Apskatīt Zigfrīds Anna Meierovics izejas kodu

{{vērtīgs raksts}}
{{Valsts amatpersonas infokaste 
| vārds               =Zigfrīds Anna Meierovics
| attēls              =Zigrids Meierovics.jpg
| apraksts            =
| amats               =[[Latvijas Ministru prezidents]]
| term_sākums         ={{dat|1921|06|19|N|bez}}
| term_beigas         ={{dat|1923|01|26|N|bez}}
| priekštecis         =[[Kārlis Ulmanis]] 
| pēctecis            =[[Jānis Pauļuks (politiķis)|Jānis Pauļuks]]
| term_sākums2        ={{dat|1923|06|28|N|bez}}
| term_beigas2        ={{dat|1924|01|26|N|bez}}
| priekštecis2        =[[Jānis Pauļuks (politiķis)|Jānis Pauļuks]]
| pēctecis2           =[[Voldemārs Zāmuels]]
| amats3              =[[Latvijas ārlietu ministrs]]
| term_sākums3        ={{dat|1918|11|19|N|bez}}
| term_beigas3        ={{dat|1924|01|26|N|bez}}
| premjers3           =[[Kārlis Ulmanis]]<br />Zigfrīds Anna Meierovics<br />[[Jānis Pauļuks (politiķis)|Jānis Pauļuks]]
| pēctecis3           =[[Ludvigs Sēja]]
| term_sākums4        ={{dat|1924|12|19|N|bez}}
| term_beigas4        ={{dat|1925|08|22|N|bez}}
| premjers4           =[[Hugo Celmiņš]] 
| priekštecis4        =[[Ludvigs Sēja]]
| pēctecis4           =[[Hugo Celmiņš]]
| dzim_dati           ={{dat|1887|2|5}}
| dzim_vieta          ={{vieta|Krievijas Impērija|Kurzemes guberņa|Grobiņas apriņķis|Durbe|td=Latvija}}
| mir_dati            ={{miršanas datums un vecums|1925|8|22|1887|2|5}}
| mir_vieta           ={{vieta|Latvija|Sēmes pagasts}}
| tautība             =
| partija             =[[Latviešu zemnieku savienība]]
| dzīvesb             =Anna Fīlholde <small>(1910—1924)</small><br />Kristīne Bakmane <small>(1924—1925)</small>
| profesija           =[[ekonomika|ekonomists]]
| alma_mater          =[[Rīgas Politehniskais institūts (1896—1919)|Rīgas Politehniskais institūts]]
| reliģija            =[[luterānisms]]{{sfn|Virza|l=181}}
| paraksts            =Z. A. Meierovica paraksts.png
| piezīmes            =
}}

'''Zigfrīds Anna Meierovics''' ({{dat|1887|02|05|N|bez}} — {{dat|1925|08|22|N|bez}}) bija [[Latvija]]s sabiedriskais un politiskais darbinieks. Viņš bija pirmais [[Latvijas Ārlietu ministrs]] un otrais [[Latvijas Republikas Ministru prezidents]]. Ārlietu ministra amatu ieņēma no [[Latvijas Pagaidu valdība]]s izveides {{dat|1918|11|19||bez}} līdz savai nāvei {{dat|1925|08|22||bez}}, ar 11 mēnešu pārtraukumu 1924. gadā. Meierovics bija viens no [[Latviešu zemnieku savienība]]s dibinātājiem. Kā šīs partijas pārstāvis, ievēlēts [[Latvijas Satversmes sapulce|Satversmes sapulcē]] un [[1. Saeima|1. Saeimā]]. Būdams ārlietu ministrs, Meierovics nodrošināja Latvijas Republikas starptautisku [[Latvijas atzīšana de facto|''de facto'']] un [[Latvijas atzīšana de iure|''de iure'']] atzīšanu, kā arī uzņemšanu [[Tautu Savienība|Tautu Savienībā]]. Meierovicam vadot valdību ieviesa [[Latvijas lats|latu]], panāca vienošanos ar [[Padomju Krievija|Padomju Krieviju]] par pilsonības izvēles kārtību, ieviesa latīņu druku un apstiprināti vairāku valsts iestāžu statūti. Gāja bojā autoavārijā {{dat|1925|08|22||bez}} [[Sēmes pagasts|Sēmes pagastā]], apmeklējot savus bērnus. Apbedīts {{dat||08|27||bez}} [[Rīgas Meža kapi|Rīgas Meža kapos]], kur viņam uzstādīts piemineklis.

== Izcelsme ==
Meierovica tēvs Haims Meierovics (1855—1913) bija cēlies no reliģiozas [[Kuldīga]]s [[Ebreji|ebreju]] ģimenes.<ref name="la">{{Ziņu atsauce | title = Īsais laimes brīdis | first = Maija | last = Krekle | publisher = [[Mājas Viesis]] | date = 2010. gada 21. maijā }}</ref> Mācoties [[Kuldīgas ģimnāzija|Kuldīgas ģimnāzijā]], Haimam izveidojās draudzīgas attiecības ar latviešu filozofu [[Jēkabs Osis|Jēkabu Osi]].{{sfn|Virza|177}} Pēc [[Tērbatas Universitāte]]s Medicīnas fakultātes absolvēšanas viņš praktizēja [[Durbe|Durbē]]. Te Haims iepazinās ar [[Kabile]]s skolotāja meitu Annu Fīlholdi (1860—1887), kura bija absolvējusi Kuldīgas augstāko meiteņu skolu un tobrīd strādāja par mājskolotāju pie muižniekiem [[Bordeliusi]]em. 1885. gadā Haims Meierovics kristījās un pieņēma kristīto vārdu Hermanis. Tā paša gada Ziemassvētkos<ref name="la" /> viņš apprecējās ar Annu.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=17}} Viņa vecāki nepieņēma dēla izvēli, un attiecības ar viņiem pārtrūka.<ref name="la" />

== Dzīvesgājums ==
[[Attēls:Durbe muzeum.jpg|thumb|left|Māja Durbē, kurā dzimis Z.A. Meierovics, tagad pilsētas muzejs]]
Dzimis {{dat|1887|02|05||bez}} [[Durbe|Durbē]].{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=17}} Viņa māte nomira {{dat||02|17||bez}} (pēc [[Vecā un jaunā stila datumi|vecā stila]] — {{dat||02|4||bez}})  un tika apglabāta Durbes kapos {{dat||02|21||bez}} (pēc [[Vecā un jaunā stila datumi|vecā stila]] — {{dat||02|9||bez}}).{{sfn|Virza|177}} Tēvs pie kristīšanas dēlam lūdza dot arī mātes vārdu Anna. Hermani Meierovicu 1891. gadā ievietoja [[Tartu|Tērbatas]] psihiatriskajā slimnīcā, vēlāk viņu pārveda uz [[Ģintermuiža|Tabora slimnīcu]] [[Jelgava|Jelgavā]], kur viņš mira {{dat|1913|03|02||bez}}.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=18}}

Zigfrīds uzauga mātes brāļa, latviešu skolotāja Roberta Fīlholda ģimenē. Bērnību viņš pavadīja [[Pūre|Pūrē]] un [[Kabile|Kabilē]], 1900. gadā pabeidza mācības Kabiles pagastskolā. No 1900. līdz 1905. gadam mācījās [[Tukums|Tukuma]] pilsētas skolā. Tukumā dzīvoja skolotāja F. Jansona ģimenes pansijā.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=19}} Neskatoties uz [[Baltijas pārkrievošana|pārkrievošana]]s politiku, Zigfrīds kopā ar citiem skolēniem darbojās latviešu korī, iestudēja ludziņas, lasīja referātus par skolā neapspriestām tēmām un rokrakstā veidoja skolas žurnālu "Pirmie Stari".{{sfn|Virza|l=181}}{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=20}}

No 1905. līdz 1907. gadam Zigfrīds mācījās [[N. Mironova komercskola|N. Mironova komercskolā]] [[Rīga|Rīgā]]. 1906./1907. mācību gadā viņu ievēlēja par skolas Izrīkojumu komisijas priekšsēdētāju.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=22}} 1906. gada septembrī pārcēlās uz dzīvokli [[Oskara iela (Rīga)|Oskara ielā]] 1, kur kopā ar skolasbiedru Ādolfu Zandmani un diviem topošajiem Mironova skolas skolēniem īrēja istabu.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=23}}{{sfn|Virza|l=207}} Stāvu zem viņa dzīvoja viņa mātes radinieks Fīlholds. Šeit Meierovics iepazinās ar savu vēlāko sievu, Fīlholda vecāko meitu Annu.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=23}}

No 1907. līdz 1911. gadam Meierovics studēja [[Rīgas Politehniskais institūts (1896—1919)|Rīgas Politehniskā institūta]] Tirdzniecības nodaļā. Rakstīja diplomdarbu par naudas reformu [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]] un [[Austroungārija|Austroungārijā]].{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=25}} Studiju laikā iestājās studentu korporācijā "[[Talavija]]". Paralēli studijām no 1909. līdz 1915. gadam strādāja par skolotāju [[Vilis Olavs|Viļa Olava]] vadītajā Rīgas komercskolā<ref name="mfa">{{Tīmekļa atsauce | title = MEIEROVICS Zigfrīds Anna | publisher = [[Latvijas Republikas Ārlietu ministrija]] | date = 2015. gada 19. februārī | accessdate = 2015. gada 16. aprīlī | url = http://www.mfa.gov.lv/ministrija/arlietu-dienesta-vesture/ieskats-latvijas-arlietu-dienesta-vesture/meierovics-zigfrids-anna }}</ref> un stipri ietekmējās no Olava politiskajiem uzskatiem. Meierovics šeit pasniedza komercģeogrāfiju un tirdzniecības zinības.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=26}}

{{dat|1910|09|28||bez}} (pēc vecā stila — {{dat||09|15||bez}}) Meierovics līgavas vecāku dzīvoklī apprecēja Annu Fīlholdi.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=24}}{{sfn|Treijs|l=143}} Pēc kāzām Meierovici apmetās [[Stabu iela (Rīga)|Stabu ielā]] 99 Rīgā.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=25}}

Studiju gados īsu laiku bija ugunsapdrošināšanas biedrības "Jakorj" (''Якорь'' — ‘Enkurs’) inspektors. 1911. gada janvārī sāka strādāt [[Rīgas Lauksaimniecības centrālbiedrība]]s savstarpējā kredītbiedrībā par grāmatvedi. Vēlāk kļuva par kredītbiedrības darbvedi, tad — par direktoru.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=25}} Darbojās [[Rīgas Latviešu biedrība|Rīgas Latviešu biedrībā]] un [[Latviešu izglītības biedrība|Latviešu izglītības biedrībā]].{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=26}}

[[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā 1915. gada vasarā Meierovics devās bēgļu gaitās uz [[Maskava|Maskavu]], kur augustā sāka strādāt Tautas bankā.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=27}} Meierovics iesaistījās [[Latviešu bēgļu apgādāšanas centrālkomiteja|Latviešu bēgļu centrālkomitejas]] darbībā. 1916. gada sākumā Maskavā nodibināja Viskrievijas pilsētu savienības kooperatīvu nodaļu, ar mērķi apgādāt frontes apvidus ar pārtiku. Meierovics darbojās tās valdē.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=30}} [[Rēzekne|Rēzekni]] izvēlēja par savienības pārtikas nodaļas centru.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=33}} Meierovics darbojās arī [[Latviešu strēlnieku bataljonu organizācijas komiteja|latviešu strēlnieku bataljonu organizācijas komitejā]].

Pēc [[Februāra revolūcija]]s Krievijā, 1917. gadā Meierovics vispirms pārcēlās uz [[Sanktpēterburga|Petrogradu]], tad uz [[Rīga|Rīgu]].{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=33}} Latviešu bēgļu centrālkomitejas uzdevumā 12. un 13. martā viņš apmeklēja [[Valmiera]]s Latviešu pagastu un organizāciju priekšstāvju kongresu, kas nodibināja [[Vidzemes Zemes padome|Vidzemes Zemes padomi]].{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=40}} Meierovics kopā ar [[Miķelis Valters|Miķeli Valteru]] panāca [[lielinieki|lielinieciskās]] Vidzemes Bezzemnieku padomes pievienošanos Vidzemes Zemes padomei.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=33}} Meierovics un Valters arī sadarbojās, lai [[latgalieši|latgaliešu]] organizācijās Rēzeknē un Pēterburgā veicinātu ideju par [[Latgale]]s piederību Latvijai.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=33}} 1917. gada aprīlī Meierovics bija viens no [[Latviešu zemnieku savienība]]s dibinātājiem.{{sfn|Virza|l=23}} Vasaras beigās, vāciešu uzbrukuma dēļ, atgriezās Pēterpilī.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=38}}

== Darbošanās Latviešu Pagaidu Nacionālajā padomē ==

[[Attēls:Latviešu delegācija pie Kerenska valdības 1917. gada septembrī.jpg|thumb|Latviešu delegācija pie Kerenska valdības  1917. gada septembrī. No kreisās: Z. A. Meierovics (1), [[Marģers Skujenieks]] (2), [[Mārtiņš Antons]] (3), [[Vladislavs Rubulis]] (5), [[Jānis Zālītis]] (6), [[Juris Pabērzs]] (7).]]
{{dat|1917|09|08||bez}} latviešu delegācija devās uz [[Krievijas Republika]]s mazo tautu kongresu [[Kijiva|Kijivā]]. Delegācija, kuras sastāvā ietilpa [[Jānis Goldmanis]], A. Kārkliņš, [[Oto Kārkliņš]], [[Ādolfs Klīve]], Meierovics, [[Jānis Zālītis]] un [[Voldemārs Zāmuēls]], {{dat||09|19||bez}} devās pie [[Krievijas Pagaidu valdība]]s vadītāja [[Aleksandrs Kerenskis|Aleksandra Kerenska]] lūgt novērst kara postījumus Vidzemē.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=44}}

1917. gada 1. un 2. oktobrī Pētrogradā Meierovics kā Zemnieku savienības pārstāvis piedalījās Latviešu bēgļu apgādāšanas centrālkomitejas telpās rīkotajā apspriedē, kurā nolēma dibināt [[Latviešu Pagaidu Nacionālā padome|Latviešu Pagaidu Nacionālo padomi]] (LPNP).{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=45}}{{sfn|Treijs|l=125}} Meierovicu ievēlēja septiņu personu veidotajā Rīcības komitejā, kas veica sagatavošanās darbus Nacionālās padomes izveidei. Latviešu Pagaidu Nacionālā padome uz savu pirmo sesiju sanāca [[Valka|Valkā]] {{dat|1917|11|29||bez}} (pēc vecā stila — {{dat||11|16||bez}}). Meierovicu ievēlēja sesijas prezidijā. Kopā ar [[Jānis Čakste|Jāni Čaksti]] un [[Jānis Kreicbergs (deputāts)|Jāni Kreicbergu]] viņu ievēlēja delegācijā, kas devās uz ārzemēm, lai panāktu [[Latvijas atzīšana de facto|Latvijas ''de facto'' atzīšanu]].{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=52}}

LPNP otro sesiju slepus no boļševikiem sarīkoja Latgaliešu biedrības telpās Petrogradā no 1918. gada 15. līdz 18. janvārim. Meierovicu atkal ievēlēja prezidijā.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=54}} LPNP pieņēma lēmumu sagatavot protestu pret [[Brestļitovskas miera līgums|Brestļitovskas miera sarunās]] apspriesto Latvijas teritorijas piešķiršanu Vācijai.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=55}} 1918. gada pirmo pusi Meierovics pavadīja Petrogradā, gatavojoties doties uz ārzemēm.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=57}}

=== Brauciens uz Londonu ===
[[Attēls:Z. A. Meierovica uzaicinājums 1918. gada 18. novembrī.jpg|thumb|Z. A. Meierovica vēstule Lielbritānijas latviešiem, kas izsūtīta kopā ar [[Balfūra nota]]s kopiju 1918. gada 18. novembrī.]]
1918. gada jūlija sākumā viņš devās uz [[Stokholma|Stokholmu]], lai pēc tam kā LPNP pārstāvis dotos uz [[Londona|Londonu]].{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=57}} Viņš līdzi paņēma 500 sterliņu mārciņu un LPNP izsniegto pilnvaru:<ref>[https://www.vestnesis.lv/ta/id/50567 Latvijas valsts un tās vīri Dr.habil.hist., prof. RIHARDS TREIJS]</ref>

 "Latviešu nacionālā padome, kura pagaidām ir topošās Latvijas augstākā valsts iestāde un apvieno sevī visas latviešu nacionālās partijas un centrālās sabiedriskās iestādes, sūta uz Angliju kā savu pilnvaroto pārstāvi šā raksta uzrādītāju Latviešu nacionālās padomes locekli cand. rer. merc. Zigfrīdu Meierovicu. Meierovica kungam ir tiesības Latviešu nacionālās padomes vārdā stāties sakarā ar Anglijas valdību un valstsvīriem, piedalīties un runāt Latviešu nacionālās padomes vārdā konferencēs un apspriedēs. Pie tam Meierovica kungs strādās tādā garā, ka visur aprādīs suverēnas un nedalītas Latvijas vajadzību ar viņas patstāvības internacionālu garantiju."

Neilgi pēc Meierovica aizbraukšanas viņa dzīvoklī veica kratīšanu.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=60}} 
Stokholmā viņš ieradās ap {{dat||07|17|A|bez}} un pavadīja tur vairākas nedēļas, šajā laikā tiekoties ar [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vēstnieku [[Zviedrija|Zviedrijā]] [[Esmē Hauards|Esmē Hauardu]].{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=62}} {{dat||07|31}} laikraksts ''Afton-Tidningen'' ({{val|lv|{{noitalics|«Vakara Laikraksts»}}}}) publicēja interviju ar Meierovicu.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=63}} {{dat||08|04||bez}} Stokholmā nodibināja LPNP Informācijas biroju.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=63}}

Meierovics ieradās Londonā {{dat||08|12||bez}}.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=65}} Tur viņš sadarbojās ar [[Somija]]s pārstāvi [[Rudolfs Holsti|Rudolfu Holsti]] un [[Igaunija]]s pārstāvi [[Ants Pīps|Antu Pīpu]], kā arī tikās ar [[Polija]]s pārstāvi [[Romāns Dmovskis|Romānu Dmovski]].{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=67}} Lielbritānijas Ārlietu ministrijā Meierovics vairākkārt tikās ar vēlāko [[Latvijas—Lietuvas robeža]]s Arbitrāžas komisijas vadītāju Džeimsu Simpsonu.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=69}} {{dat||10|23||bez}} Meierovics tikās ar Lielbritānijas ārlietu ministru [[Artūrs Balfūrs|Artūru Balfūru]]. 20 minūšu garās tikšanās laikā Balfūrs apliecināja, ka Apvienotā Karaliste līdz miera konferencei provizoriski atzīst Latviešu Pagaidu Nacionālo padomi par Latvijas valdību.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=73}} {{dat||11|11||bez}} Meierovics no Lielbritānijas Ārlietu ministrijas saņēma rakstisku Latvijas ''de facto'' atzīšanu (t. s. [[Balfūra nota|Balfūra notu]]).{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=75}}

=== Latvijas Republikas dibināšana un Parīzes miera konference ===
{{dat|1918|11|18||bez}} jaunizveidotā [[Tautas padome]] Rīgā pasludināja [[Latvijas Republika]]s neatkarību.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=76}} {{dat||11|19||bez}} Meierovics kļuva par [[Latvijas Pagaidu valdība]]s [[Latvijas ārlietu ministrs|ārlietu ministru]]. Viņš informēja ārzemju latviešus par Latvijas Republikas dibināšanu, lūdza viņus ziedot un nosūtīt delegāciju uz [[1919. gada Parīzes miera konference|Parīzes miera konferenci]], kur viņi varētu tikties ar Latvijas delegāciju.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=76}} 1919. gada janvāra sākumā Meierovics ieradās [[Parīze|Parīzē]].{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=78}}

Miera konferences laikā Meierovics vairākkārt atgriezās Londonā, lai apmeklētu latviešu pārstāvniecību.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=81}} {{dat||03|10||bez}} Latvijas, Lietuvas un Igaunijas pārstāvjus uzņēma [[Francija]]s parlamenta Ārlietu komisijas priekšsēdētājs [[Anrī Franklēns-Buijons]]. {{dat||03|16||bez}} Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Ukrainas un Gruzijas pārstāvjus uzņēma Francijas premjerministrs [[Žoržs Klemanso]], kas solīja Francijas atbalstu jaunajām valstīm un to, ka tās drīzumā apspriedīs konferencē. {{dat||05|06||bez}} Miera konferencē tika dibināta Baltijas komisija, par tās priekšsēdētāju kļuva Apvienotās Karalistes pārstāvis Esmē Hauards.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=83}}

Pēc [[Aprīļa pučs|Aprīļa puča]] [[Andrievs Niedra]], veidojot [[Niedras valdība|jauno valdību]], Meierovicam telegrāfiski nosūtīja piedāvājumu kļūt par ārlietu ministru, taču viņš atteicās. Pēc tam, kad Latvijas delegācijas vadītājs [[Jānis Čakste]] {{dat||05|21||bez}} pameta Parīzi, lai atgrieztos Latvijā, Meierovics tika ievēlēts par jauno delegācijas vadītāju.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=83}} {{dat||06|10||bez}} Miera konferences Baltijas lietu komisija uzņēma Latvijas delegāciju (Meierovics, [[Oļģerts Grosvalds]] un [[Jānis Seskis]]), kur viņi pieprasīja [[Latvijas atzīšana de iure|Latvijas ''de iure'' atzīšanu]]. Prasība tika atteikta līdz brīdim, kad Krievija atzīs Latvijas neatkarību.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=84}}

[[Latvijas brīvības cīņas|Neatkarības kara]] laikā {{dat||07|08||bez}} Pagaidu valdība no Liepājas atgriezās Rīgā. Valdības vadītājs [[Kārlis Ulmanis]] aicināja Meierovicu atgriezties Latvijā.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=84}} Latvijas delegācijas pienākumus pārņēma Latvijas pagaidu vēstniecība Francijā.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=85}}

=== Latvijas ''de iure'' atzīšana ===
[[Attēls:Meierovica karikatūra pirms de iure.png|thumb|left|Meierovics nespēj izaudzēt ''de iure'' stādu (1920. gada decembra karikatūra, autors [[Rihards Zariņš]])]]
[[Bermontiāde]]s laikā 1919. gada rudenī Meierovics kā ārlietu ministrs informēja ārvalstis par notiekošo Latvijā un panāca [[Antante]]s atbalstu Latvijai.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=88}} {{dat||11|25||bez}} Meierovics nosūtīja [[Vācija]]s ārlietu ministram [[Hermanis Millers|Hermanim Milleram]] notu, saskaņā ar kuru Latvija pieteica karu Vācijai.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Latvijas ārlietu ministra Zigfrīda Meierovica nota Vācijas Ārlietu ministram H.Milleram par kara pieteikumu Vācijai | publisher = Historia | date = 2002. gada 27. maijā | accessdate = 2015. gada 21. aprīlī | url = http://www.old.historia.lv/alfabets/A/AR/arpolitika/dok/1919.11.25.htm }}{{Novecojusi saite}}</ref> [[Pagaidu līgums par sakaru atjaunošanu starp Latviju un Vāciju|Miera līgums]] starp abām valstīm tika noslēgts {{dat|1920|07|15||bez}}. Līgums paredzēja arī Latvijas ''de iure'' atzīšanu, tiklīdz to izdarīs kāda no [[Versaļas līgums|Versaļas līgumu]] parakstījušajām sabiedroto valstīm.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=88}} 1920. gada aprīlī Meierovics no [[Latviešu zemnieku savienība]]s saraksta tika [[Satversmes sapulces vēlēšanas|ievēlēts]] [[Latvijas Satversmes sapulce|Satversmes sapulcē]].<ref>{{Grāmatas atsauce | title = Latvijas Satversmes Sapulces stenogramu satura rādītājs | first = H. | last = Kārkliņš | pages = 105 | publisher = [[Latvijas Republikas Saeima]] | year = 1925 | url = http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_sast1920n2{{!}}article:DIVL5{{!}}page:105{{!}}issueType:P | access-date = {{dat|2015|04|17||bez}} | archive-date = {{dat|2020|04|28||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20200428154535/http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_sast1920n2{{!}}article:DIVL5{{!}}page:105{{!}}issueType:P }}</ref>

{{dat|1920|08|11||bez}} tika noslēgts [[Latvijas—Krievijas miera līgums]], tā paverot ceļu Latvijas ''de iure'' atzīšanai.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=89}} Augustā tika rīkota [[Bulduru konference]], kurā tika pieņemts lēmums veidot [[Baltijas Antante|Baltijas Antanti]]. {{dat||11|06||bez}} Meierovics devās uz [[Tautu Savienība]]s mītni [[Ženēva|Ženēvā]], lai noskaidrotu, kādēļ Latvija netiek atzīta ''de iure''.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=90}} Viņš secināja, ka Latvija netiek atzīta, jo neietilpst Tautu Savienībā, un nav Tautu Savienībā, jo netiek atzīta. Meierovics panāca Latvijas iestāšanos organizācijās, kuras bija gatavas to uzņemt: [[Starptautiskā Sarkanā Krusta un Sarkanā Pusmēness kustība|Starptautiskajā Sarkanajā Krustā]], starptautiskās higiēnas organizācijās, pasta un dzelzceļa ūnijā, kā arī vairākās finansiālās organizācijās.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=91}} Latvijas situācija tika apspriesta Tautu Savienības sēdē, kurā 5 dalībvalstis no 41 atbalstīja (tai skaitā [[Itālija]]) Latvijas uzņemšanu Tautu Savienībā. Pēc balsojuma Latvijas delegācija ar Meierovicu priekšgalā demonstratīvi pameta zāli.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=92}}

[[Attēls:Meierovica karikatūra pēc de iure.png|thumb|Meierovics izaudzējis ''de iure'' stādu (1921. gada februāra karikatūra, autors [[Sergejs Civinskis]])]]
No Ženēvas Meierovics devās uz [[Roma|Romu]], kur jau darbojās Latvijas vēstnieks Itālijā [[Miķelis Valters]]. Vizītes laikā Itālijas karalis [[Viktors Emanuels III]], premjerministrs [[Džovanni Džoliti]], ārlietu ministrs [[Karlo Sforca]] un parlamenta priekšsēdētājs [[Enriko de Nikola]] apliecināja Itālijas gatavību atzīt Latviju.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=92}} No Romas Meierovics devās uz Parīzi. Viņš tikās ar Francijas premjerministru [[Aleksandrs Millerāns|Aleksandru Millerānu]], kas solīja, ka Francija interesēsies par Latvijas atzīšanu.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=93}} {{dat|1920|12|29||bez}} Francija nosūtīja pieprasījumu Apvienotajai Karalistei, Itālijai un [[Japāna]]i atzīt Latviju ''de iure''.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=94}}

1920. gada beigās Meierovics no Parīzes devās uz Londonu, lai panāktu Apvienotās Karalistes atbalstu šai iniciatīvai.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=94}} {{dat|1921|01|23||bez}} viņš atgriezās Parīzē, dienu pirms Antantes Augstākās padomes (Francija, Apvienotā Karaliste, Itālija, Japāna un [[Beļģija]]) sēdes sākuma. Jautājums tika izskatīts {{dat||01|26||bez}}, padome pieņēma lēmumu atzīt Baltijas valstis ''de iure''.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=97}} {{dat||01|28||bez}} Meierovics saņēma Antantes Augstākās padomes priekšsēdētāja, Francijas premjerministra [[Aristids Briāns|Aristida Briāna]] parakstītu atzīšanas rakstu. {{dat||02|02||bez}} Meierovics devās prom no Parīzes.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=98}}

== Ministru prezidenta amatā ==
=== Pirmais un otrais Ministru kabinets (1921—1923) ===
{{pamatraksts|Meierovica 1. Ministru kabinets|Meierovica 2. Ministru kabinets}}
{| class="infobox" style="font-size:90%"
|-
! Amats
! class="unsortable" |
! Ministrs
|-
| [[Latvijas Ministru prezidents|Ministru prezidents]]<br />[[Latvijas ārlietu ministrs|Ārlietu ministrs]]
| ...
| Zigfrīds Anna Meierovics
|-
| [[Latvijas apsardzības ministrs|Apsardzības ministrs]]
| ...
| [[Gustavs Zemgals]]
|-
| [[Latvijas ārlietu ministrs|Ārlietu ministra]] biedrs
| ...
| [[Voldemārs Salnais]]
|-
| [[Latvijas darba ministrs|Darba ministrs]]
| ...
| [[Roberts Dukurs]]
|-
| rowspan="2" | [[Latvijas finanšu ministrs|Finanšu ministrs]]
| ...
| [[Ringolds Kalnings]] <small>(1921.06—1922.10)</small>
|-
| ...
| [[Alfrēds Riekstiņš (politiķis)|Alfrēds Riekstiņš]] <small>(1922.10—1923.01)</small>
|-
| [[Latvijas iekšlietu ministrs|Iekšlietu ministrs]]
| ...
| [[Alberts Kviesis]]
|-
| [[Latvijas iekšlietu ministrs|Iekšlietu ministra]] biedrs
| ...
| [[Vladislavs Rubulis]]
|-
| [[Latvijas izglītības ministrs|Izglītības ministrs]]
| ...
| [[Aleksandrs Dauge]]
|-
| [[Latvijas satiksmes ministrs|Satiksmes ministrs]]
| ...
| [[Jānis Pauļuks (politiķis)|Jānis Pauļuks]]
|-
| [[Latvijas tieslietu ministrs|Tieslietu ministrs]]
| ...
| [[Vilis Holcmanis]]
|-
| [[Latvijas Republikas Valsts kontrole|Valsts kontrolieris]]
| ...
| [[Ernests Ozoliņš]]
|-
| rowspan="2" | [[Latvijas zemkopības ministrs|Zemkopības ministrs]]
| ...
| [[Voldemārs Zāmuēls]] <small>(1921.06—1922.07)</small>
|-
| ...
| [[Arvīds Kalniņš (ķīmiķis)|Arvīds Kalniņš]] <small>(1922.07—1923.01)</small>
|}

Pēc [[Ulmaņa 1. Ministru kabinets|Ulmaņa 1. Ministru kabineta]] demisijas valdības demisijas {{dat|1921|06|02||bez}} Satversmes sapulces prezidents [[Jānis Čakste]] izvirzīja Meierovicu [[Latvijas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] amatam. Valdības veidošanas laikā sašķēlās [[Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija]]. Vairāki tās labējā spārna deputāti vēlējās piedalīties valdības veidošanā un izveidoja mazākuma frakciju parlamentā (vēlāko [[Mazinieku partija|Mazinieku partiju]]). {{dat||06|15||bez}} Meierovics paziņoja piedāvātās valdības sastāvu. Tā bija pirmā valdība, kurā bija pārstāvēti sociāldemokrāti ([[Roberts Dukurs]], [[Vilis Holcmanis]], [[Ernests Ozoliņš]] un [[Voldemārs Salnais]]), kā arī pirmā, kurā nebija neviena mazākumtautību pārstāvja. {{dat||06|16||bez}} Meierovics nolasīja valdības deklarāciju.{{sfn|Treijs|l=126}} Jauno valdību atbalstīja visi 126 deputāti, kas bija ieradušies uz sēdi.{{sfn|Treijs|l=127}}

Meierovica valdības laikā Satversmes sapulce pieņēma lēmumu likvidēt Darba ministriju (tagadējā [[Latvijas Republikas Labklājības ministrija]]). Pēc Meierovica iejaukšanās lēmumu tomēr atcēla.{{sfn|Virza|l=221}} {{dat|1921|07|22||bez}} Meierovics un Padomju Krievijas vēstnieks Latvijā J. Gaņeckis parakstīja līgumu par pilsonības izvēles kārtību. Līgums ļāva pilngadīgiem Krievijas pilsoņiem, kas paši vai kuru vecāki līdz {{dat|1914|08|01||bez}} bija pierakstīti pie pilsētu vai lauku sabiedrībām tagadējās Latvijas Republikas robežās, atteikties no Krievijas pilsonības un saņemt Latvijas pilsonību. Izmantojot šo iespēju, līdz 1927. gadam Latvijā atgriezās vairāk nekā 220 000 kara bēgļu.{{sfn|Treijs|l=133}}

[[Attēls:Meierovica saržs.png|120px|thumb|left|Meierovica šaržs (autors — [[Kārlis Krauze]])]]
{{dat|1922|01|03||bez}} valdība pieņēma lēmumu iecerēto nacionālo valūtu saukt par "[[Latvijas lats|latu]]", bet tā simto daļu par "santīmu".{{sfn|Treijs|l=131}} {{dat||02|15||bez}} pieņēma [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmi]], kuras izstrādāšanā piedalījās arī Meierovica valdība.{{sfn|Treijs|l=130}} {{dat||04|06||bez}} Ministru kabinets apstiprināja noteikumus par lauku dzīves atjaunošanu un dibināja Dzīves atjaunošanas padomi [[Latvijas Republikas Zemkopības ministrija|Zemkopības ministrijas]] paspārnē.{{sfn|Treijs|l=131}} Meierovica valdības laikā turpināja [[Agrārā reforma Latvijā|agrāro reformu]], {{dat||05|03||bez}} Satversmes sapulce pieņēma reformas 3. daļu par agrārās iekārtas nostiprināšanu.{{sfn|Treijs|l=130}} {{dat||08|03||bez}} apstiprināja noteikumus par naudu, kuru rezultātā ieviesa latu.{{sfn|Treijs|l=131}} Naudas emisijai {{dat||09|09||bez}} nodibināja [[Latvijas Banka|Latvijas Banku]], kas darbu sāka {{dat||11|01||bez}}.{{sfn|Treijs|l=132}}

{{dat||07|18||bez}} Ministru kabinets pieņēma noteikumus par [[latviešu valoda]]s ortogrāfiju, kurā noteica nomainīt [[gotiskais raksts|gotisko rakstu]] ar [[latīņu alfabēts|latīņu alfabētu]].{{sfn|Treijs|l=133}} {{dat||08|23||bez}} pieņēma [[Latvijas Universitāte]]s, [[Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija|Latvijas Konservatorijas]] un [[Latvijas Mākslas akadēmija]]s statūtus. {{dat||08|31||bez}} akceptēja [[LETA|Latvijas Telegrāfa aģentūras]] statūtus.{{sfn|Treijs|l=132}}

{{dat|1922|05|30||bez}} Meierovics Latvijas vārdā parakstīja [[Konkordāts|konkordātu]] ar [[Svētais Krēsls|Svēto Krēslu]], kuru {{dat||07|19||bez}} ratificēja Satversmes sapulcē.{{sfn|Treijs|l=133}} {{dat||11|03||bez}} Romā notika ratifikācijas dokumentu apmaiņa, nodrošinot [[Romas Katoļu baznīca]]i autonomiju Latvijā. Saskaņā ar konkordātu, arhibīskapam un bīskapiem bija jābūt Latvijas Republikas pilsoņiem.{{sfn|Treijs|l=134}}

1922. gada jūlija sākumā valdība piedzīvoja krīzi, jo Satversmes sapulce noraidīja Zemkopības ministrijas budžetu. Uzskatot to par neuzticības izteikšanu, Meierovics paziņoja par valdības demisiju. {{dat||07|13||bez}} Satversmes sapulces prezidents Čakste vēlreiz aicināja Meierovicu veidot valdību. {{dat||07|19||bez}} izveidoja jaunu valdību, kas no iepriekšējās atšķīrās vienīgi ar to, ka [[Latvijas Republikas zemkopības ministrs|zemkopības ministra]] amatā [[Voldemārs Zāmuēls|Voldemāru Zāmuēlu]] nomainīja [[Arvīds Kalniņš (ķīmiķis)|Arvīds Kalniņš]].{{sfn|Treijs|l=134}} Jauno valdību atbalstīja 66 deputāti, pret to balsoja 29 deputāti un atturējās 23. Pēc [[1. Saeima]]s sanākšanas {{dat||11|07||bez}} beidzās arī valdībai pilnvaras. Meierovica vadībā Ministru kabinets turpināja strādāt līdz {{dat|1923|01|26|D|bez}}.{{sfn|Treijs|l=135}}

=== 1. Saeimas vēlēšanas ===
Saskaņā ar [[Alfreds Jēkabs Bērziņš|Alfreda Bērziņa]] rakstīto, Meierovics, būdams Ministru prezidents, apsvēra iespēju nosūtīt [[Kārlis Ulmanis|Kārli Ulmani]] par Latvijas vēstnieku uz [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]].{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=155}} Tas izraisīja konfliktu starp Ulmani un Meierovicu. Kādā no Latviešu zemnieku savienības priekšvēlēšanu sapulcēm Ulmanis sāka kritizēt Latvijas ārpolitiku un vainoja Meierovicu "nemākulībā, kas esot izpaudusies viņa nespējā panākt no Vācijas kara zaudējumu atlīdzību".{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=154}} Meierovics no savas puses aicināja nepakļauties personīgiem konfliktiem.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=155}}

[[1. Saeimas vēlēšanas|1. Saeimas vēlēšanās]] Meierovics kandidēja ar 2. numuru Latviešu zemnieku savienības sarakstā Rīgas, Vidzemes un Latgales vēlēšanu apgabalā.<ref name="1s">{{Grāmatas atsauce | title = Latvijas Republikas Saeimas vēlēšanu iznākumi | first = Marģers | last = Skujenieks | pages = 114., 117. un 129. | publisher = Valsts statistiskā pārvalde | year = 1923 | url = http://www.cvk.lv/cvkserv/1_Saeimas_velesanu_rezultati.pdf }}{{Novecojusi saite}}</ref> Visos trijos apgabalos viņš bija otrais populārākais LZS kandidāts aiz Ulmaņa, tādējādi tiekot ievēlēts [[1. Saeima|1. Saeimā]].{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=155}}<ref name="1s" /> Meierovics turpināja darboties ārlietu ministra amatā [[Jānis Pauļuks (politiķis)|Jāņa Pauļuka]] valdībā.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=105}}

=== Trešais Ministru kabinets (1923—1924) ===
{{pamatraksts|Meierovica 3. Ministru kabinets}}
{| class="infobox" style="font-size:90%"
|-
! Amats
! class="unsortable" |
! Ministrs
|-
| [[Latvijas Ministru prezidents|Ministru prezidents]]<br />[[Latvijas ārlietu ministrs|Ārlietu ministrs]]
| ...
| Zigfrīds Anna Meierovics
|-
| [[Latvijas apsardzības ministrs|Apsardzības ministrs]]
| ...
| [[Jānis Ducens]]
|-
| [[Latvijas darba ministrs|Darba ministrs]]
| ...
| [[Gustavs Klaustiņš]]
|-
| [[Latvijas finanšu ministrs|Finanšu ministrs]]
| ...
| [[Hermanis Punga]]
|-
| [[Latvijas iekšlietu ministrs|Iekšlietu ministrs]]
| ...
| [[Alfrēds Birznieks]]
|-
| [[Latvijas iekšlietu ministrs|Iekšlietu ministra]] biedrs
| ...
| [[Antons Dzenis]]
|-
| rowspan="3" | [[Latvijas izglītības ministrs|Izglītības ministrs]]
| ...
| [[Pauls Gailītis]] <small>(1923.06—1923.07)</small>
|-
| ...
| [[Staņislavs Jaudzems]] <small>(1923.07—1923.10)</small>
|-
| ...
| [[Hugo Celmiņš]] <small>(1923.10—1924.01)</small>
|-
| [[Latvijas izglītības ministrs|Izglītības ministra]] biedrs
| ...
| [[Staņislavs Jaudzems]]
|-
| [[Latvijas satiksmes ministrs|Satiksmes ministrs]]
| ...
| [[Jānis Pauļuks (politiķis)|Jānis Pauļuks]]
|-
| [[Latvijas tieslietu ministrs|Tieslietu ministrs]]
| ...
| [[Vilis Holcmanis]]
|-
| rowspan="2" | [[Latvijas zemkopības ministrs|Zemkopības ministrs]]
| ...
| [[Ernests Bauers]]
|}
Pēc [[Pauļuka Ministru kabinets|Pauļuka valdības]] demisijas [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] Jānis Čakste {{dat||06|08||bez}} izvirzīja Meierovicu par Ministru prezidentu. {{dat||06|26||bez}} Meierovics Saeimā nolasīja piedāvātās valdības sastāvu.{{sfn|Treijs|l=135}} Valdība tika apstiprināta ar 51 balsi «par», 37 balsīm «pret» un 3 deputātiem atturoties.{{sfn|Treijs|l=136}}

{{dat|1923|08|09||bez}} Meierovics izsludināja rīkojumu par Latvijas nosaukumu svešvalodās: ''Lettonie'' [[franču valoda|franču valodā]], ''Lettonia'' [[itāliešu valoda|itāliešu]] un citās [[romāņu valodas|romāņu valodās]], ''Latvia'' [[angļu valoda|angļu valodā]] un ''Lettland'' [[vācu valoda|vācu]] un citās [[ģermāņu valodas|ģermāņu valodās]].{{sfn|Treijs|l=137}} {{dat||09|25||bez}} izdeva pirmos automobiļu satiksmes noteikumus.{{sfn|Treijs|l=138}} {{dat||10|09||bez}} apstiprināja [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] projekta konkursa noteikumus. {{dat|1924|01|10||bez}} pieņēma noteikumus par kinoteātriem, kas noteica, ka kinoteātra atvēršana ir jāsaskaņo [[Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija|Iekšlietu ministrijā]] un ka atļauts izrādīt vienīgi Iekšlietu ministrijas cenzētas filmas.{{sfn|Treijs|l=139}}

Kā ārlietu ministrs Meierovics {{dat|1923|11|01||bez}} parakstīja līgumu paketi ar [[Igaunija|Igauniju]]. Šīs vienošanās ietvaros noslēdza [[Līgums par aizsardzības savienību starp Latvijas un Igaunijas Republikām|līgumu par aizsardzības savienību]], pagaidu līgumu par ekonomisko un muitas savienību, papildlīgumu par robežām un nolīgumu par savstarpēju prasību nokārtošanu.{{sfn|Treijs|l=140}}

{{dat|1924|01|15||bez}} no amata atkāpās [[Alfrēds Birznieks]], [[Antons Dzenis]] un [[Ernests Bauers]]<ref>{{Grāmatas atsauce | title = Latvijas Republikas Saeimas stenogramas IV. sesija | first = H. | last = Kārkliņš | pages = 4 | publisher = [[Latvijas Republikas Saeima]] | year = 1925 | url = http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_sast1924n1{{!}}page:41{{!}}issueType:P | access-date = {{dat|2015|04|17||bez}} | archive-date = {{dat|2020|04|28||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20200428154535/http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_sast1924n1{{!}}page:41{{!}}issueType:P }}</ref> un Meierovics iesniedza valdības demisijas rakstu, {{sfn|Treijs|l=141}} bet turpināja strādāt vēl līdz {{dat||01|28|D|bez}}. {{dat||01|22||bez}} Saeima izteica neuzticību kara ministram [[Jānis Ducens|Jānim Ducenam]], uz ko Meierovics {{dat||01|25||bez}} atbildēja, ka nepieņem Ducena atsaukšanu no amata, jo kabinets jau ir demisionējis. Ar 56 balsīm «par», 37 «pret» un 2 deputātiem atturoties, Saeima pieņēma lēmumu, ka šādā veidā Meierovics pārkāpj Satversmes 59. pantu.{{sfn|Virza|l=35}}

{{cquote|Kungi, ja Jūs gribiet man uztiept, ka esmu Satversmi pārkāpis un tādēļ nododams tiesai, tad to runāt un darīt varat, un man nav ko attaisnoties. Es zinu, ka ne tikai Jūs vien, bet arī Latvijas tauta pazīst pietiekoši manus darbus šinīs 5 gados, un tā spriedīs par to, vai esmu pārkāpis Satversmi, vai nē.|||Zigfrīds Anna Meierovics|{{dat|1924|01|25||bez}}{{sfn|Virza|l=35}}}}

=== Pēc valdības krišanas ===
Pēc tam, kad Meierovics pirmoreiz Latvijas Republikas vēsturē netika iekļauts jaunajā [[Zāmuēla Ministru kabinets|Zāmuēla Ministru kabinetā]], viņš kļuva par akciju sabiedrības «Kr. Bakmans» direktoru.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=119}} 1924. gada februārī Meierovics izšķīrās no savas sievas Annas un maijā apprecēja «Kr. Bakmans» īpašnieci [[Kristīne Bakmane|Kristīni Bakmani]].{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=118}} Pēc Zāmuēla valdības krišanas decembrī Meierovics atgriezās ārlietu ministra amatā jaunajā [[Celmiņa 1. Ministru kabinets|Celmiņa 1. Ministru kabinetā]].{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=119}}

== Nāve un bēres ==

[[Attēls:Meierovica autoavārija 1925.jpg|250px|thumb|Z. A. Meierovica autoavārijas vieta (1925).]]
[[Attēls:Meierovica izvadīšana no baznīcas.png|250px|thumb|Z. A. Meierovica izvadīšana no Doma baznīcas.]]
[[Attēls:Meierovica bēru gājiens Brīvības ielā 1925.jpg|250px|thumb|Meierovica bēru gājiens pa Brīvības ielu 27. augustā.]]
1925. gada vasaru Meierovics ar sievu Kristīni pavadīja vasarnīcā [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultos]], bet viņa pirmā sieva Anna un bērni [[Gunārs Meierovics|Gunārs]], Helmuts un Rute vasarā dzīvoja pie Meierovica brālēna Mindera [[Tukuma apriņķis|Tukuma apriņķa]] «Druķos», aptuveni 20 kilometru attālumā no [[Tukums|Tukuma]].{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=119}} {{dat|1925|08|22|L|bez}} neilgi pēc pulksten 10 Meierovics devās ceļā šofera vadītā ''[[Mercedes-Benz]]'' markas auto. Meierovics vēlējās doties ar vilcienu, bet Kristīne ieteica doties ar mašīnu, lai vakarā paspētu noskatīties koncertu [[Jūrmala|Jūrmalā]]. Ap pulksten 13 viņi bija izbraukuši cauri Tukumam un devās pa Tukuma—Raudas ceļu «Druķu» virzienā. Anna ar bērniem, Mindera dēlu Verneru un suni devās viņiem pretī. Viņi satikās aptuveni 3 kilometrus pirms «Druķiem».{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=120}}

«Druķu» iemītnieki sasēdās automašīnā — galvenajā sēdeklī sēdēja Meierovics ar bijušo sievu Annu, viņam klēpī sēdēja jaunākais dēls Gunārs. Viņiem pretī sēdēja Verners un Rute, vecākais dēls Helmuts sēdēja blakus šoferim, mašīnā iesēdināts arī suns. Nelīdzenā ceļa dēļ automašīna pārvietojās ar aptuveni 10—15 kilometru stundā lielu ātrumu. Ap pulksten 14 aptuveni kilometru no satikšanās vietas (netālu no [[Brizules muiža]]s) viņi brauca pa nesen labotu ceļu. Aiz uzbēruma šoferis ieraudzīja bedri, no kuras vēlējās izvairīties, un pagrieza stūri nedaudz pa kreisi. Automašīnai sākot slīdēt uz grāvja pusi, šoferis aicināja pasažierus lēkt ārā no mašīnas. Īsi pēc tam mašīna iekrita 2 metrus dziļā grāvī.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=120}}{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=121}}

No mašīnas bija izlēkuši Anna, Gunārs, Rute, Verners un suns. Anna palīdzēja no mašīnas izkļūt šoferim, kas palīdzēja atbrīvot Helmutu. Ar ceļamā bomja palīdzību šoferim izdevās pacelt mašīnu, lai atbrīvotu Meierovicu. Viņš atradās zem automašīnas, ar galvu zem kreisās puses karosērijas polsterējuma un ar sejas kreiso pusi bija piespiests pie zemes. Viņš neizrādīja nekādas dzīvības pazīmes.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=121}}

Mašīnas vienīgie bojājumi bija salauzts [[stūres rats]] un saliekti kreisās puses spārni. Meierovics tika aizvests uz Tukumu, kur apriņķa ārsts konstatēja, ka viņam ir lauzts [[galvaskauss]] un kakla [[skriemeļi]]. Tika secināts, ka nāve iestājusies acumirklī. Tajā pašā vakarā Meierovica mirstīgās atliekas tika nogādātas Rīgā ar to pašu mašīnu, ar kuru viņš devās apciemot ģimeni.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=121}} Mašīnu vadīja tas pats šoferis.

Neilgi pirms plkst. 21 automašīna ieradās Sarkanā Krusta slimnīcā pie [[Rīgas Svētā Pāvila evaņģēliski luteriskā baznīca|Rīgas Sv. Pāvila baznīcas]]. Meierovica mirstīgās atliekas tika novietotas operāciju telpā, kur ieradās ministri, deputāti un atraitne. Ap pusnakti Meierovica mirstīgās atliekas tika nogādātas morgā.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=122}}

{{dat||08|23||bez}} plkst. 18 Meierovica pīšļi, klātesot radiniekiem, Valsts prezidentam Jānim Čakstem, Ministru prezidentam Hugo Celmiņam, valdības locekļiem un diplomātiskajam korpusam, tika nogādāti no Sarkanā Krusta kapličas uz Meierovica dzīvokli Ārlietu ministrijas ēkā [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra ielā]] 13.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=125}} «Talavijas» godasardzes pavadībā zārks tika aizvests līdz katafalkam. Sēru procesija devās pa [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Krišjāņa Barona ielu]], tad pa [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša ielu]], gar «Talavijas» konventa dzīvokli ielas 28. namā, tad devās uz [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes ielu]], no kurienes nogriezās uz K. Valdemāra ielu. Zārks atradās Ārlietu ministrijā līdz {{dat||08|25||bez}} vakaram, kad to pārvietoja uz [[Rīgas Doma baznīca|Doma baznīcu]].

[[Attēls:Meierovica bēres.webm|200px|thumb|left|Z. A. Meierovica bēres (video)]]
{{dat||08|24|G|bez}} Ministru kabinets ārkārtas sēdē pieņēma lēmumu izteikt līdzjūtību Meierovica atraitnei Kristīnei, Latviešu zemnieku savienībai un tās Saeimas frakcijai, segt Meierovica bēru izdevumus, aizliegt izklaides pasākumus līdz Meierovica bēru dienai, un bēru dienā ({{dat||08|27||bez}}) plkst. 12 apturēt transporta kustību Rīgas ielās un plkst. 13 slēgt visas valsts iestādes. {{dat||08|27||bez}} plkst. 11 Saeimā tika atklāta sēde Meierovica piemiņai. Plkst. 12 Rīgā atskanēja lielgabala šāviens, lai dotu signālu par transporta kustības pārtraukšanu un 2 minūšu klusuma brīža sākumu.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=126}}

Sēru dievkalpojums Doma baznīcā sākās līdz ar klusuma brīža beigām.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=127}} Pēc dievkalpojuma bēru procesija devās gar [[Vidzemes bruņniecības nams|Saeimas namu]], tad uz [[Rīgas Meža kapi]]em, kur ieradās ap plkst. 16.30.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=127}} Kapos procesiju sagaidīja Rīgas Ugunsdzēsēju komandas karavīru godasardze, komandas orķestris spēlēja Bēru maršu.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=128}} Zārku nolaižot kapā, skanēja šauteņu salūts.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=128}} Bēru dalībnieki sāka pamest kapsētu ap plkst. 19.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=129}} Uz Meierovica kapa tika novietoti aptuveni 150 vainagi.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=128}} Ministru kabinets un Z. A. Meierovica atraitne kopā saņēma aptuveni 1500 līdzjūtības telegrammu un vēstuļu.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=129}}

Z. A. Meierovica atraitne Kristīne Meierovica izdarīja pašnāvību nošaujoties naktī no 2. uz 3. decembri savā Rīgas dzīvoklī Krišjāņa Valdemāra ielā 33.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=131}}<ref>{{Ziņu atsauce | title = Z.A. Meierovica sirdsdāma - Kristīne Bakmane | publisher = Tvnet | date = 2010. gada 1. oktobrī | accessdate = 2015. gada 21. aprīlī | url = http://www.tvnet.lv/egoiste/attiecibas/348330-za_meierovica_sirdsdama_kristine_bakmane | archive-date = 2016. gada 6. Marts | archive-url = https://web.archive.org/web/20160306053158/http://www.tvnet.lv/egoiste/attiecibas/348330-za_meierovica_sirdsdama_kristine_bakmane }}</ref> Viņa tika apglabāta {{dat||12|07||bez}} līdzās savam vīram Meža kapos.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=132}}

== Piemiņa ==
{{Vairāki attēli
| align     = right
| direction = vertical
| width     = 230
| image1    = Piemiņas vieta Meierovicam.JPG
| caption1  = Piemiņas vieta Meierovicam viņa bojāejas vietā
| image2    = Meierovica bulvāris - info plāksne.JPG
| caption2  = Informācijas plāksne [[Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris|Meierovica bulvārī]], Rīgā
}}

1926. gadā Meierovica bojāejas vietā uzstādīja piemiņas akmeni, kuram vēlāk piestiprināja tēlnieka A. Dzeņa veidotu bronzas bareljefu ({{dat|1927|08|22||bez}}).<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Piemineklis pirmajam Latvijas ārlietu ministram Z. A. Meierovicam | publisher = Tukuma tūrisma informācijas centrs | accessdate = 2015. gada 17. aprīlī | url = http://www.turisms.tukums.lv/index/vietas/apskates/pieminekli/piemineklis_564 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20160305093659/http://turisms.tukums.lv/index/vietas/apskates/pieminekli/piemineklis_564 | archivedate = {{dat|2016|03|05||bez}} }}</ref><ref>{{Ziņu atsauce | title = Pirmā ārlietu ministra Z. A. Meierovica | publisher = [[Latvijas Kareivis]] | date = 1927. gada 21. augustā | accessdate = 2015. gada 17. aprīlī | url = http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_lkar1927n186{{!}}article:DIVL14{{!}}issueType:P | archive-date = 2020. gada 28. Aprīlis | archive-url = https://web.archive.org/web/20200428154535/http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_lkar1927n186{{!}}article:DIVL14{{!}}issueType:P }}</ref> {{dat|1929|01|26||bez}} viņa kapavietā Meža kapos atklāja tēlnieka Žaņa Smiltnieka veidotu pieminekli.<ref>{{Ziņu atsauce | title = Z. Meierovica pieminekļa atklāšana | last = R. | publisher = [[Latvijas Kareivis]] | date = 1929. gada 25. janvārī | accessdate = 2015. gada 17. aprīlī | url = http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_lkar1929n21{{!}}article:DIVL5{{!}}issueType:P | archive-date = 2020. gada 28. Aprīlis | archive-url = https://web.archive.org/web/20200428154535/http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_lkar1929n21{{!}}article:DIVL5{{!}}issueType:P }}</ref> No 1925. līdz 1940. gadam pastāvēja biedrība «Z. A. Meierovica piemiņas fonds».<ref name="mfa" />
Gončarova ielu Rīgas Jūrmalā pārdēvēja par [[Zigfrīda Meierovica prospekts|Zigfrīda Meierovica prospektu]], jo pie tā atradās vasarnīca, kurā viņš dzīvoja 1925. gada vasarā.
1929. gadā Basteja bulvāris Rīgā pārdēvēja par [[Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris|Zigfrīda Annas Meierovica bulvāri]]. 1940. gadā to pārdēvēja par Padomju bulvāri. Meierovica bulvāris savu nosaukumu atguva 2008. gadā.<ref>{{Ziņu atsauce | title = papildināta - Basteja bulvāri pārsauks Meierovica vārdā | first = Matīss | last = Arnicāns | publisher = [[Diena (laikraksts)|Diena]] | date = 2008. gada 21. jūlijā | accessdate = 2015. gada 16. aprīlī | url = http://www.diena.lv/sabiedriba/riga/papildinata-basteja-bulvari-parsauks-meierovica-varda-616243 }}</ref> Pirms 2008. gadā tika apstiprināta bulvāra pārdēvēšana, tika apspriesta [[Starptautiskā lidosta "Rīga"|Starptautiskās lidostas «Rīga»]] nosaukšana Meierovica vārdā.<ref>{{Ziņu atsauce | title = Peters atbalsta lidostas pārsaukšanu Meierovica vārdā; Šlesers kategoriski pret | publisher = Tvnet | date = 2008. gada 17. jūnijā | accessdate = 2015. gada 16. aprīlī | url = http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/320966-peters_atbalsta_lidostas_parsauksanu_meierovica_varda_slesers_kategoriski_pret }}{{Novecojusi saite}}</ref>

Z. A. Meierovica vārdā ir nosaukta [[Zigfrīda Annas Meierovica Kabiles pamatskola|pamatskola Kabilē]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Z.A. Meierovica Kabiles pamatskola | publisher = Nacionālā izglītības iespēju datubāze | accessdate = 2015. gada 17. aprīlī | url = http://www.niid.lv/niid_search/provider/Z.A.%20Meierovica%20Kabiles%20pamatskola }}</ref> No 1935. līdz 1940. gadam un no 1941. līdz 1944. gadam viņa vārdā bija nosaukta [[Tukuma Ernesta Birznieka-Upīša 1. pamatskola|Zigfrīda Meierovica komercskola]] Tukumā (tagad — Tukuma Ernesta Birznieka-Upīša 1. pamatskola).<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Zigfrīda Meierovica komercskola {{en ikona}} | publisher = Archives Portal Europe | accessdate = 2015. gada 17. aprīlī | url = https://www.archivesportaleurope.net/ead-display/-/ead/pl/aicode/LV-VAS/type/fa/id/LV-LNA-VA-F4902 }}</ref>

2004. gadā «[[Latvijas Avīze]]s» un portāla «[[Apollo (portāls)|Apollo]]» veiktā aptaujā Meierovics tika nosaukts par 22. [[Ievērojamākās Latvijas personības|ievērojamāko Latvijas personību]].<ref>{{Ziņu atsauce | title = Noskaidrotas 100 ievērojamākās Latvijas personības | first = Linda | last = Kusiņa | publisher = [[Apollo (portāls)|Apollo]] | date = 2004. gada 30. decembrī | accessdate = 2015. gada 17. aprīlī | url = http://apollo.tvnet.lv/zinas/noskaidrotas-100-nbsp-ieverojamakas-latvijas-personibas/297846 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20141204160431/http://apollo.tvnet.lv/zinas/noskaidrotas-100-nbsp-ieverojamakas-latvijas-personibas/297846 | archivedate = {{dat|2014|12|04||bez}} }}</ref>

2010. gada martā tika dibināta «Meierovica biedrība par progresīvām pārmaiņām», kas tika nosaukta Z. A. Meierovica vārdā. Tās sākotnējā vadītāja bija [[Sarmīte Ēlerte]].<ref>{{Ziņu atsauce | title = Ēlerte nodibinājusi 'Meierovica biedrību par progresīvām pārmaiņām' (papildināta 20:30) | publisher = [[Delfi (portāls)|Delfi]] | date = 2010. gada 21. martā | accessdate = 2015. gada 17. aprīlī | url = http://www.delfi.lv/news/national/politics/elerte-nodibinajusi-meierovica-biedribu-par-progresivam-parmainam-papildinata-2030.d?id=30747999 }}</ref>

2013. gadā [[Latvijas Nacionālā opera|Latvijas Nacionālajā operā]] tika iestudēts mūzikls «Teiksma par Zigfrīdu Annu Meierovicu» [[Gatis Šmits|Gata Šmita]] režijā. Mūzikas autors bija [[Jānis Lūsēns]], libretu sarakstīja [[Māra Zālīte]].<ref>{{Ziņu atsauce | title = Latvijai - 95! Valsts svētku spilgtāko pasākumu programma | publisher = [[Delfi (portāls)|Delfi]] | date = 2013. gada 15. novembrī | accessdate = 2015. gada 16. aprīlī | url = http://www.delfi.lv/kultura/news/culturenvironment/latvijai-95-valsts-svetku-spilgtako-pasakumu-programma.d?id=43817602&page=9 }}</ref>

== Apbalvojumi ==
* [[Lāčplēša Kara ordenis]] (III šķira)<ref name="mfa" />
* [[Triju Zvaigžņu ordenis]] (I šķira, 1925) - viens no pirmajiem šķiras saņēmējiem<ref name="mfa" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/triju-zvaigznu-ordenim-90-ta-dzimsana-nebusanas-un-parvertibas/|title=Triju Zvaigžņu ordenim 90: apbalvojuma dzimšana, nebūšanas un pārvērtības|last=Bormane|first=Anita|website=[[Latvijas Avīze|LA.LV]]|access-date=2020-11-16|date=2014-03-30|language=lv|archive-date=2021-01-18|archive-url=https://web.archive.org/web/20210118134520/https://www.la.lv/triju-zvaigznu-ordenim-90-ta-dzimsana-nebusanas-un-parvertibas}}</ref>
* Francijas [[Goda Leģiona ordenis]] (komandieris)<ref name="vpr">{{Ziņu atsauce | title = Valsts prezidenta rīkojums | publisher = [[Valdības Vēstnesis]] | date = 1925. gada 7. maijā | accessdate = 2015. gada 23. aprīlī | url = http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_wawe1925n100{{!}}article:DIVL85{{!}}issueType:P | archive-date = 2020. gada 28. Aprīlis | archive-url = https://web.archive.org/web/20200428154535/http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_wawe1925n100{{!}}article:DIVL85{{!}}issueType:P }}</ref>
* Francijas Kara krusts<ref name="vpr" />
* [[Igaunijas Brīvības krusts]] (I šķira)<ref name="mfa" />
* Polijas «Polonia Restituta» ordenis (I šķira)<ref name="mfa" />{{sfn|Treijs|143}}
* Somijas Baltās Rozes ordenis (ar lenti un zvaigzni, 1923)<ref>{{Ziņu atsauce | title = Kronika | publisher = Policijas Vēstnesis | date = 1923. gada 17. augustā | accessdate = 2015. gada 23. aprīlī | url = http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_pove1923n31{{!}}article:DIVL254{{!}}issueType:P | archive-date = 2020. gada 28. Aprīlis | archive-url = https://web.archive.org/web/20200428154535/http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_pove1923n31{{!}}article:DIVL254{{!}}issueType:P }}</ref>
* Svētā Krēsla Svētā Silvestra ordenis (I šķira)<ref name="mfa" />{{sfn|Treijs|143}}
* Ungārijas Sarkanā Krusta ordenis (II šķira)<ref name="vpr" />

== Atsauces ==
{{atsauces|colwidth=25em}}

== Literatūra ==
*{{Grāmatas atsauce | last = Autoru kolektīvs | editor-last = Virza | editor-first = Edvarts | title = Z. A. Meierovics | year = 1935 | publisher = [[Valters un Rapa]] | url = http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0307064716{{!}}issueType:B | ref = {{sfnRef|Virza}} | accessdate = {{dat|2015|04|17||bez}} | archiveurl = https://web.archive.org/web/20190902065147/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0307064716{{!}}issueType:B | archivedate = {{dat|2019|09|02||bez}} }}
*{{Grāmatas atsauce | title = Zigfrīds Meierovics: mūžs, darbs, liktenis | last = [[Līgotņu Jēkabs]] | publisher = [[Valters un Rapa]] | year = 2000 | isbn = 9984-595-53-6 | url = http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0301013332{{!}}issueType:B | ref = {{sfnRef|Līgotņu Jēkabs}} | accessdate = {{dat|2015|04|17||bez}} | archiveurl = https://web.archive.org/web/20190902065147/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0301013332{{!}}issueType:B | archivedate = {{dat|2019|09|02||bez}} }}
*{{Grāmatas atsauce | last = Treijs | first = Rihards | title = Latvijas prezidenti 1918—1940 | publisher = [[Latvijas Vēstnesis]] | year = 2004 | isbn = 9984-731-47-2 | ref = {{sfnRef|Treijs}}}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://www.historia.lv/personas/meierovics-zigfrids-anna Biogrāfija portālā historia.lv]

{{kastes sākums}}
{{s-amati}}
{{Amatu secība | pirms = [[Kārlis Ulmanis]]<br />[[Jānis Pauļuks (politiķis)|Jānis Pauļuks]] | virsraksts = [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Latvijas Ministru prezidents]] | periods = {{nobr|{{dat|1921|06|19|N|bez}} — {{dat|1923|01|26|N|bez}}}}<br />{{nobr|{{dat|1923|06|28|N|bez}} — {{dat|1924|01|26|N|bez}}}} | pēc = [[Jānis Pauļuks (politiķis)|Jānis Pauļuks]]<br />[[Voldemārs Zāmuēls]] }}
{{kastes beigas}}

{{Latvijas ministru prezidenti}}
{{navboxes|title=Latvijas valdība|list=
{{Ulmaņa 1. Ministru kabinets}}
{{Meierovica 1. Ministru kabinets}}
{{Meierovica 2. Ministru kabinets}}
{{Pauļuka Ministru kabinets}}
{{Meierovica 3. Ministru kabinets}}
{{Celmiņa 1. Ministru kabinets}}
}}
{{navboxes|title=Latvijas parlaments|list=
{{Satversmes sapulce}}
{{1. Saeima}}
}}
{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Meierovics, Zigfrīds Anna}}
[[Kategorija:1887. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1925. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Durbē dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas ebreji]]
[[Kategorija:Latviešu zemnieku savienības politiķi]]
[[Kategorija:Latvijas Ministru prezidenti]]
[[Kategorija:Latvijas ārlietu ministri]]
[[Kategorija:Satversmes sapulces deputāti]]
[[Kategorija:1. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:Latvijas vēstnieki Apvienotajā Karalistē]]
[[Kategorija:Latvijas ekonomisti]]
[[Kategorija:Rīgas Politehniskā institūta absolventi]]
[[Kategorija:Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa lielkrusta komandieri]]
[[Kategorija:Ar Goda Leģiona ordeni apbalvotie]]
[[Kategorija:Ceļa negadījumos bojā gājušie]]
[[Kategorija:Rīgas Meža kapos apbedītie]]