Pāriet uz saturu

Vikipēdija:Konferences/Wikimedia CEE Meeting 2016

Vikipēdijas lapa
Konferences dalībnieku grupas foto

Šī ir atskaite par Latvijas kopienas pārstāvju Papuass un Biafra dalību reģionālajā konferencē Wikimedia CEE Meeting 2016.

Šie dalībnieki tika izvirzīti balsojumā kopienas portālā. Ceļa un uzturēšanās izdevumi tika finansēti no Wikimedia Foundation līdzekļiem. Atskaiti kopīgi sagatavojuši abi dalībnieki.

Vispārīga informācija

[labot pirmkodu]
Latvijas pārstāvji iegrimuši diskusijā par apmeklējamajām prezentācijām

Kas ir CEE Meeting?

[labot pirmkodu]

Wikimedia kustības mērķis ir veicināt ne tikai sadarbību ar ASV esošo Wikimedia Foundation, bet arī tās darbības filiālēm tuvējās valstīs. Latviju šajā sistēmā pārstāv oficiāli atzīta Wikimedians of Latvia lietotāju grupa un mūsu reģionā, Centrālajā un Austrumeiropā jau vairākus gadus tiek veidota sadarbība starp šajās valstīs pastāvošajām filiālēm. CEE Meeting ir ikgadēja konference, kas notiek kopš 2012. gada.

Konferencē piedalījās ap 70 dalībniekiem, lielāko daļu valstu pārstāvēja 2 cilvēki. Konferencē piedalījās arī vairāki Wikimedia Foundation darbinieki, to skaitā arī jaunā izpilddirektore Ketrīna Māhere un valdes locekle Natālija Timkiva (Ukraina). Konferences darba valoda bija angļu.

Konferences programma

[labot pirmkodu]

Samērā intensīvā konferences programma pamatā tika organizēta divās paralēlās sesijās, tas ļāva katram pārstāvim apmeklēt atsevišķu prezentāciju un pēc tam dalīties iespaidos. Programmā, spiežot uz saitēm "Etherpad" iespējams apskatīt dalībnieku veidotu konspektu par konkrēto uzstāšanos.

Jaunā pieeja WMF kopienai

[labot pirmkodu]
Asafs Bartovs atklāšanas ceremonijas laikā

Viens no galvenajiem WMF darbiniekiem kopienas iesaistē Asafs Bartovs atklāšanas uzrunā pieminēja izmaiņas WMF stratēģijā attiecībā uz izmaiņām vietojo kopienu atbalstā. Līdz šim pasaule tika sadalīta divās daļās: "Global North" (attīstītās valstis, to skaitā Latvija un arī Austrālija) un "Global South" (jaunattīstības valstis), kas ietekmēja dažādus lēmumus par līdzekļu un cita ieguldījuma sadali. Jaunais sadalījums būs:

  1. Kopienas, kam nav nepieciešams pastāvīgs WMF atbalsts,
  2. Kopienas, kam ir nepieciešams aktīvs WMF atbalsts, lai palīdzētu tām attīstīties,
  3. Kopienas, kas pastāv tikai formāli.

Kopienas netiks nodalītas tikai ģeogrāfiski, bet arī pēc projekta. Pirmajā grupā tiek iekļautas, piemēram, Vikipēdija angļu, vācu, poļu valodā, otrajā grupā mazāk attīstītās, bet aktīvās Vikipēdijas, arī dažādu valodu Vikivārdnīcas, kas līdz šim bijis vāji atbalstīts projekts, bet trešajā grupā Vikipēdijas, kurās faktiski nav aktīvu redaktoru, līdz ar to tās tiek uzturētas tikai mākslīgi, kā arī neveiksmīgie projekti, piemēram, dažādās Wikinews versijas, kas tiek uzskatīts par neveiksmīgu projektu. WMF ir izvērtējusi projektu darbību un tos, ko atzinusi par neveiksmīgiem (kā Wikinews) turpmāk vairs neattīstīs.

Papuass iespaidi par programmu

[labot pirmkodu]

GLAM ir saīsinājums no Galleries, Libraries, Archives, Museums

What's happening in GLAM
Prezentācija "Whats new in GLAM"

GLAM koordinators stāstīja par aktuālajiem projektiem un sadarbībām. Paplašināta arī definīcija, iekļaujot arī citas kultūras iestādes. Apkopoti noderīgākie tehniskie rīki ar rekomendācijām, kas mums Latvijā īsti nebija skaidrs, kad runājām ar Nacionālo bibliotēku par kaut kādu sadarbību.

Ethnography of the Carpathians

Poļu vikipēdisti stāsta par savu apjomīgo projektu, kas notiek sadarbībā ar muzeju darbiniekiem. Tās ir ekspedīcijas, kurus sastāvā ir viens vikipēdists un vairāki muzeju darbinieki. Rezultāts tiek publicēts zinātniskos žurnālos un pēc tam arī Vikipēdijā. Daudz kvalitatīvu attēlu.

Publisko mākslas darbu saraksts

Somijas pārstāvis prezentēja savu projektu par publiski pieejamu mākslas darbu (nejaukt ar kultūras pieminekļiem) sarakstu veidošanu somu Vikipēdijā, aicināja citus uz diskusiju par dažādiem praktiskiem jautājumiem, tika apspriesta Wikidata izmantošana.

Pattypan

Polijas pārstāvis Pāvels Marinovskis prezentēja sevis izstrādātu (saņemot WMF finansējumu granta veidā) rīku GLAM ziedoto failu masveida ielādei. Failu aprakstu vieglākai rediģēšanai tiek izmantots Excel fails. Pietiekami vienkārša saskarne, lai to izmantotu arī personīgo arhīvu ielādei, kā arī uzsākot kādu neliela apjoma sadarbību ar Latvijas GLAM institūciju.

Wikimedia CEE Spring

[labot pirmkodu]

Puse dienas tika veltīta dažādām šī gada CEE Spring rakstu konkursa niansēm, galvenokārt uzstājās starptautiskie organizatori Nikola Kalčevs un Natālija Šafrana-Kozakovska. Pēc tam sekoja diskusija, kā uzlabot nākamā gada konkursu. Apspriestas tika vairāk dažādas detaļas, jo kopējā ideja nemainās. Tika diskutēts par tēmu sarakstu kvalitāti, par iesaistītajām valstīm, kas šogad bija arī ārpus CEE reģiona, aktīvāku nepārstāvēto kopienu iesaisti. Prezentēti arī rezultāti, kopējais rakstu skaits ievērojami audzis.

Prezentēti tika arī rezultāti no saistītā konkursa "Europeana Art History Challenge" un plāni nākamajam gadam, meklējot vairāk lokālos organizatorus un iespējas paplašināties ārpus Eiropas Savienības (to ierobežo Europeana finansējums).

Labā prakse sociālajos medijos

[labot pirmkodu]

WMF pārstāvis Džefs Elders uzstājās ar labi sagatavotu prezentāciju par to, kā viņš un citi algotie WMF darbinieki ikdienā strādā, pārvaldot Vikipēdijas un Wikimedia kustības sociālo tīklu kontus Facebook, Twitter, Instagram, Pinterest, kam katram ir ļoti atšķirīga auditorija. Pēc tam sekoja praktiski padomi par stilu, formātu un aicinājums netiekties pēc sekotāju skaita, bet galvenokārt koncentrēties uz to, lai caur šiem kontiem mēs spētu sasniegt savu vēlamo auditoriju. Atsevišķam kopienām, kam priekš Wiki Loves Monuments ir atsevišķs konts vai lapa, tika ieteikts apsvērt apvienot šos kontus (Facebook tas iespējams, nezaudējot sekotājus).

Vācijas pārstāvis Gereons Kalkuls stāstīja par savu praktisko pieredzi, runājot radio, bet Polijas pārstāvis Kšištofs Mahockis, kurš ir algots Wikimedia Polska preses pārstāvis uzsvēra pastāvīga kontakta veidošanu ar žurnālistiem un šīs kontaktinformācijas uzkrāšanu un nodošanu citiem kopienas pārstāvjiem.

Projektu vadības tēmas

[labot pirmkodu]

Zem šī nosaukuma bija vairākas prezentācijas par konkrētiem praktiskiem pasākumiem, kā arī samērā vispārīgas, pat attāli ar Wikimedia kustību saistītas.

Mums apjomos līdzīgā Maķedonijas kopiena demonstrēja savus veiksmīgos vizuālos projektus, to skaitā vikiespedīcijas, kur lielu apjomu veikt traucē kalnainais reljefs, sadarbību ar vienu no teātriem, kuras rezultātā tapuši daudzi aktieru portreti, kā arī fizikas eksperimentu filmēšana (šeit gan aizrādīts, ka būtu nepieciešams pievienot plašāku aprakstu angļu valodā, lai to varētu lietot citas kopienas). Vizuālais materiāls ir labs un varam to izmantot arī savos projektos.

WMF darbinieks deva praktiskus padomus par aptauju veidošanu, kas būtu rīks, kas jāizmanto katrā no projektiem, lai spētu nākotnē tos uzlabot. Minētas arī biežākas kļūdas, kas datus var padarīt nepilnīgus vai bezjēdzīgus.

Rumānijas pārstāvis User:Strainu samērā tehniskā veidā pastāstīja par iespēju izsekot lietotāju uzvedībai, piemēram, iegūstot anonimizētus datus, kādā veidā jauni lietotāji uzsāk jauna raksta veidošanu. Pielietojums ir ļoti specifisks, iespējams, arī laikietilpīgs, bet ir iespēja konsultēties.

Jautājumi WMF valdei

[labot pirmkodu]

Jaunievēlētā WMF valdes locekle Natālja Timkiva no Ukrainas atbildēja uz diskusijas dalībnieku jautājumiem, kas galvenokārt bija par lielāku atvērtību lēmumu pieņemšanā. Prezentācijas sākumdaļā tika skaidrots, kādi tad īsti ir valdes pienākumi un ar kādām lietām tā nenodarbojas.

WFM grantu sistēma un izmaiņas

[labot pirmkodu]

Tika prezentētas nesen ieviestās izmaiņas grantu sistēmā, kas padarīta skaidrāka. Nelieliem grantiem (līdz 2000 USD) atvieglots gan pieteikšanās, gan ziņošanas process. Granti, kas paredzēti organizācijām arī iedalās divos līmeņos, no kuriem vienkāršākajā variantā summas ierobežojums ir 100 000 EUR gadā, kā arī ir lielāks atbalsts no WMF puses. Lai organizācija pretendētu uz finansējumu, tai nepieciešams izstrādāt gada plānu savām aktivitātēm. Bez šiem grantiem pieejami arī ceļojumu granti, kas ir ceļa un dalības izdevumu segšana uz ne-WMF pasākumiem, pamatojot savu piedalīšanās mērķi. Atsevišķi izdalīti arī konferenču organizēšanas granti, kuriem ir arī pastiprināta uzmanība un kontrole no WMF puses.

Nākamās CEE konferences rīkotāju izvēle

[labot pirmkodu]

Nākamo konferenci pieteicās organizēt 2 kandidāti: Wikimedia nodaļas no Polijas un Čehijas, interesi izrādīja arī baltkrievi un maķedonieši, taču kandidatūru atsauca. Līdz šim vienmēr bijis tikai viens kandidāts, tāpēc notika vienošanās par to, ka nepieciešams vienkāršs, bet formāls process. Diskusiju rezultātā nolemts, ka galīgo lēmumu pieņems komisija (tās sastāvā pēdējo triju konferenču organizatori, kā arī divi neitrāli pārstāvji), izvērtējot Meta-wiki publicētos pieteikumus (termiņš 15. septembris), gala lēmumu pieņemot līdz 1. oktobrim.

Gender gap diskusija

[labot pirmkodu]

WMF pēdējos gados šī ir aktuāla tēma - palielināt sieviešu iesaisti Wikimedia kopienā. Iesākumā tika prezentēti dažādi projekti, kā ticis mēģināts šo jautājumu risināt, galvenokārt runājot par lielajām Vikipēdijām. Šie projekti galvenokārt bija saistīti ar klātienes apmācībām, rīkotas tematiskiem pasākumiem, kā arī dažādas neiecietības izskaušanu komunikācijā.

Pēc tam notika darbs grupās, mēģinot atbildēt uz jautājumiem, kā reģiona kopienās (kas pārsvarā ir vidējas līdz nelielas) ir mēģināts risināt šo jautājumu, kas ir izdevies un kādas ir aktuālās problēmas.

Biafra iespaidi par programmu

[labot pirmkodu]

Elephants and Mahouts: Conflict Management for Wikipedians

[labot pirmkodu]

Mans absolūtais favorīts starp runātājiem Asafs Bartovs novadīja lielisku sesiju par konfliktiem un to risināšanu. Faktiski universāli koncepti, situācijas, ieteikumi, kas skatīti caur Vikipēdijas prizmu. Kā izvairīties no konfliktiem, kā tos risināt. Noderīgi pašam kā dalībniekam, grūtāk atstāstīt citiem un bez stāstījuma, tikai skatoties prezentāciju, grūti novērtēt. Noslēgumā tika vispārīgi apskatīts konkrēts gadījums - lielā šķelšanās ukraiņu valodas Vikipēdijā, savā pieredzē dalījās arī Natālija Timkiva, kas ir ukraiņu kopienas līdere.

Vikipēdijas izglītības programmas jaunumi

[labot pirmkodu]

Jāteic joma man kopumā maz zināma, taču noklausījos ar interesi pirmo daļu (Vahids Masrura, Šani Evenšteina) par jaunākajām tendencēm, pieejamajiem materiāliem un atbalstu no globālās kopienas tiem, kas izmanto Vikipēdiju izglītībai vai otrādi - izmanto izglītību Vikipēdijai. Pasaulē šai ziņā notiek visnotaļ daudz aktivitāšu; iesaistīto skolotāju, skolēnu un studentu skaits un izveidoto rakstu skaits ir ļoti iespaidīgi. Tiem, kam interesē šī joma, būs vērtīgi iepazīties ar prezentāciju, jo tā ir pilna ar linkiem. Gan tikai tad, kad prezentācija tiks publicēta... Starp citām Vikipēdijām īpaši tika izcelta Vikipēdija armēņu valodā, kas aktīvi darbojas izglītības jomā un, cita starpā, rīko arī Vikipēdijas vasaras nometnes bērniem. Sesijas otrajā daļā konkrēts skolotājs no Grieķijas uz vietas un viņa kolēģis caur Skype dalījās savā pieredzē ar Vikipēdijas iesaisti izglītības procesā.

Dos and Dont's in volunteer projects from an Austrian point of view

[labot pirmkodu]

Austrijas pārstāvji vispirms iesaistīja visus klausītājus diskusijā par projektu organizēšanu, nelielās grupās uzdodot mēģināt izdomāt nejēdzīgākās kļūdas, kādas var pieļaut veidojot projektus. Pēc tam dalījās savā pieredzē par brīvprātīgo projektu organizēšanu Austrijā, tostarp par vienu vērienīgu projektu Tiroles objektu fotoattēlu iegūšanai.

Wikidojo process

Vakarā notika visai jautra spēle - kolektīva Vikipēdijas rakstu rakstīšana, kur viens ir "pilots" (rakstītājs), vēl viens viņa asistents (padomu devējs), bet vēl citi - novērotāji. Pēc tam mainās: cits stājas pilota vietā, kāds skatītājs asistenta vietā utt. Droši vien visaizraujošākā spēle ir dalībniekiem (es biju tikai skatītāja lomā) un šinī ziņā latviešu Vikipēdijai visnotaļ pagodinoši, ka par pirmo "pilotu" tika uzaicināts mūsu pārstāvis Papuass.

Vikidati

[labot pirmkodu]

Otrajā dienā lielāko vērību pievērsu sesijai par Vikidatiem. Līdz šim biju tur darbojies visai formāli, tik cik pievienojot kādu jaunu vārdu vai rakstu latviski, tādēļ ievadprezentācija no lieliskā Asafa Bartova bija ļoti vērtīga. Sākām ar pašiem pamatiem: sūtību, principiem, struktūru, formātu. Tālāk par pielietojumu Vikipēdijā un ārpus tās, pieprasījumiem, iespējām. Izdevās saprast Vikidatu "spēku" un potenciālu. Liekas visnotaļ ticami, ka jau drīzā nākotnē Vikidati būs būtisks instruments pētniecībā un izies ārpus Vikipēdijas. Iespējas, ko ar Vikidatiem var veikt ir fantastiskas, tika demonstrēti arī lieliski piemēri. Protams, lai Vikidatu "spēku" pilnībā izmantotu - tiem ir jābūt labi "uzpildītiem". Šobrīd dažādu valstu Vikipēdijās ir daudz vairāk informācijas nekā Vikidatos, un jāiegulda ļoti daudz darba, lai sasniegtu labu līmeni. Ir lietas, kas tiek veiktas robotizēti, taču ir ļoti daudz lietu, ko var izdarīt tikai cilvēks. Tādēļ visi ir aicināti aktīvi iesaistīties Vikidatu papildināšanā, un ne tikai par savas valodas vārdiem un tēmām. Viena no iespējām, kā ātri, lielos apjomos papildināt VIkidatus ir datu ievades spēles, no kurām dažas arī tika demonstrētas. Diemžēl uzstāšanās bija bez prezentācijas, prezentācijas vietā - paši Vikidati, līdz ar to tā nav iepazīstama citādi kā klātienē.

Prezentācija "Sparql for Wikidata"

Sekoja Tobiasa Šēnbergera prezentācija par SPARQL - valodu, ar kuras palīdzību tiek konstruēti vaicājumi Vikidatos. Klausījos, cik nu spēju, sapratu maz. Galvenais motīvs - lai sazinātos ar Vikidatiem būs jāapgūst valoda, ko tie māk - šī ir tā (talking to wikidata in its native language). Un nekāda izlocīšanās nelīdzēs. Mans secinājums - bez programmēšanas pieredzes tas nāks pasmagi. Taču runātājs un diskusiju dalībnieki apgalvoja, ka šī esot vieglākā tāda veida valoda... Var jau būt. Pozitīvi ir tas, ka tiek uzkrāti ļoti daudzi citu jau uzrakstīti vaicājumi. Tos var atrast pie Wikidata -> Query Service sadaļā Examples. Tāpat ir liela iespēja, ka, ja jūs ierakstīsiet savu vajadzību, kāds šais lietās prasmīgāks jums palīdzēs un uzrakstīs vaicājumu jūsu vietā.

Rumāņu valodas Vikipēdijas dalībnieks no Moldovas George Jordaki (Gheorghe Iordachi) prezentēja rīku masīvai datu papildināšanai Vikidatos. Labs un jaudīgs rīks, protams, jāuzmanās, jo var arī kļūdīties. Vienkāršoti - var paņemt visu, kas ir vienā rakstā, kategorijā vai veidnē - un visiem piešķirt vienādu parametru. Piemērs - visas personas, kas ir minētas rakstā par Latvijas vieglatlētikas čempionātu ir no Latvijas un visi ir vieglatlēti - tātad visiem var vienā piegājienā pievienot atbilstošus parametrus Vikidatos. Jāiet un jāizmēģina PetScan!

Maķedonijas pieredze Vikiekspedīciju rīkošanā un multimediju failu veidošanā

[labot pirmkodu]

Laba pieredze un jaudīgs rezultāts, vērts papētīt, ko tie maķedonieši ir sadarījuši. Arī maza Vikipēdija. Jāsaka gan, ka pats stāsts jau vienkāršs un saprotams: braucām, apmeklējām objektus, fotografējām, filmējām, apkopojām informāciju, publicējām. Bet rezultāts tiešām labs. Arī multimediji - piemēram, nofilmēti dažādi eksperimenti, kā arī kvalitatīvi darīts tas, kas mums trūkst - fotosesijas ar viena teātra aktieriem.

Par konferenču programmu veidošanu

[labot pirmkodu]

Kornēlijs Kibelka no vācu valodas Vikipēdijas dalījās savā pieredzē par konferenču programmu veidošanu. Ok, bija interesanti, bet no mūsu viedokļa - lielas jēgas nav. Lai gan - varbūt ka vienu iekšējo varam uztaisīt?

Komunikācija

[labot pirmkodu]

Bulgāru valodas Vikipēdijas pārstāvis Nikola Kalčevs bija sagatavojis ļoti nopietnu prezentāciju par tādu vispārīgu tēmu kā komunikācija. Gan Vikipēdijas ietvaros, tostarp Vikiprojektos dažādos, gan vispār dzīvē ārpus Vikipēdijas. Stāstījums vairāk noderīgs katram individuāli, ne tik daudz vikidarbam kā tādam. Šī prezentācija man sasaucās ar pašu pirmo, ko dzirdēju - Elephants and Mahouts (skatīt augstāk).

Content Translation

[labot pirmkodu]

Slovāku valodas un esperanto valodas Vikipēdijas pārstāvis KuboF iepazīstināja ar jau esošo satura tulkošanas rīku Vikipēdijā (Content Translation). Tie, kas ir kaut kad mēģinājuši, un teiks - fui, negribu: ir vērts pamēģināt atkal, jo rīks ir krietni uzlabots. Ievadā caur Skype Amirs Aharoni iztirzāja satura tulkošanas problemātiku kā tādu. Par pašu tulkošanas rīku autors nenoliedza, ka tā pati 2015. gada prezentācija vien šī ir, taču rīks gan ir krietni uzlabots. Pieslēdzu, pamēģināju - jā, strādā. Man arī interfeiss tīri labi patika. Protams, latviešu valodas specifika ierobežo lietošanu, taču, pieļauju, ka piemēram slovāku-čehu-poļu starpā tur viss rullē lieliski. Katrā ziņā kopā pa visu valodu Vikipēdijām ir jau notulkoti vairāk par 100 000 rakstu ar šo rīku!

Wikicamps/Wikiclubs

[labot pirmkodu]

Trešajā dienā piedalījos īso ziņojumu sesijā par off-line aktivitātēm dažādu valstu/valodu kopienās. Svetlana no Baltkrievijas pastāstīja par viņu Vikiekspedīcijām, mītiņiem un citām aktivitātēm. Pārāk liela Vikipēdijas rakstītāju dalība tur nav, caurmēra pasākums ir divi vkipēdisti un pieci vietējie bērni, plus kāds bibliotekārs. Respektīvi - baltkrievi darbojas mūsu mērogos. Natālija no Polijas pastāstīja par viņu tradicionālajiem Vikipēdijas tikšanās pasākumiem Poznaņā, kas ir Viki-bārbekjū formātā (jo poļiem bārbekjū, izrādās, esot bezmaz vai otrās reliģijas vietā).