Ģedušu pilskalns
| Ģedušu pilskalns | |
|---|---|
 Pilskalna 3D modelis | |
  Ģedušu pilskalns | |
| Atrašanās vieta |
 Turku pagasts, Līvānu novads, Latvija |
| Koordinātas | 56°26′53.1″N 26°16′43.6″E / 56.448083°N 26.278778°EKoordinātas: 56°26′53.1″N 26°16′43.6″E / 56.448083°N 26.278778°E |
| Oficiālais nosaukums: Ģedušu (Gavartines) pilskalns | |
| Aizsardzības numurs | 1941 |
| Vērtības grupa | Valsts nozīmes |
| Tipoloģiskā grupa | Arheoloģija |
| Iekļaušana aizsardzībā | 1998. gada 19. decembris |
Ģedušu pilskalns atrodas Līvānu novada Turku pagastā. Pirmo reizi šis pilskalns reģistrēts v. Lovis’a “Burgenlex”. 27. lp. pie Gavartines kroga. Ievācot tuvākas ziņas izrādījās, ka tas atrodas Livānu pag. Daugavpils apr. Ziemeļu puse pieder Ģedušu ciemam, bet dienvidi Veceļu ciema īpašums. Šie ciemi pilskalna plakumu izlieto kā druvu. Plakums 95 m. garš un 30 m. plats gareni apaļā izskatā. Viņš gluži līdzens un augstāks par savu pakāji tikai 7—9 m. Kādus trijus metrus zemāk par plakuma malu tas visapkārt gar sāniem apjozts ar seklu grāvi un nelielu uzbedumu. Tuvojoties pilskalna galiem uzbedums paliek augstāks un sasniedz 2 m. Galos aiz šā lielākā uzbeduma atrodas vēl otrs, kas atdalīts no tā ar grāvi. Šie zemju darbi nav visai lieli, bet labi uzglabājušies un labi saskatāmi. Katrā galā pilskalnam bijušas ieejas pāri grāvjiem un bedumiem. Tās labi apraugāmas un tiek lietotas vēl tagad plakumā ierīkoto lauku kopjot.
Pilskalna sāni, kas pret ziem.-rietumiem, bojāti granti grābjot lielceļam, kas gar kalna ziemeļgalu dodas no Ataišienes uz Daugavas pusi. Par laimi grābums iesākts zemāk par pilskalna grāvi un saudzējis pēdējo. Šīs grants bedres tagad aizaugušas krūmiem un netiek paplašinātas. Turpretī viņu vietā sācies jauns granšu grābums pilskalna dienvidus galā no Ģedušu lauku puses. Tas tāpēc, ka pilskalna īpašnieks pārdevis savu kalna galu pagasta sabiedrībai grants grābšanai ceļa vajadzībām.
Pilskalnu pārklāj melna un atradumiem pilna mītņu kārta. Dažādu laikmetu trauku lauskas šeit vāļājās pa arumu vagām. Archaioloģiski un tipoloģiski šis pilskalns paturams vērā.[1]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Ernests Brastiņš. Latvijas pilskalni: Latgale. Rīga : Pieminekļu valdes izdevums, 1928.