Apskatīt Vimbldonas čempionāts izejas kodu

{{GrandSlamTurnīri
| Nosaukums            = Vimbldonas čempionāts
| Logo                 = Wimbledon logo.png
| Logo size            = 100px
| Bar Color            = #C0D077
| Pilsēta              = [[Londona]]
| Valsts               = {{Karogs|Apvienotā Karaliste}}
| Segums               = Zālāja / āra korts
| Vīriešu tabula       = 128S / 128Q / 64D
| Sieviešu tabula      = 128S / 96Q / 64D
| Balvu fonds          = [[Sterliņu mārciņa|£]] 11,282,710
| Mājaslapa            = http://www.wimbledon.org
| Piezīmes             = 
}}

'''Vimbldonas čempionāts''' ir katra gada trešais [[Grand Slam (teniss)|Grand Slam]] turnīrs. Tas tiek spēlēts uz zālāja un ir vienlaicīgi vecākais un prestižākais [[teniss|tenisa]] turnīrs pasaulē. Kopš 1877. gada turnīrs norisinās [[Londona|Londonā]], [[Anglija|Anglijā]].

== Vēsture ==
[[Attēls:Wimbledon Championship 1877.jpg|thumb|200px|Pirmais Vimbldonas turnīrs, 1877. gada gravīra.]]
Pirmajā turnīrā, kas norisinājās 1877. gada jūlijā, piedalījās 22 dalībnieki. Sacensības turpinājās četras dienas un beidzās ar finālspēli, kas notika ceturtdien, 19. jūlijā. Uz to pulcējās aptuveni 200 skatītāju. Finālā uzvarēja vietējais iedzīvotājs [[Spensers Gors]], kurš 27 gadu vecumā kļuva ne tikai par Visanglijas kluba čempionāta pirmo uzvarētāju, bet arī par pirmo vēsturē zināmo zālāja tenisa turnīra uzvarētāju.{{sfn2|Tingay|2009|p=17.—20}}

Sākotnēji čempionāts notika tikai vīriešiem. Sieviešu vienspēļu un vīriešu dubultspēļu sacensības tika ieviestas 1884. gadā. Sieviešu dubultspēles un jauktās spēles pievienoja turnīra programmai 1913. gadā. 1937. gadā čempionāts pirmo reizi tika pārraidīts televīzijā.

Līdz 1967. gadam [[Vimbldona]]s turnīrā piedalījās tikai amatieri un šo periodu nosauca par "Amatieru ēru" ({{val|en|Amateur era}}). Kopš 1968. gada tas atvērts arī profesionāļiem un šis periods ieguva nosaukumu "Atklātā ēra" (''Open era'').

== Norises vieta un termiņi ==
Vimbldonas turnīrs notiek [[Visanglijas zālāja tenisa un kroketa klubs|Visanglijas zālāja tenisa un kroketa kluba]] ({{val|en|All England Lawn Tennis & Croquet Club, AELTC}}) teritorijā Vimbldonā (Londona). Vimbldonas kluba teritorija, ieskaitot autostāvvietas, pārsniedz 42 akrus (17 ha),<ref name="AELTC">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.wimbledon.com/en_GB/atoz/about_aeltc.html |title=The AELTC |publisher=AELTC |accessdate=2020-02-02 |language=en }}</ref> no kuriem 13,5 akri aizņem čempionāta korti un apkārtējā infrastruktūra.<ref name="FandF">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.wimbledon.com/en_GB/atoz/faq_and_facts_and_figures.html |title=Facts and Figures on frequently asked topics about The Championships |publisher=AELTC |accessdate=2020-02-02 |language=en}}</ref>

=== Korti ===
Pēc tam, kad 1970-to gadu otrajā pusē [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātā čempionāta]] spēles sāka spēlēt grunts un pēc tam cietā (''hard'') segumu kortos un 1988. gadā atklātā Austrālijas čempionāta — mākslīgā seguma kortos, Vimbldonas turnīrs palika vienīgais no Gran Slam turnīriem, kas notiek zālāja kortos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://news.nationalpost.com/sports/tennis/the-history-defining-characteristics-and-masters-of-grand-slam-tennis-court-surfaces |title=Wimbledon’s grass the fastest, French Open clay made of pulverized bricks: Everything you need to know about Grand Slam court surfaces |author=Michael Traikos. |publisher=The National Post |date=June 30, 2014 |accessdate=2020-02-02 |language=en}}</ref> Kompleksa teritorijā izvietots 41 zālāja korts, no kuriem 19  izmanto Vimbldonas turnīra norisei. Tie ir Centrālais korts un korti ar numuriem no 1. līdz 12. un no 14. līdz 19.<ref name="FandF" />
[[Attēls:Centre Court roof.jpg|thumb|left|250px|Centrālais korts ar atvērtu jumtu, 2010. gads. Pa labi — karaliskā loža.]]
Galveno kortu sauc par '''Centrālo kortu''' ({{val|en|Centre Court}}). Centrālajā kortā parasti notiek finālspēles. Tā kā britu laika apstākļi ir grūti prognozējami un lietus nav retums, tad 2009. gadā virs turnīra centrālā korta tika uzcelts izvirzāmais jumts. Mūsdienās Centrālā korta tribīnēs var izvietoties gandrīz 15 tūkstoši skatītāju.<ref name="FandF" /> Centrālā korta dienvidu tribīnēs atrodas karaliskā loža, kurā ir 74 vietas. Tajā novietojas Apvienotās Karalistes valdošais monarhs, ja viņš pagodina ar apmeklējumu turnīra spēles, kā arī Lielbritānijas un citu valstu karaliskās ģimenes locekļi, valstu vadītāji, augstas militārās un civilpersonas, vadošo mediju pārstāvji un pazīstami spēlētāji.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.wimbledon.com/en_GB/about_wimbledon/royal_box.html |title=Royal Box |publisher=AELTC |accessdate=2020-02-02 |language=en}}</ref> Vaļējajā ziemeļu tribīnē izvietota starptautiskā loža ar 85 vietām, kas galvenokārt paredzētas starptautisko tenisa organizāciju pārstāvjiem.{{sfn2|Little|2009|p=434}}

Arī 1. kortā notiek daudzas svarīgas turnīra spēles. Pirms 2019. gada turnīra notika korta rekonstrukcija, kuras laikā tika uzstādīts izbīdāmais jumts un, vienlaikus, korta ietilpība tika palielināta līdz vairāk nekā 12 300 vietām.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.thetimes.co.uk/article/five-years-and-70m-later-wimbledon-gets-ready-to-unveil-new-no-1-court-roof-bcm29r3gj |title=Five years and £70m later, Wimbledon gets ready to unveil new No 1 Court roof |author=Stuart Fraser |work=The Times |date=May 18 2019 |accessdate=2020-02-02 |language=en}}</ref> 2. un 3. kortu tribīņu ietilpība ir attiecīgi 4000 un 2000 skatītāju vietu,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.si.com/tennis/2016/06/20/history-of-wimbledon-grounds-all-england-lawn-tennis-club |title=Worple Road to Church Road: History of the Wimbledon grounds |author=Tim Newcomb. |publisher=Sports Illustrated |date=June 20, 2016 |accessdate=2020-02-02 |language=en}}</ref> bet visu čempionāta kortu kopējā ietilpība ir 39 tūkstoši vietu.<ref name="FandF" />

Vimbldonas kortos nav elektrības apgaismojuma, tāpēc mači jābeidz līdz ar tumsas iestāšanos. Izņēmumi ir Centrālais un 1. korts, kur, pēc izvirzāmā jumta uzstādīšanas, mači var turpināties līdz pulksten 11 vakarā.<ref name="CourtNo1">{{Tīmekļa atsauce|title=Wimbledon's Court No 1 to get retractable roof by 2019 as part of £70 million renovation |url=http://www.standard.co.uk/news/london/wimbledons-court-no-1-to-get-retractable-roof-by-2019-as-part-of-70-million-renovation-project-9920150.html |author=Ben Morgan, Jonathan Prynn. |publisher=Evening Standard |date=12 December 2014 |accessdate=2020-02-02 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160620181334/http://www.standard.co.uk/news/london/wimbledons-court-no-1-to-get-retractable-roof-by-2019-as-part-of-70-million-renovation-project-9920150.html |archivedate=2016-06-20 |language=en}}</ref>

=== Norises termiņi ===
Turnīra sākums, kurš Vimbldonas turnīru vēstures pirmajā posmā notika jūlijā, 1897. gadā tika pārcelts uz jūniju.{{sfn2|Little|2009|p=12}} Ilgu laiku Vimbldonas turnīrs sākas divas nedēļas pēc [[Francijas atklātais čempionāts tenisā|Francijas atklātā čempionāta]] beigām, bet kopš 2015. gada pauze starp šīm divām sacensībām ir palielināta līdz trim nedēļām, un, tādējādi, pirmā spēļu diena Vimbldonā notiek jūnija pēdējā pirmdienā. Šis solis tika paredzēts, lai dotu vadošajiem spēlētājiem iespēju pielāgoties zālāja kortiem, kā arī atkopties pēc Francijas atklātā čempionāta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.bbc.com/sport/tennis/18913701 |title=Wimbledon Championships moved back a week from 2015 |date=19 July 2012 |publisher=BBC |accessdate=2020-02-02 |language=en}}</ref>

Turnīrs turpinās divas nedēļas, kurās tiek spēlēti septiņi apļi vienspēļu turnīros un seši — pāru, kā arī junioru (zēnu, meiteņu), ielūgto veterānu un invalīdu (ratiņkrēslos) turnīros.

== Vimbldonas čempionāta turnīri ==
Vimbldonas čempionāts sastāv no pieciem galvenajiem turnīriem, četriem junioru turnīriem un septiņiem ielūguma turnīriem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.wimbledon.com/championships/competing |title=Wimbledon Event Guide |publisher=wimbledon.org |accessdate=5 Feb 2020 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110811091625/http://www.wimbledon.com/championships/competing |archivedate=11 August 2011 |language=en }}</ref>
=== Galvenie turnīri ===
Pieci galvenie turnīri, iekavās spēlētāju vai pāru (dubultspēlēs) skaits:
* Vīriešu vienspēles (128)
* Sieviešu vienspēles (128)
* Vīriešu dubultspēles (64)
* Sieviešu dubultspēles (64)
* Jauktās dubultspēles (48)

=== Junioru turnīri ===
Četri junioru turnīri, iekavās spēlētāju vai pāru (dubultspēlēs) skaits:

* Zēnu vienspēles (64)
* Meiteņu vienspēles (64)
* Zēnu dubultspēles (32)
* Meiteņu dubultspēles (32)
Junioru turnīros dubultspēles nenotiek.

=== Ielūguma turnīri ===
[[Attēls:Tennisrollstuhl.jpg|thumb|200px|Riteņķrēslu teniss]]
Septiņi ielūguma turnīri, iekavās spēlētāju vai pāru (dubultspēlēs) skaits:

* Ielūguma kungu dubultspēles (8 pāru apļa turnīrs){{efn|name=gentlemen_invitation_doubles|Vīrieši, kuri pretendē uz ielūgumu, ir 35 gadus veci un vecāki.}}
* Ielūguma dāmu dubultspēles (8 pāru apļa turnīrs)
* Ielūguma senioru dubultspēles (8 pāru apļa turnīrs){{efn|name=senior_gentlemen_invitation_doubles|Vīrieši, kuri pretendē uz senioru ielūgumiem, ir 45 gadus veci un vecāki.}}
* Vīriešu ratiņkrēslu vienspēles<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Wimbledon announces Wheelchair Tennis Singles events from 2016|url=http://www.wimbledon.com/en_GB/news/articles/2015-07-12/wimbledon_announces_wheelchair_tennis_singles_events_from_2016.html |website=www.wimbledon.com|publisher=AELTC|accessdate=5 FEB 2020|date=12 July 2015|language=en}}</ref>
* Sieviešu ratiņkrēslu vienspēles
* Vīriešu ratiņkrēslu dubultspēles (4 pāri){{efn|name=RK|Ratiņkrēslu tenisistiem nav vecuma ierobežojumu.}}
* Sieviešu ratiņkrēslu dubultspēles (4 pāri){{efn|name=RK}}

=== Spēļu formāts ===
Vīriešu vienspēles un vīriešu dubultspēles ir piecu setu spēles (līdz trīs uzvarētiem setiem), visas pārējās spēles ir trīs setu spēles (līdz diviem uzvarētiem setiem). Līdz 2018. gada (ieskaitot), jebkurā setā, izņemot izšķirošo setu — trešo trīs setu mačā un piekto piecu setu mačā, pie rezultāta 6 pret 6 geimi, seta uzvarētāja noteikšanai spēlēja taibreiku, bet izšķirošajā setā uzvarētājam bija jāsasniedz divu geimu pārsvars. Kopš 2019. gada izšķirošā seta garums ir ierobežots, ja rezultāts kļūst 12 pret 12 tiek spēlēts taibreiks.<ref name="bbc-tiebreak-2019">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/tennis/45913728|title=Wimbledon: Final set tie-breaks to be introduced in 2019|work=BBC Sport|date=19 October 2018|accessdate=06 Feb 2020}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.wimbledon.com/en_GB/news/articles/2018-10-19/aeltc_announces_introduction_of_final_set_tiebreak.html|title=AELTC announces introduction of final set tie-break|publisher=Wimbledon|date=19 October 2018|accessdate=06 Feb 2020}}</ref>

Visi turnīri, izņemot ielūguma turnīrus, ir [[Izslēgšanas turnīrs|izslēgšanas turnīri]]. Ielūguma kungu, senioru un dāmu turnīri ir [[Apļa turnīrs|apļa turnīri]].

Līdz 1921. gadam iepriekšējā gada sacensību uzvarētāji (izņemot sieviešu un jauktās dubultspēles) tika automātiski pielaisti finālā (to sauca par izaicinājuma raundu). Šīs kārtības rezultātā daudzi uzvarētāji vairākus gadus pēc kārtas saglabāja savus titulus, jo varēja atpūsties, kamēr to pretinieks sacentās no sacensību sākuma. Kopš 1922. gada iepriekšējā gada čempioniem, tāpat kā citiem turnīra dalībniekiem, bija jāspēlē jau no turnīra sākuma.

== Dalībnieki ==
=== Sastāvs un izloze ===
Pamatturnīrā vienspēlēs gan vīriešiem, gan sievietēm piedalās 128 spēlētāji. Vīriešu un sieviešu dubultspēļu turnīros piedalās 64 pāri, bet jaukto pāru konkurencē - 48 pāri.<ref name="FandF" /> Lielākais vietu skaits pamatturnīros tiek nodrošināts spēlētājiem un pāriem, kuri [[Tenisa profesionāļu asociācija]]s (ATP) un [[Sieviešu tenisa asociācija]]s (WTA) reitingos ieņem augstākās vietas. Pie tam daļa vietu ir rezervēta kvalifikācijas turnīru uzvarētājiem. Vīriešu vienspēlēs ir 16 šādas vietas, sieviešu - 12, savukārt vīriešu un sieviešu dubultspēlēs - 4. Visu šo kategoriju kvalifikācijas turnīri notiek trīs kārtās.<ref name="Qualification">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.wimbledon.com/en_GB/atoz/qualifying.html |title=Qualifying |publisher=AELTC |accessdate=2020-02-05|language=en}}</ref> Jauktajās dubultspēlēs kvalifikācija atcelta kopš 1991. gada.{{sfn2|Little|2009|p=40}}

Kopš 1977. gada pamatturnīros vairākas vietas tiek piešķirtas tenisistiem, kuri neietilpst reitinga līderos, ar turnīra rīkotājkomitejas lēmumu (''wild card''), pamatojoties uz viņu iepriekšējiem panākumiem vai ar mērķi radīt interesi skatītāju vidū. Kopš 2003. gada arī starp tenisistiem, kas pretendē ''wild card'' ir iespējamas kvalifikācijas spēles.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.wimbledon.com/en_GB/atoz/wild_cards.html |title=Wild cards |publisher=AELTC |accessdate=2020-02-05|language=en}}</ref> Gadījumā, ja kāds no spēlētājiem, kura tiesības uz dalību pamatturnīrā nodrošina reitings, kvalifikācijas turnīra rezultāti vai ''wild card'', atsakās no dalības turnīrā traumas, slimības vai citu iemeslu dēļ, tad viņa vietu ieņem “laimīgais zaudētājs” ({{val|en|lucky loser}}) - viens no dalībniekiem, kurš zaudēja pēdējā kvalifikācijas kārtā.<ref name="Qualification" />

Kopš 1927. gada turnīra dalībnieki, kas tiek uzskatīti par galvenajiem pretendentiem uz augstām vietām, ar izlozes palīdzību tiek izsēti (izlozēti) turnīra režģī ar mērķi novērst favorītu tikšanos pirmajās sacensību kārtās.{{sfn2|Tingay|1977|p=221}} Kopš 2001. gada vīriešu un sieviešu vienspēlēs izsēto dalībnieku skaits ir bijis 32. Sieviešu vienspēlēs, kā arī vīriešu un sieviešu dubultspēlēs izsēja notiek stingri saskaņā ar vietām, kuras reitingos aizņem atsevišķas tenisistes vai pāri. Vīriešu vienspēlēs 32 izsētie spēlētāji arī tika izvēlēti stingri pēc viņu stāvokļa ATP reitingā, taču kopš 2002. gada viņu ranga relatīvā pozīcija ir atkarīga arī no viņu panākumiem iepriekšējos gados zālienas laukumos. Šim nolūkam tiek izmantota punktu aprēķināšanas formula, kas ietver 100% punktu pašreizējā ATP reitingā, 100% punktu, kas iegūti zāles laukumos pēdējo 12 mēnešu laikā (tātad ieskaitot pagājušā gada Vimbldonas turnīru) un 75% punktu, kas gūti katra spēlētāja veiksmīgākajā  zālāja turnīrā iepriekšējos 12 mēnešus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.wimbledon.com/en_GB/atoz/seeds.html |title=Seeds |publisher=AELTC |accessdate=2020-02-05|language=en}} <br> {{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theglobeandmail.com/sports/more-sports/explaining-wimbledons-seeding-method/article4322158/ |title=Explaining Wimbledon's seeding method |author=Tom Tebbutt. |work=The Globe and Mail |date=June 16, 2010 |accessdate=2020-02-05 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160311065105/http://www.theglobeandmail.com/sports/more-sports/explaining-wimbledons-seeding-method/article4322158/ |archivedate=2016-03-11|language=en}}</ref>

== Uzvarētāji ==
{|class="wikitable"
!Gads
!Vīriešu vienspēles
!Sieviešu vienspēles
!Vīriešu dubultspēles
!Sieviešu dubultspēles
!Jauktās dubultspēles
|-
|[[2024. gada Vimbldonas čempionāts|2024]]||{{flaga|Spānija}}  [[Karloss Alkarass]]<ref>https://sportacentrs.com/teniss/vimbldona/14072024-alkarass_trijos_setos_apspele_dzokovicu_u</ref> ||{{flaga|Čehija}} [[Barbora Krejčīkova]]<ref>https://sportacentrs.com/teniss/vimbldona/13072024-krejcikova_apspele_paolini_un_triumfe_vim</ref> ||{{flaga|Somija}} [[Harri Helijovāra]]<br />{{flaga|Lielbritānija}} [[Henrijs Patens]] ||{{flaga|Čehija}} [[Kateržina Sinjakova]]<br />{{flaga|ASV}} [[Teilora Taunzenda]]<ref>https://sportacentrs.com/teniss/vimbldona/14072024-sinakova_taunsenda_uzvar_vimbldonas_dubul</ref> ||{{flaga|Taivāna|OS}} [[Šuveja Sje]]<br />{{flaga|Polija}} [[Jans Zeliņskis]] 
|-
|[[2023. gada Vimbldonas čempionāts|2023]]||{{flaga|Spānija}}  [[Karloss Alkarass]] ||{{flaga|Čehija}} [[Markēta Vondroušova]] ||{{flaga|Nīderlande}} [[Veslijs Kolhofs]]<br />{{flaga|Lielbritānija}} [[Nīls Skupskis]] ||{{flaga|Taivāna|OS}} [[Šuveja Sje]]<br />{{flaga|Čehija}} [[Barbora Strīcova]]||{{flaga|Ukraina}} [[Ludmila Kičenoka]] <br />{{flaga|Horvātija}} [[Mate Pavičs]]
|-
|[[2022. gada Vimbldonas čempionāts|2022]]||{{flaga|Serbija}} [[Novaks Džokovičs]] ||{{flaga|Kazahstāna}} [[Jeļena Ribakina]] ||{{flaga|Austrālija}} [[Metjū Ebdens]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Makss Pērsels]]  ||{{flaga|Čehija}} [[Barbora Krejčīkova]]<br />{{flaga|Čehija}} [[Kateržina Sinjakova]] ||{{flaga|ASV}} [[Desaira Kravčika]]<br />{{flaga|Lielbritānija}} [[Nīls Skupskis]]
|-
|[[2021. gada Vimbldonas čempionāts|2021]]||{{flaga|Serbija}} [[Novaks Džokovičs]]||{{flaga|Austrālija}} [[Ešlija Bārtija]]||{{flaga|Horvātija}} [[Nikola Mektičs]]<br />{{flaga|Horvātija}} [[Mate Pavičs]] ||{{flaga|Taivāna|OS}} [[Šuveja Sje]]<br />{{flaga|Beļģija}} [[Elīze Mertensa]]||{{flaga|ASV}} [[Desaira Kravčika]]<br />{{flaga|Lielbritānija}} [[Nīls Skupskis]]
|-
|2020||colspan=5|{{center|Nenotika}}
|-
|[[2019. gada Vimbldonas čempionāts|2019]]||{{flaga|Serbija}} [[Novaks Džokovičs]]||{{flaga|Rumānija}} [[Simona Halepa]]||{{flaga|Kolumbija}} '''[[Huans Sevastjans Kavals]]''' <br>{{flaga|Kolumbija}} [[Roberts Fara]]||{{flaga|Taivāna|OS}} [[Šuveja Sje]]<br />{{flaga|Čehija}} [[Barbora Strīcova]]||{{flaga|Taivāna|OS}} [[Latiša Čana]]<br />{{flaga|Horvātija}} [[Ivans Dodigs]]
|-
|[[2018. gada Vimbldonas čempionāts|2018]]||{{flaga|Serbija}} [[Novaks Džokovičs]]||{{flaga|Vācija}} [[Angelika Kerbere]]||{{flaga|ASV}} [[Maiks Braiens]]<br />{{flaga|ASV}} [[Džeks Soks]]||{{flaga|Čehija}} [[Barbora Krejčīkova]]<br />{{flaga|Čehija}} [[Kateržina Sinjakova]]||{{flaga|ASV}} [[Nikola Melihara]]<br />{{flaga|Austrija}} [[Aleksandrs Peja]]
|-
|[[2017. gada Vimbldonas čempionāts|2017]]||{{flaga|Šveice}} [[Rodžers Federers]]||{{flaga|Spānija}} [[Garbinje Mugurusa]]||{{flaga|Polija}} [[Łukasz Kubot|Lukašs Kubots]]<br />{{flaga|Brazīlija}} [[Marcelo Melo|Marselu Melu]]||{{flaga|Krievija}} [[Jekaterina Makarova]]<br />{{flaga|Krievija}} [[Jeļena Vesņina]]||{{flaga|Šveice}} [[Martina Hingisa]]<br />{{flaga|Lielbritānija}} [[Jamie Murray|Džeimijs Marejs]]
|-
|2016||{{flaga|Lielbritānija}} [[Endijs Marejs]]||{{flaga|ASV}} [[Serīna Viljamsa]]||{{flaga|Francija}} [[Pjērs-Igs Erbērs]]<br />{{flaga|Francija}} [[Nikolā Maī]]||{{flaga|ASV}} [[Serīna Viljamsa]]<br />{{flaga|ASV}} [[Venusa Viljamsa]]||{{flaga|Lielbritānija}} [[Hetere Vatsone]]<br />{{flaga|Somija}} [[Henrijs Kontinens]]
|-
|2015||{{flaga|Serbija}} [[Novaks Džokovičs]]||{{flaga|ASV}} [[Serīna Viljamsa]]||{{flaga|Nīderlande}} [[Žans Žuliens Rožērs]]<br />{{flaga|Rumānija}} [[Horja Teko]]||{{flaga|Šveice}} [[Martina Hingisa]]<br />{{flaga|Indija}} [[Sanja Mirza]]||{{flaga|Šveice}} [[Martina Hingisa]]<br />{{flaga|Indija}} [[Leanders Paess]]
|-
|2014||{{flaga|Serbija}} [[Novaks Džokovičs]]||{{flaga|Čehija}} [[Petra Kvitova]]||{{flaga|Kanāda}} [[Vašeks Pospīšils]]<br />{{flaga|ASV}} [[Džeks Soks]]||{{flaga|Itālija}} [[Sāra Errāni]]<br />{{flaga|Itālija}} [[Roberta Vinči]]||{{flaga|Austrālija}} [[Samanta Stosura]]<br />{{flaga|Serbija}} [[Nenads Zimonjičs]]
|-
|2013||{{flaga|Lielbritānija}} [[Endijs Marejs]]||{{flaga|Francija}} [[Mariona Bartoli]]||{{flaga|ASV}} [[Bobs Braiens]]<br />{{flaga|ASV}} [[Maiks Braiens]]||{{flaga|Taivāna|OS}} [[Šuveja Sje]]<br />{{flaga|Ķīna}} [[Pena Šuai]]||{{flaga|Francija}} [[Kristīna Mladenoviča]]<br />{{flaga|Kanāda}} [[Daniels Nestors]]
|-
|2012||{{flaga|Šveice}} [[Rodžers Federers]]||{{flaga|ASV}} [[Serīna Viljamsa]]||{{flaga|Lielbritānija}} [[Džonatans Marejs]]<br />{{flaga|Dānija}} [[Frederiks Nilsens]]||{{flaga|ASV}} [[Serīna Viljamsa]]<br />{{flaga|ASV}} [[Venusa Viljamsa]]||{{flaga|ASV}} [[Līza Reimonda]]<br />{{flaga|ASV}} [[Maiks Braiens]]
|-
|[[2011. gada Vimbldonas čempionāts|2011]]||{{flaga|Serbija}} [[Novaks Džokovičs]]||{{flaga|Čehija}} [[Petra Kvitova]]||{{flaga|ASV}} [[Bobs Braiens]]<br />{{flaga|ASV}} [[Maiks Braiens]]||{{flaga|Čehija}} [[Kveta Peške]]<br />{{flaga|Slovēnija}} [[Katarina Srebotņika]]||{{flaga|Čehija}} [[Iveta Benešova]]<br />{{flaga|Austrija}} [[Jirgens Melcers]]
|-
|2010||{{flaga|Spānija}} [[Rafaels Nadals]]||{{flaga|ASV}} [[Serīna Viljamsa]]||{{flaga|Austrija}} [[Jirgens Melcers]]<br />{{flaga|Vācija}} [[Filips Pecšners]]||{{flaga|ASV}} [[Vanja Kinga]]<br />{{flaga|Kazahstāna}} [[Jaroslava Švedova]]||{{flaga|Zimbabve}} [[Kāra Bleka]]<br />{{flaga|Indija}} [[Leanders Paess]]
|-
|2009||{{flaga|Šveice}} [[Rodžers Federers]]||{{flaga|ASV}} [[Serīna Viljamsa]]||{{flaga|Kanāda}} [[Daniels Nestors]]<br />{{flaga|Serbija}} [[Nenads Zimoņičs]]||{{flaga|ASV}} [[Serīna Viljamsa]]<br />{{flaga|ASV}} [[Venusa Viljamsa]]||{{flaga|Vācija}} [[Anna Lena Grēnefelda]]<br />{{flaga|Bahamas}} [[Marks Noulss]]
|-
|2008||{{flaga|Spānija}} [[Rafaels Nadals]]||{{flaga|ASV}} [[Venusa Viljamsa]]||{{flaga|Kanāda}} [[Daniels Nestors]]<br />{{flaga|Serbija}} [[Nenads Zimoņičs]]||{{flaga|ASV}} [[Serīna Viljamsa]]<br />{{flaga|ASV}} [[Venusa Viljamsa]]||{{flaga|Austrālija}} [[Samanta Stosura]]<br />{{flaga|ASV}} [[Bobs Braiens]]
|-
|2007||{{flaga|Šveice}} [[Rodžers Federers]]||{{flaga|ASV}} [[Venusa Viljamsa]]||{{flaga|Francija}} [[Arno Klemāns]]<br />{{flaga|Francija}} [[Mihaēls Lodrā]]||{{flaga|Zimbabve}} [[Kāra Bleka]]<br />{{flaga|Dienvidāfrika}} [[Lizele Hūbere]]<!--Liezel Huber-->||{{flaga|Serbija}} [[Jeļena Jankoviča]]<br />{{flaga|Lielbritānija}} [[Džeimijs Marejs]]
|-
|2006||{{flaga|Šveice}} [[Rodžers Federers]]||{{flaga|Francija}} [[Amēlija Moresmo]]<!--Amélie Mauresmo-->||{{flaga|ASV}} [[Bobs Braiens]]<br />{{flaga|ASV}} [[Maiks Braiens]]||{{flaga|Ķīna}} [[Ži Jaņa]]<br />{{flaga|Ķīna}} [[Dzje Džena]]||{{flaga|Krievija}} [[Vera Zvonarjova]]<br />{{flaga|Izraēla}} [[Endijs Rams]]
|-
|2005||{{flaga|Šveice}} [[Rodžers Federers]]||{{flaga|ASV}} [[Venusa Viljamsa]]||{{flaga|Austrālija}} [[Stefens Huss]]<!--Stephen Huss--><br />{{flaga|Dienvidāfrika}} [[Veslijs Mūdijs]]<!--Wesley Moodie-->||{{flaga|Zimbabve}} [[Kāra Bleka]]<br />{{flaga|Dienvidāfrika}} [[Lizele Hūbere]]||{{flaga|Francija}} [[Mērija Pīrsa]]<!--Mary Pierce--><br />{{flaga|Indija}} [[Mahešs Bupati]]
|-
|2004||{{flaga|Šveice}} [[Rodžers Federers]]||{{flaga|Krievija}} [[Marija Šarapova]]||{{flaga|Zviedrija}} [[Jonass Bjerkmans]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Tods Vudbridžs]] ||{{flaga|Austrālija}} [[Renē Stabsa]]<br />{{flaga|Zimbabve}} [[Kāra Bleka]]||{{flaga|Zimbabve}} [[Kāra Bleka]]<br>{{flaga|Zimbabve}} [[Veins Bleks]]
|-
|2003||{{flaga|Šveice}} [[Rodžers Federers]]||{{flaga|ASV}} [[Serīna Viljamsa]]||{{flaga|Zviedrija}} [[Jonass Bjerkmans]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Tods Vudbridžs]] ||{{flaga|Beļģija}} [[Kima Kleistersa]]<br>{{flaga|Japan}} [[Ai Sudžijama]] ||{{flaga|ASV}} [[Martina Navrātilova]]<br />{{flaga|Indija}} [[Leanders Paess]]
|-
|2002||{{flaga|Austrālija}} [[Leitons Hjūits]]||{{flaga|ASV}} [[Serīna Viljamsa]]||{{flaga|Zviedrija}} [[Jonass Bjerkmans]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Tods Vudbridžs]] ||{{flaga|ASV}} [[Venusa Viljamsa]]<br>{{flaga|ASV}} [[Serīna Viljamsa]]||{{flaga|Krievija}} [[Jeļena Ļihovceva]]<br>{{flaga|Indija}} [[Mahešs Bupati]] 
|-
|2001||{{flaga|Horvātija}} [[Gorans Ivaniševičs]]||{{flaga|ASV}} [[Venusa Viljamsa]]||{{flaga|ASV}} [[Donalds Džonsons]]<br>{{flaga|ASV}} [[Džereds Palmers]] ||{{flaga|Austrālija}} [[Renē Stabsa]]<br />{{flaga|ASV}} [[Līza Reimonda]]||{{flaga|Slovākija}} [[Daniela Hantuhova]]<br>{{flaga|Čehija}} [[Leošs Fridls]] 
|-
|2000||{{flaga|ASV}} [[Pīts Samprass]]||{{flaga|ASV}} [[Venusa Viljamsa]]||{{flaga|Austrālija}} [[Tods Vudbridžs]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Marks Vudfords]] ||{{flaga|ASV}} [[Venusa Viljamsa]]<br>{{flaga|ASV}} [[Serīna Viljamsa]]||{{flaga|ASV}} [[Kimberlija Po]]<br>{{flaga|ASV}} [[Donalds Džonsons]]
|-
|1999||{{flaga|ASV}} [[Pīts Samprass]]||{{flaga|ASV}} [[Lindsija Devenporta]]||{{flaga|Indija}} [[Mahešs Bupati]]<br>{{flaga|Indija}} [[Leanders Paess]]||{{flaga|ASV}} [[Lindsija Devenporta]]<br>{{flaga|ASV}} [[Korina Morariu]]||{{flaga|ASV}} [[Līza Reimonda]]<br>{{flaga|Indija}} [[Leanders Paess]]
|-
|1998||{{flaga|ASV}} [[Pīts Samprass]]||{{flaga|Čehija}} [[Jana Novotna]]||{{flaga|Nīderlande}} [[Pauls Hārhoiss]]<br>{{flaga|Nīderlande}} [[Jako Eltings]] ||{{flaga|Čehija}} [[Helēna Sukova]]<br>{{flaga|Šveice}} [[Martina Hingisa]]||{{flaga|ASV}} [[Serīna Viljamsa]]<br>{{flaga|Baltkrievija}} [[Maksims Mirnijs]]
|-
|1997||{{flaga|ASV}} [[Pīts Samprass]]||{{flaga|Šveice}} [[Martina Hingisa]]||{{flaga|Austrālija}} [[Tods Vudbridžs]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Marks Vudfords]] ||{{flaga|Baltkrievija}} [[Nataļja Zvereva]]<br>{{flaga|ASV}} [[Džidži Fernandesa]]||{{flaga|Čehija}} [[Helēna Sukova]]<br>{{flaga|Čehija}} [[Cirils Suks]]
|-
|1996||{{flaga|Nīderlande}} [[Rihards Krajičeks]]||{{flaga|Vācija}} [[Štefija Grāfa]]||{{flaga|Austrālija}} [[Tods Vudbridžs]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Marks Vudfords]]||{{flaga|Čehija}} [[Helēna Sukova]]<br>{{flaga|Šveice}} [[Martina Hingisa]]||{{flaga|Čehija}} [[Helēna Sukova]]<br>{{flaga|Čehija}} [[Cirils Suks]]
|-
|1995||{{flaga|ASV}} [[Pīts Samprass]]||{{flaga|Vācija}} [[Štefija Grāfa]]||{{flaga|Austrālija}} [[Tods Vudbridžs]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Marks Vudfords]]||{{flaga|Čehija}} [[Jana Novotna]]<br />{{flaga|Spānija}} [[Aranča Sančesa-Vikario]]||{{flaga|ASV}} [[Martina Navrātilova]]<br>{{flaga|ASV}} [[Džonatans Starks]]
|-
|1994||{{flaga|ASV}} [[Pīts Samprass]]||{{flaga|Spānija}} [[Končita Martinesa]]||{{flaga|Austrālija}} [[Tods Vudbridžs]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Marks Vudfords]]||{{flaga|Baltkrievija}} [[Nataļja Zvereva]]<br>{{flaga|ASV}} [[Džidži Fernandesa]]||{{flaga|Čehija}} [[Helēna Sukova]]<br>{{flaga|Austrālija}} [[Tods Vudbridžs]]
|-
|1993||{{flaga|ASV}} [[Pīts Samprass]]||{{flaga|Vācija}} [[Štefija Grāfa]]||{{flaga|Austrālija}} [[Tods Vudbridžs]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Marks Vudfords]]||{{flaga|Baltkrievija}} [[Nataļja Zvereva]]<br>{{flaga|ASV}} [[Džidži Fernandesa]]||{{flaga|ASV}} [[Martina Navrātilova]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Marks Vudfords]]
|-
|1992||{{flaga|ASV}} [[Andrē Agasi]]||{{flaga|Vācija}} [[Štefija Grāfa]]||{{flaga|ASV}} [[Džons Makinrojs]]<br />{{flaga|Vācija}} [[Mihaels Štihs]]||{{flaga|Baltkrievija}} [[Nataļja Zvereva]]<br>{{flaga|ASV}} [[Džidži Fernandesa]]||{{flaga|Latvija}} [[Larisa Neilande]]<br />{{flaga|Čehija}} [[Cirils Suks]]
|-
|1991||{{flaga|Vācija}} [[Mihaels Štihs]] ||{{flaga|Vācija}} [[Štefija Grāfa]]||{{flaga|Austrālija}} [[Džons Ficdžeralds]]<br />{{flaga|SWE}} [[Anders Jērids]]||{{flaga|PSRS}} [[Larisa Neilande]]<br>{{flaga|PSRS}} [[Nataļja Zvereva]]||{{flaga|Austrālija}} [[Elizabete Seijersa]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Džons Ficdžeralds]]
|-
|1990||{{flaga|Zviedrija}} [[Stēfans Ēdbergs]]||{{flaga|ASV}} [[Martina Navrātilova]]||{{flaga|ASV}} [[Riks Līčs]]<br />{{flaga|ASV}} [[Džims Pjū]]||{{flaga|Čehija}} [[Jana Novotna]]<br />{{flaga|Čehija}} [[Helēna Sukova]]||{{flaga|ASV}} [[Zina Garisone]]<br />{{flaga|ASV}} [[Riks Līčs]]
|-
|1989||{{flaga|Rietumvācija}} [[Boriss Bekers]]||{{flaga|Rietumvācija}} [[Štefija Grāfa]]||{{flaga|Austrālija}} [[Džons Ficdžeralds]]<br />{{flaga|SWE}} [[Anders Jērids]]||{{flaga|Čehija}} [[Jana Novotna]]<br />{{flaga|Čehija}} [[Helēna Sukova]]||{{flaga|Čehoslovākija}} [[Jana Novotna]]<br />{{flaga|ASV}} [[Džims Pjū]]
|-
|1988||{{flaga|Zviedrija}} [[Stēfans Ēdbergs]]||{{flaga|Rietumvācija}} [[Štefija Grāfa]]||{{flaga|ASV}} [[Kens Fleks]] <br /> {{flaga|ASV}} [[Roberts Seguso]] ||{{flaga|Rietumvācija}} [[Štefija Grāfa]]<br />{{flaga|Argentīna}} [[Gabriela Sabatini]] ||{{flaga|ASV}} [[Zina Garisone]]<br />{{flaga|ASV}} [[Šērvuds Stjuarts]]
|-
|1987||{{flaga|Austrālija}} [[Pets Kešs]]||{{flaga|ASV}} [[Martina Navrātilova]]||{{flaga|ASV}} [[Kens Fleks]] <br /> {{flaga|ASV}} [[Roberts Seguso]] ||{{flaga|FRG}} [[Klaudija Kode-Kilša]]<br />{{flaga|TCH}} [[Helena Sukova]] ||{{flaga|GBR}} [[Džo Djuri]]<br />{{flaga|GBR}} [[Džeremijs Beitss]]
|-
|1986||{{flaga|Rietumvācija}} [[Boriss Bekers]]||{{flaga|ASV}} [[Martina Navrātilova]]||{{flaga|Zviedrija}} [[Jūakims Nīstrems]]<br />{{flaga|Zviedrija}} [[Matss Vilanders]]||{{flaga|ASV}} [[Martina Navrātilova]]<br />{{flaga|ASV}} [[Pema Šraivere]] ||{{flaga|ASV}} [[Ketija Džordana]]<br />{{flaga|ASV}} [[Kens Fleks]]
|-
|1985||{{flaga|Rietumvācija}} [[Boriss Bekers]]||{{flaga|ASV}} [[Martina Navrātilova]]||{{flaga|Šveice}} [[Heincs Gintharts]]<br /> {{flaga|Ungārija}} [[Balāžs Taroci]]||{{flaga|ASV}} [[Ketija Džordana]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Elizabete Seijersa]]||{{flaga|ASV}} [[Martina Navrātilova]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Pols Maknami]]
|-
|1984||{{flaga|ASV}} [[Džons Makinrojs]]||{{flaga|ASV}} [[Martina Navrātilova]]||{{flaga|ASV}} [[Pīters Flemings]] <br /> {{flaga|ASV}} [[Džons Makinrojs]]||{{flaga|ASV}} [[Martina Navrātilova]]<br />{{flaga|ASV}} [[Pema Šraivere]] ||{{flaga|Austrālija}} [[Vendija Tērnbula]]<br />{{flaga|GBR}} [[Džons Loids]] 
|-
|1983||{{flaga|ASV}} [[Džons Makinrojs]]||{{flaga|ASV}} [[Martina Navrātilova]]||{{flaga|ASV}} [[Pīters Flemings]] <br /> {{flaga|ASV}} [[Džons Makinrojs]] ||{{flaga|ASV}} [[Martina Navrātilova]]<br />{{flaga|ASV}} [[Pema Šraivere]] ||{{flaga|Austrālija}} [[Vendija Tērnbula]]<br />{{flaga|GBR}} [[Džons Loids]]
|-
|1982||{{flaga|ASV}} [[Džimijs Konorss]]||{{flaga|ASV}} [[Martina Navrātilova]]||{{flaga|Austrālija}} [[Pīters Maknāmara]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Pols Maknami]]||{{flaga|ASV}} [[Martina Navrātilova]]<br />{{flaga|ASV}} [[Pema Šraivere]] ||{{flaga|ASV}} [[Ena Smita]]<br />{{flaga|Dienvidāfrika}} [[Kevins Karens]]
|-
|1981||{{flaga|ASV}} [[Džons Makinrojs]]||{{flaga|ASV}} [[Krisa Everte]]||{{flaga|ASV}} [[Pīters Flemings]] <br /> {{flaga|ASV}} [[Džons Makinrojs]]||{{flaga|ASV}} [[Martina Navrātilova]]<br />{{flaga|ASV}} [[Pema Šraivere]]||{{flaga|NED}} [[Betija Stove]]<br />{{flaga|RSA|1928}} [[Frū Makmilans]]
|-
|1980||{{flaga|Zviedrija}} [[Bjērns Borgs]]||{{flaga|Austrālija}} [[Ivonna Gulagonga-Kolija]]||{{flaga|Austrālija}} [[Pīters Maknāmara]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Pols Maknami]]||{{flaga|ASV}} [[Ketija Džordana]]<br />{{flaga|ASV}} [[Ena Smita]]||{{flaga|ASV}} [[Treisija Ostina]]<br />{{flaga|ASV}} [[Džons Austins]]
|-
|1979||{{flaga|Zviedrija}} [[Bjērns Borgs]]||{{flaga|ASV}} [[Martina Navrātilova]]||{{flaga|ASV}} [[Pīters Flemings]] <br /> {{flaga|ASV}} [[Džons Makinrojs]]||{{flaga|ASV}} [[Billija Džīna Kinga]]<br>{{flaga|ASV}} [[Martina Navrātilova]]||{{flaga|RSA|1928}} [[Grīra Stīvensa]]<br />{{flaga|RSA|1928}} [[Bobs Hjūits]]
|-
|-
|1978||{{flaga|Zviedrija}} [[Bjērns Borgs]]||{{flaga|ASV}} [[Martina Navrātilova]]||{{flaga|RSA|1928}} [[Bobs Hjūits]]<br>{{flaga|RSA|1928}} [[Frū Makmilans]]||{{flaga|Austrālija}} [[Kerija Melvila Rīda]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Vendija Tērnbula]]||{{flaga|NED}} [[Betija Stove]]<br />{{flaga|RSA|1928}} [[Frū Makmilans]]
|-
|1977||{{flaga|Zviedrija}} [[Bjērns Borgs]]||{{flaga|GBR}} [[Virdžīnija Veida]]||{{flaga|Austrālija}} [[Ross Keiss]]<br>{{flaga|Austrālija}} [[Džefs Māsterss]]||{{flaga|Austrālija}} [[Helēne Gūrleja Kolija]]<br />{{flaga|ASV}} [[Džoanna Rasela]]||{{flaga|RSA|1928}} [[Grīra Stīvensa]]<br />{{flaga|RSA|1928}} [[Bobs Hjūits]]
|-
|1976||{{flaga|Zviedrija}} [[Bjērns Borgs]]||{{flaga|ASV}} [[Krisa Everte]]||{{flaga|ASV}} [[Braiens Gotfrīds]]<br />{{flaga|Meksika}} [[Rauls Ramiress]]||{{flaga|ASV}} [[Martina Navrātilova]]<br />{{flaga|ASV}} [[Krisa Everte]]||{{flaga|FRA}} [[Fransuāza Dira]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Tonijs Ročs]]
|-
|1975||{{flaga|ASV}} [[Arturs Ešs]]||{{flaga|ASV}} [[Billija Džīna Kinga]]||{{flaga|ASV}} [[Vits Gerulaitis]]<br />{{flaga|ASV}} [[Sendijs Maiers]]||{{flaga|ASV}} [[Enna Kiumura]]<br />{{flaga|Japāna}} [[Kadzuko Savamacu]]||{{flaga|Austrālija}} [[Mārgarita Korta]]<br />{{flaga|ASV}} [[Mārtijs Rīsens]]
|-
|1974||{{flaga|ASV}} [[Džimijs Konorss]]||{{flaga|ASV}} [[Krisa Everte]]||{{flaga|Austrālija}} [[Džons Ņūkombs]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Tonijs Ročs]] ||{{flaga|Austrālija}} [[Ivonna Gulagonga-Kolija|Ivonna Gulagonga]]<br />{{flaga|ASV}} [[Pegija Mičele]]||{{flaga|ASV}} [[Billija Džīna Kinga]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Ouens Deividsons]]
|-
|1973||{{flaga|Čehoslovākija}} [[Jans Kodešs]]||{{flaga|ASV}} [[Billija Džīna Kinga]]||{{flaga|ASV}} [[Džimijs Konorss]]<br />{{flaga|Rumānija}} [[Ilie Nestase]] ||{{flaga|ASV}} [[Rozmarija Kasalsa]]<br />{{flaga|ASV}} [[Billija Džīna Kinga]]||{{flaga|ASV}} [[Billija Džīna Kinga]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Ouens Deividsons]]
|-
|1972||{{flaga|ASV}} [[Stens Smits]]||{{flaga|ASV}} [[Billija Džīna Kinga]]||{{flaga|RSA|1928}} [[Bobs Hjūits]]<br />{{flaga|RSA|1928}} [[Frū Makmilans]]||{{flaga|ASV}} [[Billija Džīna Kinga]]<br />{{flaga|NED}} [[Betija Stove]]||{{flaga|ASV}} [[Rozmarija Kasalsa]]<br />{{flaga|Rumānija}} [[Ilie Nestase]]
|-
|1971||{{flaga|Austrālija}} [[Džons Ņūkombs]]|||{{flaga|Austrālija}} [[Ivonna Gulagonga-Kolija|Ivonna Gulagonga]]||{{flaga|Austrālija}} [[Rojs Emersons]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Rods Leivers]]||{{flaga|ASV}} [[Rozmarija Kasalsa]]<br />{{flaga|ASV}} [[Billija Džīna Kinga]]||{{flaga|ASV}} [[Billija Džīna Kinga]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Ouens Deividsons]]
|-
|1970||{{flaga|Austrālija}} [[Džons Ņūkombs]]||{{flaga|Austrālija}} [[Mārgarita Korta]]||{{flaga|Austrālija}} [[Džons Ņūkombs]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Tonijs Ročs]]||{{flaga|ASV}} [[Rozmarija Kasalsa]]<br />{{flaga|ASV}} [[Billija Džīna Kinga]] ||{{flaga|ASV}} [[Rozmarija Kasalsa]]<br />{{flaga|Rumānija}} [[Ilie Nestase]]
|-
|1969||{{flaga|Austrālija}} [[Rods Leivers]]||{{flaga|GBR}} [[Enna Heidona-Džonsa]]||{{flaga|Austrālija}} [[Džons Ņūkombs]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Tonijs Ročs]] ||{{flaga|Austrālija}} [[Mārgarita Korta]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Džūdija Tegarta-Daltone]]||{{flaga|GBR}} [[Enna Heidona-Džonsa]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Freds Stolle]]
|-
|1968||{{flaga|Austrālija}} [[Rods Leivers]]||{{flaga|ASV}} [[Billija Džīna Kinga]]||{{flaga|Austrālija}} [[Džons Ņūkombs]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Tonijs Ročs]] ||{{flaga|ASV}} [[Rozmarija Kasalsa]]<br />{{flaga|ASV}} [[Billija Džīna Kinga]] ||{{flaga|Austrālija}} [[Mārgarita Korta]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Kens Fletčers]]
|-
|colspan=6|{{center|↑ Atklātā ēra ↑}}
|}
=== Tagadējie čempioni ===
<gallery>
Attēls:Carlos Alcaraz (ESP) 2022.jpg|'''[[Karloss Alkarass]]''' ir 2024. gada vīriešu vienspēļu turnīra uzvarētājs. Šis bija viņa ceturtais ''Grand Slam'' vīriešu vienspēļu tituls un otrais Vimbldonas tituls.
Attēls:Krejcikova WM17 (5) (35347329354).jpg|'''[[Barbora Krejčīkova]]''' ir 2024. gada sieviešu vienspēļu turnīra uzvarētāja. Šis bija viņas otrais ''Grand Slam'' sieviešu vienspēļu tituls.
Attēls:Harri Heliövaara (2023 DC Open) 01.jpg|'''[[Harri Helijovāra]]''' ir viens no 2024. gada vīriešu dubultspēļu turnīra uzvarētājiem. 
Attēls:Henry Patten (2023 Cary) 02 (cropped).jpg|'''[[Henrijs Patens]]''' ir viens no 2024. gada vīriešu dubultspēļu turnīra uzvarētājiem.
Attēls:Siniakova BM16 (2) (27772835415).jpg|'''[[Kateržina Sinjakova]]''' ir viena no 2024. gada sieviešu dubultspēļu turnīra uzvarētājām.
Attēls:Townsend WMQ23 (cropped).jpg|'''[[Teilora Taunzenda]]''' ir viena no 2024. gada sieviešu dubultspēļu turnīra uzvarētājām.
Attēls:Hsieh WM19 (22) (48521999377) (cropped).jpg|'''[[Šuveja Sje]]''' ir 2024. gada jaukto dubultspēļu turnīra uzvarētāja.
Attēls:Zielinski MCM23 (29) (52883593913).jpg|'''[[Jans Zeliņskis]]''' ir 2024. gada jaukto dubultspēļu turnīra uzvarētājs.
</gallery>

== Finanses un balvas ==
=== Organizatora ienākumi ===
Tiek uzskatīts, ka Visanglijas kroketa un zālāja tenisa kluba pirmais čempionāts 1877. gadā notika, lai savāktu naudu par laukumu izlīdzināšanas aprīkojumu,{{sfn2|Tingay|1977|p=13}} un tas ienesa apmēram desmit mārciņu lielu peļņu no dalības un ieejas maksām. Pēc tam turnīrs turpināja gūt peļņu tā organizatoriem katru gadu, izņemot 1895. gadu, kad grāmatvedības grāmatās tika reģistrēti zaudējumi — 33 mārciņas{{sfn|Tingay|1977|p=220}} (šis bija gads ar gandrīz rekordzemo dalībnieku skaitu vīriešu vienspēlēs — tikai 18 cilvēki, sieviešu turnīrā piedalījās tikai 9 dalībnieces{{sfn|Tingay|1977|p=223}}). 19. gadsimta 90. gadi bija laiks, kad mazinājās interese par Vimbldonas turnīru, un peļņa, kas iepriekšējā desmitgadē vidēji bija 500 mārciņas gadā, no 1892. līdz 1901. gadam samazinājās līdz 180 mārciņām gadā.{{sfn|Tingay|1977|p=220}}

Līdz 1906. gadam Visanglijas klubs bija vienīgā organizācija, kas rīkoja Vimbldonas turnīru; kopš 1906. gada turnīra organizēšanas komitejā tika iekļauti Lielbritānijas [[Zālāja tenisa asociācija]]s (''Lawn Tennis Association (ALT)'') pārstāvji, un kopš 1922. gada, kad turnīrs pārcēlās uz jaunu vietu, starp abām struktūrām pastāv oficiāla vienošanās, saskaņā ar kuru ALT saņem ieņēmumus no čempionāta. No 1922. līdz 1939. gadam turnīra vidējā gada peļņa bija aptuveni 10 tūkstoši mārciņu, un 1933. gadā tā pārsniedza 16 tūkstošus.{{sfn|Tingay|1977|p=220}}

Pat pirmajā pēckara gadā Vimbldonas turnīrs joprojām bija rentabls uzņēmums, lai gan togad organizatori no tā saņēma tikai 750 mārciņas tīro peļņu - pārējie ieņēmumi tika izmantoti, lai atjaunotu fondus, kas iztukšojās sešos gados, kad čempionāts netika rīkots. Tomēr turpinājumā ienākumi atkal strauji pieauga, jau piecu gadu periodā no 1946. līdz 1950. gadam vidēji gadā sasniedzot 14 tūkstošus, nākamajos piecos gados - 43 tūkstošus un 70. gadu sākumā tuvojoties 80 tūkstošiem gadā.{{sfn|Tingay|1977|pp=220—221}} Izaugsme samazinājās pagājušā gadsimta 60. gadu beigās sakarā ar ienākšanu atklātajā ērā: ja 1967. gadā neto peļņa bija aptuveni 55 tūkstoši, tad gadu vēlāk, ņemot vērā 26 tūkstošu mārciņu izmaksu naudas balvu veidā dalībniekiem, ALT ieguva tikai 36 tūkstošus mārciņu. Tomēr, spēcīgāko profesionāļu atgriešanās dēļ, Vimbldonas  īslaicīgais ienākumu kritums tika ātri pārvarēts, un jau 1969. gadā ALT pat pēc balvu naudas atskaitīšanas saņēma vairāk nekā 90 tūkstošus mārciņu.{{sfn|Tingay|1977|pp=90, 93-94}}

Turpinājumā ieņēmumi turpināja strauji augt, tāpēc 20. gadsimta pēdējā desmitgadē turnīra rīkotāju peļņa sasniedza aptuveni 250 miljonus mārciņu, no kurām ievērojama daļa tika iegūta, pārdodot tiesības uz televīzijas pārraidēm.{{sfn|Barrett|2001|p=57}} Līdz jaunā gadsimta otrās desmitgades sākumam gada peļņa no turnīra pārsniedza 30 miljonus sterliņu mārciņu, taču Zālāja tenisa asociācija tika asi kritizēta par neveiksmīgo šo līdzekļu ieguldīšanu, kas kopumā neved pie Lielbritānijas tenisa progresa.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.dailymail.co.uk/sport/tennis/article-2008177/Blundering-LTA-squandering-millions-tennis-teeters-crisis-crisis.html |title=Blundering LTA still squandering millions as tennis teeters from crisis to crisis |author=Nick Harris. |work=The Daily Mail |date=25 June 2011 |accessdate=2020-02-16 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110627064617/http://www.dailymail.co.uk/sport/tennis/article-2008177/Blundering-LTA-squandering-millions-tennis-teeters-crisis-crisis.html |archivedate=2011-06-27|language=en}} <br> {{Tīmekļa atsauce|url=http://www.telegraph.co.uk/finance/financetopics/profiles/9352377/Wimbledon-goes-for-gold-but-tennis-chiefs-still-net-criticism.html |title=Wimbledon goes for gold but tennis chiefs still net criticism |author=Graham Ruddick. |work=The Telegraph |date=24 June 2012 |accessdate=2020-02-16 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120624224022/http://www.telegraph.co.uk/finance/financetopics/profiles/9352377/Wimbledon-goes-for-gold-but-tennis-chiefs-still-net-criticism.html |archivedate=2012-06-24|language=en}} <br> {{Tīmekļa atsauce|url=http://www.managementtoday.co.uk/tennis-becomes-profitable-player/future-business/article/1347692 |title=Tennis becomes a profitable player |author=Adam Gale. |work=Management Today |date=19 June 2016 |accessdate=2020-02-16|language=en}}</ref>

=== Balvas ===
[[Attēls:Wimbledon trophies.jpg|thumb|left|200px|Vīriešu (priekšplānā) un sieviešu vienspēļu čempionu kausi]]
Sākot ar Vimbldonas pirmo turnīru, tā uzvarētājs savā rīcībā uz gadu ieguva sudraba kausu, kas tolaik maksāja 25 ginejas. Pirmais kauss (nosaukts par godu tā dibinātājam par laikraksta ''Field'' kausu, {{val|en|The Field Cup}}) pārgāja [[Viljams Renšovs|Viljama Renšova]] mūžīgā īpašumā, kurš 1883. gadā kļuva par pirmo trīskārtēju Visanglijas kluba čempionu. Nākamajā gadā klubs nodibināja jaunu ceļojošo balvu 50 gineju vērtībā, bet pēc trim gadiem arī šī balva nonāca Renšova īpašumā. 1887. gada reglamenta punkts, saskaņā ar kuru spēlētājs, kas trīs reizes kļuvis par uzvarētāju, saņem kausu uz visiem laikiem, tika atcelts, un tajā gadā iegādāto apzeltīto sudraba kausu 100 gineju vērtībā turpina pasniegt līdz šim brīdim. Kausa augstums ir 18 collas (45,7 cm), diametrs — 7 ½ collas (19 cm). Kauss glabājās kluba muzejā, bet čempions savā īpašumā iegūst samazinātu balvas kopiju (kopš 2006. gada ¾ pilnā apmērā). Uz oriģinālā kausa iegravēti visi vīriešu vienspēļu čempioni vārdi līdz 2009. gadam, un pēc tam viņam tika izgatavots paliktnis, uz kura turpina iegravēt jauno čempionu vārdus.<ref name=WT>{{Tīmekļa atsauce|title=Trophies|url=http://www.wimbledon.com/en_GB/atoz/trophies.html|website=www.wimbledon.com|publisher=AELTC|accessdate=3 FEB 2020 |language=en}}</ref>

Uzvarētājai sieviešu turnīrā pasniedz apaļu sudraba šķīvi, kura diametrs ir 18 ¾ collas (47,6 cm). Šo šķīvi, kura nosaukums ir ''Venus Rosewater Dish'', pasniedz sieviešu vienspēļu turnīra uzvarētāja kopš tā norises sākuma 1884. gadā. Pēc apbalvošanas ceremonijas šķīvis atgriežas Visanglijas kluba muzejā, bet čempione saņem tā samazinātu kopiju. Kopijas diametrs no 1949. līdz 2006. gadam bija 8 collas, no 2007. gada — 14 collas. Uz oriģinālā šķīvja ir iegravēti gadi un visu sieviešu vienspēļu turnīra uzvarētāju vārdi.{{sfn2|Little|2009|p=235}}<ref name=WT />

[[Attēls:Woodbridge Wimbledon 2004.jpg|thumb|[[Tods Vudbridžs]] ar kausu par uzvaru vīriešu dubultspēļu turnīrā 2004. gadā.]]
Vīriešu dubultspēļu turnīra uzvarētāju kauss ir vecākā šobrīd esošā balva. To 1879. gadā nodibināja Oksfordas Universitātes Zālāju un tenisa klubs un 1884. gadā ar minimālām dizaina izmaiņām pārsūtīja uz Visanglijas klubu. Balva, kas izgatavota no tīra sudraba un kuras vērtība tās izgatavošanas gadā bija 60 ginejas, ir bļoda ar divām osām, tās augstums ir 9 collas un diametrs — 11 collas. Kopš 1937. gada tiek piešķirta papildu balva ar līdzīgu dizainu, bet atšķirīgu gravējumu.{{sfn2|Little|2009|pp=233—234}}

Kentas hercogienes 1949. gadā apstiprinātā balva par uzvaru sieviešu dubultspēļu turnīrā ir kauss ar vāku un diviem rokturiem, 17 collu augsts un 4½ collas diametrā pamatnē un 6 collas augšējā malā.

Jaukto uzvarētāju kausu 1949. gadā izveidoja 1902. un 1906. gada dubultspēļu čempiona [[Sidnijs Hauards Smits|Sidnija Hauarda Smita]] ģimene. Tā  ir no tīra sudraba izgatavota krūze ar diviem rokturiem un vāku uz augstas kājas, tās augstums ir 17 collas, diametrs pamatnē — 5½, bet augšējā malā 6½ collas. 2001. gadā Visanglijas klubs pasūtīja divas balvas, kas bija identiskas 1949. gadā nodibinātajām balvām, lai apbalvošanas ceremonijas laikā katram no uzvarētājiem tiktu piešķirts atsevišķs kauss. Kopš 1987. gada finālistiem visās piecās kategorijās tiek pasniegti sudraba šķīvji ar Centrālās korta un Visanglijas kluba ēkas attēliem. Šķīvju diametrs, kuru piešķīra vienspēļu finālistiem, līdz 1997. gadam bija 10 collas, 1998. gadā tas tika palielināts līdz 14 collām; dubultspēļu finālisti saņem šķīvjus ar diametru 8 collas.{{sfn2|Little|2009|pp=235—238}} Turklāt visu kategoriju finālists tiek apbalvots ar sudraba un abi pusfinālisti ar bronzas medaļām[144]. Vimbldonas vienspēļu turnīru uzvarētāji kļūst uz mūžu par Visanglijas tenisa un kroketa kluba goda biedriem [80].<ref name="AELTC" />

Kopš 1949. gada tradicionāli Centrālajā kortā tiek apbalvoti uzvarētāji vīriešu vienspēlēs, bet kopš 1954. gada šī tradīcija ir attiecināma arī  sieviešu vienspēlēs. Balvas uzvarētājiem dubultspēlēs no 1960. gadu vidus parasti tiek pasniegtas karaliskajā ložā. Visbiežāk balvas pasniedz [[Jorkas hercogs]] vai viņa sieva, bet Vimbldonas turnīru vēsturē vairākas reizes uzvarētājus apsveicis arī valdošais monarhs ([[Džordžs VI Vindzors]] un vēlāk [[Elizabete II Vindzora|Elizabete II]]), cits karaliskās ģimenes loceklis vai īpaši pieaicināta slavenība.{{sfn2|Little|2009|pp=239—245}}

=== Naudas balvas ===
Pirms Visanglijas kluba pirmā čempionāta tika noteiktas divas balvas - “zelta” uzvarētājam un “sudraba” finālistam.{{sfn2|Tingay|1977|p=17}} Pirmās balvas vērtība bija 12 ginejas, otrās — 7 ginejas; par trešo vietu tika piešķirta balva trīs gineju vērtībā.{{sfn2|Barrett|2001|p=1}}

Līdz 1881. gadam dalībnieki, kuri turnīrā ieņēma vietas tūlīt pēc uzvarētājiem (līdz piektajai, sestajai vai astotajai vietai ieskaitot) saņēma atpakaļ savu dalības iemaksu.{{sfn2|Little|2009|p=246}} Pēc tam turnīrs ilgu laiku tika uzskatīts par tīri amatierisku, un tā dalībnieki oficiāli ar naudu netika atalgoti; 20. gadsimta piecdesmitajos un sešdesmito gadu pirmajā pusē, no vienas puses, tas noveda pie regulāras labāko spēlētāju aizplūšanas profesionālajā tūrē, un, no otras puses, uz situācijas attīstību, kurā labākie spēlētāji par piedalīšanos saņēma pienācīgas naudas summas, bet nevis kā naudas balvas, bet kā ceļa, uzturēšanās un citu vajadzību “kompensāciju”. Žurnālisti šo ''[[status quo]]'' nosauca par "viltus amatierismu" ({{val|en|shamateurism}}).{{sfn2|Tingay|1977|p=218}}

Situācija mainījās pēc atklātās ēras sākuma, kad spēlētāju naudas balvas kļuva oficiālas. Pirmajā atklātajā Vimbldonas čempionātā naudas balvu kopsumma bija 26 150 mārciņas, no kurām divus tūkstošus saņēma čempions vīriešu vienspēlēs, bet 750 - sieviešu čempione. Tomēr katrs dalībnieks vismaz kaut ko saņēma, ieskaitot zaudētājus pirmajā kārtā (50 mārciņas vīriešiem un 25 sievietēm). Šīs summas bija pieticīgas salīdzinājumā ar drīzumā notikušo ASV atklāto čempionātu, taču atšķirība bija tā, ka naudas balvas ASV tika saņemtas no sponsoriem, savukārt Anglijas Zālāju tenisa asociācija dalīja spēlētājiem savus turnīra ieņēmumus.{{sfn2|Tingay|1977|p=91}} Turpmāk balvu maksājumi Vimbldonā strauji pieauga un tikai astoņos gados pieauga vairāk nekā sešas reizes, un sievietēm šī izaugsme bija vēl lielāka, un 1976. gada čempionei tika samaksāts 13 reizes vairāk nekā 1968. gadā — 10 tūkstoši mārciņu. 1975. gadā kopējais balvu fonds pārsniedza 100 tūkstošus mārciņu, bet nepilnus desmit gadus vēlāk, 1984. gadā - miljonu. Desmit miljonu robežu pārsniedza 2005. gadā.<ref name="Losers">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.telegraph.co.uk/sport/tennis/wimbledon/11568045/Wimbledon-2015-First-round-losers-receive-29000-each.html |title=Wimbledon 2015: First round losers receive £29,000 each |work=The Telegraph |date= |accessdate=2020-02-14 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150525035017/http://www.telegraph.co.uk/sport/tennis/wimbledon/11568045/Wimbledon-2015-First-round-losers-receive-29000-each.html |archivedate=2015-05-25 |language=en}}</ref>

Vimbldonas turnīra uzvarētāji vīrieši kopš 1968. gada saņēma vairāk naudas nekā sievietes. Tikai 2007. gadā asas kritikas rezultātā par šo noteikumu pirmo reizi Vimbldonas vēsturē (un vēlāk arī visos pārējos “Grand Slam” turnīros) tika nolemts izlīdzināt naudas balvu vīriešiem un sievietēm - abu kategoriju atsevišķu pasākumu uzvarētāji saņēma 700 000 sterliņu mārciņu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.dailymail.co.uk/news/article-465042/Equal-prize-money--Wimbledons-women-win-game-set-cash.html |title=Equal prize money - but Wimbledon's women win game, set and cash |author=Rebecca Camber. |work=The Daily Mail |date=29 June 2007 |accessdate=2020-02-14 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080528063244/http://www.dailymail.co.uk/news/article-465042/Equal-prize-money--Wimbledons-women-win-game-set-cash.html |archivedate=2008-05-28 |language=en}}</ref> Tas notika gadu pēc līdzīga soļa Francijas atklātajā čempionātā un 34 gadus pēc vienlīdzīgu balvu izmaksas sākuma ASV atklātajā čempionātā (Austrālijas atklātajā čempionātā naudas balvas oficiāli izlīdzināja 2001. gadā).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theguardian.com/sport/2015/sep/11/how-women-in-tennis-achieved-equal-pay-us-open |title=Battle of the sexes: charting how women in tennis achieved equal pay |author=Nadja Popovich. |work=The Guardian |date=11 September 2015 |accessdate=2020-02-14 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20151111044641/http://www.theguardian.com/sport/2015/sep/11/how-women-in-tennis-achieved-equal-pay-us-open |archivedate=2015-11-11 |language=en}}</ref>

Ievērojams Vimbldonas balvu fonda pieaugums notika 2012. un 2013. gadā (attiecīgi par 10 un 40 procentiem). Papildu finansējuma lielākā daļa tika piešķirta, lai palielinātu naudas balvu spēlētājiem, kuri izstājās no cīņas pirmajos apļos un kvalifikācijas turnīrā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.independent.co.uk/sport/tennis/wimbledon-announce-increase-in-prize-money-for-losers-7675794.html |title=Wimbledon announce increase in prize money for losers |work=The Independent |date=24 April 2012 |accessdate=2020-02-14 |author=Martyn Herman. |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120426192230/http://www.independent.co.uk/sport/tennis/wimbledon-announce-increase-in-prize-money-for-losers-7675794.html |archivedate=2012-04-26}} <br> {{Tīmekļa atsauce|url=https://www.usatoday.com/story/sports/tennis/2013/04/23/wimbledon-prize-money-roof-on-court-1/2105997/ |title=Wimbledon announces 40 percent hike in prize money |date=April 23, 2013 |work=USA Today |accessdate=2020-02-14 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130424113654/http://www.usatoday.com/story/sports/tennis/2013/04/23/wimbledon-prize-money-roof-on-court-1/2105997/ |archivedate=2013-04-23}}</ref>

2013. gadā turnīra kopējais balvu fonds pārsniedza 20 miljonus sterliņu mārciņu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.wimbledon.com/pdf/Press_Release_Prize_Money_2013.pdf|title=THE CHAMPIONSHIPS, WIMBLEDON - PRIZE MONEY|language=en|accessdate=2020-02-14|archiveurl=https://www.webcitation.org/6HoIBacZk?url=http://www.wimbledon.com/pdf/Press_Release_Prize_Money_2013.pdf|archivedate=2013-07-02}}</ref> 2014. gadā tas sasniedza 25 miljonus sterliņu mārciņu, un 2017. gadā pārsniedza 30 miljonus robežu, bet 2019. gadā bija 38 miljoni.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.wimbledon.com/en_GB/about_wimbledon/prize_money_and_finance.html |title=Prize Money and Finance |accessdate=2020-02-14 |work= |publisher=www.wimbledon.com |date= |language=en }}</ref>

=== Spēlētāju naudas balvas 2019. gadā ===
Naudas balvu summas uzrādītas mārciņās. Dubultspēlēm uzrādīta abu spēlētāju naudas balvu summa.<ref name="PrizeMoney">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.wimbledon.com/pdf/Championships2019_Prize_money.pdf |title=THE CHAMPIONSHIPS, WIMBLEDON: PRIZE MONEY PER PROGRAMME, 2019 |publisher=The Wimbledon Championships |language=en |accessdate=2020-02-14}}</ref>
{|class="collapsible wikitable" align="center"
|-
!Kārta !!Vienspēles !!Vīriešu un sieviešu dubultspēles!!Jauktās dubultspēles
|-
|'''Kvalifikācijas 1. kārta''' ||align="center"| 7 000 ||colspan="2" rowspan="4" bgcolor="#efefef"|
|-
|'''Kvalifikācijas 2. kārta''' ||align="center"| 13 250
|-
|'''Kvalifikācijas 3. kārta''' ||align="center"| 22 500
|-
|'''1. kārta (vienspēles)''' ||align="center"| 45 000
|-
|'''2. kārta (vienspēles)/1. kārta (dubultspēles)''' ||align="center"| 72 000 ||align="center"| 12 000 ||align="center"| 1750
|-
|'''3. kārta (vienspēles)/1. kārta (dubultspēles)''' ||align="center"| 111 000 ||align="center"| 19 000 ||align="center"| 3500
|-
|'''Astotdaļfināls''' ||align="center"| 176 000 ||align="center"| 32 000 ||align="center"| 7000
|-
|'''Ceturtdaļfināls''' ||align="center"| 294 000 ||align="center"| 67 000 ||align="center"| 14 500
|-
|'''Pusfināls''' ||align="center"| 588 000 ||align="center"| 135 000 ||align="center"| 29 000
|-
|'''Finālists''' ||align="center"| 1 175 000 ||align="center"| 270 000 ||align="center"| 58 000
|-
|'''Čempions''' ||align="center"| 2 350 000 ||align="center"| 540 000 ||align="center"| 116 000
|}

==Ranga punkti==
Par dalību čempionātā un ieņemtu attiecīgo vietu, vīrieši [[ATP rangs|ATP rangā]] un sievietes [[WTA rangs|WTA rangā]] saņem šādu punktu skaitu:

{|class=wikitable style=font-size:90%;text-align:center
|-
|width=200 colspan=2 bgcolor=#dfe2e9|'''Notikums
|width=80 bgcolor=lime|'''W
|width=85 bgcolor=#D8BFD8|F
|width=85 bgcolor=#FFFF00|SF
|width=85 bgcolor=#ffebcd|QF
|width=85 bgcolor=#afeeee|4R
|width=85 bgcolor=#afeeee|3R
|width=85 bgcolor=#afeeee|2R
|width=85 bgcolor=#afeeee|1R
|-
|rowspan=2 bgcolor=#dfe2e9|'''Vienspēles'''
|bgcolor=#EDEDED|Vīrieši
|2000
|1200
|720
|360
|180
|90
|45
|10
|-
|bgcolor=#EDEDED|Sievietes
|2000
|1300
|780
|430
|240
|130
|70
|10
|-
|rowspan=2 bgcolor=#dfe2e9|'''Dubultspēles'''
|bgcolor=#EDEDED|Vīrieši
|2000
|1200
|720
|360
|180
|90
|0
| –
|-
|bgcolor=#EDEDED|Sievietes
|2000
|1300
|780
|430
|240
|130
|10
| –
|-
|}

== Tradicijas ==
Vimbldonas [[Tradīcija|tradicionālās]] [[krāsa]]s ir zaļa un violeta, bet tenisistu formai jābūt gandrīz pilnīgi baltai. Kopš 1963. gada  turnīra noteikumi prasīja   "pārsvarā baltu" formu, bet kopš 1995. gada - "gandrīz pilnīgi baltu". Kopš 2014. gada definīcija ir kļuvusi konkrētāka un pieprasa, lai krāsas, kas nav baltas, būtu norobežotas ar apmali līdz vienam centimetram uz apkakles vai pie piedurkņu un šortu malām. Tāda pati prasība attiecas arī uz cepuru oderi, aproču jostām un zeķēm.

== Rekordi ==
===Vīrieši kopš 1877. gada===
{| class="wikitable"
! width="20%"|Rekords
! Ēra
! style="width:12em;" | Tenisists (-i)
! Skaits
! Gads
|-
|rowspan=2| Visvairāk vīriešu vienspēļu titulu
| pirms 1968:
| {{flaga|GBR}} [[Viljams Renšovs]]<ref name="Rekords">{{Tīmekļa atsauce|url=http://a.espncdn.com/tennis/wimbledon00/history/records.html |title=Wimbledon records |publisher=ESPN |date=July 10, 2000 |accessdate=2020-02-06}}</ref>
| style="text-align:center;"|7
| 1881–1886, 1889
|-
| atklātajā ērā:
|{{flaga|SUI}} [[Rodžers Federers]]<ref name="Federer8">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.wimbledon.com/en_GB/news/articles/2017-07-16/2017-07-16_record_eighth_title_for_federer.html |date=16 July 2017 |title=Record eighth title for Federer |author=Alix Ramsay. |publisher=AELTC |accessdate=2020-02-05|language=en}}</ref>
| style="text-align:center;"|8
| 2003–2007, 2009, 2012, 2017
|-
|rowspan=2|Visvairāk vīriešu vienspēļu titulu pēc kārtas
| pirms 1968:
| {{flaga|GBR}} [[Viljams Renšovs]]{{efn|name=renshaw|Renšova laikmetā aizstāvīgais čempions bija atbrīvots no spēlēšanas pamatturnīrā un spēlēja tikai finālā. Šī norma tika atcelta 1922. gadā.}}
| style="text-align:center;"|6
| 1881–1886
|-
| atklātajā ērā:
|{{flaga|SWE}} [[Bjērns Borgs]] <br /> {{flaga|SUI}} [[Rodžers Federers]]
| style="text-align:center;"|5
| 1976–1980 <br />  2003–2007
|-
|rowspan=2|Visvairāk vīriešu dubultspēļu titulu
| pirms 1968:
| {{flaga|GBR}} [[Redžinalds Dohertijs]] <br /> {{flaga|GBR}} [[Lorenss Dohertijs]]
| style="text-align:center;"|8
| 1897–1901, 1903–1905
|-
| atklātajā ērā:
| {{flaga|AUS}} [[Tods Vudbridžs]]
| style="text-align:center;"|9
| 1993–1997, 2000 (ar [[Marks Vudfords|Marku Vudfordu]]), 2002–2004 (ar [[Jonass Bjerkmans|Jonasu Bjerkmanu]])
|-
|rowspan=2|Visvairāk vīriešu dubultspēļu titulu pēc kārtas
| pirms 1968:
| {{flaga|GBR}} [[Redžinalds Dohertijs]] <br /> {{flaga|GBR}} [[Lorenss Dohertijs]]<ref name="Rekords" />
| style="text-align:center;"|5
| 1897–1901
|-
| atklātajā ērā:
| {{flaga|AUS}} [[Tods Vudbridžs]] <br /> {{flaga|AUS}} [[Marks Vudfords]]
| style="text-align:center;"|5
| 1993–1997
|-
|rowspan=2|Visvairāk jaukto dubultspēļu titulu
| pirms 1968:
| {{flaga|AUS}} [[Kens Flečers]]<ref name="Rekords" /> <br /> {{flaga|USA}} [[Viks Seišass]]<ref name="Rekords" />
| style="text-align:center;"|4
| 1963, 1965–1966, 1968 (ar [[Mārgarita Korta]]) <br /> 1953–1956 (3 ar [[Dorisa Hārta|Dorisu Hārtu]], 1 ar [[Šērlija Frija|Šērliju Friju]])
|-
| atklātajā ērā:
| {{flaga|AUS}} [[Ouens Deividsons]]<ref name="Rekords" /> <br /> {{flaga|IND}} [[Leanders Paess]] <br />&nbsp;
| style="text-align:center;"|4
| 1967, 1971, 1973–1974 (ar [[Billija Džīna Kinga|Billiju Džīnu Kingu]]) <br /> 1999 (ar [[Līza Reimonda|Līzu Reimondu]]), 2003 (ar [[Martina Navrātilova|Martinu Navrātilovu]]), 2010 (ar [[Kara Bleka|Karu Bleku]]), 2015 (ar [[Martina Hingisa|Martinu Hingisu]])
|-
|rowspan=2|Visvairāk titulu kopā (vienspēles, dubultspēles, jauktās dubultspēles)
| pirms 1968:
| {{flaga|GBR}} [[Lorenss Dohertijs]]<ref name="Rekords" />
| style="text-align:center;"|13
| 1897–1906 (5 vienspēles, 8 dubultspēles)
|-
| atklātajā ērā:
| {{flaga|AUS}} [[Tods Vudbridžs]]
| style="text-align:center;"|10
| 1993–2004 (9 dubultspēles, 1 jauktā dubultspēle)
|}

===Sievietes kopš 1884. gada===
{| class="wikitable"
! width="20%"|Rekords
! Ēra
! style="width:15em;" | Tenisiste (-es)
! Skaits
! Gads
|-
|rowspan=2|Visvairāk sieviešu vienspēļu titulu
| pirms 1968:
| {{flaga|USA}} [[Helēna Vilsa]]
| style="text-align:center;"|8
| 1927, 1928, 1929, 1930, 1932, 1933, 1935, 1938
|-
| atklātajā ērā:
| {{flaga|CZE}}/{{flaga|USA}} [[Martina Navrātilova]]<ref name="Rekords" />
| style="text-align:center;"|9
| 1978, 1979, 1982, 1983, 1984, 1985, 1986, 1987, 1990
|-
|rowspan=2|Visvairāk sieviešu vienspēļu titulu pēc kārtas
| pirms 1968:
| {{flaga|FRA}} [[Sjūzena Lenglena]]
| style="text-align:center;"|5
| 1919, 1920, 1921, 1922, 1923
|-
| atklātajā ērā:
| {{flaga|CZE}}/{{flaga|USA}} [[Martina Navrātilova]]
| style="text-align:center;"|6
| 1982, 1983, 1984, 1985, 1986, 1987
|-
|rowspan=2|Visvairāk sieviešu dubultspēļu titulu
| pirms 1968:
| {{flaga|USA}} [[Elizabete Raiana]]<ref name="Rekords" />
| style="text-align:center;"|12
| 1914 (ar [[Agnese Mortone|Agnesi Mortoni]]), 1919, 1920, 1921, 1922, 1923, 1925 (ar [[Sjūzena Lenglena|Sjūzenu Lenglenu]]), 1926 (ar [[Mērija Brauna|Mēriju Braunu]]), 1927, 1930 (ar [[Helēna Vilsa|Helēnu Vilsu]]), 1933, 1934 (ar [[Simona Matjē|Simonu Matjē]])
|-
| atklātajā ērā:
| {{flaga|CZE}}/{{flaga|USA}} [[Martina Navrātilova]]
| style="text-align:center;"|7
| 1976 (ar [[Krisa Everte|Krisu Everti]]), 1979 (ar [[Billija Džīna Kinga|Billiju Džīnu Kingu]]), 1981, 1982, 1983, 1984, 1986 (ar [[Pema Šraivere|Pemu Šraiveri]])
|-
|rowspan=2|Visvairāk sieviešu dubultspēļu titulu pēc kārtas
| pirms 1968:
| {{flaga|FRA}} [[Sjūzena Lenglena]] <br /> {{flaga|USA}} [[Elizabete Raiana]]
| style="text-align:center;"|5
| 1919, 1920, 1921, 1922, 1923
|-
| atklātajā ērā:
|{{flaga|CZE}}/{{flaga|USA}} [[Martina Navrātilova]] <br /> {{flaga|USA}} [[Pema Šraivere]]
{{flaga|URS}}/{{flaga|BLR}} [[Nataļja Zvereva]]
| style="text-align:center;"|4
| 1981, 1982, 1983, 1984<br />&nbsp;<br />1991 (ar [[Larisa Neilande|Larisu Neilandi]]), 1992, 1993, 1994 (ar [[Džidži Fernandesa|Džidži Fernandesu]])
|-
|rowspan=2|Visvairāk jaukto dubultspēļu titulu
| pirms 1968:
| {{flaga|USA}} [[Elizabete Raiana]]<ref name="Rekords" />
| style="text-align:center;"|7
| 1919, 1921, 1923 (ar [[Rendolfs Likits|Rendolfu Likitu]]), 1927 (ar [[Frenks Hanters|Frenku Hanteru]]), 1928 (ar [[Patriks Spens|Patriku Spenu]]), 1930 (ar [[Džeks Krofords|Džeku Krofordu]]), 1932 (ar [[Enrike Maiers|Enrike Maieru]])
|-
| atklātajā ērā:
| {{flaga|CZE}}/{{flaga|USA}} [[Martina Navrātilova]]
| style="text-align:center;"|4
| 1985 (ar [[Pols Maknāmi]]), 1993 (ar [[Marks Vudfords|Marku Vudfordu]]), 1995 (ar [[Džonatans Starks|Džonatanu Starku]]), 2003 (ar [[Leanders Paess|Leanderu Paesu]])
|-
|rowspan=3|Visvairāk titulu kopā (vienspēles, dubultspēles, jauktās dubultspēles)
| pirms 1968:
| {{flaga|USA}} [[Elizabete Raiana]]
| style="text-align:center;"|19
| 1914–34 (12 dubultspēles, 7 jauktās dubultspēles)
|-
| atklātajā ērā:
| {{flaga|CZE}}/{{flaga|USA}} [[Martina Navrātilova]]
| style="text-align:center;"|20
| 1976–2003 (9 vienspēles, 7 dubultspēles, 4 jauktās dubultspēles)
|-
| abās ērās:
| {{flaga|USA}} [[Billija Džīna Kinga]]<ref name="Rekords" />
| style="text-align:center;"|20
| 1961–79 (6 vienspēles, 10 dubultspēles, 4 jauktās dubultspēles)
|}

=== Dažādi rekordi ===
[[Attēls:The longest match ever played at Wimbledon.jpg|thumb|right|Rekorda plāksne par Vimbldonas turnīra vēsturē garāko spēli]]
{| class="wikitable"
! width="20%"|Rekords
! Tenisists (-e, -i, -es)
! Lielums
! Gads
|-
|Visvairāk uzvarētās vīriešu vienspēles
| {{flaga|SUI}} [[Rodžers Federers]]
|style="text-align:center;"|101
|2001–2019 (atklātajā ērā)
|-
|Visvairāk uzvarētās sieviešu vienspēles
|{{flaga|TCH}}/{{flaga|USA}} [[Martina Navrātilova]]
|style="text-align:center;"|120
|1973–2004 (atklātajā ērā)
|-
|Karjeras uzvaru sniegums (%) vienspēles (vīriešiem) 
| {{flaga|SWE}} [[Bjērns Borgs]]
| 92.72% (51–4)
|1973–1981 (atklātajā ērā)
|-
|Karjeras uzvaru sniegums (%) vienspēles (sievietēm)
| {{flaga|FRG}} [[Štefija Grāfa]]
| 90.36% (75–8)
| 1984–1999 (atklātajā ērā)
|-
|Visvairāk finālā uzvarētie geimi 
| {{flaga|USA}} [[Endijs Rodiks]]
| 39
|2009
|-
|Visvairāk izspēlētie mači (vīriešiem)
| {{flaga|FRA}} [[Žans Borotra]]
| 223
|1922–39, 1948–64
|-
|Visvairāk pēc kārtas spēlēja Vimbldonā (vīrieši)
| {{flaga|GBR}} [[Arturs Gors]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Hall of Famers – Arthur Gore|url=https://www.tennisfame.com/hall-of-famers/inductees/arthur-gore/|website=www.tennisfame.com|publisher=International tennis Hall of Fame}}</ref>
| 30
|1888–1922
|-
|Visvairāk izspēlētie mači (sievietēm)
| {{flaga|CZE}}/{{flaga|USA}} [[Martina Navrātilova]]
| 326
|
|-
|Visvairāk pēc kārtas spēlēja Vimbldonā (sievietes)
| {{flaga|GBR}} [[Virdžīnija Veida]]<ref name="consecutive Wimbledons">{{Publikācijas atsauce |url=https://www.telegraph.co.uk/sport/tennis/rogerfederer/10926645/Wimbledon-2014-Britains-Jamie-Delgado-smashes-record-with-23rd-consecutive-All-England-Club-appearance.html|title=Wimbledon 2014: Britain's Jamie Delgado smashes record with 23rd consecutive All England Club appearance|newspaper=Telegraph|date=25 June 2014}}</ref>
| 26
|1960–1985
|-
|Visvairāk zaudētie vienspēles fināli (vīriešiem vai sievietēm)
| {{flaga|UK}} [[Blanša Binglija]] <br /> {{flaga|USA}} [[Krisa Everte]]
| 7
| 1885, 1887, 1888, 1891, 1892, 1893, 1901 <br /> 1973, 1978, 1979, 1980, 1982, 1984, 1985
|-
|Uzvarētājs ar viszemāko reitingu  (vīriešiem vai sievietēm)
| {{flaga|CRO}} [[Gorans Ivaniševičs]]
| 125
| 2001
|-
|''Wildcard'' uzvarētājs (vīrietis vai sieviete)
| {{flaga|CRO}} [[Gorans Ivaniševičs]]
|
| 2001
|-
|Uzvarētāja ar viszemāko reitingu (sievietēm)
| {{flaga|USA}} [[Venusa Viljamsa]]
| 31 <br />(23. izsētā)
| 2007
|-
|Visjaunākais čempions (vīriešu vienspēlēs)
| {{flaga|GER}} [[Boriss Bekers]]<ref name="Rekords" />
|17 gadi <br /> 227 dienas
|1985
|-
|Visjaunākā čempione (sieviešu vienspēles)
| {{flaga|GBR}} [[Lotija Doda]]<ref name="Rekords" />
|15 gadi<br />285 dienas
|1887
|-
|Visjaunākais čempions (vīriešu dubultspēlēs)
| {{flaga|ASV}} [[Denniss Ralstons]]<ref name="Rekords" />
|17 gadi <br /> 241 diena
|1985
|-
|Visjaunākā čempione (sieviešu dubultspēles)
| {{flaga|SUI}} [[Martina Hingisa]]<ref name="Rekords" />
|15 gadi<br />282 dienas
|1996
|-
|Visvecākais čempions (vīriešiem)
| {{flaga|UK}} [[Arturs Gors]]<ref name="Rekords" />
|41 gadi<br />182 dienas
|1909
|-
|Uzvarētāji gan zēnu, gan vīriešu vienspēlēs
|{{flaga|SWE}} [[Bjērns Borgs]]<br />{{flaga|AUS}} [[Pets Kešs]]<br />{{flaga|SWE}} [[Stēfans Ēdbergs]]<br />{{flaga|SUI}} [[Rodžers Federers]]
|
|1972 (zēnu), 1976–80 <br />1982 (zēnu), 1987<br />1983 (zēnu), 1988, 1990<br />1998 (zēnu), 2003-7, 2009, 2012, 2017
|-
|Uzvarētājas gan meiteņu, gan sieviešu vienspēlēs
|{{flaga|USA}} [[Kārena Hance]]<br />{{flaga|UK}} [[Enna Heidona]]<br />{{flaga|SUI}} [[Martina Hingisa]]<br />{{flaga|FRA}} [[Amēlija Moresmo]]
|
|1960 (meiteņu), 1962<br />1956 (meiteņu), 1969 (ar laulību uzvārdu Džonsa)<br />1994 (meiteņu), 1997<br />1996 (meiteņu), 2006
|-
|Visgarākais vīriešu fināls pēc laika<!--Visgarākā Vimbldonas vīriešu vienspēle?-->
| {{flaga|SRB}} [[Novaks Džokovičs]] pret <br />{{flaga|SUI}} [[Rodžers Federers]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sports.tvnet.lv/6730443/dzokovics-pec-uzvaras-finala-federera-sniegums-37-gadu-vecuma-ir-apbrinojams?_ga=2.139104307.1679894223.1580850797-1295691351.1549565517 |title=Džokovičs pēc uzvaras finālā: Federera sniegums 37 gadu vecumā ir apbrīnojams |accessdate=2020-02-05 |work= |publisher=sports.tvnet.lv/ |date=2019. gada 15. jūlijs |language= }}</ref>
|[[:en:2019 Wimbledon Championships – Men's vienspēles final|4 stundas<br>57 minūtes]]
|2019
|-
|Visgarākais vīriešu mačs pēc laika
| {{flaga|USA}} [[Džons Isners]] pret <br />{{flaga|FRA}} [[Nikolā Maju]]
|[[:en:Isner–Mahut match at the 2010 Wimbledon Championships|11 stundas<br>5 minūtes]]
|2010
|-
|Visgarākais vīriešu fināls pēc geimiem<!--Visgarākā Vimbldonas vīriešu vienspēle?-->
| {{flaga|SUI}} [[Rodžers Federers]] pret <br />{{flaga|USA}} [[Endijs Rodiks]]
|77 geimi
|2009
|-
|Visgarākais vīriešu mačs pēc geimiem
| {{flaga|USA}} [[Džons Isners]] pret <br />{{flaga|FRA}} [[Nikolā Maju]]
|[[:en:Isner–Mahut match at the 2010 Wimbledon Championships|183 geimi]]
|2010
|-
|Visgarākais sieviešu fināls pēc laika
|{{flaga|USA}} [[Lindsija Devenporta]] pret <br />{{flaga|USA}} [[Venusa Viljamsa]]
|2 stundas<br>45 minūtes
|2005
|-
|Visgarākais sieviešu mačs pēc laika <!--Visgarākā Vimbldonas sieviešu vienspēle?-->
|{{flaga|USA}} [[Čanda Rubina]] pret <br />{{flaga|CAN}} [[Patrīcija Hai-Boule]]
|3 stundas<br>45 minūtes<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.worldtennismagazine.com/archives/3922 |title=Schiavone-Kuznetsova Epic is Second-Longest Ever Women's Match |publisher=World Tennis Magazine |date=23 January 2011 |accessdate=5 FEB 2020|language=en}}</ref>
|1995
|-
|Visgarākais sieviešu fināls pēc geimiem <!--Visgarākā Vimbldonas sieviešu vienspēle?-->
| {{flaga|AUS}} [[Mārgarita Korta]] pret <br />{{flaga|USA}} [[Billija Džīna Kinga]]
|46 geimi
|1970
|}

== Piezīmes ==
<references group="lower-alpha"/>

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

=== Literatūra ===
* {{Grāmatas atsauce |title=Wimbledon: The Official History of the Championships |url=https://archive.org/details/wimbledonofficia0000barr |last=Barrett |first=John |year=2001 |publisher=Collins & Willow |location= |isbn=978-0007117079  |page= |pages= |language=en|ref=Barrett }}
* {{Grāmatas atsauce|last=Little|first=Alan |title=2009 Wimbledon Compendium |year=2009 |location=Wimbledon, London |publisher=The All England Lawn Tennis and Croquet Club |isbn=978-1-899039-31-9 |page= |language=en }}
* {{Grāmatas atsauce |last=Tingay |first=Lance |title=100 Years of Wimbledon |url=https://archive.org/details/100yearsofwimble0000ting |year=1977 |publisher=Guinness Superlatives |isbn=978-0900424717 |page= |pages= |language=en}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
{{sporta ārējās saites}}
* {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{en ikona}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Tenisa turnīri]]
[[Kategorija:Vimbldonas čempionāts| ]]