Tieslietas
Vikipēdijas raksts
 Šis raksts ir par noteikumiem, kuri nodrošina kārtību dažādās sfērās. Skatīt nozīmju atdalīšanas lapu, lai uzzinātu par citām jēdziena likums nozīmēm. |
Likums ikdienišķā nozīmē ir noteikums, kuram ar dažādu institūciju palīdzību var piespiest pakļauties.[1] Tas ir instruments, ar kuru nodrošina kārtību dažādās sfērās, tas ir, gan politiskajā, gan ekonomiskajā, gan sociālajā jomā. Juridiskā nozīmē likums ir pilsoņu tiesības starp individuālo brīvību un plašu ļaužu masu vajadzībām. Vieni no likumiem nodrošina indivīdu aizsardzību uzbrukuma un laupīšanas gadījumos - šādus likumus sauc par krimināllikumiem. Savukārt civillikums pārstāv ģimenes, mantojuma un lietu un saistību tiesības, kas risina jautājumus, piemēram, laulību šķiršana, mantojuma sadales u.c. gadījumos.
Likums tiek dēvēts arī par "noteikumu sistēmu",[2] par "interpretējamu konceptu",[3] par "autoritāti"[4] taisnīguma ieviešanai, lai saskaņotu cilvēku savstarpējās intereses, un pat par "pavēli, ko balsta draudi pielietot varu"[5]. Tomēr ne vienmēr iespējams piespiest ievērot likumus ar varas palīdzību - īpaši starptautisko attiecību gadījumos. Lai kā arī likumu dēvētu, tas funkcionē kā viens no nozīmīgākajiem sabiedrību organizējošajiem spēkiem.
Satura rādītājs |
[izmainīt šo sadaļu] Likumu veidi
Visas tieslietu sistēmas saskaras ar vienām un tām pašam rakstura problēmām, bet tomēr katra valsts izstrādā pati savus likumus, kuri bieži vien ir krasi atšķirīgi. Kopīgs vienīgi ir tas, ka visās valstīs šos likumus var iedalīt "publiskajos likumos" (likumi, kuri ir cieši saistīti ar valsti un darbojas valsts interesēs) un "privātlikumos" (likumi, kuri ir saistīti ar privātpersonām). Likumus sīkāk var iedalīt:
- starptautiskajos likumos, kuros ietilpst, piemēram, kara likumi, Eiropas Savienības likums un citi;
- konstitucionālajos un administratīvajos likumos;
- krimināllikumos;
- civillikumos;
- likumos, kuri darbojas noslēdzot līgumus;
- īpašumu aizsargājošajos likumos, piemēram, autortiesības;
- taisnīguma un uzticības likumos;
- darba likumos
- cilvēktiesībās un citos likumos.
[izmainīt šo sadaļu] Saistība ar dažādām nozarēm
Likumos praktiskā veidā izpaužas gandrīz visu sociālo un humanitāro zinātņu svarīgākās atziņas. Likumi ir cieši saistīti ar politiku, jo tos veido politiķi. Likumi ir arī cieši saistīti ar filosofiju, jo tos nosaka morāli un ētiski apsvērumi. Likumi var vēstīt daudz ko par vēsturi, jo tie veidojas un mainās laika gaitā. Likumi ir arī cieši saistīti ar ekonomiku, jo tie nosaka kā slēgt līgumus, atlīdzināt kaitējumu, tie nosaka īpašuma tiesības, darba tiesības un daudz ko citu, kam var būt ietekme uz sabiedrības labklājību.
[izmainīt šo sadaļu] Saistība ar morāli
Domājot par likuma un morāles saistību, der ņemt vērā morāles un ētikas jēdzienu saistību un atšķirību – kā viens, tā otrs attiecas uz indivīdu savstarpējo attiecību kontroli un taisnīguma uzturēšanu. Taču, ja par ētiku biežāk runā kā par saistāmu ar katra atsevišķa indivīda nostāju dažādos jautājumos, tad morāle vairāk attiecas uz sabiedrības nostāju kopumā. Līdzīgā kārtā arī likums attiecas uz indivīdu savstarpējo attiecību kontroli un taisnīguma uzturēšanu, bet pretendē uz to, ka pauž sabiedrības nostāju kopumā. Taču starp likumiem (vismaz sekulārajiem) un morāli ne vienmēr ir loģiska vai nepieciešama atbilstība, kaut arī sabiedrība parasti vairāk vai mazāk cenšas panākt šādu atbilstību. Savukārt uzskats, ka likums ir netaisnīgs vai amorāls, var kalpot par iemeslu tam, ka indivīdi likumam nepakļaujas.
Ētika atšķiras no likuma ar to, ka tā nav rakstītie noteikumi – tā pieprasa "pakļauties ne vien likuma burtam, bet arī tā garam"[6]. Ētika ir tas, kas attiecas uz morāli – tā rēķinās ne vien ar rīcību, bet arī tās motīvu, tāpēc var teikt, ka tās standarti ir augstāki nekā likumam. Likums bieži vien nosaka tikai uzvedības minimālos standartus sabiedrībā, taču ētika attiecas arī uz to, ko likums nenosaka kā obligātu. Taču plašākā nozīmē arī likumi ir interpretējami - tie tikai formulē mērķus, uz kuriem tiekties, jo, teiksim, tas, ka pastāv kāds likums, nenozīmē, ka visi to godprātīgi ievēros.
Uz likuma un morāles saistību var skatīties arī vadoties no Aristoteļa formulējuma, ka cilvēks ir "politisks dzīvnieks"[7] – tas ir dzīvnieks, "kura dabā" ir dzīvot polisā jeb kopienā ar citiem cilvēkiem – tas ir ieinteresēts taisnīguma jeb ētiskas un tāpēc morāli atbalstāmas kārtības uzturēšanā šajā kopienā.
[izmainīt šo sadaļu] Ietekme uz sabiedrību
Ne tikai sabiedrības ietekmē tiek mainīti likumi, bet arī likuma ietekmē mainās sabiedrības morālie uzskati. Deivids Naiberts (David Nibert) šajā sakarā raksta par likuma "metafizisko iedabu" – likumam var būt ideoloģiskas kontroles vara, jo, kad tas tiek ieviests, tas laika gaitā tiek pieņemts kā atbilstīgs sabiedrības morālajiem uzskatiem. Viņš atsaucas uz sociologa Roberta Kidera (Robert Kidder) rakstīto, ka likums mūsdienās kļuvis par "dievu un garu, kuru eksistence kļuvusi apšaubāma un kuru autoritāte ir izzudusi no politiskās dzīves, aizvietotāju. Baznīcai un valstij tiekot nošķirtām un zinātnei un racionalitātei pārņemot galveno ideoloģiju, pasaulē, kurā valda sekulāra politika, Dieva vārds ir kļuvis maznozīmīgs. Lai aizpildītu tukšumu, kas radies pēc reliģisko mistēriju zuduma, mēs esam pacēluši LIKUMU mistiskas nozīmības augstumā".[8]
[izmainīt šo sadaļu] Ārējās saites
- Likumi.lv "Latvijas vēstneša" tiesību aktu vortāls
[izmainīt šo sadaļu] Atsauces un piezīmes
- ↑ Robertson, Geoffrey (2006). Crimes Against Humanity. Penguin, 90. ISBN 9780141024639.
- ↑ Hart, H.L.A. (1961). The Concept of Law. Oxford University Press. ISBN ISBN 0-19-876122-8.
- ↑ Dworkin, Ronald (1986). Law's Empire. Harvard University Press. ISBN ISBN-10: 0674518365.
- ↑ Raz, Joseph (1979). The Authority of Law. Oxford University Press.
- ↑ Austin, John (1831). The Providence of Jurisprudence Determined.
- ↑ Bloom A. E. Law // Roth J. K. (Ed.) Ethics Revised Edition, Vol. 1. Pasadena, California: Salem Press, 2004., p. 827.
- ↑ Aristotelis "Politika", 1253a.
- ↑ Nibert, David Animal Rights/Human Rights: Entaglements of Oppression and Liberation, p. 221. Lanham, Maryland: Rowman and Littlefield, 2002.
 |
Šis ar sabiedrību saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
Šis ar filozofiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.
