Norvēģu valoda

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Norvēģu valoda
norsk 
Izruna: IPA: [nɔʂk] (austrumnorvēģu)
[nɔʁsk] (rietumnorvēģu)
Valodu lieto: Norvēģija
Runātāju skaits: 5 miljoni[1]
Valodu saime: Indoeiropiešu
 Ģermāņu
  Ziemeļģermāņu
   Rietumskandināvu
    Norvēģu valoda 
Rakstība: latīņu alfabēts (norvēģu ortogrāfija) 
Oficiālais statuss
Oficiālā valoda: Karogs: Norvēģija Norvēģija
Flag of the Nordic Council.svg Ziemeļvalstu padome
Regulators: Norvēģu valodas padome (būkmols un jaunnorvēģu)
Norvēģijas akadēmija (riksmols)
Valodas kodi
ISO 639-1: no – norvēģu
nbbūkmols
nnjaunnorvēģu
ISO 639-2: nor – norvēģu
nobbūkmols
nnojaunnorvēģu
ISO 639-3: ikkurš:
nob — būkmols
nno — jaunnorvēģu 
Norvēģu valodas divu formu izplatība Norvēģu municipalitātēs (2007. gadā)

Norvēģu valodas divu formu izplatība Norvēģu municipalitātēs 2007. gadā

Veidne:Valodas infokaste/

Norvēģu valoda (norsk) ir ziemeļģermāņu atzara indoeiropiešu valoda. Tā ir dzimtā valoda aptuveni 5 miljoniem cilvēku,[1] no kuriem lielākā daļa dzīvo Norvēģijā, kur tā ir valsts valoda. Pastāv divas oficiālās norvēģu valodas rakstu valodas: būkmols, kura pamatā ir dāņu valodas leksika un gramatika, bet norvēģu valodas fonētika, un jaunnorvēģu valoda (nynorsk), kuru 19. gadsimta vidū no dažādiem norvēģu valodas dialektiem izveidojis valodnieks Ivars Osens. Vairāk izplatīts ir būkmols, bet jaunnorvēģu valodu lieto 10-13% norvēģu.

Norvēģu alfabēts ir tāds pats kā dāņu alfabēts. Tas balstās uz latīņu alfabētu. Tajā ir 29 burti — visi 23 latīņu burti, kā arī J, W, U, Æ, Ø un Å.

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 Norwegian language, alphabet and pronunciation (angliski). www.omniglot.com. Atjaunināts: 2012-08-16.

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]