Anime
Anime (japāņu: [anʲime], no angļu: animation — ‘animācija’) ir Japānas animācija. Atšķirībā no citu valstu animācijas, kura galvenokārt ir piemērota bērniem, lielākā daļa ražotās anime ir paredzēta pusaudžu un pieaugušo auditorijām, un lielā mērā tāpēc tai ir augsts popularitātes līmenis pasaulē.[1] Bieži (bet ne vienmēr) anime atšķiras ar tipisku varoņu un fonu zīmēšanas manieri. Tiek publicēta televīzijas seriālu veidā, kā arī filmu veidā, kuras izplata uz video nesējiem vai kuras ir paredzētas skatīšanai kinoteātros. Sižeti var aprakstīt daudzus varoņus, atšķirties ar vietu un laikmetu, žanru un stilu daudzveidību.
Par sižeta avotiem anime seriālos visbiežāk izmanto mangu (Japānas komikss), ranobe (Light Novel) vai arī datorspēles (pārsvarā Visual novel žanra). Ekranizācijas laikā parasti saglabā grafisko stilu un citas oriģināla pazīmes. Retāk izmanto citus avotus, piemēram, klasiskās literatūras darbus. Eksistē arī anime ar pilnīgu oriģinālu sižetu (šai gadījumā jau pati anime var kļūt par avotu dažādu grāmatu un mangas versiju izveidei).
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Anime ir radusies ap 1917.g., sāka izplatīties 20.gs. sākumā, kad japāņu producenti eksperimentēja ar animācijas paņēmieniem, kas arī izmēģināti Francijā, Vācijā, ASV un Krievijā. Vecākās zināmās animes esamība ekranizēta 1917.g. - tas bija divas minūtes ilgs klips par samuraju, kurš cenšas izmēģināt jauno zobenu uz savu mērķi, ciešot sakāvi. Pirmā animes skaņu filma bija Chikara to Onna no Yo no Naka, kuru izlaida 1933.gadā.
20. gs. 30. gados animācija kļuva par alternatīvu stāsta formātu neattīstītajai Japānas live-action industrijai. Animācija ļāva māksliniekiem radīt jebkādus tēlus un noformējumus.
Disneja pilnmetrāžas filmas Sniegbaltīte un septiņi rūķīši panākumi iedvesmoja japāņu animatorus. 1960. gados Osamu Tezuka pielāgoja un vienkāršoja daudzus Disneja animācijas paņēmienus, lai samazinātu izmaksas un kadru skaitu uzvedumos. Viņš paredzēja to kā īslaicīgu mērogu, kas atļautu viņam ražot materiālus ciešā grafikā ar nepieredzējušiem darbiniekiem.
70. gadi pieredzēja uzplaukumu mangas popularitātē - kas bieži tika animēta — it īpaši Osamu Tezuka mangās, kurš ir saukts par leģendu un mangas dievu. Viņa darbs, un citu pionieru devums šajā lauciņā, ietekmēja raksturīgās pazīmes un žanrus, kas ir pamatelementi mūsdienu animē.
Anime žanri
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Parasti anime sadala:
- pēc mērķauditorijas (bērnu, jauniešu, meiteņu, vīriešu, sieviešu);
- pēc vēstījuma stila (komēdija, drāma, trilleris, romantika u.c.);
- pēc apkārtnes un tehnoloģijām (meha, kiberpank, skolas stāsts, fantastika, stīmpank u.c.);
- pēc psiholoģijas, mērķiem un varoņu attiecību rakstura (sentai, spokon, maho-šodzo, harēms);
- pēc seksuālo ainu klātbūtnes un detalizētības (ecchi, hentai, jaoi, juri).
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «"Breaking The Rules: The Transmission Of Japanese Culture In The Age Of Globalization". Susan Napier Mitsubishi Professor of Japanese Studies, University of Texas, USA. 2005». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2006. gada 9. februārī. Skatīts: 2009. gada 26. decembrī.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Anime |
- Anime News Network (angliski)
Šis ar anime un mangu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |