Apskatīt Vahābisms izejas kodu

{{Islāms}}

'''Vahābisms''' ({{val|ar|الوهابية‎‎}}, ''al-Wahhābiya(h)'') ir [[islāms|islāma]] doktrīna un [[Sunnītu islāms|sunnītu]] reliģiska kustība, kuru 18. gadsimtā radījis Muhammads Ibn Abd al Vahābs (''Muhammad ibn Abd al-Wahhab''). Tas ir ultrakonservatīvs [[Fundamentālisms|fundamentālistu]] islāma novirziens.

Vahābisma piekritējus sauc par '''vahābistiem'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/arzemes/miljoniem-musulmanu-svetcelnieku-arafata-kalna-ludz-par-mieru.d?id=16466380|title=Miljoniem musulmaņu svētceļnieku Arafata kalnā lūdz par mieru|publisher=[[Delfi (portāls)|Delfi.lv]]|accessdate={{dat|2017|3|10||bez}}|author=|language=|quote=Daudzi vahābisti uzstāj, ka tas jādara pēcpusdienā.}}</ref> jeb '''vahābītiem'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/8673/cecenijas-lideris-liek-aizvakt-sava-teva-statuju|title=Čečenijas līderis liek aizvākt sava tēva statuju|publisher=[[Kasjauns.lv]]|accessdate={{dat|2017|3|10||bez}}|author=|language=|quote=krita cīņā pret teroristiem un vahabītiem}}</ref> tomēr viņi paši ir izmantojuši terminus, kā, piemēram, ''muwāhidūn'' (unitārieši) vai arī ''as-salaf as-sālih'' (taisnīgo priekšteču) ceļa sekotāji. Tas tādēļ, ka vārds „vahābisms“ radies no personas vārda, un to uzskata par cilvēka slavināšanu, kas viņuprāt nav atļauta. Vahābisms ir izplatīts [[Arābijas pussala]]s valstīs, īpaši [[Saūda Arābija|Saūda Arābijā]]; tās [[monarhs|monarhu]] dinastijas [[Saūdu dinastija|Saūdu]] senči 1744. gadā noslēdza sadarbības paktu ar al Vahābu, kas pastāv vēl mūsdienās<ref>{{Grāmatas atsauce|title=The Wahhabi Mission and Saudi Arabia|last=Commins|first=David|publisher=I.B. Tauris|year=2009|pages=18}}</ref> Vahābisms (un [[salafisms]]) ir arī daudzu islāmistu teroristisko organizāciju, piemēram, [[Islāma valsts]] un ''[[Al-Qaida]]'' ideoloģija. Saūda Arābija un [[Katara]] tiek vainotas ekstrēmistu ideoloģijas izplatīšanā. 2016. gada 17. augustā [[Hilarija Klintone]] rakstīja: „Kataras un Saūda Arābijas valdības [..] sniedz slepenu finansiālu un loģistisku atbalstu [[Islāma valsts|Islāma valstij]] un citām radikālām sunnītu grupām reģionā.“<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://wikileaks.org/podesta-emails/emailid/3774|title=Congrats!|author=|publisher=[[Wikileaks]]|accessdate={{dat|2017|3|10||bez}}|language=|quote=we need to use our diplomatic and more traditional intelligence assets to bring pressure on the governments of Qatar and Saudi Arabia, which are providing clandestine financial and logistic support to ISIL and other radical Sunni groups in the region.}}</ref>

== Ideoloģija ==
[[Attēls:View of Lejbailat and State Mosque.jpg|thumb|Imāma Muhammada Ibn Abd al Vahāba mošeja [[Doha|Dohā]], [[Katara|Katarā]]]]
Muhammads Ibn Abd al Vahābs ticēja, ka islāms lielā daļā [[Arābijas pussala|Arābijas]] ir nolaidies līdz māņticīgai tautas reliģijai, kas ir līdzīga tai, kas eksistēja pirmsislāma laikos. Viņam likās, ka tas apdraudēja vienotību ar [[Dievs islāmā|Dievu]] (''tawhīd''), un tāpēc centās attīrīt islāmu, koncentrējoties uz politeisma apspiešanu un vienotību ar Dievu, kā arī noliedza visa veida inovācijas (''bid’ah''). Likumdošanas jomā viņš sekoja Hanbali skolai, un iespaidojās no tās zināmākajiem pārstāvjiem [[Ibn Taimija]] un [[Ibn Kaijima]].

Kaut arī to ir nedaudz, al Vahāba rakstos tiek risināti jautājumi, kas uztrauca 18. gadsimta galvenos reformētājus: atgriešanās pie pirmatnējā islāma, [[Korāns|Korāna]] un [[Sunna]]s tīrības, agrāko intelektuāļu ideju aklas sekošanas noliegšana un uzsvars uz ''idžtihād'' (neatkarīga domāšana). Viņš īpaši uzsvēra atgriešanos pie ''salaf'' metodoloģijas un burtiskas Korāna lasīšanas, vismaz teoloģiskajā jautājumā par Dieva vārdiem un īpašībām. Atšķirībā no citiem reformētājiem, viņš kategoriski noraidīja populārus sūfiju paradumus, piemērām, svēto godāšanu un viņu kapeņu izmantošanu kā svētnīcas, aprakstot šos paradumus kā ķecerīgus un vērstus pret islāmu.

Viņa galvenais darbs ir ''Kitāb al-Tawhīd'' (Dieva vienotības grāmata), kas koncentrējas uz jēdzieniem ''[[tauhīda]]'' un ''širk.'' Balstoties uz burtiska Korāna lasījuma un paša izvēlētiem [[Hadīti|hadīsu]] tekstiem, Ibn Abd al Vahābs asociēja ''širk'' ar lietām, kā palīdzības meklēšana no jebkura cita, kā no Dieva, [[Muhameds|pravieša Muhammada]] dzimšanas dienas svinēšanu un dzīvnieku [[upurēšana]] jebkurai citai būtnei, kā tikai Dievam, kā arī jebkurā gadījumā, kas nav skaidri minēts hadīsos. Kaut arī viņš sludināja striktu sekošanu ''tawhīd'' mācībām un [[Šariats|šariata]] ievērošanu, al Vahābs nevilcinājās apiet formulējumus četrām islāma juridiskajām skolām, kad tas bija nepieciešams. Ibn Abd al Vahābs nelabprāt apsvēra laika, telpas un kultūras īpatnības likumdošanas izveidē. Viņš bija skeptisks uz filozofiju un racionālu intelektuālismu, un viņam bija tieksme analizēt svēto rakstu „vārdu”, nevis „garu”. Tādējādi al Vahāba islāma reforma nozīmēja kustību atpakaļ laikā, prom no pašreizējās situācijas uz lielisko pagātni, lai pieredzētu islāmu no jauna.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=The Oxford Handbook of Islam and Politics|last=Emad El-Din Shahin|first=John L. Esposito,|publisher=Oxford University Press|year=2013|location=New York|pages=28-30}}</ref>

== Skatīt arī ==

* [[Salafisms]]
* [[Saūda Arābija]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Islāmisms]]
[[Kategorija:Sunnītu islāms]]