Devons

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Devons
416 – 359.2 miljoni gadu
D
География девонского периода.JPG
Vidējais O2 saturs atmosfērā perioda laikā ap 15 % apjoma
(75% mūsdienu)
Vidējais CO2 saturs atmosfērā perioda laikā ap 2200 ppm
(8 × no pirmsindustriālā laikmeta)
Vidējā virsmas temperatūra perioda laikā ap 20 °C
(6 °C virs mūsdienu līmeņa)
Jūras līmenis (virs mūsdienu) 180—120 m

Devons ir ceturtais ģeoloģiskais periods paleozoja ērā, kurš ilga apmēram 56 miljonu gadu (no 416 līdz 359,2 Ma). Tam dots Devonas (Anglijā) nosaukums, kur pirmoreiz šī perioda ieži tika pētīti.

Devona perioda nogulumi veidojās Kaledonijas krokošanās cikla beigās, kad notika plašu Zemes garozas rajonu celšanās. Ar to ir saistīta biezu terigēno nogulumu, t.s. seno sarkano (angl. Old Red) smilšakmeņu slāņkopu veidošanās. Vidējā un sevišķi vēlajā devonā ģeosinklināļu apgabalos un platformās norisinājās galvenokārt Zemes garozas grimšanas procesi. Epikontinentālās jūras klāja lielu Austrumeiropas un Ziemeļamerikas, Austrālijas u.c. platformu daļu. Devonā raksturīga arī vulkānisma aktivizācija atsevišķos ģeosinklināļu rajonos.

Arī Latvijas teritorijā ir plaši pārstāvēti devona nogulumi, kas atrodas tieši zem kvartāra nogulumiem. Tikai Latvijas dienvidrietumu daļā devona nogulumus sedz vēlāko ģeoloģisko periodu slāņkopas.

Devona sistēmas dalījums[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Devona sauszemes augu valsts mākslinieka skatījumā.

Devona sistēmu iedala 3 virsnodalījumos, 3 nodalījumos un 7 stāvos:

Periods (sistēma) Apakšsistēma (virsnodalījums) Epoha (nodalījums) Laikmets (stāvs)
Devona periods Ardenu Augšdevons Famenas
Frānas
Vidusdevons Živetas
Reinas Eifela
Apakšdevons Emsas
Bohēmijas Prāgas
Lohkovas

Dzīvība[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Devona periodā sāka izmirt pirmie sauszemes augipsilofīti. Viņu vietu ieņēma staipekņi, kosas, paparžveidīgie un kailsēkļi, daži no kuriem izveidojās kokveidīgi (piemēram, Archaeopteris). Uz sauszemes sāka veidoties augsne. Sauszemes augi nebija diferencēti pēc klimatiskajām zonām.

Devona jūrās radās pirmie kaļķa sūkļi. Rifus veidojošie organismi bija četrstarainie koraļļi un stromatopori. Pleckāji kļuva par daudzveidīgu un plaši izplatītu grupu. Primitīvos taisnčaulu nautilīdus sāka nomainīt spirāliskie nautilīdi; radās pirmie amonīti. Trilobīti zaudēja savu dominējošo stāvokli. Uzplaukumu sasniedza sēdošie adatādaiņi: jūraslilijas un blastoīdi.

Devonu sauc par zivju laikmetu, jo zivis toreiz apdzīvoja visas ūdenstilpnes un bija tā laika visaugstāk organizētie dzīvie organismi. Šajā laikā dzīvoja visas zivju pamatgrupas: bruņuzivis, akantodes, skrimšļzivis, daivspures un starspures. Bruņuzivis devona perioda beigās izmira.

Šajā laikā parādījās pirmie sauszemes mugurkaulnieki (abinieki). Paleontologi uzskata, ka tie izveidojās no purvos dzīvojošajām otiņspuru zivīm. Pirmajiem abiniekiem (Ichtiostega, Acanthostega) bija daudz zivju morfoloģisko īpašību, bet tiem bija pilnībā noformējušās ekstremitātes.

Derīgie izrakteņi[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Devona periodā Austrumeiropas platformā notika kimberlīta magmatisma aktivizācija. Devona smilšakmeņos un gravelīta slāņkopās Timānā un Rietumu Urālos (Višeras upes baseins) ir atrasti dimanti. Sibīrijas platformā izveidojās kimberlīta caurules "Udačnaja" u.c. Arī Latvijas teritorijas devona nogulumos tika veikti dimantu atradņu pētījumi.

Literatūra[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • V. Kuršs. Devonā, zivju laikmetā. Rīga, "Zinātne", 1984.