Apskatīt Ungāri izejas kodu

{{Infobox ethnic group
|group      = Ungāri<br />(''Magyarok'')
|image      = [[Attēls:Famous Hungarians.jpg|320px]]
|caption = <small>1. rindā: [[Ālmošs]]{{•}}[[Ištvāns I]]{{•}}<br />[[Māķāšs Huņadi]]{{•}}[[Gābors Betlens]]{{•}}[[Ferencs II Rākoci]]<br />2. rindā: [[Jānošs Bojai]]{{•}}[[Ištvāns Sēčeņi]]{{•}}<br />[[Jānošs Araņs]]{{•}}[[Roza Laborfalvi]]{{•}}[[Jozefs Ētvešs]]<br />3. rindā: [[Lorānds Ētvešs]]{{•}}[[Vilma Hugonnai]]{{•}}<br />[[Tivadars Kostka Čontvāri]]{{•}}[[Bēla Bartoks]]{{•}}[[Miklošs Horti]]<br />4. rindā: [[Zoltāns Kodājs]]{{•}}[[Emma Orci]]{{•}}<br />[[Jānošs Kādārs]]{{•}}[[Ža Ža Gabora]]{{•}}[[Pēters Esterhāzi]]<br /></small>
|population = apmēram '''13,2—14,5 miljoni'''
|region1    = '''Ungārijas kaimiņi'''
|pop1       = apm. '''2,2 miljoni'''
|ref1       =
|region2    = {{ROU}}
|pop2       = 1 227 623{{spaces|2}}<small>(2011)</small>
|ref2       = {{lower|<ref name="insse3">[http://www.recensamantromania.ro/wp-content/uploads/2013/07/REZULTATE-DEFINITIVE-RPL_2011.pdf "Comunicat de presă privind rezultatele definitive ale Recensământului Populaţiei şi Locuinţelor – 2011"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200509213807/http://www.recensamantromania.ro/wp-content/uploads/2013/07/REZULTATE-DEFINITIVE-RPL_2011.pdf |date={{dat|2020|05|09||bez}} }}, at the 2011 Romanian census site; accessed July 11, 2013</ref>}}
|region3    = {{SVK}}
|pop3       = 458 467{{spaces|2}}<small>(2011)</small>
|ref3       = {{lower|<ref name="SlovH">2001 Slovakian Census</ref>}}
|region4    = {{SRB}}
|pop4       =  253 899 {{spaces|2}}<small>(2011)</small>
|ref4       = {{lower|<ref name="SerbiaH">2011 Serbian Census</ref>}}
|region5    = {{UKR}}
|pop5       = 156 566{{spaces|2}}<small>(2001)</small>
|ref5       = {{lower|<ref>[http://www.ukrcensus.gov.ua/eng/results/general/nationality/ National composition of population] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080323110131/http://www.ukrcensus.gov.ua/eng/results/general/nationality/ |date=23.03.2008 }}</ref>}}
|region6    = {{AUT}}
|pop6       = 40 583{{spaces|2}}<small>(2001)</small>
|ref6       = {{lower|<ref>[https://web.archive.org/web/20050512113957/http://www.statistik.at/gz/umgangssprache1.pdf 2001 Austrian census]</ref>}}
|region7    = {{CRO}}
|pop7       = 16 595{{spaces|2}}<small>(2001)</small>
|ref7       = {{lower|<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.human-rights.hr/dokumenti/polozajnm.htm |titel=Položaj Nacionalnih Manjina U Republici Hrvatskoj – Zakonodavstvo I Praska |access-date=15.07.2018 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20070516060653/http://www.human-rights.hr/dokumenti/polozajnm.htm |archivedate=16.05.2007 }}</ref>}}
|region8    = {{SLO}}
|pop8       = 6243{{spaces|2}}<small>(2002)</small>
|ref8       = {{lower|<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://ec.europa.eu/education/policies/lang/languages/langmin/euromosaic/slov_en.pdf |titel=Slovenia |access-date=15.07.2018 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20060919155409/http://www.ec.europa.eu/education/policies/lang/languages/langmin/euromosaic/slov_en.pdf |archivedate=19.09.2006 }}</ref>}}
|region9    = '''Pārējā Eiropa'''
|pop9       = apm. '''0,3–0,5 miljoni'''
|ref9       =
|region10   = {{DEU}}
|pop10      = 120 000{{spaces|2}}<small>(2004)</small>
|ref10      = {{lower|<ref name="buod.de">[http://www.buod.de/D/kere-d.htm ''Bund Ungarischer Organisationen in Deutschland''] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20060206070654/http://www.buod.de/D/kere-d.htm |date=06.02.2006 }}</ref>}}
|region11   = {{FRA}}
|pop11      = 100 000—200 000{{spaces|2}}<small>(2004)</small>
|ref11      = {{lower|<ref name="buod.de"/>}}
|region12   = {{GBR}}
|pop12      = 80 135{{spaces|2}}<small>(2001)</small>
|ref12      =
|region13   = {{SWE}}
|pop13      = 40 000–70 000
|ref13      =
|region14   = {{CZE}}
|pop14      = 14 672{{spaces|2}}<small>(2001)</small>
|ref14      = {{lower|<ref>[https://web.archive.org/web/20060613165802/http://www.cvvm.cas.cz/upl/nase_spolecnost/100023s_Samanova-narodnost.pdf Národnost ve sčítání lidu v českých zemích]</ref>}}
|region15   = {{IRL}}
|pop15      = 8034{{spaces|2}}<small>(2011)</small>
|ref15      = <ref name="CSO Emigration">{{tīmekļa atsauce | url=http://www.cso.ie/en/media/csoie/census/documents/census2011profile6/Profile%206%20Migration%20and%20Diversity%20Commentary.pdf | title=CSO Emigration | publisher=Census Office Ireland | accessdate=January 29, 2013}}</ref>
|region16   = {{TUR}}
|pop16      = 6800{{spaces|2}}<small>(2001)</small>
|ref16      = {{lower|<ref name="census"/>}}
|region17   = {{RUS}}
|pop17      = 3768{{spaces|2}}<small>(2002)</small>
|ref17      = {{lower|<ref>[https://web.archive.org/web/20081028221302/http://www.coe.int/t/e/human_rights/minorities/2._FRAMEWORK_CONVENTION_(MONITORING)/2._Monitoring_mechanism/3._State_Reports_and_UNMIK_Kosovo_Report/2._Second_cycle/PDF_2nd_SR_RussianFederation_en.pdf Russia Report to COE]</ref>}}
|region18   = {{MKD}}
|pop18      = 2003{{spaces|2}}<small>(2002)</small>
|ref18      = <ref>[http://www.stat.gov.mk/english/glavna_eng.asp?br=18 Republic of Macedonia – State Statistical Office] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20040621055714/http://www.stat.gov.mk/english/glavna_eng.asp?br=18 |date=21.06.2004 }}</ref>
|region19   = '''[[Ziemeļamerika]]'''
|pop19      = apm. '''1,9 miljoni'''
|ref19      =
|region20   = {{USA}}
|pop20      = 1 563 081{{spaces|2}}<small>(2006)</small>
|ref20      = {{lower|<ref name="census">{{tīmekļa atsauce|url=http://factfinder2.census.gov/faces/tableservices/jsf/pages/productview.xhtml?pid=ACS_09_1YR_B04003&prodType=table |title=2006 community survey |publisher=Factfinder2.census.gov |date=2010-10-05 |accessdate=2013-08-22}}</ref>}}
|region21   = {{PUR}}
|pop21     = 1050
|region22   = {{CAN}}
|pop22      = 315 510{{spaces|2}}<small>(2006)</small>
|ref22      = {{lower|<ref>{{tīmekļa atsauce |url=http://www12.statcan.ca/english/census06/data/topics/RetrieveProductTable.cfm?ALEVEL=3&APATH=3&CATNO=&DETAIL=0&DIM=&DS=99&FL=0&FREE=0&GAL=0&GC=99&GK=NA&GRP=1&IPS=&METH=0&ORDER=1&PID=92333&PTYPE=88971&RL=0&S=1&ShowAll=No&StartRow=1&SUB=801&Temporal=2006&Theme=80&VID=0&VNAMEE=&VNAMEF= |title=The 2006 census |publisher=2.statcan.ca |date= |accessdate=2013-08-22 |archive-date=2009-06-25 |archive-url=https://web.archive.org/web/20090625161921/http://www12.statcan.ca/english/census06/data/topics/RetrieveProductTable.cfm?ALEVEL=3&APATH=3&CATNO=&DETAIL=0&DIM=&DS=99&FL=0&FREE=0&GAL=0&GC=99&GK=NA&GRP=1&IPS=&METH=0&ORDER=1&PID=92333&PTYPE=88971&RL=0&S=1&ShowAll=No&StartRow=1&SUB=801&Temporal=2006&Theme=80&VID=0&VNAMEE=&VNAMEF= }}</ref>}}
|region23   = '''[[Dienvidamerika]]'''
|pop23      = '''0,15–0,2 miljoni'''
|region24   = {{BRA}}
|pop24      = 80 000
|ref24      = {{lower|<ref>[http://epoca.globo.com/edic/214/soci1a.htm Revista Época Edição 214 24 June 2002] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130703152615/http://epoca.globo.com/edic/214/soci1a.htm |date=03.07.2013 }}</ref>}}
|region25   = {{CHL}}
|pop25      = 50 000
|ref25      = <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://webcache.googleusercontent.com/search?q=cache%3ADst2Ie7rL5gJ%3Awww.ikl.org.pl%2FEstudios%2FEL7%2FEL7_4.pdf |title=Hungarian Immigration in Latin America |access-date={{dat|2021|12|21||bez}} |archive-date={{dat|2019|08|04||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190804165812/http://webcache.googleusercontent.com/search?q=cache%3ADst2Ie7rL5gJ%3Awww.ikl.org.pl%2FEstudios%2FEL7%2FEL7_4.pdf }}</ref>
|region26   = {{ARG}}
|pop26      = 40 000–50 000
|ref26      = {{lower|<ref>{{tīmekļa atsauce |url=http://www.mfa.gov.hu/kulkepviselet/AR/es/ar_magyaro_a_vilagban/ar_moavilagban_arg.htm |title=Hungarian Embassy in Buenos Aires 20 June 2009 |publisher=Mfa.gov.hu |date=2007-03-14 |accessdate=2013-08-22 |archive-date=2009-02-01 |archive-url=https://web.archive.org/web/20090201090057/http://www.mfa.gov.hu/kulkepviselet/AR/es/ar_magyaro_a_vilagban/ar_moavilagban_arg.htm }}</ref>}}
|region27   = '''[[Okeānija]]'''{{spaces|2}}<small>([[Australia|AUS]]&nbsp;/&nbsp;[[New Zealand|NZL]])</small>
|pop27      = '''70 000'''</div>
|ref27      = {{lower|<ref name="census"/>}}
|region28   = {{AUS}}
|pop28      = 67 616
|ref28      = <ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.abs.gov.au/ausstats |title=Australian Bureau of Statistics (Census 2006) |publisher=Abs.gov.au |date=2013-04-03 |accessdate=2013-08-22}}</ref>
|region29   = {{NZL}}
|pop29      = 1476
|ref29      =
|region30   = '''[[Āzija]]'''
|pop30      = apm. '''10 000'''
|ref30      =
|region31   = {{THA}}
|pop31      = 3029
|ref31      =
|region32   = {{PHL}}
|pop32      = 1114
|ref32      =
|region33   = '''[[Āfrika]]'''
|pop33      = '''10 000'''
|ref33      = {{lower|<ref name="census"/>}}
|languages  = [[ungāru valoda|ungāru]]
}}
'''Ungāri''' jeb '''maģāri''' ({{val|hu|magyarok}}) ir [[ugri|ugru]] tauta un [[Ungārija]]s valsts [[nācija]], lielākā skaitā mīt arī citās [[Centrāleiropa]]s valstīs bijušās [[Austroungārija]]s teritorijā. Kopējais skaits pasaulē apmēram 14 miljoni.

== Izcelsme un valoda ==
Ungāri cēlušies no vairākām [[Āzija]]s cilmes [[klejotāji|klejotāju]] tautām, kas pirmā gadu tūkstoša beigās iebruka Centrāleiropā. Ungāru invāzija daļēji izskaidrojama ar sava veida ķēdes reakciju, ko izraisīja [[pečeņegi|pečeņegu]] iebrukums viņu apdzīvotajās teritorijās tagadējās [[Ukraina]]s dienvidos un austrumos. Ungāri bija spiesti migrēt rietumu virzienā, tie šķērsoja [[Karpati|Karpatus]] un tad tie arī nonāca Panonijas līdzenumā.

[[Ungāru valoda]] pieder pie [[somugri|somugru]] valodas grupas. Šo grupu uzskata par plašākas kopas — [[Urāliešu valodas|Urāliešu valodu saimes]] atzaru. Ugru valodu grupu pārstāv [[ungāru valoda|ungāru]] (maģāru) valoda [[Ungārija|Ungārijā]] un tās dialekti, kā arī [[hanti|hantu]] un [[mansi|mansu]] valodas, [[Oba]]s upes baseinā [[Sibīrija|Sibīrijā]]. Cits urāliešu valodu grupas atzars ir [[samojedi|samojedu]] valodu apakšgrupa, kas sastopama Eiropas un [[Sibīrija]]s ziemeļu daļā.

== Vēsture ==
[[Attēls:Arrival of the Hungarians (Árpád Feszty).jpg|thumb|300px|left|Ungāru ierašanās pāri Karpatu kalniem 895. gadā (fragments no panorāmas gleznas, 1895)]] 
Pēc apmešanās [[Panonija]]s līdzenumā apmēram sešdesmit gadus (895—955) ungāri nepārtraukti uzbruka [[karolingi|Karolingu]] impērijas zemēm. Pirms tam šajā reģionā jau bija pabijušas citas klejotāju ciltis — [[huņņi]], [[Avāri (senie)|avāri]] un [[morāvi]] (slāvu cilts). Laiku pa laikam Panoniju tur iebrukušajiem stepju klejotājiem atņēma [[ģermāņi]] vai [[franki]]. Arī pirms ungāru ierašanās apmēram gadsimtu to kontrolēja franku karaļvalsts. Pēc Panonijas pakļaušanas ungāri sava leģendārā valdnieka un karavadoņa [[Ārpāds|Ārpāda]] (869—907) vadībā sagrāba arī [[Morāvija|Morāviju]] un iebruka [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]] un [[Burgundija|Burgundijā]]. Iekarojot un pakļaujot Morāviju, ungāri ieguva sava veida centrālo placdarmu, no kura bija ērti uzbrukt apkārtējām zemēm — [[Bohēmija]]i, [[Polija]]i, [[Horvātija]]i, [[Serbija]]i, [[Austrija]]i un lielai daļai [[Vācija]]s teritoriju. Pateicoties šai ģeogrāfiskajai priekšrocībai un savām visai agresīvajām aktivitātēm, ungāri būtiski ietekmēja visa [[Donava]]s baseina ģeopolitiskās struktūras veidošanos. Viņi norobežoja slāvus Centrāleiropas ziemeļos no slāviem dienvidos, veicinot visai atšķirīgus to tālākās vēsturiskās attīstības ceļus.

Ungāru agresija piespieda vāciešus nostiprināt [[Ostmarka]]s reģionu ("Austrumu pierobežu") ar cietokšņiem un citām aizsardzības būvēm, ko savā laikā bija iesācis vēl franku karalis [[Kārlis Lielais]], lai aizsargātos no avāriem. Vācu karalis Otto I tai piešķīra [[markgrāfiste]]s statusu, līdz ar to padarot to par politisku veidojumu, kas vēlāk sāka saukties par ''Österreich'' ([[Austrija|Austriju]]). Šajā Austrumu pierobežā, Ostmarkā, tika veicināta arī vācu kolonistu ieceļošana, lai pēc iespējas vairāk to nostiprinātu ar draudzīgu iedzīvotāju atbalstu. Ostmarkas robeža pakāpeniski tika virzīta arvien tālāk uz austrumiem un ziemeļiem, līdz tā 11. gadsimtā sasniedza mūsdienu Morāviju Čehijā.

955. gadā viņus pie [[Lehfelda]]s (apmēram 20 kilometrus no mūsdienu [[Augsburga]]s) sakāva austrumfranku karalis [[Otto I]] (912-973). Šī bija viena no slavenākajām viduslaiku kaujām, kas gandrīz bez pārtraukuma turpinājās trīs dienas. Lielākā daļa ungāru karapulku šajā kaujā tika iznīcināti. Pēc šīs sakāves ungāri pievērsās [[kristietība|kristīgajai]] ticībai un pakāpeniski pārņēma [[Rietumu kultūra|Rietumu kultūru]]. Zīmīgi, ka Lehfeldas kaujas beigās uzvaras apreibinātie vācu karapulki [[Saksija]]s karali Otto I pasludināja par savu imperatoru (oficiāli par imperatoru viņš tika kronēts Romā 962. gadā).

== Ungāru skaita izmaiņas Latvijā (1897—2011) ==

{| class="wikitable"
|-
! '''Deklarētā tautība !! 1897!! 1920 !! 1925 !! 1930 !! 1935 !! 1959 !! 1970 !! 1979 !! 1989 !! 2000 !! 2011'''
|-
| ungāri|| 64|| nez.|| 50|| 74|| 49|| 68|| 164|| 219|| 347|| 290|| 225
|}

== Skatīt arī ==
* [[Ungārija]]
* [[Ungāru valoda]]
* [[Urāliešu valodas]]

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

[[Kategorija:Ugri]]
[[Kategorija:Eiropas tautas]]
[[Kategorija:Ungārijas cilvēki| ]]
[[Kategorija:Ungāri| ]]