Animācija
Vikipēdijas raksts
Animācija ir fotografētu attēlu secīga rādīšana noteiktā ātrumā un noteikta lieluma fiksētā kadrā, lai panāktu kustības ilūziju. Animācijas filma (fotogrāfiju sekvence) parasti tiek rādīta ar ātrumu 24 kadri sekundē (parasti kadri tiek dublēti - tātad zīmēti tiek 12 kadri sekundē), kas ir pietiekami, lai mūsu acs neredzētu kadru maiņu (mirgošanu) un uztvertu atsevišķus attēlus kā vienu, kurā attēlota objekta kustība. Kustības ilūzija ir iespējama pateicoties mūsu redzes īpatnībām. Tiek lietots arī jēdziens multiplikācija. Šo principu izmanto arī kino, kino filmās.
Satura rādītājs |
[izmainīt šo sadaļu] Animācijas vēsture
[izmainīt šo sadaļu] Pirmsākumi
Par animācijas pirmsākumiem var uzskatīt alu glezniecību paleolītā ap 30 000 p.m.ē. (piem.: Altamiras ala Spānijā), kuros pirmatnējie mākslinieki, piezīmējot skrienošiem buļļiem vairākas kājas, visticamāk mēģinājuši panākt kustības ilūziju.
[izmainīt šo sadaļu] Kustīgās bildes
Animācija jeb filma sastāv no daudziem kadriem. Šo atsevišķo kadru pirmsākumi meklējami divu bilžu kustības apvienojumā - šis princips tika izmantots taumatropā (thaumatrope - angļu val.), ko pirmoreiz demonstrēja Pīters Marks Rodžets (Peter Mark Roget) Anglijā, Londonā 1824.gadā. Taumatrops kļuva par populāru rotaļlietu un parasti tas bija apaļš kartona gabaliņš, kuram abās pusēs uzzīmēti dažādi attēli (piemēram: zieds un vāze) un, kustinot abās pusēs iestiprinātās gumijas aukliņas, divi attēli saplūst vienā attēlā (attiecīgi: zieds vāzē).
Vēlēk parādījās fenakistiskops (Phenakistoscope- angļu val.) jeb stroboskops (stroboscope- angļu val.). 1834.gadā Wiljams Horners (William George Horner) demonstrēja Anglijā, Bristolē savu darinājumu: zootropu (zoetrope - angļu val.), kas ir cilindrs, kura iekšpusē ievietota lente ar zīmējumiem (piemēram cilvēks dažādās kustības fāzēs), augšpusē ir savdabīga perforācijas lente, kas ļauj acij fiksēt kadru un rada kustības ilūziju. Ar šo aparātu palīdzību varēja veidot jau garākas animācijas sekvences par diviem taumatropa kadriem.
[izmainīt šo sadaļu] Fotoaparāts un projektors
Jau sengrieķu filozofs un zinātnieks Aristotelis (384 - 322 p.m.ē.) ir minējis efektu, kas līdzinās obscura camera obscura: tumšā telpā, kuras ārsienā izveidots mazs caurumiņš, uz pretējās sienas projicējas ārpusē redzamā ainava. Renesanses laikā (piem.: Leonardo da Vinči (1452-1680)) mākslinieki lietoja obscura camera obscura, lai precīzi uzzīmētu perspektīvi. Ap 17.gs jezuītu priesteris Kirhners (Athanasius Kirchner) uzskicēja ierīci "magia catoptrica" zināmu arī kā "magic latern", kas ir mūsdienu diapozitīvu projektora priekšgājējs.
[izmainīt šo sadaļu] Kamera
1872.gadā E. Meibridžs (E.Mauybridge) fotografējot nejauši atklāja filmēšanas principu: secīgi nofotografējot daudz kadrus pēc kārtas viņš ieguva zirga skriešanas sekvenci - vēlāk viņš nofotografēja vēl vairākas kustību sekvences un projicēja tās caur zoopraksiskopa un magic laterna apvienojumu. 1882.gadā E. Meibridža nofilmētā materiāla ietekmēts Etienne Marey izgatavojaa "gunstock camera" savdabīgu šaujamieroci filmu uzņemšanai.
[izmainīt šo sadaļu] Animācijas tehnikas
[izmainīt šo sadaļu] Zīmētā (klasiskā) animācija
Zīmētās animācijas kadri sākumā tiek zīmēti uz papīra un tad zīmējuma kontūras tiek pārzīmētas uz speciālas aimācijas plēves (cel), tad izkrāsotas un pēc tam katrs kadrs tiek nofotografēts. Parasti uz plēves tiek izmantotas līmeņos: atsevišķā līmenī kustīgie tēli un atsevišķā līmenī fons. Lielākā daļa 20.gs tapušo animācijas filmu ir zīmētās animācijas. Piemēram: R.Stiebras un A.Bērziņa filma "Kabata" (1983).
[izmainīt šo sadaļu] Leļļu animācija
Leļļu animācijā tiek izmantotas lelles un dekorācijas - lai panāktu kustības ilūziju lelles tiek kustinātas un fotografētas. Piemēram: A.Burova leļļu animācija "Pasaka par vērdiņu" (1969).
[izmainīt šo sadaļu] Aplikācijas animācija
Aplikācijas (cutout) animācijās izmanto aplikācijas: parasti no papīra izgrieztas detaļas, kas tiek kustinātas uz plakanas virsmas un tad fotografētas pa kadram.
[izmainīt šo sadaļu] Digitālā animācija
Digitālā animācija pilnībā tiek taisīta ar datora palīdzību. Tā var būt gan 3D, gan 2D animācija.
[izmainīt šo sadaļu] Latvijas animācijas vēsture
Latvijas animācijas pamatlicējs ir Arnolds Burovs (1915-2006). 1966.gadā Arnolds Burovs Rīgas Kinostudijā izveidoja pirmo leļļu filmu studiju. 1966.gadā Arnolds Burovs uzņēma pirmo Latvijas leļļu animācijas filmu "Ki-ke-ri-gū". Arnolds Burovs ir legendāra personība, tiek lietots tāds jēdziens kā "Burova skola". Savas dzīves laikā Latvijas animācijas klasiķis nofilmējis ap 40 filmu (piem.: "Dauka" (1968), "Bums un Piramidons" (1969),"Pasaka par vērdiņu" (1969), "Kozete" (1977) "Si-si-dra" (1977), "Bimini" (1981)) .
1969.gadā Roze Stiebra un Ansis Bērziņš nofilmē pirmo animāciju aplikācijas tehnikā.
1983.gadā Roze Stiebra un Ansis Bērziņš nofilmē pirmo zīmēto (klasisko) animāciju.
[izmainīt šo sadaļu] Izmantotā literatūra
Grāmatas: Beckerman H., "Animation: the whole story", 2003.
