Dekarta koordinātu sistēma
Vikipēdijas raksts
Dekarta koordinātu sistēma (taisnleņķa koordinātu sistēma) ir 2D vai 3D koordinātu sistēma, kur punkta atrašanās vietu plaknē vai telpā nosaka pēc tā attāluma no divām vai trim (3D), savstarpēji perpendikulārām koordinātu asīm. Izmantojot taisnleņķa koordinātu sistēmu, ģeometrijas figūras (tādas kā līknes) var aprakstīt ar algebras vienādojumiem.
Koordinātu asis parasti apzīmē ar latīņu alfabēta pēdējiem burtiem. Plaknē (ar divām koordinātu asīm), horizontālo asi parasti apzīmē ar X un vertikālo ar Y. Koordinātu asis ir bezgalīgi garas taisnes. To krustošanās punkts ir koordinātu sākumpunkts. Parasti, X koordinātu vērtības pa labi no Y ass ir pozitīvas un pa kreisi - negatīvas. Y koordinātu vērtības parasti virs X ass ir pozitīvas un zem X ass - negatīvas. Koordinātu asis sadala plakni 4 kvadrantos. Tos numurē ar romiešu cipariem, pretēji pulksteņa rādītāja kustības virzienam, sākot no labā augšējā kvadranta, kur abu koordinātu vērtības ir pozitīvas. Attālumu d starp diviem punktiem plaknē, ja ir zināmas to koordinātes, var aprēķināt:
3D telpā, plaknes koordinātu sistēmai pievieno vēl vienu asi, kuru parasti apzīmē ar Z. Šeit jebkura punkta koordinātes apraksta 3 skaitļi.
Dažreiz lieto slīpleņķa koordinātu sistēmas. Tās var būt plaknē (ar divām asīm), vai telpā (ar 3 asīm). Šeit koordinātu asis krustojoties neveido taisnu leņķi.
Dažādās datoru grafiskajās vidēs, pikseļu koordinātes arī nosaka ar taisnleņķa koordinātu sistēmu. Tur parasti Y asij pozitīvās vērtības parasti ir virzienā uz leju un koordinātu sākumpunkts atrodas ekrāna kreisajā, augšējā stūrī.
