Norvēģu valoda

Vikipēdijas lapa
Norvēģu valoda
norsk 
Izruna: IPA: [nɔʂk] (austrumnorvēģu)
[nɔʁsk] (rietumnorvēģu)
Valodu lieto: Norvēģija
Pratēju skaits: 5 miljoni[1]
Valodu saime: Indoeiropiešu
 Ģermāņu
  Ziemeļģermāņu
   Rietumskandināvu
    Norvēģu valoda 
Rakstība: latīņu alfabēts (norvēģu ortogrāfija) 
Oficiālais statuss
Oficiālā valoda: Karogs: Norvēģija Norvēģija
Ziemeļvalstu padome
Regulators: Norvēģu valodas padome (būkmols un jaunnorvēģu)
Norvēģijas akadēmija (riksmols)
Valodas kodi
ISO 639-1: no — norvēģu
nb — būkmols
nn — jaunnorvēģu
ISO 639-2: nor — norvēģu
nob — būkmols
nno — jaunnorvēģu
ISO 639-3: ikkurš:
nob — būkmols
nno — jaunnorvēģu 
Norvēģu valodas divu formu izplatība Norvēģu municipalitātēs (2007. gadā)
Norvēģu valodas divu formu izplatība Norvēģu municipalitātēs (2007. gadā)

Norvēģu valodas divu formu izplatība Norvēģu municipalitātēs 2007. gadā

Norvēģu valoda (norsk, izrunā: [nɔʂːk]) ir indoeiropiešu saimes ziemeļģermāņu valoda, kurā galvenokārt runā norvēģi. Tā ir dzimtā valoda aptuveni 5 miljoniem cilvēku,[1] no kuriem lielākā daļa dzīvo Norvēģijā. Tā ir Norvēģijas valsts valoda. Pastāv divas oficiālās norvēģu valodas rakstu valodas — būkmols (bokmål), kura pamatā ir dāņu valodas leksika un gramatika, bet norvēģu valodas fonētika, un jaunnorvēģu valoda (nynorsk), kuru 19. gadsimta vidū no dažādiem norvēģu valodas dialektiem izveidojis valodnieks Ivars Osens. Vairāk izplatīts ir būkmols, bet jaunnorvēģu valodu lieto 10–13% norvēģu.

Norvēģu alfabēts ir tāds pats kā dāņu alfabēts. Tas balstās uz latīņu alfabētu. Tajā ir 29 burti — visi 23 latīņu burti, kā arī J, W, U, Æ, Ø un Å.

Klasifikācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Norvēģu valoda pieder indoeiropiešu valodu saimes ģermāņu valodu atzaram. Vēl sīkāk tā ietilpst ziemeļģermāņu valodu grupā un kopā ar islandiešu un fēru valodu veido rietumskandināvu valodu zaru.

Pastāv arī cits dalījums, tas ir, norvēģu valoda kopā ar dāņu un zviedru valodu tiek likta kontinentālajās skandināvu valodās, jo norvēģu valoda pamazām zaudē savas lokāmās valodas īpatnības, kamēr islandiešu un fēru valoda savu lokāmību saglabā (šīs valodas tiek sauktas par salu skandināvu valodām).

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 «Norwegian language, alphabet and pronunciation» (angļu). www.omniglot.com. Skatīts: 2012-08-16.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]