Ārpuszemes dzīvība

Vikipēdijas lapa
Padomju pastmarka, kurā attēlota Mēness virsmas izpēte pēc potenciālas ārpuszemes dzīvības pazīmēm.

Ārpuszemes dzīvība ir hipotētiska dzīvība, kas ir radusies un attīstījusies ārpus Zemes. Tā varētu sastāvēt no vienkāršiem mikroorganismiem līdz pat daudz attīstītākām civilizācijām nekā cilvēce.[1]

Kopsavilkums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lai gan par ārpuszemes dzīvības esamību zinātnes, kā arī citu autoru aprindās ir ticis spekulēts jau vairākus gadsimtus, tieši kopš 20. gadsimta vidus, kad tehnoloģiju attīstības rezultātā cilvēcei pirmoreiz izdevās nokļūt kosmosā, un kopš 20. gadsimta beigām, kad izdevās atrast pirmās citplanētas, jautājums par ārpuszemes dzīvības pastāvēšanu ir kļuvis arvien aktuālāks ne tikai Saules sistēmas ietvaros, bet arī citās zvaigžņu sistēmās.[2][3]

Mūsdienās, izmantojot dažādus pašgājējus un starplanētu zondes, ārpuszemes dzīvības pazīmes galvenokārt tiek pieļautas un meklētas tieši uz Marsa, kā arī atsevišķiem Jupitera un Saturna pavadoņiem kā, piemēram, uz Eiropas un Encelada.[4] Tāpat, izmantojot dažādas observatorijas un kosmiskos teleskopus, astronomi meklē dzīvības pazīmes arī uz citplanētām, pētot to atmosfēru sastāvu caur spektroskopijas novērojumiem.

Ar ārpuszemes dzīvības meklēšanu un pētīšanu galvenokārt nodarbojas tieši astrobioloģijas nozare.[5] Pagaidām ārpuszemes dzīvības esamība vēl nav zinātniski pierādīta,[5] līdz ar to šis jēdziens galvenokārt tiek izmantots tieši zinātniskajā fantastikā un ufoloģijas teorijās.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārpuszemes dzīvības ideja parādījusies jau pitagoriešu mācībā par dvēseļu ceļošanu no vienas apdzīvotas pasaules uz otru. Domu, ka zvaigznes ir tādas pašas Saules, ap kurām riņķo planētas, uz kurām var būt dzīvība, XVI gadsimtā izteicis Džordāno Bruno, pamatojoties uz pitagoriešu un neoplatonisma idejām.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Dorion Sagan, Lynn Margulis, Carl Sagan. «Extraterrestrial life». britannica.com. Encyclopaedia Britannica. Skatīts: 2019. gada 12. jūlijs.
  2. Lucas Ellerbroek. Planet Hunters: The Sesrch for Extraterrestrial Life. London : Reaktion Books, 2017. 12. lpp. ISBN 978-1-7802-81-2.
  3. Jamie Shreeve. «Life probably exists beyond Earth. So how do we find it?». nationalgeographic.com. National Geographic, 2019. Skatīts: 2019. gada 12. jūlijs.
  4. «NASA Is Taking a New Look at Searching for Life Beyond Earth». nasa.gov. Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija. 2018. gada 25. septembris. Skatīts: 2019. gada 12. jūlijs.
  5. 5,0 5,1 Jeffrey Bennett. Beyond UFO’s: The Search for Extraterrestrial Life and Its Astonishing Implications for Our Future. Princeton; Oxford : Princeton University Press, 2008. 2. lpp. ISBN 978-0-691-13549-6.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]