Žemaitija

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Žemaitijas kunigaitijas (Ducatus Samogitiae) vēsturiskais ģerbonis

Žemaitija ("zemā zeme" pretstatā Aukštaitijai) ir viens no Lietuvas pieciem etnogrāfiskajiem reģioniem, kas robežojas ar Kurzemi un Zemgales rietumu daļu Latvijā. Žemaitijas galvenā pilsēta ir Telši, bet senā provinces galvaspilsēta atradās Medininkos (tagad -Varņi). Līdz 13. gadsimtam Žemaitijas austrumu robeža bija Sventājas (Šventoji) upe un Neris upe, bet vēlāk dižkungs Vītenis to atvirzīja uz rietumiem līdz Nevēžas (Nevėžis) upei. Iedzīvotāji runā lietuviešu valodas dialektā, kas reizēm tiek uzskatīta par patstāvīgu žemaišu valodu.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vācu ordeņa valsts karte, kurā ar rozā krāsu iezīmēta 1398.-1411./1426. gadā pastāvējusī Žemaitijas fogteja (Vogtei Samogitien).
Žemaitijas hercogistes (Duché de Samogitie) un Kurzemes un Zemgales hercogistes karte Poļu-zviedru kara laikā (1659). Abas hercogistes uz īsu laiku bija Zviedrijas vasaļvalstis.

Žemaišu (lietuviešu: žemaičiai) kultūras saknes Centrālajā Lietuvā ir izsekojamas līdz pat 5.-6. gadsimtam, toties tās rietumu daļā līdz pat 13.-16. gadsimtam dominēja kuršu elementi, bet ziemeļu daļā - zemgaļu elementi. Mūsdienu žemaišu subetnoss ir veidojies, saplūstot žemaišu, zemgaļu un kuršu pirmtautām.

Ziemeļu krusta kari[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1219. gada baltu cilšu miera līgumu ar Galīcijas-Volīnijas kņazu parakstīja 21 ķēniņi, starp kuriem bija arī žemaišu kunigaiši Vikints un Gerdvils. 1236. gadā Saules kaujas laikā žemaišu karaspēks sagrāva Zobenbrāļu ordeni. 1244. gadā žemaiši piedalījās Lietuvas dižunigaiša Mindauga vadītajā karagājienā uz Kursu, bet cieta sakāvi kaujā pie Embūtes pilskalna. 1248. gadā žemaišu ķēniņa Vikinta vadītais karaspēks cieta sakāvi karagājienā uz Smoļenskas kņazisti. Lietuvas dižkunigaitis Mindaugs mēģināja pakļaut viņu zemes savai varai. Vikints iesaistījās plašā opozīcijā pret Mindaugu kopā ar Galīcijas kņazu Danielu un Livonijas ordeni. 1251. gadā Lietuvas dižkungs Mindaugs uzsāka sarunas ar Livonijas ordeņa mestru Andreasu no Štīrijas (Andreas von Stirland, 1248-53) par pāriešanu katoļu ticībā. Mindaugs piekrita Zemgales un Žemaitijas nonākšanai Livonijas ordeņa pakļautībā. 1253. gada 6. jūlijā notika Mindauga kronēšana. Mindaugs saņēma no Livonijas mestra Lietuvu kā feodālo lēni, bet viņam bija jāatdod Livonijas ordenim daļu Žemaitijas un jātvingu teritorijas. 1259. gadā žemaiši sakāva Vācu ordeņa un Livonijas ordeņa apvienoto karaspēku kaujās pie Skodas un 1260. gadā Durbes kaujā. Tādēļ Mindaugs lauza miera līgumu ar Ordeni, atsacījās no kristietības un sāka karu pret krustnešiem.

Strīdus teritorija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1263.-1398. gadā Žemaitijas teritorija atradās konfliktu zonā starp Lietuvas dižkunigaitisti un Vācu ordeņa teritorijām Livonijā un Prūsijā. 1398. gadā pēc Saliņas līguma noslēgšanas dižkunigaitis Vītauts Dižais noslēdza miera līgumu ar Vācu ordeni, kurā "iznomāja" Žemaitiju ordeņa lielmestram. Tika izveidota Žemaitijas fogteja (Vogtei Samogitien), kuras pārvaldei lielmestrs iecēla īpašu fogtu. No 1405. gada fogta pienākumus pildīja vēlākais lielmestrs Mihaels Kihmeisters no Šternbergas (Michael Küchmeister von Sternberg). 1409. gadā sākās žemaišu sacelšanās, ko atbalstīja Polijas karalis Jagailis, kas bija formālais iemesls lielmestra Ulriha fon Juningena lēmumam doties karagājienā uz Lietuvu, kas beidzās ar Vācu ordeņa sagrāvi Grīnvaldes kaujā. 1411. gadā pēc Pirmā Toruņas līguma Žemaitija tika iekļauta Lietuvas dižkunigaitijas sastāvā. 1422. un 1426. gada Melno ezera līgumos Vācu ordenis atteicās no jebkādām pretenzijām uz Žemaitiju. Tikai pēc tam 15. gadsimtā žemaiši kā pēdējā no Baltijas tautām atteicās no savas tradicionālās reliģijas un pieņēma katolicismu.

Polijas-Lietuvas kopvalstī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Polijas-Lietuvas kopvalstī Žemaitijai bija īpašs administratīvais statuss - senjūnija jeb hercogiste (latīņu: Ducatus Samogitiae). Salīdzinot ar citām Lietuvas daļām, tā bija mazāk pakļauta pārpoļošanai un slāvu tautu kultūras ietekmēm. 1655. gada 20.oktobrī Otrā Ziemeļu kara laikā Žemaitijas pilsētā Ķedaiņos tika parakstīts līgums par Zviedrijas-Lietuvas kopvalsts izveidi, kas paredzēja Žemaitijas hercogistes pašnoteikšanās tiesības Zviedrijas-Lietuvas vasaļatkarībā.

Krievijas impērijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

19. gadsimtā Žemaitija veidoja Kauņas guberņas lielāko daļu un bija lietuviešu nacionālās atmodas centrs, kurā lielā nozīme bija nelegālajiem lietuviešu "grāmatu nesējiem" (knygnešiai) no vācu pārvaldībā esošā Mēmeles apgabala.

Teritorija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Žemaitijas kultūrvēsturiskais novads mūsdienās.

Mūsdienu Žemaitijas etnogrāfiskais reģions ietver

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]