Apūle

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Apūle, arī Apole (lietuviešu: Apuolė, latīņu: Apulia) atrodas mūsdienu Lietuvas ziemeļrietumos Žemaitijas novadā (agrāk — Ceklis), netālu no Skodas pilsētas. Apūle ir senākā Lietuvas apdzīvotā vieta, kas pirmo reizi, līdz ar citu kuršu pili — Ezerpili (tagadējā Grobiņa), minēta 854. gadā.

Vēsture[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Apūles atrašanās vieta Kursas kartē (Ceklis)

Hamburgas un Brēmenes bīskaps Rimberts ap 875. gadu ir sarakstījis darbu “Svētā Ansgara dzīve” (Vita st. Anskarii) par sava priekšgājēja Romas pāvesta legāta Ansgara (801-865) piedzīvoto un par vēsturiskajiem notikumiem Ziemeļeiropā šajā laikā. Tajā vēstīts par zviedru vikingu kēniņa Olava (sveakungen Olof) uzbrukdamu kuršu "karaļvalsts pilsētai" (latīniski: urbs regni) Ezerpilij (Seeburg), ko aizstāvējuši 7000 karavīru un Apūlei (Apulia), ko aizstāvējuši 15 000 karavīru. Pēc sakāves kurši apņēmās, tāpat kā agrāk, turpmāk maksāt kunga tiesu (censum) zviedru kēniņam un atzīt sevi par tā pavalstniekiem.

Arheoloģiskie izrakumi[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

1931.gada vasarā zviedru un lietuviešu arheologi Birgera Nermana (Birger Nerman) vadībā veica izrakumus Apūles pilskalnā. Tas bijis apdzīvots no m.ē. 3. gadsimta, pirmā koka pils celta ap 600. gadu.

Viduslaiku festivāls[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Apūlē regulāri notiek viduslaiku festivāls Apuolė 854.[nepieciešama atsauce]

Literatūra[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Nerman, Birger, Sveriges rikes uppkomst. Stockholm 1941, 189 un 199 lpp.
  • Nerman, Birger, Sveriges första storhetstid. Stockholm 1942, 67-72 lpp.
  • Raulinaitis, Zigmas. Apuolės užpuolimas. Brooklyn, 1972

Skatīt arī[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skatīt arī[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]