Vikipēdija:Konferences/Wikimania 2018

2018. gada 18.—22. jūlijā Keiptaunā, Dienvidāfrikā notika konference Wikimania 2018, kurā pulcējās Wikimedia kopienas aktīvisti un citi projektā iesaistītie.

Šīs konferences apmeklējumam es, Papuass, saņēmu organizatoru stipendiju un šī ir atskaite kopienai par tur piedzīvoto un uzzināto.

Pieteikšanās

Pieteikšanās stipendijām tika izsludināta 2017. gada decembrī. Kā ierasts, atliku formas aizpildīšanu uz pēdējo brīdi. Mudināju arī citus kopienas dalībniekus pieteikties vismaz treniņa pēc. 21. martā saņēmu apstiprinājumu, ka esmu izvēlēts kā viens no pilnās stipendijas saņēmējiem (pilnajiem apmaksā ceļu, uzturēšanos un dalību, nepilnajiem neapmaksā ceļa izdevumus). No Latvijas neviens cits pārstāvis netika izvēlēts.

Atvērtības nolūkos esmu publicējis savas atbildes uz pieteikuma anketas jautājumiem.

Piedzīvojumi pirms sākuma

Lai Latvijas Republikas pilsonis nokļūtu Dienvidāfrikā, ir nepieciešama vīza. Lai arī Latvijas pase ir visai spēcīga, tieši Dienvidāfrikai mums ir jāiziet pilns vīzas process. Vīzu var saņemt vēstniecībā Stokholmā, par laimi ne tikai klātienē, bet arī sūtot dokumentus pa pastu. Iesniedzamo dokumentu apjoms ir iespaidīgs un formālās prasības (aizpildīt ar melnu tinti) jāievēro stingri. Par laimi, bija pieejams citu latviešu apraksts par dokumentu iesniegšanu un atbalsta vēstule no WMF, lai dokumentus izdotos sagatavot bez lieliem jautājumiem un nezināmajiem. Dokumentus ar Latvijas Pastu nosūtīju 25. maijā, bet apstiprinājums par to, ka vīza ir izsniegta, atnāca 20. jūnijā. Pasi dabūju 25. jūnijā.

Pēc tam, kad visi dokumenti bija kārtībā, bija laiks iepazīt publicēto konferences programmu un atzīmēt interesantās tēmas.

Ceļš uz Keiptaunu (15.—16. jūlijs)

Nokļūšana Keiptaunā no Rīgas nav nekāda vienkāršā. Turpceļa lētākās biļetes iekļāva divas pārsēšanās — Frankfurtē un Johannesburgā. Ceļā devos svētdienas pusdienlaikā un bez īpašas aizķeršanās no Rīgas lidotas piezemējos Frankfurtē. Eiropas Savienības robežas šķērsošanai bija vien jānoskenē pase pašapkalpošanās iekārtā. Lidostā man bija jāpavada vairākas stundas, tāpēc laiku tērēju lietderīgi, atrodot, kur ieštepselēt savu laptopu. Pirms kāpšanās lidostā uz Dienvidāfriku vēl noskatījos Pasaules kausa finālspēli. Wi-fi gan nebija pietiekami jaudīgs, tāpēc uzslavas tiek LMT interentam un LTV mājaslapai, kas spēja nodrošināt stabilu video visas spēles garumā. Datu apjoms bija ap 2GB, kas iekļāvās dienas bezmaksas normā (bezmaksas viesabonēšana visā Eiropas Savienībā).

Pie iekāpšanas lidojumā uz Johannesburgu satiku Kārelu no Igaunijas un pamanījām arī kādu sievieti ar Wikimania Esino Lario krekliņu. Blakus gan nesēdējām, tāpēc garajā lidojumā nācās nodarboties ar filmu skatīšanos un gulēšanu. Reisa izlidošana gan aizkavējās.

No rīta piezemējāmies Johannesburgā, kur pēc brīža bija jāpārsēžas uz Keiptaunas reisu. Taču, tā kā tas ir iekšzemes reiss, tad pasu pārbaude un bagāžas savākšana bija jāveic šeit. Pasu pārbaudītāji nesteidzās, lai arī rinda bija visai gara. Atvainojoties un skaidrojot, ka reiss tūlīt, tikām rindai garām, arī pases pārbaude nebija ilga. Robežsargs gan izteicās, ka, kam gan vajag Vikipēdiju, ja tagad visu var prasīt Google. Ar bagāžas savākšanu un atkārtotu nodošanu gan tik veiksmīgi negāja un reisā mani vairs neielaida. Šāds gadījums pirmoreiz. Kārelam bija vēlāks reiss un viņš nenokavēja. Kā izrādījās, rīts bija visai dzestrs — 3°C; Dienvidu puslodē ir ziema.

Starp Johannesburugu un Keiptaunu katru dienu ir ļoti daudz avioreisu. Nokļuvu pie British Airways lodziņa un skaidroju, ka mans reiss kavējies. Viņi spēja piedāvāt lidojumu pēc 5 stundām, ar ko samierinājos un apdomāju, ko varētu padarīt. Bija vēlme īsi apskatīt Johannesburgu, bet tā kā bagāžu nodot varēju tikai pēc 2 stundām, tad nācās dirnēt lidostā.

Lidostā pieslēdzos konferences dalībnieku Telegram čata grupai un izdevās satikt vēl kādu tur esošo kopienas pārstāvi. Pie kafijas viņš man pastāstīja savu šī rīta piedzīvojumu. Esot bijis daudz laika līdz reisam un viņš izdomājis doties uz Johannesburgu nedaudz apskatīt pilsētu un kafejnīcā pastrādāt. Devies ar visu savu bagāžu. Izkāpis no lidostas vilciena, pagājis pāris kvartālus parka virzienā. Skatās, ka kaut kādi ugunskuri deg, vēl neko īsti nenojautis, dzirdējis tik, ka kāds saka "jums šeit nebūtu jābūt". Griezies apkārt, bet tur pieci vietējie, viens ar nazi rokā un saka, lai atdod naudu un telefonu. Šis tomēr meties bēgt, ar visu koferi, pāri plašai ielai. Kāds, kas vedis bērnus uz skolu, ielaidis savā auto un aizvedis līdz stacijai. Tad nu uzreiz braucis atpakaļ uz lidostu. Johannesburga ir viena no bīstamākajām pasaules pilsētām noziedzības ziņā. Pēc tam Google Maps skatot apkaimi, tik droši vairs nelicies — kādā ēkā ir banka, tai režģota ieeja un uzraksts, ka par klientu veselību un dzīvību atbildību neuzņemas.

Šādā noskaņā gaidījām reisu uz Keiptaunu, kur gan situācija solījās būt mierīgāka. Mūsu reisi gan atkal nedaudz aizkavējās, bet galu galā nosēdāmies Keiptaunā.

Noskaidroju pareizāko veidu, kā lietot vietējo e-talonu (MasterCard karte, ko var lietot tikai autobusos) un braucu uz viesnīcu. Pirmie skati pa ceļam visai savdabīgi — nabadzīgo iedzīvotāju būdiņu rajons, taču daudzām uz jumta satelīta šķīvis. Tālāk kādas sociālās programmas būvētas vienkāršas mājas, vēl nedaudz tālāk jau ierastāka aina.

Izkāpu centrā no autobusa un kājām devos kādu gabalu līdz viesnīcai. Jau krēsloja un vietējie ubagi bija uzstājīgi. Pēc no rīta dzirdētā stāsta ne pārāk omulīgi. Tomēr bez starpgadījumiem nonācu viesnīcā, kur reģistrējos un numuriņā sastapu savu istabas biedru Mikolu no Ukrainas.

Brīvā diena

Otrdienā ierodas liela daļa dalībnieku, bet nekādas aktivitātes vēl nenotiek. Izmantoju šo dienu, lai ar labiem paziņām no Moldovas (George) un Ukrainas (Viktors un Tarass) uzkāptu Galda kalnā, kas ir viens no nozīmīgākajiem apskates punktiem pilsētā. Kalns ir 1084,6 metrus augsts un tajā var nokļūt dažādi — ar gaisa tramvajiņu, kā arī pa dažādām kalnu takām. Izvēlējāmies pārgājienu.

Pie kalna pakājes piebraucām ar sabiedrisko autobusu. Mums pievienojās arī divi Taivānas pārstāvji, bet pie vagoniņa sadalījāmies. Kāpiens aizņēma divas stundas un varējām skaidri novērtēt to, kurš izturīgāks. Taka bija visai stāva, pa bijušā kalnu strauta gultni.

Kalna galā sastapām arī citus pazīstamus vikipēdistus un divus ukraiņus nomainījām pret slovāku. Izlēmām nokāpt lejā pa otru pusi, botāniskā dārza virzienā. Pa ceļam redzami arī rezervuāri, kuros tiek uzkrāts ūdens pilsētas vajadzībām. Tie paši, kuru tukšojās ilgstošā sausuma dēļ, lai arī šī bija pirmā ziema, kad ir pietiekami nokrišņi.

Taka lejup pa otru kalna pusi bija nedaudz mežonīgāka un mitrāka, tāpēc vietām slidena. Vienubrīd tā pārvērtās par visai ekstrēmu iešanu lejup pa/gar strautu. Tomēr bez starpgadījumiem bijām lejā un drīz attapāmies pie botāniskā dārza robežas.

Lai arī neesmu liels cienītājs, šis bija visai ievērojams dārzs ar daudzām neredzētām sugām. Apkārt klejoja arī neredzēti putni. Arī skats uz kalnu bija visai krāšņs. Tomēr, tā kā biļetes nebijām nopirkuši (to var izdarīt tikai pie oficiālās ieejas), tad ilgi neuzkavējāmies. Nedaudz uzkavējāmies parka veikaliņā, tāpēc sanāca nokavēt pēdējo autobusu uz pilsētu.

Negribēdami pārmaksāt par taksometru, devāmies kājām no šīs nedaudz nomaļās vietas 2 kilometrus attālās civilizācijas (Claremont) virzienā, vērodami zīmes, kas liecināja, ka šis ir drošs rajons — augsti žogi ar dzeloņdrātīm, zīmes "armed response" un vakara krosiņā skrienošs baltais cilvēks.

Nonākuši civilizācijā, ar nelielām pūlēm atradām autobusa pieturu centra virzienā un autobuss mūs nogādāja gandrīz blakus mūsu viesnīcai.

Vakarā kopā ar citiem biedriem aizgājām uz īstu afrikāņu restorānu. Kā izrādās, cenas ir apmēram Rīgas restorānu līmenī un visur var maksāt ar bankas karti.

Konference

Pirmskonferences dienas (trešdiena, ceturtdiena)

Rīts sākās ar brīnišķīgu skatu pa logu — redzams tas pats Galda kalns.

Pirmskonferences dienās jau ir lielāka aktivitāte. Sākas hackathon daļa, kurā tehniskie ļaudis savācas un sadarbojoties vai individuāli mēģina realizēt kādus jaunus tehniskus rīkus, apgūt prasmes vai zināšanas. Hakatons turpinās līdz pēdējai dienai, kad tiek prezentēti rezultāti. Paralēli notiek arī papildu nodarbības cilvēkiem, kas nodarbojas ar dažādu projektu vadību.

Šajās dienās padarbojos ar importiem Vikidatos no Saeimas kancelejas datiem par deputātiem, WikiProject every politician ietvaros papildinot datus par Latvijas politiķiem. Bez tam aprunājos ar vairākiem tehniskajos projektos iesaistītajiem cilvēkiem. Tiku arī intervēts par savu skatījumu uz lietotāju saskarni mobilajos telefonos. Aprunājos arī ar ļaudīm no Structured Commons projekta.

Praktiski visu dienu pavadīju konferences telpās, kas atradās tajā pašā viesnīcā. Mans viedoklis ir tāds, ka dalībniekiem, kas uz konferenci dodas ar organizatoru stipendiju, ir pienākums veltīt laiku pilnvērtīgi arī šajās dienās.

Trešdienas vakarā bija neliels sabiedrisks pasākums pašā viesnīcā, bet ceturtdien Waterfront rajonā Divu okeānu akvārijā bija īstā sagaidīšanas ballīte. Pats akvārijs, lai arī nedaudz "apbružāts", arī pietiekami iespaidīgs ar nelielām haizivīm, divmetrīgu raju un milzu krabjiem.

Trešdien trāpīju arī uz negaidīti lielisku prezentāciju par sociālajiem medijiem, kur Srī Srīnivasans, kurš ir labos draugos ar ASV kopienas pārstāvjiem, deva labus padomus. Pieejams arī videoieraksts.

Piektdiena

Dienas pirmā puse ir lēna ieskriešanās ar atklāšanas runu. Šoreiz bez Džimija Veilsa, kurš, kā daudzi uzskata, attālinās no kopienas, tomēr joprojām ir svarīga tās seja. Šoreiz mazāk uzrunu, vairāk saziņas ar blakus sēdošajiem (WMCON stilā).

Tālāk jau turpinājās prezentāciju sesijas, minēšu šeit tikai interesantāko. Daļai no prezentācijām ir video ieraksts, skatīt programmā. Šoreiz arī pusdienu pauzēs iespiestas nelielās prezentācijas.

What tools do we need for small Wikis to increase content and quality? — praktiski rīki, kā mazākām kopienām atvieglot darbu. Dažas jaunas idejas, ko varētu realizēt. Būtībā, tas, ko jau Edgars2007 mums dara un ko vajadzētu popularizēt. Prezentācija arī samērā labi
1lib1ref: Reaching 5 million librarians around the world — bibliotekāru projekts, kurš dažās valstīs aizgāja ļoti veiksmīgi, arī mums šogad bija aktivitāte.
EU Copyright Reform: Google vs. the content industry. Is Wikimedia stuck in the middle? — svarīgais autortiesību reformas jautājums, ir jābūt kompetentam par to. Bija arī jaunas lietas.
Coolest Projects of Wikimedia Chapters - Be Inspired — klasiska prezentācija, ko iesaku apmeklēt, lai arī šoreiz nekā tiešām interesanta nesaskatīju, taču tas tomēr ir ļoti subjektīvi. Pieejams video ieraksts.
Using artificial intelligence to keep Wikipedia open — personīgi interesējoša tēma, kurai vajadzētu ietekmēt arī tālāko Vikipēdijas attīstību.

Pēc prezentācijām turpinājās arī citas sanāksmes. Īsi biju ieskrējis mākslīgā intelekta interesentu sanāksmē, kad jau bija jādodas uz CEE (mūsu reģions — Centrālā un Austrumeiropa) sanāksmi. Šoreiz biju aktīvākais reģiona pārstāvis un biju to pieteicis, tāpēc arī tiku pie vadīšanas. Izrunājām CEE Meeting 2018 virzību, atsauksmes par CEE Spring 2018, uzņēmām fotogrāfiju un tika izziņoti citi mazāk svarīgi jaunumi. Serbija izteica gatavību rīkot 2019. gada reģiona sanāksmi un tā kā līdz 1. septembrim neviens cits nepieteicās, tad tā notiks Belgradā.

Pēc tam vēl pieskrēju uz Wikidata sanāksmi, kur gan ieguvumu maz, ja neskaita suvenīru — zeķes ar Wikidata logo.

Pēc sanāksmes bija apskatāma plakātu sesija - iepriekš sagatavotu plakātu prezentācija (apjomīgākā līdz šim redzētā), kuras laikā varēja baudīt vietējos desertus.

Sestdiena

No rīta kopā ar Filipu no Austrijas pabeidzām gatavot 5 minūšu prezentāciju par CEE Spring. To arī sekmīgi izdarīju pusdienu pauzes sesijas laikā.

Otrās dienas prezentācijas:

WikiCite: Lifting a veil on the sources of free knowledge — iepazinos ar šo projektu, kura mērķis ir padarīt Vikipēdijas atsauces par strukturētiem datiem. Skaidrs, ka projekts vēl attīstās un līdz praktiskiem ieguvumiem vēl jāgaida.
Wikimedia vs. Disinformation — par to, kā Wikimedia nākotnē var kļūt par svarīgu līdzekli cīņā ar "viltus ziņām" un jau šobrīd tiek aicināta palīgā.

Pusdienlaikā notika arī mūsu "otrā reģiona" — Ziemeļvalstu sanāksme. Atsteidzos no CEE Spring prezentācijas. Tajā tika runāts tikai par gaidāmo Wikimedia Northern Europe Meeting 2018 pasākumu, par to, ko no tā sagaidīt un kā izvēlēties kopienas pārstāvjus.

Vakarpusē par pārsteigumu parūpējās Wiki Loves Cheese projekta pārstāvji, kuri bija iegādājušies vietējo sieru un pēc tā nofotografēšanas cienāja ar to visus dalībniekus.

Vakarā socializēšanās pasākumā iepazinos ar jaunu čali no Vācijas, kura izcelsme ir Lietuva. Viņš ir ieinteresēts lietuviešu kopienas attīstībā un dosies uz CEE Meeting.

Svētdiena

Trešās dienas prezentācijas:

Which parts of an article are actually being read? — pētījums par to, kā tiek lasīti raksti. Atbilde — absolūti lielākā daļa lasa tikai ievadrindkopas.
What can we learn from the Feminist movement for knowledge equity? — pēdējā brīdī pamanīju, ka Asafs Bartovs prezentē, to nevar laist garām (jo ir saprotami un ļoti sakarīgi). Nebūt nevīlos, iesaku noskatīties ierakstā.
Lightning talks — īso prezentāciju sesija, kur vienmēr var ieraudzīt kaut ko vērtīgu. Šoreiz vairāk privāti secinājumi par projektiem, ko pašam pamēģināt.
User Experience in Wikipedia: How Can We Improve It? — interesanti par lietām, ko uzlabot lietotāja saskarē.
Hackathon Showcase — hakatona rezultāti, nedaudz gan vīlos, jo neredzēju nevienu izcilu ideju.

Pēc tam jau sekoja noslēdzošā daļa ar uzrunām, Džimiju Veilsu, gada vikipēdista paziņošanu un nākamā gada organizatoru prezentācija.

Pēc noslēguma visi devāmies uz noslēguma pasākumu restorānā ar dzīvo mūziku, vietējiem ēdieniem un citām izklaidēm. Pēc atgriešanās pasākums turpinājās viesnīcas foajē, kurā visu konferences laiku varēja sastapt kopienas pārstāvjus. Galda spēlei Dixit tika papildināti noteikumi, ar to, ka kartiņā redzamo varēja aprakstīt tikai ar Wikimedia terminiem.

Pēc konferences

Pēc konferences Keiptaunā pavadīju vēl divas ar pusi dienas.

Pārvācos uz budžetam draudzīgāku naktsmītni — hosteli, kurā izbaudīju visai savdabīgu gultas vietu. Lai kopējā istabā nodalītu privāto telpu, gulēšana organizēta nevis divstāvu gultās, bet katram ir sava guļamā "kastīte", kurā iekļūst no gala. Tomēr ne brīdi nejutos apdraudēts un šo hosteli bija izvēlējušies arī citi Eiropas ceļotāji.

Pirmajā dienā atsaucos citu dalībnieku aicinājumam un devos dienas ekskursijā uz Labās cerības ragu, pingvīnu koloniju, un vairākām ainaviskām vietām. Kompānijā bija Indijas un Pakistānas pārstāvji, tā kā pieredze savdabīga un mentalitātes atšķirīgas. Pa ceļam satikām daudzus citus kopienas pārstāvjus, to skaitā arī DocJames, kurš bija nolēmis panirt ar haizivīm. Šajā dienā bija izcili laikapstākļi.

Runājot par Dienvidāfrikas dabu, tā ir ārkārtīgi skaista un ainaviska, dzīvnieki un putni neierasti, katrā ziņā ceļojuma uz otru pasaules malu vērti.

Otrajā dienā pievienojos vietējā kopienas pārstāvja Daglasa Skota vadītajai ekskursijai pa Keiptaunas vēsturisko centru un guvu daudz dziļāku iespaidu par valsts vēsturi un mūsdienu problēmām. Arī pati ekskursija bija lieliska un dalībnieku pulks visai plašs. Pēc tam devos vakariņās ar vairākiem angliskās kopienas pārstāvjiem.

Pēdējā dienā vienatnē devos uz Waterfront, kas ir iepirkšanās un bagātnieku rajons. Iegādāju suvenīrus mājām, apmeklēju mūsdienu mākslas muzeju. Pēdējās divās dienās Galda kalns bija paslēpts mākoņos, tāpēc izpalika izteiksmīgas fotogrāfijas. Pēcpusdienā jau bija laiks doties uz lidostu.

Atpakaļceļš

Atpakaļceļš bija daudz vienkāršāks ar pārsēšanos tikai Frankfurtē. Garā lidojuma laikā izdevās arī pagulēt.

Kopsavilkums

Wikimania konference ir labs veids, kā izbaudīt šo plašo un ļoti dažādo kopienu, kuras sastāvdaļa mēs visi esam. Rekomendēju katram aktīvam Vikipēdistam pieteikties uz kādu no nākamajām konferencēm un neveiksmes gadījumā apdomāt to unikālo devumu, kas varētu būt izšķirošs arguments nākamajā reizē. No visām kopienas konferencēm tieši Wikimania ir tā, kur iegūt vislielāko motivāciju turpmākai darbībai Vikipēdijā.