Himalija (pavadonis)

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Himalija
Himalia.png
Cassini-Huygens uzņemtais attēls
Atklāšana
Atklājējs/i: Charles Dillon Perrine
Atklāšanas vieta: Lika observatorija
Atklāšanas datums: 1904. gada 3. decembrī
Orbitālie parametri
Peri: 9 782 900 km
Apo 13 082 000 km
Vidējais orbītas rādiuss: 11 460 000 km
Ekscentricitāte (orbītas izstiepums): 0,16
Apriņķošanas periods: 250,56 d
Vidējais apriņķošanas ātrums: 3,312 km/s
Slīpums: 29.59° (pret
Jupitera ekvatoru]]
Pavadonis: Jupiteram
Fiziskie parametri
Vidējais rādiuss: 85 km
Virsmas laukums: ~90 800 km2
Tilpums: ~2 570 000 km3
Masa: 3,7×1018 kg
Vidējais blīvums: 2.6 g/cm3
Ekvatoriālais brīvās krišanas paātrinājums uz virsmas: ~0.062 m/s2
Otrais kosmiskais ātrums: ~0.100 km/s
Albedo: 0,04
Temperatūra: ~ 124 K
Redzamais spožums: 14,62m

Himalija ir Jupitera pavadonis. To Lika observatorijā 1904. gada 3. decembrī atklāja Čārlzs Dillons Perins (Charles Dillon Perrine). Himalija sengrieķu mitoloģijā bija nimfa, kura Zevam dzemdēja trīs dēlus. Vārds Himalija pavadonim tika oficiāli piešķirts tikai 1974. gadā[1]. No 1955. līdz 1975. gadam pavadoni dažreiz dēvēja par Hestiju[2]. Hestija grieķu mitoloģijā bija uguns dieve, pavarda sargātāja.

Himalija ir savas grupas lielākais pavadonis. Tā trajektorija nepārtraukti mainās perturbāciju ietekmē.

2000. gada novembrī Cassini orbitālais aparāts pa ceļam uz Saturnu uzņēma vairākus Himalijas attēlus. Tuvāko attēlu uzņēma no 4,4 miljonu km attāluma. Lai gan Himalija attēlos bija redzama tikai dažu pikseļu lielumā, tas ļāva secināt, ka tās forma ir līdzīga iepriekš paredzētajai.

2007. gada februārī un martā starpplanētu zonde New Horizons pa ceļam uz Plutonu arī uzņēma vairākus attēlus ar Himaliju. Arī šeit pavadonis bija tikai dažu pikseļu lielumā, jo tuvākais attēls tika uzņemts no 8 miljonu km attāluma.

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]