Apskatīt Vladimirs Putins izejas kodu

{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Vladimirs Putins
| vārds_orģ = ''Владимир Путин''
| attēls = Vladimir Vladimirovich Putin 2022.jpg
| mazs_att = 
| apraksts = <!------ Pirmais amats ------>
| amats = [[Krievijas Federācija]]s [[Krievijas prezidenti|prezidents]]
| term_sākums = {{dat|2012|5|7|N}}
| term_beigas = 
| viceprezidents = 
| vicepremjers = 
| vietnieks = 
| prezidents = 
| premjers = * [[Dmitrijs Medvedevs]]
* [[Mihails Mišustins]]
| priekštecis = Dmitrijs Medvedevs
| pēctecis = <!------ Otrais amats ------>
| amats2 = 
| term_sākums2 = {{dat|1999|12|31|N}}
| term_beigas2 = {{dat|2008|5|7|N}}{{smallsup|1}}
| viceprezidents2 = 
| vicepremjers2 = 
| vietnieks2 = 
| prezidents2 = 
| premjers2 = * [[Mihails Kasjanovs]]
* [[Viktors Hristenko]]
* [[Mihails Fradkovs]]
* [[Viktors Zubkovs]]
| priekštecis2 = [[Boriss Jeļcins]]
| pēctecis2 = Dmitrijs Medvedevs
<!------ Trešais amats ------>| amats3 = [[Krievijas Federācija]]s [[Krievijas premjerministri|premjerministrs]]
| term_sākums3 = {{dat|2008|5|8|N}}
| term_beigas3 = {{dat|2012|5|7|N}}
| viceprezidents3 = 
| vicepremjers3 = 
| vietnieks3 = 
| prezidents3 = Dmitrijs Medvedevs
| premjers3 = 
| priekštecis3 = [[Viktors Zubkovs]]
| pēctecis3 = [[Viktors Zubkovs]] (pagaidu)
<!------ Ceturtais amats ------>| amats4 = 
| term_sākums4 = {{dat|1999|8|9|N}}
| term_beigas4 = {{dat|2000|5|7|N}}{{smallsup|2}}
| viceprezidents4 = 
| vicepremjers4 = 
| vietnieks4 = 
| prezidents4 = [[Boriss Jeļcins]]
| premjers4 = 
| priekštecis4 = [[Sergejs Stepašins]]
| pēctecis4 = [[Mihails Kasjanovs]]
<!------ Piektais amats ------>| amats5 = [[Vienotā Krievija|Vienotās Krievijas]] līderis
| term_sākums5 = {{dat|2008|1|1|N}}
| term_beigas5 = {{dat|2012|4|25|N}}
| viceprezidents5 = 
| vicepremjers5 = 
| vietnieks5 = 
| prezidents5 = 
| premjers5 = 
| priekštecis5 = 
| pēctecis5 = <!------ Personas dati ------>
| dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1952|10|7}}
| dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Krievijas PFSR|Ļeņingrada}} (tagad [[Sanktpēterburga]], {{RUS}})
| dzīves_vieta = 
| mir_dati = 
| mir_vieta = 
| apglabāts = 
| tautība = [[krievs]]
| partija = [[Vienotā Krievija]]
| apvienība = 
| dinastija = 
| tēvs = Vladimirs Putins<ref name="vecāki">[https://zeltene.eu/ka-izskatijas-vladimira-putina-vecaki-un-kads-prezidents-bija-berniba-un-jauniba/62709 Kā izskatījās Vladimira Putina vecāki un kāds prezidents bija bērnībā un jaunībā]{{Novecojusi saite}} zeltene.eu</ref>
| māte = Marija Putina<ref name="vecāki" />
| dzīvesb = Ludmila Putina <small>(1983—2013)</small>
| bērni = 
| profesija = jurists, politiķis
| alma_mater = [[Sanktpēterburgas Valsts universitāte]]
| reliģija = [[pareizticība]]
| paraksts = Putin signature.svg
| paraksts_izm = 
| piezīmes = {{ubl
|{{smallsup|1}} — pagaidu prezidents laikā no {{dat|1999|12|31|G}} līdz {{dat|2000|5|7|D}}.
|{{smallsup|2}} — pagaidu premjers laikā no {{dat|1999|8|9|G}} līdz {{dat|1999|8|16|D}}.
}}
}}
'''Vladimirs Putins''' ({{val|ru|Влади́мир Влади́мирович Пу́тин}}; dzimis {{dat|1952|10|7}}) ir pašreizējais [[Krievija|Krievijas Federācijas]] prezidents, [[Krievijas Federācijas Drošības padome]]s priekšsēdētājs. Bijušais Krievijas premjerministrs (2008—2012) un politiskās partijas [[Vienotā Krievija]] vadītājs (2007—2012). Kopš [[Krievijas 2020. gada konstitucionālā reforma|2020. gada konstitucionālās reformas]] [[Rietumu pasaule|Rietumu pasaulē]] tiek uzskatīts par [[diktators|diktatoru]], kā arī kopš [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|2022. gada iebrukuma Ukrainā]] par kara noziedznieku.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://zinas.tv3.lv/arvalstis/baidens-atkartoti-nosauc-putinu-par-kara-noziedznieku-un-aicina-izmeklet-bucas-slaktinu/|title=Baidens atkārtoti nosauc Putinu par kara noziedznieku un aicina izmeklēt Bučas slaktiņu|work=tv3.lv|access-date=2022-05-05|language=lv-LV}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/7499036/kara-noziedznieks-putins-nav-saubu-ka-mes-sasniegsim-savus-merkus|title=Kara noziedznieks Putins: Nav šaubu, ka mēs sasniegsim savus mērķus|website=Apollo.lv|access-date=2022-05-05|date=2022-04-12|language=lv}}</ref>

[[Padomju Savienība|PSRS]] [[Valsts drošības komiteja]]s darbinieks (1975—1991), darbojās ārējā izlūkošanā [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskajā Republikā]] (1985—1990). Pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] darbojās Krievijas Federācijas drošības iestādēs, bija [[Krievijas Federācijas Federālais drošības dienests|Federālā drošības dienesta]] (FDD) direktors (1998—1999).
Līdztekus strādāja Sanktpēterburgas domē (1991—1996) un Krievijas prezidenta administrācijā (1999—2008). Krievijas Federācijas prezidents (2000—2008), premjerministrs (2008—2012), tad atkal prezidents.

2007. gada Krievijas Valsts domes vēlēšanās Putins bija partijas "[[Vienotā Krievija]]" (''Единая Россия'') vēlēšanu saraksta līderis, neesot tās biedrs. Partijas federālais saraksts sastāvēja tikai no viņa uzvārda.

== Biogrāfija ==
Dzimis {{dat|1952|10|7}} [[Sanktpēterburga|Ļeņingradā]] vagonu rūpnīcas strādnieka Vladimira Putina (1911—1999) un viņa sievas Marijas, dzimušas Šelomovas, ģimenē. Viņa tēvs bija [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] veterāns un rūpnīcas [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|PSKP]] komitejas sekretārs, bet vectēvs Spiridons Putins (1879—1965) bija kādreiz bijis [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņina]] un [[Staļins|Staļina]] pavārs, vēlāk strādājis PSKP Maskavas komitejas vasarnīcā.<ref>Sakwa, Richard (2008), Putin: Russia’s choice (2nd ed.), Abingdon, Oxfordshire: Routledge, {{ISBN|0-203-93193-9}} (angliski)</ref><ref>[http://www.nytimes.com/books/first/p/putin-first.html N. Gevorkyan, N. Timakova, and A. Kolesnikov. First Person. An Astonishingly Frank Self-Portrait by Russia's President Vladimir Putin. New York: Public Affairs, 2000 — 207 pp.] intervijas ar V. Putinu (agliskais tulkojums no krievu valodas)</ref>
Mācījās Ļeņingradas 193. un 281. skolās, aizrāvās ar cīņas sportu (1960—1970). Studēja starptautiskās attiecības Ļeņingradas Valsts universitātes Juridiskajā fakultātē (1970—1975), iestājās PSKP. [[1975]]. gadā pabeidza augstskolu un tika norīkots darbam [[Valsts drošības komiteja|Valsts drošības komitejā]] (VDK).

=== Darbība PSRS VDK (1975—1991) ===
[[Attēls:Vladimir Putin in KGB uniform.jpg|thumb|100px|left|Putins VDK uniformā]]
1975.—1984. gadā bija VDK Ļeņingradas daļas Pirmās (kadru) nodaļas darbinieks.
1976. gadā beidza "Operatīvā sastāva sagatavošanas kursus".
1979. gadā beidza mācības sagatavošanas kursos VDK augstskolā Maskavā
1985. gadā beidzis ''Sarkankarogoto J. Andropova PSRS VDK institūtu'', kas nodarbojās ar ārējās izlūkošanas kadru sagatavošanu.
1985—1990 strādāja Vācijas Demokrātiskajā republikā, Drēzdenē. Oficiāli ieņēma PSRS — VDR Draudzības nama direktora amatu.
No 1990. gada — Ļeņingradas Valsts universitātes rektora palīgs starptautiskajos jautājumos, pēc tam — Ļeņingradas pilsētas padomes priekšsēdētāja padomnieks.

=== Darbošanās Sanktpēterburgas domē (1991—1996) ===
No 1991. gada 12. jūnija, kad par mēru tika ievēlēts [[Anatolijs Sobčaks]], strādāja par priekšsēdētāju [[Sanktpēterburga]]s ārējo sakaru komitejā.
1992. gada sākumā tika pārcelts uz VDK "tekošajām rezervēm" Ļeņingradas Valsts universitātē.{{nepieciešama atsauce}}
No 1994. gada marta strādāja Sanktpēterburgas domē par tās priekšsēdētāja vietnieku.
No {{dat|1991|6|12|Ģ}} pēc Anatolija Sobčaka ievēlēšanas mēra amatā bija Sanktpēterburgas mērijas ārējo sakaru komitejas priekšsēdētājs, no [[1994]]. gada — arī Sanktpēterburgas valdības priekšsēdētāja pirmais vietnieks.

=== Darbošanās Krievijas Federācijas prezidenta administrācijā (1996—1999) ===
No [[1996]]. gada augusta pēc Sobčaka zaudējuma vēlēšanās Putins pārcēlās uz [[Maskava|Maskavu]] un kļuva par Krievijas Federācijas Prezidenta lietu pārvaldnieka vietnieku.
No [[1997]]. gada marta bija Krievijas Federācijas Prezidenta Administrācijas vadītāja vietnieks, Krievijas Federācijas Prezidenta kontroļu virsvaldes priekšnieks.
No [[1998]]. gada maija bija Krievijas Federācijas Prezidenta Administrācijas vadītāja pirmais vietnieks.
{{dat|1998|7|25}} Putinu iecēla par Krievijas Federācijas [[Krievijas Federālais drošības dienests|Federālā drošības dienesta]] (FDD) direktoru, no {{dat|1999|3|26|Ģ}} viņš vienlaicīgi bija arī Krievijas Federācijas Drošības Padomes sekretārs. {{dat|1999|8|9}} Putinu negaidīti iecēla par Krievijas valdības priekšsēdētāja vietas izpildītāju. Tajā pašā dienā Krievijas Federācijas prezidents [[Boriss Jeļcins]] savā uzrunā televīzijā nosauca viņu par savu pēcteci.
No {{dat|1999|8|16|Ģ}} bija Krievijas Federācijas Valdības Priekšsēdētājs. 1999. gada 26. augustā Putina vadībā Krievija sāka [[Otrais Čečenijas karš|Otro Čečenijas karu]] (1999—2009).

=== Krievijas Federācijas prezidents (2000—2008), premjerministrs (2008—2012), prezidents (no 2012) ===
[[Attēls:Vladimir Putin Cockpit TU-160 Bomber.jpg|thumb|270px|Vladimirs Putins pozē virsskaņas bumbvedēja [[Tu-160]] pilota krēslā (2005)]]
Pēc tam, kad iepriekšējais prezidents Boriss Jeļcins labprātīgi atstāja amatu, no {{dat|1999|12|31|Ģ}} Putins pildīja Krievijas Federācijas Prezidenta pienākumus. Tajā pašā dienā Putinam tika nodoti prezidenta varas simboli un "kodolportfelis".
{{dat|2000|3|26}} viņu ievēlēja par Krievijas Federācijas Prezidentu, stājās amatā {{dat|2000|5|7}}. 2000. gada maijā viņš par premjeru iecēla [[Mihails Kasjanovs|Mihailu Kasjanovu]]
2004. gada 24. februārī Putins atlaida Kasjanova valdību, nosaucot viņa darbību par "kopumā apmierinošu". Par jauno premjeru kļuva [[Mihails Fradkovs]].

{{dat|2004|3|14}} V. Putinu atkārtoti ievēlēja par Krievijas Federācijas prezidentu uz otro termiņu. 2007. gada februārī viņš Minhenes ikgadējā drošības konferencē asi uzbruka Savienotajām Valstīm un NATO, aicinādams veidot daudzpolāras pasaules jaunu globālo arhitektūru, kurā nebūtu tikai viens saimnieks.<ref>[https://www.diena.lv/raksts/pasaule/krievija/putins-minhene-13047730 Putins Minhenē] AIVARS OZOLIŅŠ diena.lv 2007. gada 13. februārī</ref>

No {{dat|2008|5|8|Ģ}} V. Putins bija Krievijas Federācijas valdības vadītājs (premjerministrs), bet [[Dmitrijs Medvedevs]] Krievijas Federācijas prezidents, jo valsts konstitūcija neļāva viņam pretendēt uz prezidenta amatu trešo termiņu pēc kārtas. 2009. gada 15. aprīlī Krievijas valdība pasludināja, ka [[Otrais Čečenijas karš]] jeb "terorisma apkarošanas operācija" [[Čečenija|Čečenijā]] ir beigusies.

No {{dat|2012|3|4}} V. Putinu trešo reizi ievēlēja par Krievijas Federācijas prezidentu, stājās amatā {{dat|2012|5|7}}. Par savu pamatmērķi viņš pasludināja [[Neatkarīgo Valstu Sadraudzība|NVS]] valstu integrāciju pēc [[Eiropas Savienība]]s parauga. 2013. gada 16. septembrī Krievijas Starptautiskā Garīgās vienotības un sadarbības akadēmija V. Putinu nominēja [[Nobela miera prēmija]]i,<ref>[http://www.diena.lv/pasaule/putins-izvirzits-nobela-miera-premijai-14026946 Putins izvirzīts Nobela Miera prēmijai] LETA, 2013. gada 1. oktobrī</ref> tomēr viņš to nesaņēma. [[Krimas krīze (2014)|Krimas krīzes]] laikā 2014. gada martā kļuva zināms, ka viņš atkārtoti nominēts šai prēmijai līdztekus 278 citām personām un 47 organizācijām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/arzemes/putins-nominets-nobela-miera-premijai.d?id=44272529|title=Putins nominēts Nobela Miera prēmijai|website=www.delfi.lv|access-date=2023-03-20|language=lv}}</ref>

=== Politikas maiņa pēc 2014. gada ===
«[[Arābu pavasaris]]» un [[Eiromaidans|Eiromaidans Ukrainā]] spēcīgi ietekmēja Putina doktrīnu savas varas saglabāšanai, neizslēdzot iespēju izmantot kodoluzbrukumu šādu revolūciju un to seku novēršanai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/4844691/putins-vicina-kodolnuju-mums-jabut-gataviem-kodolkaram|title=Putins vicina kodolnūju: mums jābūt gataviem kodolkaram|website=Viedokļi|access-date=2023-03-20|date=2014-12-08|language=lv}}</ref>
Pēc Ukrainas prezidenta [[Viktors Janukovičs|Janukoviča]] gāšanas Putins vērsās pie [[Krievijas Valsts dome]]s ar lūgumu atļaut izmantot Krievijas karaspēku Krimas aneksijai.<ref>[http://www.delfi.lv/news/world/other/putins-ludz-parlamenta-atlauju-karaspeka-ievesanai-krima.d?id=44262239 Putins lūdz parlamenta atļauju karaspēka ievešanai Krimā] DELFI, 2014. gada 1. martā</ref>
Par spīti negatīvai starptautiskai reakcijai Vladimirs Putins parakstīja vienošanos par [[Krimas aneksija|Krimas uzņemšanu Krievijas sastāvā]]. Kaut arī sākotnēji Vladimirs Putins paziņoja, ka Krimā darbojas „vietējie pašaizsardzības spēki”, vēlāk viņš atzina, ka Krievijas karavīri atradušies Krimā pirms referenduma un tā laikā.<ref>[http://www.delfi.lv/news/world/other/putins-atzist-ka-krima-referenduma-norises-laika-atradusies-krievijas-karaviri.d?id=44409827 Putins atzīst, ka Krimā referenduma norises laikā atradušies Krievijas karavīri] DELFI, 2014. gada 17. aprīlī</ref>
Pēc [[Donbasa karš|Donbasa kara]] sākuma Putins nodēvēja Ukrainas dienvidaustrumus par [[Jaunkrievija (konfederācija)|Jaunkrieviju]] un pieprasīja šajos reģionos garantēt krievu tiesības: "jautājums ir par to, lai nodrošinātu Ukrainas dienvidaustrumu krievu un krievvalodīgo pilsoņu tiesības un likumīgās intereses. Atgādināšu, izmantojot cara laiku terminoloģiju, tā ir Jaunkrievija, un šī Harkova, Luhanska, Donecka, Hersona, Nikolajeva, Odesa cara laikos neietilpa Ukrainas sastāvā."<ref>[http://www.tvnet.lv/zinas/arvalstis/506420-putins_ukrainas_dienvidaustrumus_nodevejis_par_jaunkrieviju Putins Ukrainas dienvidaustrumus nodēvējis par «Jaunkrieviju»] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140422143442/http://www.tvnet.lv/zinas/arvalstis/506420-putins_ukrainas_dienvidaustrumus_nodevejis_par_jaunkrieviju |date={{dat|2014|04|22||bez}} }} LETA/UNIAN 2014. gada 17. aprīlī</ref> Kad separātisti organizēja referendumus par atdalīšanos no Ukrainas, Putins paziņoja, ka Ukrainai nekavējoties jāpārtrauc pret separātistiem vērstās operācijas Ukrainas dienvidaustrumos, ka "pats galvenais ir izveidot tiešu un pilnvērtīgu dialogu starp pašreizējo Kijivas varu un Ukrainas dienvidaustrumu iedzīvotājiem, lai Ukrainas dienvidaustrumu iedzīvotāji varētu pārliecināties par to, ka tiks ievērotas viņu likumiskās tiesības."<ref>[http://www.delfi.lv/news/world/other/putins-pazino-ka-krievija-ludz-separatistus-atlikt-11maija-referendumu.d?id=44463846 Putins paziņo, ka Krievija lūdz separātistus atlikt 11. maija 'referendumu'] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140510230820/http://www.delfi.lv/news/world/other/putins-pazino-ka-krievija-ludz-separatistus-atlikt-11maija-referendumu.d?id=44463846 |date={{dat|2014|05|10||bez}} }} DELFI.lv 2014. gada 7. maijā</ref>

=== 2022. gada iebrukums Ukrainā un imperiālisma atdzimšana ===
{{pamatraksts|Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā}}
2022. gada 24. februāra rītā Vladimirs Putins nāca klajā ar ārkārtas uzrunu,<ref name="Prez">[http://kremlin.ru/events/president/news/67843 Обращение Президента Российской Федерации. 24 февраля 2022 года]</ref> paziņojot par militāras operācijas sākšanu Donbasā. Pēc viņa teiktā, tās mērķis ir "aizsargāt cilvēkus, kuri astoņus gadus ir bijuši pakļauti Kijivas režīma iebiedēšanai un genocīdam". Viņaprāt, Krievija nevar justies droši un pastāvēt ar pastāvīgiem draudiem no Ukrainas.<ref name="РБК2402">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rbc.ru/politics/24/02/2022/62074b119a7947b0e49b36f7 |title=Военная операция на Украине. Главное // РБК, 24.02.2022 |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224044552/https://www.rbc.ru/politics/24/02/2022/62074b119a7947b0e49b36f7}}</ref>
Nākamajā dienā Putins aicināja Ukrainas armijas vadību sarīkot militāro valsts apvērsumu:

{{citāts|"Ņemiet varu savās rokās. Šķiet, ka ar jums būs vieglāk vienoties, nekā ar narkomānu un neonacistu bandu, kas ieperinājusies Kijevā un sagrābusi par ķīlnieci visu Ukrainas tautu".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-aicina-ukrainas-armijas-vadibu-parnemt-varu-savas-rokas.a445337/ Putins aicina Ukrainas armijas vadību pārņemt varu savās rokās] lsm.lv 2022. gada 25. februārī</ref>}}

2022. gada 9. jūnijā Vladimirs Putins piedalījās pasākumā "Pēteris I. Impērijas dzimšana", kas bija veltīts [[Pēteris I Romanovs|Pētera I]] 350 gadu jubilejai un teica imperiālisma ideoloģijas piesātinātu runu:
{{citāts|"Dīvaini, bet esmu nācis pie atziņas, ka gandrīz nekas nav mainījies. Pēteris I [[Lielais Ziemeļu karš|Ziemeļu karā]] cīnījās 21 gadu. Varētu domāt, ka karoja ar Zviedriju, lai kaut ko atņemtu. Taču viņš neko neatņēma! Viņš atguva to, kas piederēja mums [..] Tas pats arī rietumu virzienā. Tas attiecas uz [[Narvas kauja (1700)|Narvu, Pētera I pirmo karagājienu]]. Kāpēc viņam bija jālien uz turieni? Viņš atguva un nostiprināja, lūk, ko darīja! Spriežot pēc visa, arī mums ir uzdevums atgūt un nostiprināt".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-sevi-salidzina-ar-krievu-zemju-savaceju-peteri-i.a460957/ Putins sevi salīdzina ar «krievu zemju savācēju» Pēteri I] lsm.lv 2022. gada 10. jūnijā</ref>}}

2022. gada 9. decembrī Putins, uzrunājot [[Šanhajas sadarbības organizācija]]s un [[NVS]] valstu aizsardzības resoru vadītājus, mēģināja attaisnot Krievijas nežēlīgo karu pret ukraiņiem, nosaucot viņus par "lielgabalu gaļu" un pašnāvniekiem:
{{citāts|"Daudzu gadu garumā Rietumi bezkaunīgi izpumpēja un ekspluatēja Ukrainas resursus, atbalstīja genocīdu un teroru Donbasā, faktiski pārvērta šo valsti par koloniju un šobrīd ciniski izmanto Ukrainas tautu kā lielgabalu gaļu, kā tarānu pret Krieviju, turpinot apgādāt Ukrainu ar ieročiem un munīciju, sūtot algotņus, grūžot Ukrainu pa pašnāvniecisku ceļu," [..] "Viņi faktiski ir sagrāvuši desmitgadēm veidoto stratēģiskās stabilitātes arhitektūru, agresīvi paplašina NATO ekspansijas ģeogrāfiju".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-nosaucis-ukrainus-par-lielgabalu-galu.a486261/ Putins nosaucis ukraiņus par «lielgabalu gaļu»] lsm.lv 2022. gada 9. decembrī</ref>}}

17. martā [[Hāga]]s [[Starptautiskā Krimināltiesa]] (SKT) izdeva KF prezidenta Vladimira Putina aresta orderi par ukraiņu bērnu deportāciju uz Krieviju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.03.2023-starptautiska-kriminaltiesa-izdevusi-putina-aresta-orderi-par-ukrainu-bernu-deportaciju.a501309/ Starptautiskā Krimināltiesa izdevusi Putina aresta orderi par ukraiņu bērnu deportāciju] lsm.lv 2023. gada 17. martā</ref>

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* {{oficiālā tīmekļa vietne}}

{{G20 līderi}}
{{Gada cilvēks (Time) 2001—2025}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Putins, Vladimirs}}
[[Kategorija:1952. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Diktatori]]
[[Kategorija:Ļeņingradā dzimušie]]
[[Kategorija:Krievijas juristi]]
[[Kategorija:Krievijas prezidenti]]
[[Kategorija:Krievijas valdības vadītāji]]
[[Kategorija:PSKP biedri]]
[[Kategorija:Pašreizējie valstu vadītāji]]
[[Kategorija:Ar Goda ordeni apbalvotie]]
[[Kategorija:Ar ordeni "Goda Zīme" apbalvotie]]