Šēnbrunnas pils

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Šēnbrunnas pils

Šēnbrunnas pils (vācu: Schloss Schönbrunn) ir viens no nozīmīgākajiem Austrijas kultūras un arhitektūras objektiem. Tā atrodas Austrijas galvaspilsētā Vīnē. Šēnbrunnas pils iekļauj ēku kompleksu ar galveno pili, dažādām citām būvēm, plašu parku, strūklakas, statujas, zooloģisko dārzu u.c.

Pils vēsture[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pils vēsture aizsākās 14.gs., kad tā bija pazīstama kā muiža - Katenburga, kas piederēja Klosterneiburgas klosterim. Taču kā pils tā sāka veidoties pēc 1569.g., kad tā nonāca Hābsburgu dzimtas īpašumā Svētās Romas imperatora Maksimiliāna II (Maximilian II) laikā. Šajā laikā muiža iekļāva dzīvojamo ēku, ūdensdzirnavas, stalli, parku un oranžēriju.

Taču pils attīstība neturpinājās ilgi, jo 1576.g. Maksimiliāns II mira pēkšņā nāvē un tā pēctecis Rūdolfs II (Rudolph II) pils veidošanai nepievērsa īpašu uzmanību. Situācija mainījās, kad pie varas nāca nākamais Svētās Romas imperators Matiass (Matthias). Saskaņā ar leģendu Matiass Katenburgas apkārtnē bija devies medībās. Pavisam nejauši viņš uzdūrās "skaistam avotam" (vāc. - Schöner Brunnen), no kā arī cēlies vēlākais pils nosaukums - oficiāli tā tikusi nosaukta par Šēnbrunnu 1637.g.

Pili un tās parku 1683. gadā nopostīja osmaņi Lielā turku kara Vīnes aplenkuma laikā un pēc to padzīšanas imperatoram Leopoldam I nācās to būvēt no jauna. Leopolds I ķērās pie pils būvniecības ļoti enerģiski, jo bija nolēmis to veltīta savam dēlam Josifam (Joseph). Viņš pils veidošanai uzaicināja labākos Itālijas arhitektus un 1700.g. pavasarī Šēnbrunnas centrālā daļa tika pabeigta. Taču abu spārnu daļu un citu projektā paredzēto sastāvdaļu izbūve aizkavējās vairāku gadu garumā, jo Habsburgu impērija Kara par Spānijas mantojumu dēļ bija iestigusi finansiālās grūtībās.

Taču nākot pie varas Marijai Terēzai Šēnbrunnas pils uzplauka visā savā greznumā un spožumā. Viņa, sekojot Leopolda I praksei, pils tālākai būvniecībai pieaicināja pazīstamus Itālijas arhitektus, kuri nevien veica tālākos būvniecības darbus, bet būtiski pārbūvēja arī agrāk celtās ēkas. Rezultātā pils iekštelpas ieguva rokoko laikmetam raksturīgo grezno iekārtojumu - griestu ģipša figūras un dažādus veidojumus (stucco), sienu gleznas, ornamentus (rocaille) un izrotātos spoguļus.

Marijas Terēzas perioda darbu nobeigumā tika izveidots arī parka ansamblis ar Gloriette kolonādi, Neptūna strūklaku, romiešu drupām un obelisku. Gar parka celiņiem tika izveidotas un uzstādītas daudzas skulptūras un statujas. Kopumā Šēnbrunnas pils ansamblis tika pabeigts īsi pirms Marijas Terēzas nāves 1780.g.

Tomēr līdz pat 19.gs. sākumam Šēnbrunnas pils palika neapdzīvota, lai gan imperatori Francis I un Francis II to bija izvēlējušies par savu vasaras rezidenci. Šēnbrunnas pils patika Napoleonam un savas valdīšanas laikā viņš mēdza tajā uzturēties (1805 un 1809).

Vairākus gadus vēlāk tika izmainīta Šēnbrunnas pils fasāde. No tās tika aizvākta lielākā daļa rokoko dekoratīvo elementu. Līdz ar to pils ārēji kļuva vienkāršāka, tās stils kļuva atturīgāks un klasiskāks. Arī fasādes krāsas tonis kļuva vienmērīgāks un tas ieguva īpašu apzīmējumu - "Šēnbrunnas dzeltenais", lielā mērā kļūstot par daudzu Eiropas piļu ārsienu krāsojuma stilu. Tas ir izplatīts arī Latvijā daudzu piļu un muižu, kā arī pilsētu ēku ārējā noformējumā.

Mūsdienās Šēnbrunnas pils, kā viena no Eiropas bagātākajām mākslas krātuvēm un vēstures notikumu atspoguļojumiem, ir arī viens no ievērojamākiem tūrisma objektiem.

Commons:Category
Vikikrātuvē ir pieejami multimediju faili par šo tēmu. Skatīt: Šēnbrunnas pils