Birgers Nermans

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Nermanu dzimtas kapa piemineklis Solnas kapsētā Stokholmā.

Birgers Nermans (zviedru: Birger Nerman; 1888. gada 6. oktobris – 1971. gada 22. augusts) bija zviedru arheologs un Tartu universitātes profesors, kas 1929. gadā veica izrakumus Grobiņas apkārtnē.

Dzīvesgājums[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Birgers Nermans dzimis 1888. gada 6. oktobrī Norčepingā grāmattirgotāja Jannes Nermana (Janne Nerman (Nehrman)) un viņa sievas Annas Idas, dzimušas Nordbergas, ģimenē. 1913. gadā viņš Upsalas universitātē aizstāvēja doktora disertāciju par zviedru pagānisko literatūru.

1917. un 1920. gadā viņš bija pieņemts darbā Upsalas universitātē kā pagaidu profesors. 1923. gadā viņu ievēlēja par arheoloģijas profesoru Tartu universitātē. 1924. gadā viņš organizēja arheoloģiskos izrakumus Izborskā ar mērķi tur atklāt vikingu laiku liecības. 1925. gadā viņš publicēja rakstu "Zviedru valsts rašanās" (Det svenska rikets uppkomst), kurā aizstāvēja uzskatu par zviedru ķēniņvalsts izveidi jau 8. gadsimtā uz Tacita pieminētās Svea valsts pamatiem, kas to ierindo "starp vecākajām pastāvošajām Eiropas valstīm".[1]

Lai atrastu arheoloģiskus pierādījumus vikingu sāgās un Rimberta hronikā pieminētajiem notikumiem Kursas ķēniņvalstī, viņš 1929. gadā veica izrakumus Grobiņas un 1931. gadā Apūles pilskalnos. 1932. gadā viņš veica izrakumus Višķautos, vikingu laikos pieminētajā Kaupas apmetnē Kuršu jomas dienvidos. Otrā Pasaules kara laikā un arī pēc tam Nermans publicēja vairākas grāmatas par Baltijas tautu tiesībām uz savām neatkarīgām valstīm.

No 1938. līdz 1969. gadam gadā Nermans bija Zviedrijas Nacionālā senlietu muzeja direktors, 1946. gadā tika ievēlēts par Zviedrijas Karaliskās Literārās, vēstures un senlietu akadēmijas locekli.

1967.-1970. gadā Nermans vadīja Pasaules antikomunistu līgas Zviedrijas nodaļu [2] par spīti tam, ka viņa vecākais brālis Tūre Nermans bija viens no Zviedrijas komunistu vadītājiem.

Darbi[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Studier över Svärges hedna litteratur... Uppsala; K.W. Appelbergs boktr., 1913; xiii, 212 p. (disertācija Upsalas universitātē par zviedru pagānisko literatūru)
  • Det forntida Stockholm. Stockholm: V. Petterson i distribution, 1922; 51 p. (par Stokholmas vēsturi)
  • Die Herkunft und die frühesten Auswanderungen der Germanen. Stockholm: Wahlström & Widstrand, 1924; (par ģermāņu cilmi un izceļošanu)
  • Slutorden av Det svenska rikets uppkomst. Stockholm: Generalstabens litografiska anstalt, 1925 (par zviedru valsts izcelsmi)
  • Die Verbindungen zwischen Skandinavien und dem Ostbaltikum in der jüngeren Eisenzeit. Stockholm: Pá Akademiens förlag, 1929; 183 p. (par Skandināvijas un Austrumbaltijas sakariem jaunākajā dzels laikmetā)
  • The Poetic Edda in the light of archaeology. Coventry: Published for the Viking Society for Northern Research by Curtis and Beamish, 1931. 94 p. Reprint New York: AMS Press, 1982 (Poētiskā Eda arheoloģijas gaismā)
  • Die Völkerwanderungszeit Gotlands. Stockholm: Verlag der Akademie, 1935. (par Gotlandi Tautu staigāšanas laikmetā)
  • Sveriges första storhetstid. Stockholm: Skoglund, 1942; 255[1] p. (par Zviedrijas vēsturi līdz 1397. gadam)
  • Sveriges rikes uppkomst. Stockholm: Aktiebolaget Skoglunds bokförlag, 1941; 231 p. (par Zviedrijas valsts izcelsmi)
  • Gamla Upsala: Svearikets hjärtpunkt. Stockholm: Skoglunds bokförlag, 1943; 111 p. (par Upsalas vēsturi)
  • Balticums rätt. (kopā ar Robert Murray) Uppsala: Almqvist & Wiksell, 1944 (par Baltijas tiesībām)
  • När Sverige kristnades. Stockholm: Skoglunds Bokförlag, 1945; 192 p. (par Zviedrijas kristīšanu)
  • Tiotusen àr i Sverige. (kopā ar Sigurd Curman) Stockholm: Statens historiska museum, 1945 (1000 gadi Zviedrijā)
  • Sveriges konungar och drottningar genom tiderna. Stockholm, Svensk litteratur, 1952 (par Zviedrijas ķēniņiem un ķēniņienēm)
  • Djurgården; ett poesialbum. Dikter av Birger Nerman. Bilder av Einar Nerman. Stockholm: Saxon & Lindström, 1954; 79 p. (dzejas krājums ar viņa dvīņubrāļa Eināra ilustrācijām)
  • Balticum skal leva! Stockholm, Natur och kultur, 1956; 217 p. (par Baltijas valstu vēsturi)
  • Grobin-Seeburg; Ausgrabungen und Funde. Stockholm: Almqvist & Wiksell, 1958; XV-200 p. (vāciski un franciski par izrakumiem un atradumiem Grobiņā-Zēburgā)
  • Die Vendelzeit Gotlands. Stockholm: Almqvist & Wiksell, 1969.-75. (par Gotlandes vēsturi)
  • För Balticums frihet: Baltiska kommittén 1943-1968. Stockholm: Baltiska kommittén, 1969; 48 p. (par Baltiešu komiteju cīņu par Baltijas brīvību)
  • Svenska fornminnesföreningen. En skildring av de första åren. Till föreningens 100-årsjubileum. Utg. av Svenska fornminnesföreningen. Stockholm, utgivaren; 1970; 99 p. (par Zviedru aizvēstures biedrības jubileju)
  • Jan Peder Lamm, Birger Nerman. Apuolė: Ausgrabungen und Funde 1928-1932. Klaipėdos universiteto leidykla, 2009. 227 lpp.

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Citat ur Det svenska rikets uppkomst (1925)
  2. Svenskt biografiskt lexikon (Stockholm. 1988)

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]