Apskatīt Vecrīga izejas kodu

{{cita nozīme|apkaimi|UNESCO Pasaules mantojuma objektu|Rīgas vēsturiskais centrs}}
{{Pilsētas daļas infokaste
|nosaukums          = Vecrīga
|attels             = [[Attēls:Riga Vecpilseta.jpg|250px]]
|paraksts           = Vecrīga
|karte              = [[Attēls:Vecpilseta karte.png|250px]]
|paraksts2          = 
|pilseta            = {{Rīga}}
|priekspilseta      = [[Centra rajons (Rīga)|Centra rajons]]
|apaksrajoni        = 
|platiba            = 0,944 km²
|iedzivotaju_skaits = 3 267 ([[2018. gads|2018]])
|iever_celtnes      = [[Doma baznīca]]<br />[[Rīgas Sv. Pētera baznīca]]<br />[[Rīgas Svētā Jēkaba katedrāle]]<br />[[Rīgas pils]]
|udenstilpnes       = [[Daugava]]
|parki              = [[Neatkarības laukums (Rīga)|Neatkarības laukums]]<br />[[Pils laukums (Rīga)|Pils laukums]]
|autobuss           = {{Rīga sab|t=a|3|4|7|8|10|21|22|23|25|26|32|38|39|43|54|55|63}}
|trolejbuss         = {{Rīga sab|t=tb|9|27}}
|tramvajs           = {{Rīga sab|t=tr|1|2|5|7|10|11}}
|mikroautobuss      =
|cits               = 
|pasta_indekss      = LV-1050
|areja_saite        = [http://www.apkaimes.lv/sakums/vecpilseta/ apkaimes.lv]<br />[http://www.riga.lv/media/VecrigaInfo/lv.html VecrigaInfo]
}}

'''Vecrīga''', (apkaimes nosaukums '''Vecpilsēta''') arī '''Iekšrīga''', ir [[Rīga]]s pilsētas vissenākā daļa, kā arī [[Rīgas apkaimes|apkaime]], kuras robežas veido [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|K. Valdemāra viela]], [[Z. A. Meierovica bulvāris]], [[Aspazijas bulvāris]], [[13. janvāra iela]] un [[11. novembra krastmala]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.likumi.lv/doc.php?id=85432 |title=Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas sadalījuma atbilstoši saglabāšanas režīmam robežu apraksts. (2. pielikums Ministru kabineta 2004. gada 8. marta noteikumiem Nr.127) |access-date=2009. gada 10. Augustsss |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305013252/http://likumi.lv/doc.php?id=85432 |archivedate=2016. gada 5. Marts }}</ref> Kopš 1967. gada Vecrīga ir valsts aizsargājamā zona, kopš 1983. gada pilsētbūvniecības piemineklis, 1997. gadā [[Rīgas vēsturiskais centrs|Rīgas vēsturisko centru]] un tostarp Vecrīgu [[UNESCO]] iekļāva [[UNESCO Pasaules mantojuma objekts|Pasaules mantojuma sarakstā]], bet 2007. gadā, pateicoties [[Vecrīgas siluets|Vecrīgas panorāmai un siluetam]], Rīga ieguva [[Eiropas mantojuma zīme|Eiropas mantojuma zīmi]].

== Vēsture ==
{{pamatraksts|Rīgas vēsture}}
[[Rīga|Rīgas pilsētu]] 1201. gadā dibināja [[Alberts fon Bukshēvdens|bīskaps Alberts]], pilsētas tiesības tā ieguva 1225. gadā. Pirms tam vismaz no 11. gadsimta pie Rīgas (Rīdziņas, Rīdzenes) upes ietekas [[Daugava|Daugavā]] bija [[Līvi|lībiešu]] un [[Kurši|kuršu]] apmetne (tagadējā [[Alberta laukums|Alberta laukuma]], Ūdensvada ielas, [[Doma laukums|Doma laukuma]] apkārtnē).
Vecrīgā kā nocietinātā [[Viduslaiki|viduslaiku]] pilsētā saplūda un pārveidojās vairāki apbūves kompleksi —  vietējo iedzīvotāju ciemats, vācu ieceļotāju apmetne, Rīgas bīskapa (vēlāk arhibīskapa), Zobenbrāļu (vēlāk Livonijas) bruņinieku ordeņa, kā arī klosteru īpašumi. Visvecākā daļa ir tagadējās [[Rīgas Svētā Pētera baznīca]]s, [[Rīgas Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca]]s un [[Rīgas Svētā Jura baznīca]]s, nedaudz vēlāk arī Doma laukuma un Sv. Gara konventa apvidū, šeit atradās bīskapa sēdeklis (Pēterbaznīca, vēlāk Doms), [[Zobenbrāļu ordeņa pils]] un baznīca (tagadējās Jāņa baznīcas vietā, Jura baznīca), apmetnes 5,5 hektāru lielo teritoriju iekļāva pusloka nocietinājumi, kas bija tipiski tā laika militārajai arhitektūrai, liecinot par krustnešu ieceru nemiermīlīgo iedabu.<ref>Holcmanis, Andrejs. Vecrīga — pilsētbūvniecisks ansamblis. — Rīga: Zinātne, 1992. — 15. lpp.</ref> Tolaik Daugavas krasts atradās kādus 70 metrus tuvāk pilsētai.

1282. gadā Rīga kļuva par [[Hanzas savienība]]s locekli, nostiprinot savas pozīcijas tirgotāju un amatnieku vidū. Tālāk pilsētas attīstību ietekmēja sociālie aspekti — radušās nesaskaņas Bīskapa un Zobenbrāļu ordeņa pēcnācēja — [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] — starpā papildināja pieaugošais turīgo tirgotāju un pilsētnieku slānis, kas vēlējās lielākas noteikšanas tiesības pilsētas pārvaldē. [[Livonijas pilsoņu karš|Livonijas pilsoņu kara]] laikā nopostīja senāko ordeņa pili un tās vietā ierādīja zemi ārpus pilsētas mūriem, kur tapa tagadējā [[Rīgas pils]].<ref>Feodālā Rīga. Redaktors T. Zeids, Rīga: Zinātne, 1978. — 444. lpp.</ref>

Pilsēta ir attīstījusies kā tirdzniecības un tranzīta (vēlāk arī rūpniecības) centrs, saduroties pieaugošajam iedzīvotāju skaitam un nepieciešamībai aizsargāt pilsētu ar nocietinājumu palīdzību, ko papildina Latvijā valdošo [[Vācieši|vācu]], [[Poļi|poļu]], [[Zviedri|zviedru]], [[Krievi|krievu]]  lietotie [[nocietinājums|nocietinājumu]] sistēmu plānošanas principi un pilsētu būvnoteikumi. Vecrīgas ielu tīkls pamatā radies 13. gadsimtā. Tajā ir iespējams saskatīt senu sauszemes ceļu trases, bijušās Rīgas upes krastu, kā arī vēlāk likvidēto apbūves kompleksu, klosteru un piļu, kontūras. Vecrīgas teritoriālajā plānojumā ir skaidri redzami pilsētas attīstības posmi, ko iezīmē dažādas nocietinājuma līnijas, proti, viduslaiku Rīga ar aizsardzības mūriem, torņiem un aizarggrāvjiem (Mārstaļu ielā, [[Pulvertornis]] un Trokšņu ielā) un 17. gadsimta [[Zviedru Vidzeme]]s cietoksnis, kad inženieris [[Johans Rodenburgs]] [[Rīgas nocietinājumi|Rīgas nocietinājumus]] pārbūvēja ar ģeometriskiem bastioniem un ravelīniem (Pankūku bastions, vēlākais [[Triangula bastions]] u. c.).<ref>Andrejs Holcmanis. Vecrīga — pilsētbūvniecisks ansamblis. Rīga: Zinātne, 1992. — 28.-29. lpp.</ref> Industriālās revolūcijas laikā, 19. gadsimta vidū nocietināta pilsēta drīzāk bija mīnuss, tāpēc izmaiņas Rīgas pilsētā saistāmas ar mūru nojaukšanu ap Vecrīgu, bulvāru loku, industriālo un dzīvojamo zonu izveidi kādreizējā iekšpilsētā, priekšpilsētā un neapbūvētajos laukos. Līdz 19. gadsimta vidum zemes nocietinājumu sistēma, galīgo apveidu Vecrīga ieguva pēc zemes nocietinājumu sistēmas nojaukšanas un ielu un bulvāru izveides no 1857. līdz 1863. gadam. Kopš 1863. gada Vecrīga nav piedzīvojusi kardinālas teritoriālas izmaiņas.

Neizsmeļams kultūrvēstures informācijas avots ir arī Vecrīgas ēkas, to arhitektūra, interjers un sadzīves priekšmeti, arī publiskās telpas labiekārtošanas realizētie un nerealizētie projekti.<ref>Jānis Lejnieks, "Rīga, kuras nav". — Rīga: Zinātne, 1998. gads.</ref> Vecrīgas teritorija vēsturiski tiek dalīta trijās grupās — pilsētā (iekšpus mūriem), priekšpilsētā (teritorijā ārpus mūriem) un laukos.<ref>[http://www.ceroi.net/reports/riga/latviski/pamatlietas/teritorija.htm Informācija par Rīgu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070813035658/http://ceroi.net/reports/riga/latviski/pamatlietas/teritorija.htm |date={{dat|2007|08|13||bez}} }}, ceroi.net</ref> Pirmajās divās darbojās atšķirīgi saimnieciskās dzīves un apbūves noteikumi, kas noteica to arhitektonisko raksturu un saglabātību līdz mūsdienām. Piemēram, mūra ēkas bija ļauts būvēt tikai pilsētā, attiecīgi, lai arī līdz pat 18. gadsimta beigām pārsvarā dominēja koka apbūve, tomēr lielākais vairums viduslaiku, [[renesanse]]s un [[Baroks|baroka stila]] arhitektūras šedevru atrodas Vecrīgas centrālajā daļā. Iekšpilsētā un priekšpilsētā pieļaujama bija tikai koka apbūve, kas militāru konfliktu laikā tika likvidēta.<ref>Rīgas ielas. Enciklopēdija, Redaktors R. Zalcmanis u. c., 1. sēj. — 2001 — 15. lpp.</ref> Mūra ēkas Vecrīgā savukārt liecina par to laiku, varu, kultūru, sociālo slāņu, stilu un funkcionālo mērķu daudzveidību, kas ir bijusi un ir aktuāla šajā teritorijā — sākot no romānikas un gotikas, renesanses, baroka, klasicisma, līdz pat neostiliem, eklektismam, jūgendstilam un 20. un 21. gadsimta mijas arhitektūras.<ref>Jānis Krastiņš. "Rīgas arhitektūras stili". — Rīga: Jumava.</ref>
<gallery>

Attēls:Riga wodcut 1575.gif|Rīgas panorāma 1575. gadā
Attēls:Old Riga 2.jpg|Vecrīgas panorāma 17. gadsimtā
Attēls:Vecrīga un Centra apkaime Rīgas kartē 1876.jpg|Vecrīga un Centra apkaime ar vāciskajiem vietvārdiem Rīgas kartē (1876)
Attēls:Kaļķu iela Vecrīgā 1880.jpg|Kaļķu iela Vecrīgā (ap 1880)
Attēls:Vecrīga pie Pulvertorņa.jpg|Vecrīga pie [[Pulvertornis (Rīga)|Pulvertorņa]] (pirms Pirmā pasaules kara)
Attēls:Golden_Reitar_old.JPG|Artēziskās akas skulptūra "Zelta bruņinieks" skvērā pie Bastejkalna
Attēls:Golden Reitar in Riga.JPG|Skulptūras "Zelta bruņinieks" kopija Vecrīgas pagalmā
Attēls:Golden_Reitar_2.JPG|Skulptūras "Zelta bruņinieks" mūsdienu kopija
Attēls:Vecrīgas pārbūves projekts 1935.jpg|Vecrīgas pārbūves projekts (pēc 1935)
</gallery>

== Ģeogrāfija ==
[[Attēls:Vecrīgas karte ar pārbūvējamo daļu pirms 1940.jpg|thumb|250px|Vecpilsētas karte ar pārbūvējamo daļu (zilā krāsā, pirms 1940)]]
[[Attēls:Old_Riga_map.jpg|thumb|250px|Vecpilsētas (Vecrīgas) apkaimes karte]]

Vecpilsētas (Vecrīgas) apkaimes kopējā platība ir 0,944 km², kas tādējādi to ierindo starp vismazākajām [[Rīga]]s pilsētas apkaimēm (turklāt šeit netiek ņemts vērā fakts, ka 1/3 no apkaimes teritorijas aizņem [[Daugava]]). Pa perimetru šīs apkaimes robežas garums ir tikai 3 784 metri. Dabā Vecpilsētas apkaimes robežas ir skaidri identificējamas — tā ir teritorija, kuru tradicionāli dēvē arī par Vecrīgu. Šai apkaimei tāpat kā [[Centrs (Rīga)|Centra apkaimei]] nav skaidri identificējama vietēja centra, jo tās platība ir ļoti maza un pēc būtības visai apkaimei ir centra teritoriju izteikti daudzfunkcionālais un telpiski blīvais raksturs. Šīs apkaimes plānojuma struktūrā ļoti būtisku lomu ieņem publiskā ārtelpa un jo īpaši lielākie laukumi ([[Doma laukums]], [[Rātslaukums (Rīga)|Rātslaukums]], [[Līvu laukums (Rīga)|Līvu laukums]] u.c.), kas iezīmē apkaimes daudzo aktivitāšu galvenos mezgla punktus.

Minimālais apkaimes reljefa virsmas augstums praktiski atbilst jūras līmenim, jo visa apkaimes R mala robežojas ar Daugavu, lai gan, pateicoties Daugavas krasmalas nostiprinājumiem, reālais Vecpilsētas apkaimes zemes virsmas augstums nav zemāks par 3 metriem virs jūras līmeņa (izņemot izbūvētās pieejas pie Daugavas). Apkaimes reljefam lielā mērā raksturīga antropogēna izcelsme, jo dabiskais reljefs ir mainīts apbūves attīstības rezultātā. Kopumā reljefs ir līdzens un tā augstums pārsvarā ir 5—6 metri virs jūras līmeņa. Zemāka ir Daugavas piekrastes josla ([[11. novembra krastmala]]s teritorija) — 3—5 metri virs jūras līmeņa, bet augstākā ir apkaimes Z daļa, kur zemes virsmas augstums atsevišķās vietās pārsniedz 7 metrus virs jūras līmeņa (lielākais augstums nedaudz pārsniedz 8 metrus virs jūras līmeņa — ap Arsenāla ielu).

Visa Vecpilsētas apkaimes teritorija atrodas vienā (Daugavas ielejas) ģeomorfoloģiskajā mikrorajonā,<ref name="autogenerated1">{{enc riga}}</ref> taču dēļ atropogēnās iedarbības, kas ilgusi daudzus gadsimtus, zemes virskārtā vairāku metru biezumā raksturīgi tehnogēnas izcelsmes, nevis aluviālie nogulumi. Zem Kvartāra nogulumu segas Vecpilsētas apkaimē augšējo pamatiežu slāni veido Pļaviņu svītas pelēkie dolomīti ar dolomītmerģeļu un mālu starpslāņiem, kā arī [[Salaspils]] svītas pelēkie, ģipšainie dolomīti un dolomītmerģeļi ar māla un ģipšakmens starpslāņiem.<ref name="autogenerated1" />

No inženierģeoloģisko apstākļu viedokļa Vecpilsētas apkaimē raksturīgi sarežģīti celtniecības apstākļi. Gruntsūdeņu dziļums ir atbilstošs būvniecības darbu veikšanai — 1,5—3 metri, taču kvartāra nogulumu sastāvs (sajaukumā ar tehnogēnajiem nogulumiem) situāciju nedaudz sarežģī. Vecpilsētas apkaimē tehnogēnie nogulumi veido 5—10 metrus biezu zemes virskārtu. Zem tiem ieguļ irdenas ar vidēji blīvām starpkārtām smalkas vai vidēji rupjas smiltis, kuru pamatnē no 10—15 metru dziļuma ieguļ karbonātiskie ieži (Vecpilsētas gadījumā tas ir merģelis).<ref>Pētījums "Esošās situācijas izpēte Rīgā". Rīgas attīstības programmas izstrādes
apakšprojekts. — SIA "Reģionālie projekti", 2003.</ref>

Pateicoties pietiekamajam zemes virsmas augstumam virs jūras līmeņa un Daugavas krastmalas nostiprinājumiem, reāli applūšanas draudi Vecpilsētas apkaimei nepastāv. Saskaņā ar 2006. gada Rīgas teritoriālo plānu nevienai no šīs apkaimes teritorijām obligāti nav jāveic teritorijas inženiertehniskā sagatavošana pirms būvniecības uzsākšanas.

=== Teritorijas iedalījums ===
Saskaņā ar 2006. gada Rīgas teritoriālo plānu Vecpilsētas apkaimē 32,2% jeb 30,4 hektāri aizņem ūdens teritorijas. Pēc būtības tas ir tikai 1 ūdens objekts — [[Daugava]], kas aizņem visu apkaimes R daļu. Daugavas platums no Vecrīgas līdz AB dambim pretējā krastā ir aptuveni 450 metri.

Dabas un apstādījumu teritorijas Vecpilsētas apkaimē aizņem tikai 1,1% jeb 1,0 hektāru, jo šāds zonējums noteikts tikai Vecpilsētas Z daļā novietotajam [[Pils laukums (Rīga)|Pils laukuma]] un [[Neatkarības laukums (Rīga)|Neatkarības laukumam]]. Citi apstādījumi ir uzskatāmi kā galveno teritorijas izmantošanas veidu papildinoša izmantošana, nevis pamatfunkcija.

No apbūves teritorijām Vecpilsētas apkaimē lielāko daļu aizņem centra apbūves teritorijas — 25,6% jeb 24,2 hektāri no apkaimes kopējās platības, tādējādi uzsverot šīs apkaimes blīvo un izteikti daudzfunkcionālo apbūves raksturu atbilstoši faktiskajai un arī vēlamajai situācijai nākotnē. Šādā rakstura teritorijas izvietotas visā apkaimē, izņemot tās ZR daļu, kur savukārt dominē publiskās apbūves teritoriju statuss. Publiskās apbūves teritorijas Vecpilsētas apkaimē kopumā aizņem 9,3% jeb 8,8 hektārus. Tās fragmentāri caurauž visu apkaimes apbūves struktūru, papildinot to ar sabiedriska rakstura būvēm (baznīcas, skolas un dažādas pārvaldes institūcijas). Interesanti, ka lielāko daļu no Vecpilsētas apkaimes sauszemes teritorijas aizņem nevis dabas vai kāds no apbūves teritoriju izmantošanas veidiem, bet gan ceļu un ielu trases (31,9% jeb 30,2 hektāri no apkaimes kopējās platības). Taču to var racionāli izskaidrot ar vēsturiski samezgloto apkaimes ielu struktūru, kur ielu sarkanās līnijas pārsvarā sakrīt ar apbūves līniju, plašo 11. novembra krastmalas sarkano līniju koridoru, kā arī daudzajiem laukumiem ([[Latviešu strēlnieku laukums]], [[Rātslaukums (Rīga)|Rātslaukums]], [[Doma laukums]], [[Līvu laukums (Rīga)|Līvu laukums]], [[Alberta laukums]]) un citām līdzīga rakstura publiskās ārtelpas daļām, kas ietilpst ceļu un ielu trašu zonējuma atļautajā izmantošanā.

== Apbūve ==
[[Attēls:Vecriga Kalku iela 2006.jpg|thumb|200px|[[Kaļķu iela (Rīga)|Kaļķu iela]], 2006. gads]]

Vecrīgas apbūve ir daudzveidīga, dažādos laikmetos uz zemes gabaliem būvētās ierindas ēkas ir kā fons dominējošajām [[Viduslaiki|viduslaiku]] kulta celtnēm, kas arī nosaka Vecrīgas siluetu. No vairāk kā 500 Vecrīgas ēkām, pārliecinoši lielākajai daļai ir piešķirts kultūras pieminekļa statuss. Šīs ēkas pārstāv visus ēku tipus un stilistiskos novirzienus: nedaudz [[romānika]]s un [[Gotika (arhitektūra)|gotikas]] paraugu ([[Doma baznīca]], [[Sv. Pētera baznīca]], Sv. Jēkaba katedrāle, [[Trīs brāļi]]), manierisma objekti ([[Rīgas Svētā Jāņa baznīca|Jāņa baznīca]]s altāra daļa, daži pārbūvēti dzīvojamie nami), baroka laikmetā celtās greznās ēkas ([[Reiterna nams]], [[Dannenšterna nams]]), kā arī vienkāršākas dzīvojamās ēkas, noliktavas, [[Rīgas Reformātu baznīca|Reformātu baznīca]] un Sv. Pētera baznīcas tornis, kurš tika uzbūvēts no jauna un būvniecība tika pabeigta [[1973]]. gadā. Sastopami arī klasicisma laikmeta ēku paraugi (Arsenāls), kā arī eklektikas un modernisma ēku paraugi. Pēdējos gados ir sastopami arī veiksmīgi un neveiksmīgi modernās arhitektūras paraugi, kuru celtniecība bieži izraisa aktīvas sabiedrības diskusijas. Vecrīgas ēkas bieži tika pārbūvētas, saglabājot senu konstrukciju un dekoratīvu elementu fragmentus.

Vecrīga stipri cieta [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] gados, [[1941]]. un [[1944]]. gados, kad tika nopostīta trešdaļa no visām Vecrīgas ēkām, turklāt pēckara gados daži uzceltie lielie objekti nav novērsuši pilsētbūvniecības ansambļa deformāciju. Pēc [[Latvija]]s neatkarības atjaunošanas daudzas ēkas tika rekonstruētas vai celtas no jauna, atjaunojot vēsturisko apbūvi ([[Melngalvju nams]], [[Rātsnams]]).

== Ievērojamākie objekti ==
{{skatīt arī|Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Vecrīgā}}
[[Attēls:Riga Dom-Düna.jpg|thumb|200px|[[Doma baznīca]].]]
[[Attēls:Doma laukums 2008.jpg|thumb|200px|[[Doma laukums]].]]

{{columns  |width=300px
|col1=
=== Baznīcas ===
* [[Doma baznīca]]
* [[Rīgas Svētā Pētera baznīca]]
* [[Rīgas Svētā Jēkaba katedrāle]]
* [[Rīgas Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca]]
* [[Svētā Jura baznīca]]
* [[Rīgas Anglikāņu Svētā Pestītāja baznīca|Anglikāņu baznīca]]
* [[Rīgas Reformātu baznīca|Reformātu baznīca]]
* [[Rīgas svētās Marijas Magdalēnas katoļu baznīca|Sv. Marijas Magdalēnas katoļu baznīca]]
* [[Rīgas Sāpju Dievmātes baznīca|Sāpju Dievmātes baznīca]]

=== Nocietinājumi ===
* [[Rīgas pils]]
* [[Pulvertornis (Rīga)|Pulvertornis]]
* [[Rāmera tornis]]
* [[Rīgas nocietinājumi|Rīgas nocietinājuma aizsargmūris]]
* [[Arsenāls (izstāžu zāle)|Arsenāls]]
* [[Jēkaba kazarmas]]
* [[Zviedru vārti Vecrīgā|Zviedru vārti]]

=== Sabiedriskās celtnes ===
* [[Rīgas rātsnams|Rātsnams]]
* [[Melngalvju nams]]
* [[Lielās Ģildes nams]]
* [[Mazās Ģildes nams]]
* [[Vidzemes bruņniecības nams]]
* [["Muses" biedrības nams]]
* [[Ekes konventa ēka]]
* [[Biržas nams]]

|col2=
=== Dzīvojamie nami ===
* [[Trīs brāļi]]
* [[Danenšterna nams]]
* [[Reiterna nams]]
* [[Mencendorfa nams]]

=== Laukumi un sētas ===
* [[Rātslaukums (Rīga)|Rātslaukums]]
* [[Doma laukums]]
* [[Alberta laukums]]
* [[Herdera laukums]]
* [[Pils laukums (Rīga)|Pils laukums]]
* [[Neatkarības laukums (Rīga)|Neatkarības laukums]]
* [[Līvu laukums (Rīga)|Līvu laukums]]
* [[Strēlnieku laukums]]
* [[Jāņa sēta (Rīga)|Jāņa sēta]]
* [[Konventa sēta]]

=== Muzeji ===
* [[Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs]]
* [[Latvijas Okupācijas muzejs]]
* [[Latvijas Nacionālais vēstures muzejs]]
* [[Mākslas muzejs "Rīgas Birža"]]
* [[Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs]]
* [[Rīgas Porcelāna muzejs]]
* [[Farmācijas muzejs]]
* [[Latvijas Sporta muzejs]]
* [[Latvijas Fotogrāfijas muzejs]]
* [[Rīgas Kino muzejs]]
* [[Baltu rotu muzejs]]
* [[Latvijas Kara muzejs]]
}}

== Attēlu galerija ==
<gallery widths="100px" heights="80px" perrow="6">
Attēls:Riga dom.jpg|Krāmu iela
Attēls:489351.jpg.jpg|Mazā Miesnieku iela
Attēls:Vecrigas iela 2004.jpg|Alksnāja iela
Attēls:Šķūņu iela (Rīga).jpg|Šķūņu iela
Attēls:Roland_monument_Riga.JPG|Artēziskās akas skulptūra "Bruņinieks Rolands" Rātslaukumā
Attēls:Pulvertornis_Riga.JPG|Pulvertornis
Attēls:Ramera_tornis_Riga.JPG|Rāmera tornis un pilsētas aizsargmūra fragments
Attēls:Barikazhu_piemineklis_Vecriga.JPG|Barikāžu piemiņas zīme pie Saeimas nama
Attēls:Herders_monument_Riga.JPG|Piemineklis [[Johans Gotfrīds Herders|J.G. fon Herderam]]
</gallery>

== Skatīt arī ==
* [[Rīga]]
* [[Centra rajons (Rīga)|Centra rajons]]
* [[Rīgas nocietinājumi]]
* [[Sabiedriskais transports Rīgā]]
* [[Tipveida dzīvojamā apbūve Rīgā]]
* [[Rīgas klimats]]

== Piezīmes un atsauces ==
* Izmantoti materiāli no [http://www.rdpad.lv/ Rīgas Domes pilsētas attīstības departamenta mājas lapas].
* Izmantoti materiāli no [http://www.riga.lv/ Rīgas pašvaldības portāla].
<div class="reflist4" style="height: 220px; overflow: auto; padding: 3px" >
{{atsauces}}
</div>

== Literatūra ==
* {{enc riga|319}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20090804190327/http://www.apkaimes.lv/sakums/vecpilseta/ Apkaimes oficiālā mājas lapa]
* [http://www.riga.lv/ Rīgas pašvaldības portāla].
* [https://web.archive.org/web/20160305131227/http://www.citariga.lv/LV/index.php?page=2 Sīkāk par Vecrīgu portālā Cita Rīga]
* [https://web.archive.org/web/20080819191126/http://www.vecriga.info/ Virtuālā ekskursija]
* [https://web.archive.org/web/20080407072921/http://www.rigatourism.lv/lv/systems/tip_maps/Map_Big.aspx?center=1 Interaktīvā karte]

{{Rīgas pilsētas daļas}}
{{Latvijas kultūras kanons}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Vecrīga| ]]