X.25

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

X.25 vēsture un attīstība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

X.25 protokolu steku izstrādāja 1974. gadā “International Telegraph and Telephone Consultative Committee” (CCITT).[1] X.25 tīkls bija populārs 1970. un 1980. gadu beigās, liels pieprasījums bija finanšu darījumu sistēmās (bankomāti, kredītkaršu norēķini), universitātēs un citos uzņēmumos.[2] No līniju lietotājiem auga pieprasījums pēc lielāka ātruma, kvalitātes ko nevarēja nodrošināt analogā līnija un digitālas datu pārsūtīšanas. Telekomunikāciju uzņēmumiem balss zvanu digitalizācija bija vienkāršākais veids, kā viņi redzēja iespēju izmantot vienu maģistrālo vadu vairākiem tālruņa zvaniem. X.25 ieviešana palielināja efektivitāti un pievienoja iespēju pārsūtīt digitālos datus, tīkls ir piemērots pakešu komutācijas datu pārraidei teritoriālajos tīklos WAN.[3] Teritoriālos tīklus parasti veido izmantojot nomātās līnijas. Katras nomātās līnijas galā, maršrutētājs savieno vienas puses lokālo tīklu ar teritoriālā tīkla centrmezglu. Pamata transporta mehānisms var balstīties uz dažādiem protokoliem, piemēram, TCP/IP. Kā citus plaši lietotus protokolus var minēt X.25, ATM un kadru retranslēšanu.[4] Pakešu komutācijā, visi lietotāja nosūtītie ziņojumi avota mezglā tiek sadalīti salīdzinoši mazās daļās, ko sauc par paketēm. Izmantojot pakešu komutāciju, kanāls tiek aizņemts tikai paketes pārraides laikā. Pēc tam to var izmantot citu pakešu pārraidei. Tīkla slēdži saņem paketes no gala mezgliem un, pamatojoties uz adreses informāciju, pārsūta tos viens otram un galu galā uz galamērķa mezglu.

X.25 tīkla struktūra – svarīgas funkcijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

X.25 ir vairāk piemērots zemas intensitātes datplūsmas pārraidei, kas raksturīgs galiekārtām, kas bija izplatītas 70. un 80. gados (termināļi), un mazāk piemērots augstākām prasībām LAN datplūsmas pārraidei.[5] Raksturīga īpašas ierīces klātbūtne, pakešu savācējs/sadalītājs (PAD), kas paredzēta, lai apkopotu datu plūsmu no termināļiem, un nodotu apstrādei datoriem. Terminālis - ierīce, kas pievienota datoram operatīvai datu ievadīšanai un izvadīšanai.[6] PAD - ierīce, kas nodrošina tādu staciju vai termināļu piekļuvi pakešu komutācijas datu tīkliem, kuri nav piemēroti darbam pakešu komutācijas režīmā.[7] X.25 ir trīs slāņu protokola steks, datu un tīkla slāņos tika izmantoti uz savienojumu orientēti protokoli, lai kontrolētu datu plūsmu un labotu kļūdas.[1] DTE gala lietotāja telpās savienojas ar DCE (sakaru nodrošinātāja iekārtām), izmantojot ierīci, pakešu savācējs/sadalītājs (PAD). DCE - saņemtos datus pārveido formā, kas piemērota to pārsūtīšanai pa datu pārraides līniju. PSE - tīkla slēdži saņem paketes no gala mezgliem un, pamatojoties uz adreses informāciju, pārsūta tos viens otram un galu galā uz galamērķa mezglu. Paketes tiek maršrutētas caur X.25 pamattīklu, izmantojot konkrētajai saziņas sesijai izveidotās virtuālās ķēdes ID numuru.[8]

Adresēšana X.25 tīklos[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ja X.25 tīklam ir jāapmainās datiem ar citiem tīkliem, tam jāatbilst adresācijas standartam X.121. Adresēm, ko sauc arī par starptautiskajiem datu numuriem (IDN), ir dažādi garumi, kas var sasniegt 14 decimālciparus: - pirmā daļa (trīs decimālcipari) nosaka valsti, kurā atrodas tīkls, - otrā daļa (viens decimālcipars) ir X.25 tīkla numurs šajā valstī. Tādējādi katrā valstī var izveidot tikai desmit tīklus. Visi pārējie cipari apzīmē nacionālo termināļa numuru. Nacionālais termināļa numurs ļauj identificēt konkrētu ierīci X.25 tīklā.[9]

Tīkla protokoli X.25[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Fizikālais slānis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Fizikālajā slānī ir divas saskarnes, X.21 un X.21bis, lai pārsūtītu datus vai nu uz DSU/CSU, ja nomātā līnija ir digitāla, vai uz modemu, ja līnija ir analoga. X.21 tika ieviests kā līdzeklis, lai nodrošinātu digitālu signālu nodošanas saskarni telekomunikācijā starp pārvadātājiem un klientu iekārtām. X.21bis izmanto saziņai ar analogajā līnijā. Fizikālajā slānī sakaru savienojuma protokols nav iepriekš noteikts, tas nodrošina iespēju izmantot savienojumu, atbilstoši nepieciešamajam standartam.[9]

Datu posma slānis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Datu posma slānī tiek lietots Balansētā datu posma pieejas protokols (LAP-B), tas nodrošina, ka kadri ir bez kļūdām un pareizā secībā, kā arī nodrošina automātisku retranslāciju kļūdu gadījumā. LAP-B izmanto, lai pārvaldītu sakaru un pakešu kadrēšanu starp datu galiekārtām (DTE) un datu ķēdes galiekārtu (DCE) ierīcēm X.25 protokola stekā. Tas ir uz savienojumu orientēts protokols, kas izmanto “bīdāmā loga algoritmu”, lai nodrošinātu uzticamu kadru pārraidi starp divām tieši savienotām ierīcēm. LAP-B pieder pie Augsta līmeņa datu pārraides kontroles (HDLC) protokolu grupas. Augsta līmeņa datu pārraides kontrole (HDLC) ir sakaru protokolu grupa datu posma slānī, datu pārraidei starp tīkla punktiem vai mezgliem.[10]

Tīkla slānis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tīkla slānī standarts ir X.25/3 protokols - pakešu apmaiņai starp galiekārtu un datu pārraides tīklu. LAP-B savienojumi nodrošina uzticamu saziņu starp “kaimiņu” mezgliem, bet neaktivizē gala mezglus informācijas apmaiņai. Lai izveidotu virtuālu "no gala līdz galam“ savienojumu ir vajadzīgs X.25/3 protokols. Protokola galvenās funkcijas: pakešu maršrutēšana, virtuālo ķēžu izveide un slēgšana starp tīkla abonentiem, pakešu plūsmas kontrole.[10]

Kopsavilkums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

X.25 tīkls ir vecākā un vislabāk pārbaudītā WAN tehnoloģija. X.25 trīs slāņu protokolu steks labi darbojas neuzticamās, trokšņainās saziņas līnijās, labojot kļūdas un kontrolējot informāciju datu posma slānī un tīkla posma slānī. X.25 tīklu atšķirība slēpjas tīkla slāņa tehnoloģijā. Faktiski pēc virtuālās ķēdes izveides datu pārraidi veic tīkla posma slānis, nevis datu posma slānis. X.25 standarts neapraksta tīkla iekšējo struktūru, tas definē lietotāja saskarni ar tīklu, kas rakturīga WAN. Tīkla iekšējā struktūra var tikt izvēlēta atbilstoši sakaru nodrošinātāja ieskatiem.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 Olifer Natalia. Computer networks: principles, technologies and protocols for network design. England : John Wiley&Sons, 2006. 775. lpp. ISBN 0470869828.
  2. Dinesh Thakur. «X.25 – What is X.25 Networks?». Computer notes. Skatīts: 23.11.2021.
  3. «What is X.25?». InetDaemon.Com. Skatīts: 23.11.2021.
  4. «Wide area network». Wikipedia. Skatīts: 23.11.2021.
  5. Olifer Natalia. Computer networks: principles, technologies and protocols for network design. England : John Wiley&Sons, 2006. 775. lpp. ISBN 0470869828.
  6. «Terminālis». https://termini.gov.lv. Skatīts: 23.11.2021.
  7. «PAD». https://termini.gov.lv. Skatīts: 23.11.2021.
  8. «X.25 Protocol». https://networkencyclopedia.com. Skatīts: 23.11.2021.
  9. 9,0 9,1 Olifer Natalia. Computer networks: principles, technologies and protocols for network design. England : John Wiley&Sons, 2006. 777. lpp. ISBN 0470869828.
  10. 10,0 10,1 Olifer Natalia. Computer networks: principles, technologies and protocols for network design. England : John Wiley&Sons, 2006. 778. lpp. ISBN 0470869828.