Alfabēts

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Feniķiešu alfabēts

Alfabēts ir pilnīgs standartizēts burtu vai rakstu zīmju komplekts, kas katra aptuveni apzīmē kādas runātas valodas fonēmu. Lielākajai daļai pasaules valodu tiek lietots latīņu alfabēts.

Vārds alfabēts ir radies no grieķu alfabēta pirmajiem burtiem - alfa un beta.

Kā lielāko daļu visu izgudrojumu pasaulē, arī alfabētu izgudrot piespieda prakse, dzīves nepieciešamība. Par nozīmīgāko faktoru alfabēta izgudrošanā uzskatāma tirdzniecības attīstība Vidusjūrā. Par to liecina vietas, kur atrasti pirmie rakstītu tekstu piemēri un to saturs.

Viena no nozīmīgākajām Vidusjūras austrumu piekrastes ostām bija Ugarita (Ras Shamra) - mūsdienu Sīrijas teritorijā. Tās tirdzniecības apgrozījums (osta specializējās ieroču un dažādu metāla izstrādājumu ražošanā un tirdzniecībā) strauji auga un pārvaldīt tirdzniecības operācijas kļuva arvien grūtāk. Tādēļ tirdzniecības starpnieki ap 1700.-1500.g. p.m.ē. izgudroja zīmju sistēmu, ar kuras palīdzību veikt pierakstus par tirdzniecības darījumiem.

Tiesa, rakstītu tekstu piemēri bija zināmi arī pirms Ugaritas izgudrojuma. Taču šinī gadījumā pirmo reizi tika izstrādāta unificēta zīmju sistēma, ar kuras palīdzību varēja tikt sagatavoti teksti ar dažādu saturu. Neatkarīgi no teksta satura, zīmju sistēma, ar kuras palīdzību teksts ticis sagatavots, vienmēr bija viena un tā pati. Ugaritas teksti, kas tika pierakstīti ar pašu izgudroto sistēmu, bija vietējā semītu valodā, tādēļ to nereti dēvē par ziemeļsemītu sistēmu.

Alfabēta izgudrošana bija milzīgs solis uz priekšu, salīdzinājumā ar pastāvošajām runas tekstu pierakstīšanas sistēmām, piemēram, Ēģiptes hieroglifiem. Ugaritas sistēma ļāva ievērojami samazināt runas pierakstīšanai nepieciešamo daudzumu - mazāk par 30 zīmēm.

Savukārt, tālāk uz dienvidiem - Feniķijā un Palestīnā - ziemeļsemītu alfabēts tika pilnveidots, sākot to pierakstīt lineārā sistēmā, citiem vārdiem, pa rindiņām. Tas ļāva atteikties no agrāk pielietojamiem hieroglifiem un ķīļu zīmēm, ko bija izgudrojuši, kā uzskata vairums pētnieku, vēl šumeri pirms kādiem 5000 gadiem.

Latviešu alfabēts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latviešu alfabēts ir latīņu alfabēta paveids. Tā pamati izveidoti 1908.—1911. gadā Kārļa Mīlenbaha un Jāņa Endzelīna vadībā, aizstājot vecās ortogrāfijas (gotisko) fraktūru ar jaunās ortogrāfijas antīkvu un izskaužot šņāceņu un garo patskaņu apzīmējumos burtkopas (čupu burtus).

A a Ā ā B b C c Č č D d E e Ē ē F f G g Ģ ģ
H h I i Ī ī J j K k Ķ ķ L l Ļ ļ M m N n Ņ ņ
O o P p R r S s Š š T t U u Ū ū V v Z z Ž ž

Latviešu alfabētā ir 33 burti.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]