Portāls:Astronomija

Laipni lūdzam astronomijas portālā,

kuru arī Tu vari papildināt!

Šajā portālā var atrast informāciju par astronomiju.

Astronomijas portāls

Astronomija (grieķu: astron - zvaigzne; nomos - likums) ir zinātne par Visumu un tajā sastopamo matērijas formu (atsevišķu debess ķermeņu, to sistēmu un citu veidojumu) uzbūvi, izvietojumu, kustību un attīstību. Astronomija ir cieši saistīta ar citām zinātnēm, kā, piemēram, ar fiziku, ķīmiju, meteoroloģiju, ģeogrāfiju, bioloģiju un, protams, ar matemātiku. Astronomijā uzkrātās zināšanas tiek izmantotas cilvēces praktiskajām vajadzībām.

Saule ir zvaigzne, kas atrodas Saules sistēmas centrā. Orbītā ap Sauli riņķo Zeme un pārējās Saules sistēmas planētas, kā arī asteorīdi, komētas un citi kosmiskie ķermeņi. Saule ir milzīga plazmas lode, tās masa ir aptuveni 2×10³⁰ kg. Saule sastāv no 74% ūdeņraža un 25% hēlija, pārējo masu veido smagāki elementi (ogleklis, skābeklis, dzelzs u.c.). Saule ir apmēram 4,5-5 miljardus gadu veca, bet vēl pēc 5 miljardiem gadu tā pārvērtīsies par sarkano milzi un tad — par balto punduri (skat. "Zvaigznes evolūcija"). Saule ir Zemei tuvākā un tādējādi arī vislabāk izpētītā zvaigzne.

Krabja miglājs ir gāzveida miglājs, kurš atrodas Vērša zvaigznājā.

Ar portālu Astronomija ir saistīti šādi portāli:

	Kosmonautika
	Zinātne

15. februāris — 27.700 kilometru attālumā no Zemes palidoja 44 metrus lielais asteroīds 2012 DA14. Neilgi pirms tam mazāks meteorīts (domājams ap 17 m liels) izraisīja milzu sprādzienu debesīs virs Krievijas pilsētas Čeļabinskas.
7. oktobris — paziņots, ka Veneras augšējā atmosfērā ir ozona slānis.
4. oktobris — par Nobela prēmijas laureātiem fizikā paziņoti Sols Perlmuters, Ādams Rīss un Braiens Šmits par paātrinātu Visuma izplešanās atklāšānu, pētot attālas supernovas.
3. oktobris — Čīlē darbu sāka Atacama Large Millimeter Array, lielākais un sarežģītākais jebkad uzbūvētais radioteleskops.
10. septembris — ASV palaistas Mēness zondes GRAIL-A un GRAIL-B.
5. augusts — ASV palaista Jupitera zonde Juno.
Ķīnā, Siņdzjanā atrasts ap 25 t dzelzs meteorīts.
Ar Habla kosmisko teleskopu Plutonam atklāts ceturtais pavadonis.

Dr. Verners Magnuss Maksimiliāns brīvkungs fon Brauns (Dr. Wernher Magnus Maximilian Freiherr von Braun; dzimis 1912. gada 23. martā, miris 1977. gada 16. jūnijā) bija vācu raķešu konstruktors, viens no svarīgākajām personām nacistiskās Vācijas un vēlāk arī ASV raķešu tehnoloģiju attīstībā.

... ka laika posmā no 1785. līdz 1789. gadam Viljams Heršels izgatavoja "40 pēdu teleskopu" (attēlā), kurš nākamos 50 gadus bija lielākais teleskops visā pasaulē?
... ka Zēmana-Doplera attēlveidošana ir tehnisks paņēmiens, lai iegūtu zvaigžņu magnētiskā lauka virsmas kartes?
... ka "Astronomische Nachrichten", kuru 1821. gadā izveidoja Heinrihs Kristians Šumahers, ir vecākais astronomijas žurnāls, kurš joprojām tiek publicēts?
... ka Dzeloņrajas miglājs pēc vecuma ir visjaunākais no visiem zināmajiem planetārajiem miglājiem?
... ka radioteleskops "Mark II", kurš atrodas Džodrela Benka observatorijā, Apvienotajā Karalistē, ir pirmais teleskops, kurš tika vadīts no digitālā datora?