Lielais turku karš

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Lielais turku karš
Daļa no Osmaņu impērijas kari Eiropā
Vienna Battle 1683.jpg
Otrais Vīnes aplenkums (1683).
Datums 1667-1699
Vieta Balkāni, Dalmācija, Krima
Iznākums Osmaņu spēku sakāve, Karlovicas līgums
Karotāji
Osmaņu impērija:

Karogs: Osmaņu impērija Osmaņu impērija
 Kok Bayraq.PNG Krimas haniste

Svētā savienība:

 Banner of the Holy Roman Emperor (after 1400).svg Austrija
 Chorągiew królewska króla Zygmunta III Wazy.svg Polija-Lietuva
 Flag of Russia 1668.png Krievija
 Flag of Most Serene Republic of Venice.svg Venēcija

Komandieri
 Ottoman flag.svg Mustafa Melnais no Merzifonas pašā

 Ottoman flag.svg Ibrahims Sātans pašā
 Ottoman flag.svg Abdi Žēlsirdīgais Albānis pašā
 Ottoman flag.svg Sulejmans Dzeltenais pašā
 Ottoman flag.svg Sulejmans II
 Ottoman flag.svg Kēprīlī Mustafa pašā
 Ottoman flag.svg Mezomorto Husejins pašā
 Ottoman flag.svg Murtaza pašā
 Ottoman flag.svg Mustafa II
 Kok Bayraq.PNG Murats Girajs
 Kok Bayraq.PNG Selims Girajs I
 Kok Bayraq.PNG Kaplans Girajs I

 Banner of the Holy Roman Emperor (after 1400).svg Leopolds I

 Banner of the Holy Roman Emperor (after 1400).svg Lotringas hercogs Šarls V
 Banner of the Holy Roman Emperor (after 1400).svg Ludži Ferdinando Marsinji
 Banner of the Holy Roman Emperor (after 1400).svg Bādenbādenes markgrāfs Ludvigs Vilhelms
 Banner of the Holy Roman Emperor (after 1400).svg Savojas princis Eižens
 Chorągiew królewska króla Zygmunta III Wazy.svg Jans III Sobeskis
 Flag of Russia 1668.png Pēteris I
 Flag of Russia 1668.png Vasilijs Goļicins
 Flag of Russia 1668.png Boriss Šeremetjevs

Lielais turku karš, arī Turku-Svētās savienības kari (turku: Osmanlı-Kutsal İttifak Savaşları) ir militāru konfliktu sērija 17. gs. otrajā pusē starp Osmaņu impēriju un Eiropas katoļu valstu Svēto savienību. Līdz ar Lielā turku kara beigām tika pārtraukta Osmaņu impērijas izplešanās Eiropā.

1667—1683[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skatīt arī: Poļu-kazaku-tatāru karš (1666-1671), Poļu-turku karš (1672-1676), Krievu-turku karš (1676-1681)

Pēc Bohdana Hmeļnickija nemieriem Krievijas impērija no Žečpospoļitas ieguva Ukrainas austrumus, bet Žečpospoļitas dienvidaustrumos palika daži kazaki, kuru vadītājs Petro Dorošenko vēlējās pievienoties Osmaņu impērijai. Tika sarīkota sacelšanās pret poļu armijas komandieri Janu Sobeski. III. Osmaņu sultāns Mehmeds IV, zinot par poļu-lietuviešu savienības vājumu iekšējiem nemieriem dēļ, uzbruka lielai pierobežas pilsētai Kamjanecai-Podiļskai (tag. Ukrainā).

Skaitliski lielākā osmaņu armija sakāva poļu armiju poļu-turku karā (1672-1676). Pēc trīs mēnešiem poļu spēki atkāpās un četru gadu gaitā visi mēģinājumi sakaut osmaņu spēkus cieta neveiksmi. Osmaņu turku iekarojumi vēlāk turpinājās kā kari ar krieviem, bet poļi osmaņiem atdeva Kamjanecu-Podiļsku un sultānam maksāja kontribūcijas.

Kad ziņa par sakāvi un līguma nosacījumiem sasniedza Varšavu, sejms nolēma nemaksāt kontribūcijas. Sejms izveidoja lielu armiju ar komandieri Janu Sobeski priekšgalā un šai armijai izdevās uzvarēt 1673. gada kaujā pie Hotinas (tag. Ukrainā), bet tomēr neizdevās atgūt Kamjanecu-Podiļsku. Pēc poļu-lietuviešu karaļa Mihala Višņovecka nāves (1673) par jauno karali tika ievēlēts Jans Sobeskis.

Svētā savienība (1683—1698)[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skatīt arī: Krievu-turku karš (1686-1700), Morejas karš.

Pēc dažu gadu pārtraukuma Osmaņu impērija uzbruka Habsburgu impērijai un turkiem gandrīz izdevās ieņemt Vīni. Jana III Sobeska vadībā apvienotie kristiešu spēki uzvarēja turkus kaujā par Vīni, ar ko tika izbeigta Osmaņu impērijas iespiešanās Eiropas dienvidaustrumos.

1684. gadā pēc pāvesta Inocenta XI ierosinājuma tika izveidota jauna Svētā savienība, kurā ietilpa Svētā Romas impērija, Venēcijas Republika un Polija. Savienībai 1686. gadā pievienojās arī Maskavijas lielkņaziste un 1687. gadā izdevās galīgi sakaut osmaņu sultāna karaspēku.

Krievu pievienošanās Svētajai savienībai bija pirmā reize, kad krievi iesaistās savienībā ar Eiropas valstīm. Līdz ar to sākās krievu-turku kari, kas turpinājās līdz pat 20. gadsimtam. Veiksmīgu karadarbību rezultātā Krievija ieguva nozīmīgu osmaņu cietoksni Azovā.

Pēc Zentas kaujas savienība 1699. gadā uzvarēja osmaņus un piespieda Osmaņu impēriju parakstīt Karlovicas līgumu. Osmaņi cedēja Austrijai Ungārijas lielāko daļu un Transilvāniju, PolijaiPodoliju, VenēcijaiDalmāciju un Moreju (Peleponēsas pussala, bet to ar Pasarovicas līgumu 1718. gadā atkal atguva).

Skatīt arī[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]