Baltijas ledus ezers

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Skats no Baltijas ledus ezera senkrasta Kurzemes ziemeļos (Šlīteres Zilie kalni).

Baltijas ledus ezers bija auksta saldūdens baseins tagadējās Baltijas jūras ieplakas dienvidu un centrālajā daļā, kas izveidojās no Ziemeļeiropas ledāja kušanas ūdeņiem un pastāvēja pleistocēna epohas noslēgumā (pirms aptuveni 13 000 - 10 300 gadiem).

Litoloģiskais raksturojums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Attēls no Baltijas ledus ezera agrāk pārklātās teritorijas Ķemeru nacionālajā parkā.

Baltijas ledus ezera nogulumi Latvijas teritorijā ir atrodami gar visu tagadējās Baltijas jūras krastu Piejūras zemienē un Viduslatvijas zemienes ziemeļu daļā (Rīgas smiltāju zemienē) līdz pat Jelgavai. Ledus ezera krastam atkāpjoties, šajās zemienēs palikuši ar priedītēm apauguši neauglīgu smiltāju līdzenumi ar kāpu vaļņiem, kas mijas ar purviem (tīreļiem) un sekliem ezeriem. Viena no izcilākajām Baltijas ledus ezera senkrasta kāplēm ir Šlīteres Zilie kalni, kur nogulumu augšdaļa atrodas vairāk kā 30 metrus virs pašreizējā jūras līmeņa.

Izveidošanās un izzušana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ledus ezers izveidojās aptuveni pirms 13 000 gadu un, ledājam kūstot, pakāpeniski izpletās uz ziemeļiem. Milzu ezera ūdens līmenis tolaik bija apmēram 40 m virs toreizējā okeāna ūdens līmeņa. Pirms aptuveni 11 200 gadiem ūdens izlauzās gar ledāja malu, kur tagadējās Zviedrijas vidusdaļā atrodas lielie ezeri - Mēlarens, Veterns un Vēnerns. Pirms aptuveni 10 800 gadiem atkal kļuva aukstāks un ledājs atkal noslēdza savienojumu ar Atlantijas okeānu. Ūdens līmenis ledus ezerā paaugstinājās aptuveni par 25 metriem un izlauzās pāri tagadējam Ēresundam. Kad pirms 10 500 gadiem klimats atkal kļuva siltāks un ledājs atkāpās, ezera ūdens atkal sāka noplūst cauri Zviedrijas lielajiem ezeriem un beidzot izlīdzinājās ar okeāna līmeni.

Cauri jūras šaurumiem ieplūda sāļāks ūdens un izveidojās Joldijas jūra.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]