Baraukas pilskalns
| Baraukas pilskalns | |
|---|---|
 Pilskalna 3D modelis | |
  Baraukas pilskalns | |
| Atrašanās vieta |
 Pelēču pagasts, Preiļu novads, Latvija |
| Koordinātas | 56°06′24.6″N 26°45′17.2″E / 56.106833°N 26.754778°EKoordinātas: 56°06′24.6″N 26°45′17.2″E / 56.106833°N 26.754778°E |
| Oficiālais nosaukums: Baraukas pilskalns | |
| Aizsardzības numurs | 1914 |
| Vērtības grupa | Valsts nozīmes |
| Tipoloģiskā grupa | Arheoloģija |
| Iekļaušana aizsardzībā | 1998. gada 19. decembris |
Baraukas pilskalns atrodas Preiļu novada Pelēču pagastā. Varduves upīte, kas iztek no ziemeļaustrumos esošā Ardaukas ezera, tecēdama uz Vīračņas ezeru, netālu no pēdējā, sastopas ar augstām smilšainām kāpām. Šām kāpām viņa izlaužas cauri izgrauzdama sev augstus krastus un mesdama nelielu līkumu. Šajā līkumā Varduves labajā, stāvā krastā ierīkots jau minētais apcietinājums. Augstais kāpas stūris atšķirts no pārējā kalna ar divkārtīgiem grāvjiem un uzbedumiem.
Tā radies ieapaļi trīsstūrains plakums, kurš samērā līdzens. Viņa garums 70 m., bet platums ap 40 m. Šo plakumu pret lauku ielenc ap 4 m. dziļš grāvis. Aiz tā stāv tikpat augsts uzbedums un otrs grāvis, kurš 3 m. dziļš. Šim pēdējam grāvim ir savs uzbedums, kurš, par veselu metru zemāks par pirmo, plakumam tuvāko uzbedumu.
Ieejas vieta skaidri redzama plakuma ziemeļgalā. Tur grāvji un uzbedumi apraujas atstādami vārtu vietu gar pašu upītes kraujumu.Tie pilskalna sāni, kurus aptek upīte, ir pārāk krauji. No tam radies krasta iebrukums upītē. Šim nobrukumam ziemeļos redzams vecs uzbedums ar kuru, šķietams, mēģināts upīti aizvirzīt tāļāk no pilskalna, lai pasargātu to no izskalošanas.
Pilskalna zeme vēja smilts. Tāpēc pilskalnā un apkārtnē audzināts mežs. Nesen vecais mežs nocirsts un pilskalns apaudzis garu zāli. Mītņu kārta nav visai spēcīga, tomēr viņā atrod trauku lauskas un citus parastus atradumus.
Kalns teicami uzglabājies, un uzbedumi, šķiet, uzglabājuši savu senējo izskatu. Pilskalns stāv augstā vietā ar tāļām izredzēm uz apkārtni.
Ļaudis tic, ka šai kalnā esot aprakta, nauda. Reiz kalnā gājuši naudu rakt, bet nevarējuši izrakt, jo cik diena izrakuši, tas nakti atkal aizbiris cieti.
Kada jaunāka naudas bedre redzama plakuma dienvidus pusē.
Ļaudis ari runājot, ka šai kalna senāk pils stāvējusi. Karu laikos tā esot nopostīta. Spriežot pēc apcietinājuma rakstura, šo pilskalnu varētu pieskaitīt kara laiku paslēptuvēm.[1]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Ernests Brastiņš. Latvijas pilskalni: Latgale. Rīga : Pieminekļu valdes izdevums, 1928.