Adrasteja (pavadonis)

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Adrasteja
Adrasteja
Starpplanētu zondes «Galileo» attēls
Orbitālie parametri
Lielā pusass
(radiuss)
128,930 km.
Ekscentrisms
(izstiepums)
0,0018 (tuva riņķa līnijai)
Orbitālais periods 0,29826 dienas (7h 9,5min.)
Orbītas slīpums 0,00° (pret ekvatoru)
2,22° (pret ekliptiku)
Fiziskie parametri
Izmēri 26x20x16 km
Virsmas laukums ~5,3 tūkst. km.²
Masa 7,5x1015 kg.
Blīvums 4,5 g/cm³
Brīvās krišanas
paātrinājums
0,005 m/sek.²
Rotācijas periods sinhronizēts
(vienmēr pagriezts ar vienu
pusi uz Jupiteru)
Griešanās ass
slīpums
nav
Albedo
(virsmas
atstarošanās koef.)
0,05
Virsmas temperatūra ~122 K
(apm. −150 °C)
Atmosfēra nav


Adrasteja, arī Adrāsteja[1] (grieķu Αδράστεια) — viens no Jupitera pavadoņiem, otrs Jupiteram tuvākais pavadonis (pēc Metīdas); Adrastejas orbīta ir ļoti tuva Metīdas orbītai. Adrasteja tiek pieskaitīta Amaltejas grupas jeb iekšējiem pavadoņiem un ir mazākais šīs grupas pavadonis.


Atklāšana un nosaukums[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Adrasteju atklāja amerikāņu astronomi Deivids Dževids un Edvards Danielsons 1979. gada 8. jūlijā seansa laikā ar starpplanētu zondi „Voyager-2”, nosaucot to S/1979 J1 (pirmais dabiskais pavadonis, kas atklāts no starpplanētu zondes). 1983. gadā pavadonis tiek nosaukts par Adrasteju, mitoloģiskas dievietes vārdā, kura lēma cilvēku likteņus (atmaksu un atriebību). Adrasteja bija Jupitera un Anankes meita.


Apraksts un fiziskais raksturojums[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Adrastejas orbīta atrodas Jupitera gredzenu sistēmā, galvenā gredzena ārējā malā, un, meteorītu triecienu rezultātā, zaudējot savu masu, piegādā materiālu šim gredzenam. Pie tam Adrasteja atrodas Roša robežas ietvaros, kad Jupitera paisuma spēki ir tik lieli, ka atrauj vielu no pavadoņa, kura gravitācijas spēks vairs nespēj to noturēt. Rezultātā Adrasteja ar laiku pārstās eksistēt, pavadoņa vielai pārejot Jupitera gredzenos.

Adrastejas izmēri ir 26x20x16 km. Pavadoņa blīvums 4,5 g/cm3 liek domāt, ka tas sastāv pārsvarā no silikātiežiem ar ūdens ledus piejaukumu. Adrastejas virsma ir samērā tumša (albedo 0,05, t.i. tikai 5% no saules gaismas atstarojas no pavadoņa), tāpēc redzamais zvaigžņu lielums uz Zemes ir tikai 18,7 m.

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Zvaigžņotā debess, 2009 (pavasaris)