UNESCO Pasaules mantojuma vietas Vācijā

Sarakstā apkopotas tās vietas Vācijā, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. UNESCO sarakstā no Vācijas ir iekļautas 41 vietas (38 kultūras objekti un 3 dabas objekti), savukārt 18 vietas ir iekļautas kandidātu sarakstā.^[1] Vācija Pasaules mantojuma konvenciju ratificējusi 1976. gada 23. augustā. 2009. gadā no Pasaules mantojuma saraksta tika dzēsta Dzērzdenes Elbas ieleja, sakarā ar bažām par Valdšlēshenes tilta būvniecību.

Sarakstā iekļautie objekti

— Pārrobežu objekts

Nosaukums	Atrašanās vieta	Datums	Tips	Kritēriji	Paskaidrojums	Aizsardzības nr.
Āhenes katedrāle	Ziemeļreina-Vestfālene 50°46′28″N 6°5′4″E / 50.77444°N 6.08444°E / 50.77444; 6.08444	1978	Kultūra	i, ii, iv, vi	Katedrāles būvniecība sākās 790. — 800. gadā un to pasūtīja Svētās Romas imperators Kārlis Lielais kā Palatīna kapellu. Sākotnēji katedrāle tika būvēta astoņstūra veidā ar kupolu. Iedvesmojoties no draudzēm Svētās Romas impērijas austrumu daļā, tā Viduslaikos tika paplašināta.^[2]	3
Špeieres katedrāle	Reinzeme-Pfalca 49°19′0″N 8°26′35″E / 49.31667°N 8.44306°E / 49.31667; 8.44306	1981	Kultūra	ii	Špeieres katedrāle ir bazilika, ar četriem torņiem un diviem kupoliem, ko dibinājis Konrāds II 1030. gadā un 11. gadsimta beigās pārbūvēta. Katedrāle ir viens no svarīgākajiem romānikas stila pieminekļiem no Svētās Romas impērijas perioda. Katedrāle ir bijusi apbedījumu vieta Vācijas imperatoriem gandrīz 300 gadu garumā.^[3]	168
Vircburgas rezidence ar galma dārziem un rezidences laukumu	Bavārija 49°47′34.01″N 9°56′20″E / 49.7927806°N 9.93889°E / 49.7927806; 9.93889	1981	Kultūra	i, iv	Šī lieliskā baroka laika pils — viena no lielākajām un skaistākajām Vācijā ar apkārtējiem brīnišķīgajiem dārziem — ir izveidota saskaņā ar bīskapa Lotāra Frnaca Frīdriha Karla von Šēnborna projektu. Pils uzcelta un iekārtota 18. gadsimtā ar starptautiskām arhitektu, gloznotāju, tēlnieku un būvnieku komandām, Baltazara Neimaņa vadībā.^[4]	169
Vīses svētceļojuma baznīca	Bavārija 47°40′52.6″N 10°54′0.5″E / 47.681278°N 10.900139°E / 47.681278; 10.900139	1983	Kultūra	i, iii	Brīnumainā kārtā saglabājusies skaitā Alpu ielejā, Vīzes baznīca (1745-1754), arhitekta Dominika Cimmermaņa darbs, ir Bavārijas rokoko šedevrs — pārbagāts, krāsains un dzīvespriecīgs.^[5]	271
Augustusburgas un Falkenlustes pilis Brīhlē	Ziemeļreina-Vestfālene 50°49′39″N 6°54′29″E / 50.82750°N 6.90806°E / 50.82750; 6.90806	1984	Kultūra	ii, iv	Ieskaitot idillisko dārza ainavu, Augustusburgas pils (Ķelnes arhibīskapa uztrēšanās vieta) un Falkenlustes pilis medību namiņš ir viens no senākajiem piemēriem rokoko arhitektūrai 18. gadsimtā, Vācijā.^[6]	288
Svētās Marijas katedrāle un Svētā Mihaela baznīca, Hildesheimā	Lejassaksija 52°9′10.01″N 9°56′38″E / 52.1527806°N 9.94389°E / 52.1527806; 9.94389	1985	Kultūra	i, ii, iii	Svētā Mihaela baznīca celta starp 1010. un 1020. gadu ar simetrisku plānu, kas bija raksturīgs Otoniāna romānikas mākslai Senajā Saksijā. Tās interjers, jo īpaši koka griesti un krāsotais apmetums, slavenās bronzas durvis un Bernvarda bronzas kolinna ir — kopā ar Svētās Marijas katedrāles dārgumiem — romānikas baznīcu piemērs Svētajā Romas impērijā.^[7]	187
Romiešu pieminekļi, Svētā Pētera katedrāle un Dievmātes baznīca Trīrā	Reinzeme-Pfalca 49°45′0″N 6°37′59″E / 49.75000°N 6.63306°E / 49.75000; 6.63306	1986	Kultūra	i, iii, iv, vi		367
Hanzas pilsēta Lībeka	Šlēsviga-Holšteina 53°52′0.01″N 10°41′30.01″E / 53.8666694°N 10.6916694°E / 53.8666694; 10.6916694	1987	Kultūra	iv		272
Romiešu pierobežas nocietinājumi	Bādene-Virtemberga, Bavārija, Hesene un Reinzeme-Pfalca (vairāk nekā 500 km garumā) 50°29′42″N 7°20′5″E / 50.49500°N 7.33472°E / 50.49500; 7.33472; (kopā ar Lielbritāniju)	1987 (papilšināts 2005. un 2008. gadā);	Kultūra	ii, iii, iv	Adriāna valnis tika uzcelts 122. gadā m.ē., savukārt Antonija valnis tika celts 142. gadā m.ē., lai aizstāvētu Romas impēriju no barbariem. Sākumā Pasaules mantojumu sarakstā bija iekļauts tikai Adriāna valnis, bet vēlāk tika paplašināts ar Antonija valni, Skotijā un atsevišķiem nocietinājumiem un fortiem mūsdienu Vācijas teritorijā.^[8]	430
Potsdamas pils un parki un Berlīne	Berlīne, Brandenburga 52°23′59″N 13°1′59″E / 52.39972°N 13.03306°E / 52.39972; 13.03306	1990	Kultūra	i, ii, iv		532
Loršas abatija un Altenminstere	Hesene 49°39′13″N 8°34′6″E / 49.65361°N 8.56833°E / 49.65361; 8.56833	1991	Kultūra	iii, iv	Loršas abatija, kopā ar monumentālo ieeju, pazīstamu arī kā "Torhall", ir reta arhitektūras palieka no Karolingu ēras šajā teritorijā. Skulptūras un gleznas no šī perioda vēl joprojām ir salabājušās ļoti labā stāvoklī.^[9]	515
Rammelsbergas raktuves, Goslaras vecpilsēta un Augšharcu ūdenssaimniecības sistēma	Lejassaksija 51°53′25″N 10°25′8″E / 51.89028°N 10.41889°E / 51.89028; 10.41889 51°54′26″N 10°25′48″E / 51.90722°N 10.43000°E / 51.90722; 10.43000	1992	Kultūra	i, ii, iii, iv		623
Maulbronnas klostera komplekss	Bādene-Virtemberga 49°0′2.99″N 8°48′47.02″E / 49.0008306°N 8.8130611°E / 49.0008306; 8.8130611	1993	Kultūra	ii, iv		546
Bambergas pilsēta	Bavārija 49°53′30″N 10°53′20″E / 49.89167°N 10.88889°E / 49.89167; 10.88889	1993	Kultūra	ii, iv		624
Kvedlinburgas koleģiāta baznīca, pils un vecpilsēta	Saksija-Anhalte 51°47′30″N 11°8′50″E / 51.79167°N 11.14722°E / 51.79167; 11.14722	1994	Kultūra	iv		535
Velklingenes dzelzs rūpnīca	Zāra 49°15′2″N 6°50′43″E / 49.25056°N 6.84528°E / 49.25056; 6.84528	1994	Kultūra	ii, iv		687
Mēseles pazemes fosiliju vieta	Hesene 49°55′0.01″N 8°45′14″E / 49.9166694°N 8.75389°E / 49.9166694; 8.75389	1995	Daba	viii		720
Ķelnes katedrāle	Ziemeļreina-Vestfālene 50°56′28″N 6°57′26″E / 50.94111°N 6.95722°E / 50.94111; 6.95722	1996	Kultūra	i, ii, iv		292
Bauhaus un tā stila ēkas Desavā un Veimārā	Saksija-Anhalte 51°50′0″N 12°15′0″E / 51.83333°N 12.25000°E / 51.83333; 12.25000; Tīringene 50°59′0″N 11°19′0″E / 50.98333°N 11.31667°E / 50.98333; 11.31667	1996	Kultūra	ii, iv, vi	No 1918. līdz 1933. gadam, Bauhaus skola, vispirms Veimārā un tad Desavā radīja "revolūciju" arhitektūrā un estētiskajā koncepcijā. Ēku fasādes veidoja vairāki šīs skolas profesori (Valters Gropiuss, Hanss Mejers, Lāslo Moholi-Naģi un Vasilijs Kandinskis) aizsākot Modernisma kustību, kas veidojusi 20. gadsimta arhitektūru.^[10]	729
Lutera pieminekļi Eizlēbenē un Vitenbergā	Saksija-Anhalte 51°31′36″N 11°33′1″E / 51.52667°N 11.55028°E / 51.52667; 11.55028 51°52′0″N 12°38′42.20″E / 51.86667°N 12.6450556°E / 51.86667; 12.6450556	1996	Kultūra	iv, vi		783
Klasiskā Veimāra	Tīringene 50°58′39″N 11°19′43″E / 50.97750°N 11.32861°E / 50.97750; 11.32861	1998	Kultūra	iii, vi		846
Berlīnes Muzeju sala	Berlīne 52°31′17″N 13°23′44″E / 52.52139°N 13.39556°E / 52.52139; 13.39556	1999	Kultūra	ii, iv		896
Vartburgas pils	Tīringene 50°58′0.4″N 10°18′25.2″E / 50.966778°N 10.307000°E / 50.966778; 10.307000	1999	Kultūra	iii, vi		897
Desavas-Verlicas karalistes dārzs	Saksija-Anhalte 51°50′33″N 12°25′14.99″E / 51.84250°N 12.4208306°E / 51.84250; 12.4208306	2000	Kultūra	ii, iv		534
Reihenavas klostersala	Bādene-Virtemberga 47°42′0″N 9°4′0″E / 47.70000°N 9.06667°E / 47.70000; 9.06667	2000	Kultūra	iii, iv, vi		974
Collvereinas ogļu raktuvju industriālais komplekss	Ziemeļreina-Vestfālene 51°29′29″N 7°2′46″E / 51.49139°N 7.04611°E / 51.49139; 7.04611	2001	Kultūra	ii, iii		975
Augšvidienes Reinas ieleja	Reinzeme-Pfalca, Hesene 50°10′24.96″N 7°41′39.01″E / 50.1736000°N 7.6941694°E / 50.1736000; 7.6941694	2002	Kultūra	ii, iv, v		1066
Štrālzundes un Vismāras vēsturiskie centri	Mēklenburga-Priekšpomerānija 54°18′0″N 13°5′0″E / 54.30000°N 13.08333°E / 54.30000; 13.08333 53°54′0″N 11°28′0″E / 53.90000°N 11.46667°E / 53.90000; 11.46667	2002	Kultūra	ii, iv		1067
Pilsētas dome un Rolands Brēmenes tirgus laukumā	Brēmene 53°4′33.24″N 8°48′26.32″E / 53.0759000°N 8.8073111°E / 53.0759000; 8.8073111	2004	Kultūra	iii, iv, vi		1087
Mužakovska parks	Brandenburga 51°33′1″N 14°43′36″E / 51.55028°N 14.72667°E / 51.55028; 14.72667 (kopā ar Poliju)	2004	Kultūra	i, iv	Lielākais un slavenākais angļu stila parks Vācijā un Polijā. Parka centrs atrodas Bādmuskavā (Bad Muskau) — Vācijā, tomēr 2/3 no parka teritorijas kopš 1945. gada atrodas Polijā. Parka kopējā teritorija — 559,9 ha. Parku no 1815. līdz 1844. gadam izveidoja firsts Hermanis fon Piklers-Muskavs. Parka izbūvi vadīja ainavu arhitekts Eduards Pecolds. Parkā saglabājušās vairākas klasicisma celtnes — Vecā un Jaunā pils, Oranžērija un citas.^[11]	1127
Rēgensburgas vecpilsēta ar Stadtamhofu	Bavārija 49°1′14″N 12°5′57″E / 49.02056°N 12.09917°E / 49.02056; 12.09917	2006	Kultūra	ii, iii, iv		1155
Pirmatnējie dižskabāržu meži Karpatu reģionā un Senie dižskabāržu meži Vācijā	Vācija 54°32′53″N 13°38′43″E / 54.54806°N 13.64528°E / 54.54806; 13.64528 ( kopā ar Slovākiju un Ukrainu)	2007	Daba	ix	Senie dižskabāržu meži Vācijā, atspoguļo ledus laikmeta bioloģiskos un ekoloģiskos procesus ekosistēmā, kas veicinājuši dižskabāržu (Fagus sylvatica) izplatīšanos ziemeļu puslodē. Šī vieta kopumā ietver 5 meži kompleksi, ar kopēju platību 4391 hektāri, kā arī 29 278 hektāri mežu platības, kas atrodas Slovākijas un Ukrainas teritorijā.^[12]	1133
Berlīnes modernisma mikrorajoni	Berlīne 52°26′54″N 13°26′59.9″E / 52.44833°N 13.449972°E / 52.44833; 13.449972	2008	Kultūra	ii, iv		1239
Vatu jūra	Vācija 53°31′43″N 8°33′22″E / 53.52861°N 8.55611°E / 53.52861; 8.55611 (kopā ar Nīderlandi un Dāniju)	2009 (paplašināta 2014)	Daba	viii, ix, x	Vatu jūra ir lielākā nepārtrauktā smilšu un dūņu plūdmaiņu sistēma. Vieta ietver Nīderlandes Aizsargājamo teritoriju, Vācijas Vatu jūras nacionālos parkus Lejassaksijā un Saksijā un lielāko daļu no Dānijas Vat jūras aizsardzības zonas. Teritorija ir mājvieta daudzām augu un dzīvnieku sugām, ieskaitot jūras zīdītājus, piemēram, pelēko roni un cūkdelfīnu.^[13]	1314
Aizvēsturiskie pāļu mājokļi Alpos	Vācija 47°53′18″N 9°34′7″E / 47.88833°N 9.56861°E / 47.88833; 9.56861 (kopā ar Austriju, Franciju, Itāliju, Slovēniju un Šveici)	2011	Kultūra	iv, v	Ietver 111 mazas atsevišķas vietas ar aizvēsturisko pāļu mājokļu atliekām apkārt Alpiem. Šīs vietas veidotas no 5000. gada p.m.ē. līdz 500. gadam m.ē., pie māla ezeriem, upēm un mitrājiem. Lai gan tikai dažas no vietām ir pilnībā izpētītas, tās satur daudz informācijas par dzīvi un tirdzniecību agrājā neolīta un bronzas laikmetā Alpu apkārtnē. No 111 vietām 56 vietas atrodas mūsdienu Šveices teritorijā.^[14]	1363
Fagus rūpnīca Alfeldē	Lejassaksija 51°59′1″N 9°48′40″E / 51.98361°N 9.81111°E / 51.98361; 9.81111	2011	Kultūra	ii, iv		1368
Markgrāfistes operas nams Baireitā	Bavārija 49°56′39.74″N 11°34′41.89″E / 49.9443722°N 11.5783028°E / 49.9443722; 11.5783028	2012	Kultūra	i, iv		1379
Vilhelmšēhes kalnu parks	Hesene 51°18′57″N 9°23′35″E / 51.31583°N 9.39306°E / 51.31583; 9.39306	2013	Kultūra	iii, iv	Braucot gar kalnu teritorijā dominē milzu Herkulesa statuja. Vilhelmšēhe teritorijas izdeve sāka landgrāfs Karls no Hesenes—Kāzeles ap 1689. gadu austrumu—rietumu virzienā, un 19. gadsimtā tika izstrādāts tālāk. Rezervuārus un kanālus ar Herkulesa pieminekļa ar ūdeni piegādā sarežģīta hidropneimatiska ierīču sistēma. Ūdens tiek piegātāds lielajam baroka ūdens teātrim, grotām, strūklakām un 350 metru garajai Grand Cascade. Bez tam, kanālos un ūdensceļos vēja plūsmas rada virkni ūdenskritumu un krāces.^[15]	1413
Karolingu rietumdarbs un Korvejas abatija	Ziemeļreina-Vestfālene 51°46′40.8″N 9°24′36″E / 51.778000°N 9.41000°E / 51.778000; 9.41000	2014	Kultūra	ii, iii, iv		1447
Špeičerstāte un Kontorhousu distrikts ar Čīlehausu	Hamburga 53°32′53.9″N 10°0′10.5″E / 53.548306°N 10.002917°E / 53.548306; 10.002917	2015	Kultūra	iv		1467
Arhitekta Lekorbizjē darbi ar izcilu ieguldījumu Modernisma kustībā	Bādene-Virtemberga 48°47′59″N 9°10′39″E / 48.79972°N 9.17750°E / 48.79972; 9.17750 (kopā ar Argentīnu, Beļģiju, Franciju, Indiju, Japānū, un Šveici)	2016	Kultūra	i, ii, vi	Arhitekta Lekorbizjē darbi apkopo 17 vietas, 6 pasaules valstīs. Lekorbizjē ir radījis "jaunu arhitektūras valodu", kam ir stipra saikne ar pagātni. Šī vieta ietver tādus Lekorbizjē darbus kā Čarndigaras kapitolija kompleksu (Indijā), Rietumu mākslas Nacionālo muzeju (Japānā), Doktora Kuručeta la Platas māju (Argentīnā) u.c. Šie arhitektūras pieminekļi atspoguļo moderno kustību 20. gadsimta arhitektūrā.^[16]	1312

Sarakstā iekļauto objektu izvietojums

Augustusburgas un Falkenlustes pilis Brīhlē

Āhenes katedrāle

Loršas abatija un Altenminstere

Bauhaus un tā stila ēkas Desavā un Veimārā

Vilhelmšēhes kalnu parks

Berlīnes modernisma mikrorajoni

Karolingu rietumdarbs un Korvejas abatija

Pilsētas dome un Rolands Brēmenes tirgus laukumā

Klasiskā Veimāra

Kvedlinburgas koleģiāta baznīca, pils un vecpilsēta

Ķelnes katedrāle

Fagus rūpnīca Alfeldē

Romiešu pierobežas nocietinājumi

Desavas-Verlicas karalistes dārzs

Hanzas pilsēta Lībeka

Štrālzundes vēsturiskais centrs

Vismāras vēsturiskais centrs

Lutera pieminekļi Eizlēbenē

Lutera pieminekļi Vitenbergā

Markgrāfistes operas nams Baireitā

Maulbronnas klostera komplekss

Rammelsbergas raktuves, Goslaras vecpilsēta un Augšharcu ūdenssaimniecības sistēma

Berlīnes Muzeju sala

Reihenavas klostersala

Mužakovska parks

Rēgensburgas vecpilsēta ar Stadtamhofu

Potsdamas pils un parki un Berlīne

Vīses svētceļojuma baznīca

Aizvēsturiskie pāļu mājokļi Alpos

Romiešu pieminekļi, Svētā Pētera katedrāle un Dievmātes baznīca Trīrā

Špeičerstāte un Kontorhousu distrikts ar Čīlehausu

Špeieres katedrāle

Svētās Marijas katedrāle un Svētā Mihaela baznīca, Hildesheimā

Arhitekta Lekorbizjē darbi ar izcilu ieguldījumu Modernisma kustībā

Bambergas pilsēta

Augšvidienes Reinas ieleja

Velklingenes dzelzs rūpnīca

Vartburgas pils

Vircburgas rezidence ar galma dārziem un rezidences laukumu

Collvereinas ogļu raktuvju industriālais komplekss

Mēseles pazemes fosiliju vieta

Pirmatnējie dižskabāržu meži Karpatu reģionā un Senie dižskabāržu meži Vācijā

Vatu jūra

Vietas Vācijā UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā:

— kultūras objekts;

— dabas objekts;

— jauktais objekts;

— apdraudēts objekts

Kandidātu sarakstā esošie objekti

Nosaukums	Atrašanās vieta	Datums	Tips	Kritēriji	Aizsardzības numurs
Francke Foundations ēkas	Saksija-Anhalte 51°29′0″N 11°58′0″E / 51.48333°N 11.96667°E / 51.48333; 11.96667	1999	Kultūra	iii, iv, vi	1368
Naumburgeras katedrāle un Zāles un Unstrutes upju ainava	Saksija-Anhalte 51°9′17″N 11°48′14″E / 51.15472°N 11.80389°E / 51.15472; 11.80389	1999	Kultūra	i, iii, iv	1369
Vikingu pieminekļi un vietas / Danevirke un Hedebi	Šlēsviga-Holšteina 54°38′26″N 9°35′3″E / 54.64056°N 9.58417°E / 54.64056; 9.58417	2011	Kultūra	iii	5591
Erzgebirges/Krušnohotži ieguves kultūrainava	Saksija 50°45′50.4″N 13°45′39.6″E / 50.764000°N 13.761000°E / 50.764000; 13.761000 (kopā ar Čehiju)	2012	Kultūra	ii, iii, iv, v, vi	5776
Eiropas lielais Spa	Vācija (kopā ar Lielbritāniju, Beļģiju, Austriju, Franciju, Itāliju un Čehiju)	2014	Kultūra	ii, iii, iv, vi	5929
Ebreju kapi Altonā Kēnigštrāsē. Sefārdu kultūra 17. un 18. gadsimtā starp Eiropu un Karību reģionu	Vācija	2015	Kultūra	ii, iii, iv, vi	5973
Alpu un priekšalpu pļavu un purvu ainavas	Vācija	2015	Kultūra	v	5974
ShUM pilsētas Špeiera, Vormsa un Mainca	Reinzeme-Pfalca	2015	Kultūra	ii, iii, vi	5975
Švērines rezidences ansamblis — romānikas vēstures kultūrainava	Mēklenburga-Priekšpomerānija 53°37′27″N 11°25′8″E / 53.62417°N 11.41889°E / 53.62417; 11.41889	2015	Kultūra	iii, iv	5976
Bauhaus un ar to saistītās vietas Veimārā, Desavā un Bernavā	Brandenburga un Saksija-Anhalte	2015	Kultūra	ii, iv, vi	5980
Darmštates mākslinieku kolonija Matildenhēhē	Hesene 49°52′39″N 8°40′7″E / 49.87750°N 8.66861°E / 49.87750; 8.66861	2015	Kultūra	iii, iv	5981
Vecā sinagoga un Mikve Erfurtē — liecības no ikdienas dzīves, reliģijas un pilsētas vēsture starp pārmaiņām un nepārtrauktību	Tīringene 50°58′43.06″N 11°1′45.43″E / 50.9786278°N 11.0292861°E / 50.9786278; 11.0292861	2015	Kultūra	iii, iv, vi	5982
Akmens sapnis — Karaļa Ludviga II pilis: Neišvānšteinas, Linderhohas un Herenšimsī pilis	Bavārija 47°33′28.15″N 10°44′59.51″E / 47.5578194°N 10.7498639°E / 47.5578194; 10.7498639	2015	Kultūra	i, iii, iv, vi	5983
Hidrobūves un hidroenerģija, dzeramais ūdens un dekoratīvās strūklakas Augsburgā	Bavārija 48°22′12″N 10°54′0″E / 48.37000°N 10.90000°E / 48.37000; 10.90000	2015	Kultūra	ii, v	5984
Alas ar vecākā Ledus laikmeta mākslu	Bādene-Virtemberga	2015	Kultūra	i, iii, iv, v	5985
Lutera piemiņa Saksijā-Anhaltē, Saksijā, Bavārijā un Tīringenē	Saksija-Anhalte, Saksija, Bavārija un Tīringene	2015	Kultūra	iv, vi	5986
Romas impērijas robeža	Bavārija un Reinzeme-Pfalca	2015	Kultūra	ii, iii, iv	6002
Hedebi un Danevirke, arheoloģiskā robežainava	Šlēsviga-Holšteina	2015	Kultūra	iii, iv	6083

Dzēstās vietas

Attēls	Nosaukums	Atrašanās vieta	Datums	Tips	Kritēriji	Paskaidrojums	Aizsardzības numurs
	Drēzdenes Elbas ieleja	Saksija 51°2′24″N 13°49′16″E / 51.04000°N 13.82111°E / 51.04000; 13.82111	2004–2009	Kultūra	ii, iii, iv, v	Elba plūst cauri virknei kultūrainavām Saksikas reģionā, tostarp, lauku ciematiem, agrākajiem piļu pamatiem, un vēsturiskajai Drēzdenes vecpilsētai. Vieta no Pasaules mantojuma saraksta tika dzēsta sakarā ar bažām par Valdšlēshenes tilta būvniecību.^[17]	1156

Atsauces

↑ Vācija
↑ Aachen Cathedral, UNESCO. Atjaunināts: 2009-07-28
↑ Speyer Cathedral, UNESCO. Atjaunināts: 2009-07-28
↑ Würzburg Residence with the Court Gardens and Residence Square, UNESCO. Atjaunināts: 2009-07-28
↑ Pilgrimage Church of Wies, UNESCO. Atjaunināts: 2009-07-28
↑ Castles of Augustusburg and Falkenlust at Brühl, UNESCO. Atjaunināts: 2009-07-28
↑ St Mary's Cathedral and St Michael's Church at Hildesheim, UNESCO. Atjaunināts: 2009-07-28
↑ Frontiers of the Roman Empire, UNESCO. Atjaunināts: 2009-07-28
↑ Abbey and Altenmünster of Lorsch, UNESCO. Atjaunināts: 2009-07-28
↑ Bauhaus and its Sites in Weimar and Dessau, UNESCO. Atjaunināts: 2009-07-28
↑ «Muskauer Park / Park Mużakowski». UNESCO.
↑ Primeval Beech Forests of the Carpathians and the Ancient Beech Forests of Germany, UNESCO
↑ Wadden Sea, UNESCO
↑ «Prehistoric Pile dwellings around the Alps». UNESCO. Skatīts: 2012. gada 14. februāris.
↑ «Bergpark Wilhelmshöhe». UNESCO. Skatīts: 2012. gada 14. februāris.
↑ The Architectural Work of Le Corbusier, an Outstanding Contribution to the Modern Movement, UNESCO
↑ Dresden Elbe Valley, UNESCO

[1] Vācija

[2] Aachen Cathedral, UNESCO. Atjaunināts: 2009-07-28

[3] Speyer Cathedral, UNESCO. Atjaunināts: 2009-07-28

[4] Würzburg Residence with the Court Gardens and Residence Square, UNESCO. Atjaunināts: 2009-07-28

[5] Pilgrimage Church of Wies, UNESCO. Atjaunināts: 2009-07-28

[6] Castles of Augustusburg and Falkenlust at Brühl, UNESCO. Atjaunināts: 2009-07-28

[7] St Mary's Cathedral and St Michael's Church at Hildesheim, UNESCO. Atjaunināts: 2009-07-28

[8] Frontiers of the Roman Empire, UNESCO. Atjaunināts: 2009-07-28

[9] Abbey and Altenmünster of Lorsch, UNESCO. Atjaunināts: 2009-07-28

[10] Bauhaus and its Sites in Weimar and Dessau, UNESCO. Atjaunināts: 2009-07-28

[11] «Muskauer Park / Park Mużakowski». UNESCO.

[12] Primeval Beech Forests of the Carpathians and the Ancient Beech Forests of Germany, UNESCO

[13] Wadden Sea, UNESCO

[14] «Prehistoric Pile dwellings around the Alps». UNESCO. Skatīts: 2012. gada 14. februāris.

[15] «Bergpark Wilhelmshöhe». UNESCO. Skatīts: 2012. gada 14. februāris.

[16] The Architectural Work of Le Corbusier, an Outstanding Contribution to the Modern Movement, UNESCO

[17] Dresden Elbe Valley, UNESCO

[1]

[2]

[3]

[4]

[5]

[6]

[7]

[8]

[9]

[10]

[11]

[12]

[13]

[14]

[15]

[16]

[17]