Bērzu raibenis

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Bērzu raibenis
Nymphalis antiopa (Linnaeus, 1758)
Bērzu raibenis
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Posmkāji (Arthropoda)
Klase Kukaiņi (Insecta)
Kārta Zvīņspārņi (Lepidoptera)
Dzimta Raibeņu dzimta (Nymphalidae)
Cilts Raibeņu cilts (Nymphalini)
Ģints Raibeņi (Nymphalis)
Suga Bērzu raibenis (N. antiopa)

Bērzu raibenis jeb sērapmetnis[1] (Nymphalis antiopa) ir raibeņu dzimtas (Nymphalidae) tauriņu suga, kas mājo ziemeļu puslodē: Eirāzijā un Ziemeļamerikā. Bērzu raibenis ir spēcīgs lidotājs un mēdz klejot tālu prom no savas dzimšanas vietas. Tā dzīves ilgums ir 11 - 12 mēneši, tādējādi bērzu raibenis ir viens no ilgāk dzīvojošiem tauriņiem pasaulē.[2] 2001. gadā tas tika pasludināts par Montānas štata kukaini.

Latvijā bērzu raibenis ir samērā bieži novērojams tauriņš, taču parasti tas ir redzams pa vienam. Tas ir arī viens no pirmajiem tauriņiem pirmajās siltajās pavasara dienās.[1]

Morfoloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tauriņa apakšpuse

Bērzu raibenis ir lielākais no visiem raibeņiem. Tā spārnu izplētums ir 65 - 80 mm.[3] Bērzu raibeni ir viegli atpazīt, gan no virspuses, gan no apakšpuses. Tas praktiski ir nesajaucams tauriņš.[3] No virspuses tā spārni ir tumši sarkanbrūni ar platām, gaiši dzeltenām apmalēm un tai blakus melnu joslu ar gaiši ziliem raibumiem. Šāda ārmalas josla ir tikai šai tauriņu sugai. No apakšpuses tas ir vienmērīgi tumši pelēks vai melns ar gaiši dzeltenu ārmalas joslu.[3]

Bērzu raibeņa kāpuri ir melni ar dzelkšņveidīgām pūkām. Centrā pa muguras līniju tiem ir sarkanu raibumu virkne, kā arī tiem ir tumši sarkanas kājas.[2]

Ekoloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kāpurs

Jaunie tauriņi izšķiļas vasaras otrajā pusē (augustā un rudens sākumā). Tie dodas pārziemot vēsās, tumšās vietās. Pavasara pirmajās siltajās dienās tauriņi mostas un izlido, sākot ar aprīļa vidu un lido līdz maijam, jūnijam. Kāpuri uz augiem parādās jūnijā vai jūlijā un iekūņoties sāk jūlija beigās.

Bērzu raibeņus Latvijā var novērot dažādos biotopos, biežāk mežmalās, ceļmalās un klajākās vietās, kur aug bērzi, pūpolvītoli, parastās apses. Tos bieži var novērot barojamies ar rūgstošu koku sulām un agros pavasaros ar vītolu pūpolu nektāru. Kāpuri barojas ar dažādu kārklu un vītolu, bērzu, apšu un citu koku lapām.[3]

Galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]