Ērgļu ģints

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Ērgļu ģints
Aquila (Brisson, 1760)
Klinšu ērglis (Aquila chrysaetos)
Klinšu ērglis (Aquila chrysaetos)
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Klase Putni (Aves)
Apakšklase Neognati (Neognathae)
Kārta Vanagveidīgie (Accipitriformes)
Dzimta Vanagu dzimta (Accipitridae)
Apakšdzimta Ērgļu apakšdzimta (Aquilinae)
Ģints Ērgļu ģints (Aquila)

Ērgļu ģints (Aquila) ir vanagu dzimtas (Accipitridae) ģints, kas pieder ērgļu apakšdzimtai (Aquilinae).[1]Ērgļu ģints putnus mēdz saukt arī par īstajiem ērgļiem. Šajā ģintī ir 11 sugas, lai gan vēl nesenā pagātnē tajā bija 14 sugas, no kurām trīs sugas tika izdalītas jaunā vidējo ērgļu ģintī (Clanga).[1]

Latvijā sastopamas 3 ērgļu ģints sugas: klinšu ērglis (Aquila chrysaetos), pundurērglis (Aquila pennata) un stepes ērglis (Aquila nipalensis).[2] Turklāt stepes ērglis Latvijā novērots tikai vienu reizi.[3]

Sistemātikas diskusijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielākajai daļai ērgļu ģints sugu ir tumši brūns vai gandrīz melns apspalvojums, attēlā stepes ērglis (Aquila nipalensis)

Ērgļu ģints sistemātikā joprojām ir daudz neskaidrību, un tā ik pa laikam mainās. Lai arī tradicionāli ērgļu ģints putni tiek sistematizēti klijānu apakšdzimtā, pēdējo gadu pētījumi atklājuši, ka ērgļu sugas ir daudz tuvāk radniecīgas vanagu apakšdzimtas (Accipitrinae) putniem, nekā līdz šim tika domāts. Balstoties uz jaunākajiem DNS pētījumiem, dažas sugas, kas kādreiz tika sistematizētas ērgļu ģintī, mūsdienās izdalītas citās ģintīs, piemēram, rudais ērglis (Lophotriorchis kienerii). Rudais ērglis pašreiz tiek izdalīts rudo ērgļu ģintī (Lophotriorchis).[4] Ģintī ir vēl vairākas sugas, par kurām zinātniekiem nav vienprātības.

Izskats un īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ērgļu ģints sugām visbiežāk ir tumši brūns vai gandrīz melns apspalvojums. Visām sugām ir spēcīgas, dzeltenas kājas ar asiem nagiem un līks, tumšs knābis ar dzeltenu virsknābja nāsu pauguru. To acis ir dzeltenā vai brūnā krāsā. Gaišākas krāsas sugām apspalvojums ir gaiši brūns, bet arī tām aste un spārni ir tumši brūni. Reizēm uz astes var redzēt gaišāk brūnas horizontālas joslas, bet spārnu lidspalvām var būt šaura, gandrīz balta josliņa un paši spalvu gali gaiši. Visām sugām mātīte ir lielāka nekā tēviņš.[5]

Ērgļu ģints putni veido monogāmus pārus, kas saglabā pāra attiecības daudzu gadu garumā. Parasti tiek izdētas 2 olas, bet otrā ola tiek izdēta gadījumam, ja no pirmās neizšķiļas putnēns. Ja no abām olām izšķiļas putnēni, tad vecākais un lielākais no tiem cenšas dominēt pār jaunāko. Cīņā par vecāku atnesto barību nereti vecākais nogalina jaunāko un pat saplosa to, un apēd.[6]

Sistemātika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ērgļu ģints (Aquila)

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 Phylogeny of eagles, Old World vultures, and other Accipitridae based on nuclear and mitochondrial DNA
  2. Vanagu dzimta
  3. 3,0 3,1 Stepes ērglis
  4. Lerner, H. R. L.; D. P. Mindell (2005). "Phylogeny of eagles, Old World vultures, and other Accipitridae based on nuclear and mitochondrial DNA". Molecular Phylogenetics and Evolution 37 (37): 327–346. doi:10.1016/j.ympev.2005.04.010
  5. Genus Aquila
  6. The Wedge-tailed Eagle eaglet

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]