Grēks

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Pirmais Ābrama reliģijas grēks attēlots uz Siksta kapelas sienas. Mikelandželo

Grēks Ābramiskās reliģijās ir ar brīvu gribu apveltītu radību eņģeļu un cilvēku apzināta darbība pret Dieva noteiktajiem likumiem. Kristīgās teoloģijās jēdziens grēks reizēm apzīmē cilvēka stāvokli pēc grēkā krišanas.[1] Teologi parasti izdala vairākus grēkus, t. sk. iedzimto grēku, aktuālo grēku, nāves grēku.

Etimoloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Grēks, no senslāvu грѣхъ — "nodarījums", esot "pārkāpums pret Dievu" [nepieciešama atsauce]. Pamata ide.*ger-'griezt, vīt' no kā latviešu valodā greizs. Vārds aizgūts līdz 13.gs. Nozīmē 'nelaime' saglabājies saliktenī ugunsgrēks.

Eņģeļu grēks[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Par engeļu grēku saskaņā ar Baznīcas mācību sauc eņģeļu sacelšanos pret Dievu, kuras rezultātā Lucifers un 1/3/ eņģeļu tika notriekti ellē. Atšķirībā no cilvēku grēka eņģeļu grēks nevar tikt piedots.[nepieciešama atsauce]

Iedzimtais grēks[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Par iedzimto grēku tiek saukts Adama un Ievas grēks paradīzes dārzā (1. Mozus 3. nod). Saskanā ar Baznīcas mācību šis grēks tiek pārmantots no paaudzes uz paaudzi.

Cilvēku grēks ikdienā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ikdienā ar vārdu "grēks" saprot apzinātu baušļu pārkāpumu. Tā kā kanoniskā Bībele prasa parādīt cieņu arī laicīgajai vadībai (Rom. 13), tad reizēm jēdziens piesaukts strīdos ap valsts likumiem un reliģiskām dogmām. Piemēram, apgalvots, ka grēks ir arī ikviena valsts izdota likumdošanas akta, kurš nav pretrunā ar kristīgo mācību, pakāpums (piem., atļautā braukšanas ātruma pārsniegšana, krustojuma šķērsošana, luksoforā degot sarkanajai gaismai). Ja valsts likums vai rīkojums ir pretrunā ar kristīgo mācību, tā pārkāpšana nav grēks (skat. 2. Mozus 1; 15 — 17) (piem., atteikšanas laulāt homoseksuālus pārus valstīs, kurās tas ir atļauts).

Pārkāpjot vienu, cilvēks pārkāpj arī visus pārējos, piemēram, zogot (7. baušļa pārkāpums) cilvēks apliecina, ka Dievam viņa dzīvē nav centrālā vieta (1. baušļa pārkāpums), ka Dievs ir melis, jo nav devis cilvēkam visu dzīvei nepieciešamo (2. baušļa pārkāpums), apkauno savus vecākus un tuviniekus (4. baušla pārkāpums), iekāro lietu, kas pieder citam (9. baušļa parkāpums) u.t.t. Tā kā Bībele prasa parādīt cieņu arī laicīgajai vadībai (Rom. 13), tad plašākā nozīmē grēks ir arī ikviena valsts izdota likumdošanas akta, kurš nav pretrunā ar kristīgo mācību, pakāpums (piem., atļautā braukšanas ātruma pārsniegšana, krustojuma šķērsošana, luksoforā degot sarkanajai gaismai). Ja valsts likums ir pretrunā ar kristīgo mācību, tā pārkāpšana nav grēks (piem., atteikšanas laulāt homoseksuālus pārus valstīs, kurās tas ir atļauts).

Pārkāpumu, ko Baznīca uzskata par grēku, ne vienmēr var iztiesāt saskaņā ar valsts likumu. Piemēram sievietes uzlūkošanu ar iekāri, ko Bībele pielīdzina dzimumaktam vai pat izvarošanai (Mt. 5; 27) nevar iztiesāt saskaņa ar Krimināllikumu, jo uzlūkošanas un iekāres faktu nevar neapstrīdami pierādīt. Tāpat cilvēka apzīmēšanu dzīvnieka vārdā (par āzi, aitu, aunu, govi, kuci utt), ko valsts likumdošana kvalificē kā goda un cieņas aizskaršanu, Bībele pielīdzina slepkavībai (Mt. 5; 21 — 22).

Grēka sekas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Konfesiju skaidrojumi par grēka sekām atšķiras, tomēr visas konfesijas atzīst, ka grēks:

  1. sarauj radības saites ar Radītāju, izjaucot Dieva nolikto kārtību,
  2. iedzimtā grēka dēļ ir ievainota cilvēka daba — cilvēks ir zaudējis tiesības dzīvot mūžīgi kopā ar Dievu, (lai gan ne pilnīgi) ir zaudējis spēju atšķirt labo no ļaunā, visa radība ir pakļauta slimībām un nāvei (Rom. 8; 20 , 1. Mozus 3; 17 — 19).

Pēc kristīgās mācības Jēzus Kristus nāve un augšāmcelšanās sniedz iespēju iekvienam saņemt grēku piedošanu.

Iedzimto grēku, nelikvidējot tā sekas, dzēš Kristība, pārējie cilvēku grēki tiek piedoti grēksūdzē un Svētajā vakarēdienā, kas seko pēc tam.

Pilnīga grēka seku likvidēšana, saskaņā ar kristīgo mācību notiks Pastarajā tiesā, kas būs Jēzus Kristus otrā atnākšana.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]