Īstie augstākie vēži

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Īstie augstākie vēži
Eumalacostraca (Grobben, 1892)
Platspīļu vēzis (Astacus astacus)
Platspīļu vēzis (Astacus astacus)
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Posmkāji (Arthropoda)
Apakštips Vēžveidīgie (Crustacea)
Klase Augstākie vēži (Malacostraca)
Apakšklase Īstie augstākie vēži (Eumalacostraca)
Iedalījums

Īstie augstākie vēži (Eumalacostraca) ir augstāko vēžu (Malacostraca) apakšklase. Šajā grupā ir visplašāk pazīstamie vēžveidīgo pārstāvji — krabji, omāri, garneles, upes vēži u.c. Šīs klases pārstāvji fosilā veidā ir zināmi jau no devona. Šajā apakšklasē ir lielākā daļa augstāko vēžu, apmēram 40 000 sugu.[1][2] Latvijā konstatētas ap 50 sugām, pārstāvot 2 virskārtas: perakarīdi ar 4 kārtām: (šķeltkājvēži, kumacejvēži, vienādkājvēži un sānpeldvēži; un eikarīdi ar 1 kārtu - desmitkājvēži.

Morfoloģija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Īstajiem augstākajiem vēžiem ir pastāvīgs ķermeņa segmentu skaits: galva sastāv no 5, krūtis no 8 un vēders no 6 segmentiem, un ķermenis nobeidzas ar telsonu. Krūšu segmenti ir saauguši ar galvu, veidojot galvkrūtis. Vēders sastāv no sešiem segmentiem un telsona, bet saaugšanas dēļ vēdera posmu var būt arī mazāk (piemēram, krabjiem). Krūšu kājas var būt divzarainas vai vienzarainas; ja tās ir vienzarainas, izzūd eksopodīts, kas divzarainajām kājām vājāk attīstīts nekā endopodīts. Vēderkājas ir īsas; pēdējais kāju pāris parasti ir kopā ar anālo segmentu jeb telsonu, veidojot astes spuru.

Attīstība[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Postembrionālā attīstība var būt gan tieša (sānpeldēm un daļai desmitkāju), gan ar metamorfozi. Desmitkājiem metamorfoze var sākties ar brīvi dzīvojošu naupliju, kam seko citas kāpuru fāzes.

Sistemātika[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Apakšklase Īstie augstākie vēži (Eumalacostraca)

(†) — izmirušu organismu grupa.

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]


Commons:Category
Vikikrātuvē ir pieejami multimediju faili par šo tēmu. Skatīt: Eumalacostraca