Bērns

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Divi bērni ar sniegavīriem

Bērns ir apzīmējums cilvēkam no tā piedzimšanas brīža līdz pubertātes vecuma sasniegšanai. Šo periodu sauc par bērnību. Pēc likuma bērns ir nepilngadīgs cilvēks. Šo vārdu attiecina arī uz kāda cilvēka tiešajiem pēcnācējiem vai adoptētajiem bērniem neatkarīgi no viņu vecuma.

Bērni reliģiskajā skatījumā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bērni Jūdaismā un Kristietībā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bībele par bērniem runā gan tiešā gan pārnestā nozīmē.

Vīrietim un sievietei jau Radīšanas grāmatā tiek pavēlēts augļoties un vairoties un piepildīt zemi. Dzimtas turpināšana ir laulības mērķis, kuru Dievs "redzēja labu esam." Bībeles Teoloģijas Vārdnīca ( krievu val) Pēc grēkā krišanas sievietei par sodu tiek uzlikta bērnu dzemdēšana sāpēs ( Radīšanas grām. 3;16), tomēr tieši dzemdējot sieviete gūst pestīšanu ( 1. Tim.2; 15). Bībele par bērnu kā par pilntiesīgu cilvēku, kurš aug, spēj kustēties un reaģēt uz apkārt notiekošo, runā arī pirms viņa piedzimšanas ( Ps. 139; Lk. 1; 40 - 44). Bērni , sevišķi bāreņi, tāpat arīatraines bauda īpašu aizsardzību ( 2. Mozus 22; 21 - 23, Ps. 68;6, Lk. 7; 11- 17). Bērni vecākiem ir Dieva dāvana, svētība (Ps. 127; 3 - 5, Ps. 128;3), savukārt centieni atturēt vecākus no bērnu radīšanas nes lāstu ( Jes 45; 10). Rīcība, kuras nolūks ir izvairīties no bērnu ieņemšanas likumīgā laulībā ( kā pārtrauktais dzimumakts ( skat. arī kontracepcija)), tiek sodīta ar nāvi( 1.Mozus 38; 8 - 10). Vecāku pienākumos ietilpst bērnu audzināšana( pirmkārt reliģiskā audzināšana), gan parādot mīlestību, gan sodot par pārkāpumu. Audzināšanai ir jāsniedz priekšstatu gan par Dieva mīlestību pret savu tautu, gan par viņa taisnīgumu. Bērni jau salīdzinoši agri tiek iesaistīti reliģiskā kulta rituālos, piem. svētceļojumā uz Jeruzalemi ( 2.Mozus 34;23, Lk. 2; 41- 49). Par Dieva darbiem svētceļojuma laikā liek domāt gan ceļā esošie dabas objekti ( piem.Jordānas upe - par Sodomas un Gomoras iznīcināšanu, verdzību Ēģiptē, iziešanu no Ēģiptes un ieiešanu Apsolītajā zemē), gan pilsētas , īpaši Jeruzaleme ar Templi un tajā esošo Derības šķirstu. No vīrieša- tēva tiek prasīta pilnīga uzupurēšanās, līdz pat nāvei sievas un bērnu labā, ja tas ir vajadzīgs ( Jņ. 15; 12- 13). Savukārt bērna pienākums ir godāt savu tēvu un savu māti ( 2. Mozus 20; 12),paklausīt viņiem ( Lk.2; 51) , tā vienlaikus godinot arī Dievu, kurš viņam šos vecākus ir devis un apgūstot hierarhiskās ( priekšnieka- padotā) attiecības. Pieaugušajiem bērniem šis bauslis uzliek par pienākumu nodrošināt savu vecāku sociālo aizsardzību.

Bērni Islama skatījumā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Korāns bērnu apzīmēšanai lieto dažādus jēdzienus (dhurriyya; ghulām, ibn; walad; walīd; mawlūd; ṣabī; tifl; saghir) taču, kā norāda Avners Giladi, no konteksta reti kad top skaidrs, vai tie attiecas uz nepilngadīgajiem Viņš arī norāda, ka Korāna izteikumi par bērniem vairāk attiecas uz „infanticīdu, krūts barošanu un bērniem, kuriem nav tēva” Šiem izteikumiem bija liela morālā un ētiska nozīme vēlāko paaudžu musulmaņu juristiem, kuri radīja Islama tiesību sistēmu. Iestāšanās pret īpašuma tiesībām uz bērniem : Pirms Islama rašanās Saūda Arābijā bērni tika uzskatīti par sava tēva īpašumu . Korāns šo uzskatu noraidīja. Iestāšanās pret bērnu nonāvēšanu: Pirms Islama bērnu nonāvēšana tika praktizēta kā sava veida „dzimstības kontrole.” Šajā sakarā ir zināms, ka bērnu slepkavības „starp arābiem bija pietiekami plaši izplatītas, lai tām būtu arī īpašs apzīmējums waʾd". Bērnu ( tiklab zēnu kā meiteņu) nonāvēšana tika praktizēta vainu aiz nabadzības, vai arī kā upuris dieviem, vai arī dēļ „tēva neapmierinātības un bailēm meitas piedzimšanas dēļ tikt apkaunotam.” Islams: Korāns šo praksi atmeta. Tāpat kā daudzdievība un slepkavība to uzskatīja par smagu grēku. Netiešā veidā tā ir nosodīta arī, stāstā pa ēbrēju zēnu nogalināšanu Ēģiptē ( skat arī 2. Mozus 1. nodaļā). Adopcija: Pirms Islama tā bija Arābijā izplatīta prakse. Saskaņā ar šo ieražu, pieņemtais dēls ieguva adoptētāju uzvārdu un likumīgi tika iekļauts viņu ģimenē . Islams: Korāns iepriekšējo praksi aizvietoja ar ieteikumu, ka „ticīgajiem pret nezināmas izcelsmes bērniem būtu jāizturas kā pret ticības brāļiem.” Adopcija tika aplūkota kā „meli, mākslīga saite starp bērniem un pieaugušajiem, kurā nav nekādu patiesi emocionālu attiecību, kā iemesls satraukumam par radurakstu sajukumu un tādēļ arī kā iespējamais cēlonis problēmām laulības un mantošanas jomā. Atcēlis līdzšinējo adopcijas ieražu, Muhameds apprecējās ar Zainabu bint Jaišu, sava dēla Zaīda šķirto sievu, tā apstiprinot likumu, saskaņā ar kuru viena sieviete nedrīkst vienlaikus būt precēta ar tēvu un dēlu, norāda Avners Giladi. Tāpat kā Bībele un pirms Islama tradīcija ,korāns aizliedz incestu. Bērni , kuriem nav vecāku. 19 Korāna panti aizliedz rupju apiešanos ar bāreņiem, liekot pret tiem izturēties maigi un taisnīgi. Muhameds arī pats bija bārenis un viena no pirmajiem pantiem viņš slavē Dievu par viņam veltīto apredzību un rūpēm. Citi Korāna panti tos, kuri bāreņus atraida, pielīdzina neticīgajiem ( t.i. ne musulmaņiem). Korāns sniedz arī norādījumus bāreņu aprūpētājiem, kā aizsargāt viņu mantu un īpašuma tiesības. Bērnu tiesības Islamā: Pirmkārt, bērniem ir tiesības saņemt ēdienu, apģērbu un aizsardzību, līdz tie kļūst pieauguši. Bērniem jāciena vecākus , lai saņemtu mīlestību. Bērniem ir tiesības saņemt dāvanā tādu pašu naudas summu, kādu saņem viņu brāļi un māsas . Bērniem ir tiesības uz izglītību. Muhamedam piedēvē šādus vārdus: „Nav labākas tēva dāvanas bērnam kā laba izglītība.” Vecākiem tiek ieteikts mantojuma tiesības nodrošināt visiem bērniem vienādā mērā. Vecāku tiesības Islamā : Dažas no Islamā noteiktajām vecāku tiesībām ir šādas: Saņemt cieņu un godu no saviem bērniem. Mātei ir tiesības saņemt vislabāko aprūpi salīdzinot ar jebkuru citu personu, turklāt viņa var apsarga’t bērnus āra apstākļos. Vecākiem ir tiesības iepļaukāt bērnus( vecākus par 10 gadiem), kuri nolaidīgi izpilda Sunnītu lūgšanas. Bērnus ir atļauts sist , neradot miesas bojājumus. Lai aizsargātu no fiziska vai morāla kaitējuma, vecāki bērnus var norāt. Vecākiem īpaši vecumā ir tiesības uz pieskatīšanu un palīdzību no bērnu puses.

Bērni hinduisma skatījumā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Hinduismā bērna stāvokli galvenokārt nosaka viņa piederība noteiktai kastai.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bībeles Teoloģijas Vārdnīca ( krievu val)