Ķīnieši

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Ķīnieši ir viena no Āzijas tautām, lielākā tauta pasaulē. Ķīnieši runā ķīniešu valodā un rakstībai izmanto hieroglifu rakstu, kas parādījās jau 13. gadsimtā pirms mūsu ēras. Reliģija — daoisms, budisms, konfūcisms, kā arī mazāk musulmanisms un kristietība.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Seno ķīniešu etniskā kopība aizsākās konsolidējoties Huanhes baseina pamatiedzīvotājiem ap 7.—6. gadsimtu pirms mūsu ēras. No šīs teritorijas tālāk senie ķīnieši izplatījās uz dienvidiem, ziemeļiem un rietumiem, kas viņiem ļāva asimilēt daudzus kaimiņu etnosus. Lielais izplatības areāls un dažādu reģionu nošķirtība ir veicinājusi atšķirības starp dažādām ķīniešu daļām. Antropoloģiskā ziņā lielākā daļa ķīniešu pieder austrummongoloīdiem, tomēr Ķīnas dienvidos pārsvaru ņem dienvidmongoloīdu varianti.

Etniskās grupas Ķīnā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pastāv atšķirīgas koncepcijas par to, kas pieder ķīniešiem:

  • Ķīnas Tautas Republikas (ĶTR) un Ķīnas Republikas pilsoņi.
  • Etniskā skatījumā ĶTR kopumā ir atzinusi 56 etniskās grupas, kas mīt Ķīnā vismaz kopš pēdējās imperatoru dinastijas (Cjiņu dinastija) laikiem, kā arī pieskaita ķīniešus, kas mīt ārzemēs (huacjao). Tādā variantā ķīniešos iekļaujas arī mongoļi, tibetieši, mandžūri un citas tautības, tomēr sašaurināti par ķīniešiem var uzskatīt tikai haņus, kas sastāda 92% ĶTR un 98% Ķīnas Republikas iedzīvotāju, un tiem etniski tuvākās tautības.

Ķīniešu skaita izmaiņas Latvijā pēc tautas skaitīšanu datiem (1897-2011)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Deklarētā tautība 1897 1920 1925 1930 1935 1959 1970 1979 1989 2000 2011
ķīnieši 0 nez. 2 1 6 13 16 9 7 48 45