Neizīdles ezers

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Neizīdles ezers
Fertē ezers
Neusiedler See im Winter.jpg
Ezera ainava
Neusiedler Lake satellite.png
Neizīdles ezera satelītattēls
Atrodas Karogs: Austrija Austrija
Karogs: Ungārija Ungārija
Koordinātas 47°50′0″N 16°45′0″E / 47.83333°N 16.75000°E / 47.83333; 16.75000Koordinātas: 47°50′0″N 16°45′0″E / 47.83333°N 16.75000°E / 47.83333; 16.75000
Platība 315 km2
Lielākais garums 36 km
Vidējais dziļums 1 m
Lielākais dziļums 1,8 m
Augstums vjl 115 m
Izteka Ainzeras kanāls
Sateces baseins 1120 km2

Neizīdles ezers (vācu: Neusiedler See), arī Fertē ezers (ungāru: Fertő tó, fertő — ‘purvs’), ir otrs lielākais stepes zonas ezers Centrāleiropā. Atrodas Austrijas (240 km²) un Ungārijas (75 km²) teritorijās.

Neizīdles ezers pievakarē

Ezers ir neparasti sekls attiecībā pret tā platību, arī ezera piekraste ir izteikts līdzenums. Tā kā ezera krasti ir lēzeni, lietusgāzes var radīt ievērojamu pārplūšanu, bet sausums — krasu ezera platības samazināšanos. Pēdējoreiz ezers pilnībā izzuda 20. gadsimta sākumā.

Lielākajā daļā ezera piekrastes ir niedrājs līdz 8 km platā joslā, krasti staigni. Agrāk bija mazāk niedru un tas saistāms ar to, ka pirms Ainzeras kanāla izbūves ūdens bija sāļāks. Ūdens samērā sāļs, duļķains. Pirms ezera regulēšanas 19. gadsimtā tā Ungārijas daļa bija ievērojami lielāka. 2001. gadā UNESCO Pasaules Mantojuma sarakstā iekļauti abās valstīs esošie nacionālie parki, kas ietver ezeru: Neizīdles ezera—Zēvinkeles nacionālais parks (Neusiedler See-Seewinkel) un Fertē—Hanšāgas nacionālais parks (Fertő-Hanság). Ezera apkaimē reģistrētas vairāk kā 300 putnu sugas.

Ezers piesaista lielu skaitu tūristu. Daudz atpūtnieku ierodas no tuvējās Vīnes — atpūtnieki ezerā sērfo, nodarbojas ar burāšanas sportu, makšķerē. 2003. gadā tūrismu negatīvi ietekmēja ezera līmeņa krišanās, jo laivas daudzviet ezerā sekluma dēļ nevar izbraukt. Daļa speciālistu uzskata, ka pat jau 2010. gadā ezers var izzust. Seklais ūdens ātri iesilst (vasarās pat līdz 30 °C) un ātri atdziest. Rudeņos un pavasaros raksturīgas vētras. Daļu ezera niedrāju regulāri pļauj un izmanto celtniecībā.

Vēsture[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ezera piekraste apdzīvota jau 8000 gadus. Ap 70. gadu Plīnijs Vecākais dēvēja ezeru par Lacus Peiso. Romiešu laikā tika izcirsts ezera piekrastes ozolu mežs tagadējās Ungārijas teritorijā.

Pēc Lielās tautu staigāšanas ezera krastos dzīvoja ostgoti, viņiem sekoja avāri, slāvi un beidzot — ungāri. Ap 12. gadsimtu ezera krastos sāka dzīvot arī Bavārijas ieceļotāji. 1242. gadā mongoļi iznīcināja ezera apkaimes iedzīvotājus un vēlāk ezera apkaimē ienāca vācu ieceļotāji. No viņiem cēlies arī ezera nosaukums (Neusiedler — ‘ieceļotāji’).

Vēlo viduslaiku karos ezers bija pastāvīga karadarbības zona un vietējie iedzīvotāji bieži bija spiesti slēpties milzīgajos niedrājos.

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]