Baraukas pilskalns
| Baraukas pilskalns | |
|---|---|
 Pilskalna 3D modelis | |
  Baraukas pilskalns | |
| Atrašanās vieta |
 Pelēču pagasts, Preiļu novads, Latvija |
| Koordinātas | 56°06′24.6″N 26°45′17.2″E / 56.106833°N 26.754778°EKoordinātas: 56°06′24.6″N 26°45′17.2″E / 56.106833°N 26.754778°E |
| Oficiālais nosaukums: Baraukas pilskalns | |
| Aizsardzības numurs | 1914 |
| Vērtības grupa | Valsts nozīmes |
| Tipoloģiskā grupa | Arheoloģija |
| Iekļaušana aizsardzībā | 1998. gada 19. decembris |
Baraukas pilskalns atrodas Preiļu novada Pelēču pagastā. Vordovkas upīte, kas iztek no ziemeļaustrumos esošā Ārdavas ezera, tecēdama uz Veirūgnes ezeru, netālu no pēdējā, sastopas ar augstām smilšainiem pauguriem. Šiem pauguriem tā izlaužas cauri, izgrauzdama augstus krastus un mezdama nelielu līkumu. Šajā līkumā Vordovkas labajā, stāvā krastā ierīkots pilskalns. Augstais paugura stūris atšķirts no pārējā kalna ar divkārtīgiem grāvjiem un uzbedumiem.
Tā radies ieapaļi trīsstūrains plakums, kurš samērā līdzens. Tā garums ir 70 m, bet platums ap 40 m. Šo plakumu pret lauku ielenc ap 4 m dziļš grāvis. Aiz tā stāv tikpat augsts uzbedums un otrs grāvis, kurš 3 metrus dziļš. Šim pēdējam grāvim ir arī savs uzbedums.
Ieejas vieta skaidri redzama plakuma ziemeļgalā. Tur grāvji un uzbedumi apraujas, atstādami vārtu vietu gar pašu upītes kraujumu. Tie pilskalna sāni, kurus aptek upīte, ir pārāk krauji. No tam radies krasta iebrukums upītē. Šim nobrukumam ziemeļos redzams vecs uzbedums ar kuru, šķietams, mēģināts upīti aizvirzīt tālāk no pilskalna, lai pasargātu to no izskalošanas.
Pilskalnā bijusi vēja smilts. Tāpēc pilskalnā un apkārtnē bijis audzēts mežs. Vecais mežs nocirsts un pilskalns apaudzis garu zāli. Mītņu kārta nav visai spēcīga, tomēr tajā tikuši atrasti priekšmeti, piemēram, trauku lauskas un citi pilskalnos bieži sastopami atradumi.
Kalns teicami uzglabājies, un uzbedumi, šķiet, saglabājuši savu oriģinālo izskatu. Pilskalns atrodas augstā vietā ar tākām izredzēm uz apkārtni.
Ļaudis ticējušu, ka šai kalnā esot aprakta nauda. Reiz kalnā gājuši naudu rakt, bet nevarējuši izrakt, jo cik dienā izrakuši, tas naktī atkal aizbiris ciet.
Kāda jaunāka naudas bedre bijusi redzama plakuma dienvidu pusē.
Ļaudis arī runājuši, ka šai kalnā senāk pils stāvējusi. Karu laikos tā esot nopostīta. Spriežot pēc apcietinājuma rakstura, šo pilskalnu varētu pieskaitīt kara laiku paslēptuvēm.[1]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Ernests Brastiņš. Latvijas pilskalni: Latgale. Rīga : Pieminekļu valdes izdevums, 1928.