīču sistēma. Ūdens tiek piegātāds lielajam baroka ūdens teātrim, grotām, strūklakām un 350 metru garajai Grand Cascade. Bez tam, kanālos un ūdensceļos vēja plūsmas rada virkni ūdenskritumu un krāces[15]. 1413
Corvey 2.png Karolingu rietumdarbs un Korvejas abatija Ziemeļreina-Vestfālene
51°46′40.8″N 9°24′36″E / 51.778000°N 9.41000°E / 51.778000; 9.41000
2014 Kultūra ii, iii, iv 1447
Speicherstadt abends.jpg Špeičerstāte un Kontorhousu distrikts ar Čīlehausu Hamburga
53°32′53.9″N 10°0′10.5″E / 53.548306°N 10.002917°E / 53.548306; 10.002917
2015 Kultūra iv 1467
Weissenhof Corbusier 03.jpg Arhitekta Lekorbizjē darbi ar izcilu ieguldījumu Modernisma kustībā Bādene-Virtemberga
48°47′59″N 9°10′39″E / 48.79972°N 9.17750°E / 48.79972; 9.17750
(kopā ar Valsts karogs: Argentīna Argentīnu, Valsts karogs: Beļģija Beļģiju, Valsts karogs: Francija Franciju, Valsts karogs: Indija Indiju, Valsts karogs: Japāna Japānū , un Valsts karogs: Šveice Šveici)
2016 Kultūra i, ii, vi Arhitekta Lekorbizjē darbi apkopo 17 vietas, 6 pasaules valstīs. Lekorbizjē ir radījis "jaunu arhitektūras valodu", kam ir stipra saikne ar pagātni. Šī vieta ietver tādus Lekorbizjē darbus kā Čarndigaras kapitolija kompleksu (Indijā), Rietumu mākslas Nacionālo muzeju (Japānā), Doktora Kuručeta la Platas māju (Argentīnā) u.c. Šie arhitektūras pieminekļi atspoguļo moderno kustību 20. gadsimta arhitektūrā[16]. 1312

Sarakstā iekļauto objektu izvietojums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

UNESCO Pasaules mantojuma vietas Vācijā (Vācija)
Lutera pieminekļi Eizlēbenē
Lutera pieminekļi Eizlēbenē
Lutera pieminekļi Vitenbergā
Lutera pieminekļi Vitenbergā
Vietas Vācijā UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā:
Yellow pog.svg — kultūras objekts; Green pog.svg — dabas objekts; Blue pog.svg — jauktais objekts; Red pog.svg — apdraudēts objekts

Kandidātu sarakstā esošie objekti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Attēls Nosaukums Atrašanās vieta Datums Tips Kritēriji Aizsardzības numurs
FranckescheStiftungen 3.jpg Francke Foundations ēkas Saksija-Anhalte
51°29′0″N 11°58′0″E / 51.48333°N 11.96667°E / 51.48333; 11.96667
1999 Kultūra iii, iv, vi 1368
Naumburger Dom 10.jpg Naumburgeras katedrāle un Zāles un Unstrutes upju ainava Saksija-Anhalte
51°9′17″N 11°48′14″E / 51.15472°N 11.80389°E / 51.15472; 11.80389
1999 Kultūra i, iii, iv 1369
Archäologisches Bodendenkmal Haithabu in der Gemeinde Busdorf im Kreis Schleswig-Flensburg in Schleswig-Holstein B1.JPG Vikingu pieminekļi un vietas / Danevirke un Hedebi Šlēsviga-Holšteina
54°38′26″N 9°35′3″E / 54.64056°N 9.58417°E / 54.64056; 9.58417
2011 Kultūra iii 5591
Fotothek df n-11 0000305.jpg Erzgebirges/Krušnohotži ieguves kultūrainava Saksija
50°45′50.4″N 13°45′39.6″E / 50.764000°N 13.761000°E / 50.764000; 13.761000
(kopā ar Valsts karogs: Čehija Čehiju)
2012 Kultūra ii, iii, iv, v, vi 5776
Kurhaus Wiesbaden blaue Stunde 290-L4.jpg Eiropas lielais Spa Karogs: Vācija Vācija
(kopā ar Valsts karogs: Apvienotā Karaliste Lielbritāniju, Valsts karogs: Beļģija Beļģiju, Valsts karogs: Austrija Austriju, Valsts karogs: Francija Franciju, Valsts karogs: Itālija Itāliju un Valsts karogs: Čehija Čehiju)
2014 Kultūra ii, iii, iv, vi 5929
Hamburg.Altona.Judenfriedhof.wmt.jpg Ebreju kapi Altonā Kēnigštrāsē. Sefardu kultūra 17. un 18. gadsimtā starp Eiropu un Karību reģionu Karogs: Vācija Vācija 2015 Kultūra ii, iii, iv, vi 5973
WerdenfelserLand oberes Isartal.JPG Alpu un priekšalpu pļavu un purvu ainavas Karogs: Vācija Vācija 2015 Kultūra v 5974
Synagoge Worms 08.jpg ShUM pilsētas Špeiera, Vormsa un Mainca Reinzeme-Pfalca 2015 Kultūra ii, iii, vi 5975
Schwerin Castle Aerial View Island Luftbild Schweriner Schloss Insel See.jpg Švērines rezidences ansamblisromānikas vēstures kultūrainava Mēklenburga-Priekšpomerānija
53°37′27″N 11°25′8″E / 53.62417°N 11.41889°E / 53.62417; 11.41889
2015 Kultūra iii, iv 5976
ADGB Schule Bernau 5145.JPG Bauhaus un ar to saistītās vietas Veimārā, Desavā un Bernavā Brandenburga un Saksija-Anhalte 2015 Kultūra ii, iv, vi 5980
La chapelle russe (Mathildenhöhe, Darmstadt) (7888090146).jpg Darmštates mākslinieku kolonija Matildenhēhē Hesene
49°52′39″N 8°40′7″E / 49.87750°N 8.66861°E / 49.87750; 8.66861
2015 Kultūra iii, iv 5981
Erfurt, die Alte Synagoge.jpg Vecā sinagoga un Mikve Erfurtē — liecības no ikdienas dzīves, reliģijas un pilsētas vēsture starp pārmaiņām un nepārtrauktību Tīringene
50°58′43.06″N 11°1′45.43″E / 50.9786278°N 11.0292861°E / 50.9786278; 11.0292861
2015 Kultūra iii, iv, vi 5982
Neuschwanstein Castle LOC print.jpg Akmens sapnis — Karaļa Ludviga II pilis: Neišvānšteinas, Linderhohas un Herenšimsī pilis Bavārija
47°33′28.15″N 10°44′59.51″E / 47.5578194°N 10.7498639°E / 47.5578194; 10.7498639
2015 Kultūra i, iii, iv, vi 5983
Augsburg Schaezlerpalais Mattes 2013-05-05 (29).JPG Hidrobūves un hidroenerģija, dzeramais ūdens un dekoratīvās strūklakas Augsburgā Bavārija
48°22′12″N 10°54′0″E / 48.37000°N 10.90000°E / 48.37000; 10.90000
2015 Kultūra ii, v 5984
Hohler Fels.jpg Alas ar vecākā Ledus laikmeta mākslu Bādene-Virtemberga 2015 Kultūra i, iii, iv, v 5985
BornaMarienLuther.JPG Lutera piemiņa Saksijā-Anhaltē, Saksijā, Bavārijā un Tīringenē Saksija-Anhalte, Saksija, Bavārija un Tīringene 2015 Kultūra iv, vi 5986
Limes Wachturm 14 78 bei Kipfenberg Rekonstruktion.JPG Romas impērijas robeža Bavārija un Reinzeme-Pfalca 2015 Kultūra ii, iii, iv 6002
Hedebi un Danevirke, arheoloģiskā robežainava Šlēsviga-Holšteina 2015 Kultūra iii, iv 6083

Dzēstās vietas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Attēls Nosaukums Atrašanās vieta Datums Tips Kritēriji Paskaidrojums Aizsardzības numurs
Dresden-Altstadt von der Marienbruecke.jpg Drēzdenes Elbas ieleja Saksija
51°2′24″N 13°49′16″E / 51.04000°N 13.82111°E / 51.04000; 13.82111
2004–2009 Kultūra ii, iii, iv, v Elba plūst cauri virknei kultūrainavām Saksikas reģionā, tostarp, lauku ciematiem, agrākajiem piļu pamatiem, un vēsturiskajai Drēzdenes vecpilsētai. Vieta no Pasaules mantojuma saraksta tika dzēsta sakarā ar bažām par Valdšlēshenes tilta būvniecību[17]. 1156

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]