Baski

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Baski
Euskaldunak

Basque people.png
1. rinda: Arista - Sančo III - Elkano - Lojola - Urdaneta - Onjate - Ksavjērs
2. rinda:Bolivars - Zumalakaregi - Gardokvui- Garats - Iraola - Arana - Erazurizs
3. rinda:Garastazu - Ravels - Perona - Atano VII - Basteretkseja - Če Gevara -Mariāno
4. rinda:Etksenike - Garamendi - Ibareče - Eijārs - Čao - Fernandess - Arteta

Visi iedzīvotāji
Aptuveni 18 miljoni visā pasaulē
Reģioni ar visvairāk iedzīvotājiem
Spānija; Francija
Valodas
basku; spāņu; franču
Reliģijas
katolicisms

Baski ir tauta, kas apdzīvo teritoriju uz Spānijas un Francijas robežas, ko tradicionāli sauc par Basku Zemi. Baski ir vienīgā Rietumeiropas tauta, kas nerunā kādā no indoeiropiešu valodām. Basku valoda (Euskara) ir izolēta valoda un tās izcelsme nav pilnībā noskaidrota.

Baski ir pazīstami vietējās valodās kā:

Kultūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Valoda[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pamatraksts: Basku valoda

Visu basku lepnums ir euskara (basku valoda), kuru mūsdienās lieto vien 25%-30%[1] no reģiona iedzīvotājiem. Basku valodā, baski sevi identificē ar vārdu euskaldun un savu zemi ar Euskal Herria, kas tulkojumā nozīmē, attiecīgi, "basku valodā runājošs" un "basku valodā runājošo zeme". Valodas jautājumi vienmēr ir bijusi politiska problēma, jo oficiālā Spānijas vai Francijas vara ir centusies ierobežot basku valodas lietošanu. Tomēr tas nav apstādinājis baskus mācīt, runāt un kopt savu valodu, kas tiek uzskatīta par Eiropas vecāko valodu.

Mūsdienās valsts valodas uzspiešanas, diskriminējošas izglītības politikas, masu mēdiju ietekmes un masveidīgas imigrācijas rezultātā, faktiski visi baski (izņemot dažus pirmsskolas vecuma bērnus) prot savas attiecīgās valsts oficiālo valodu (spāņu vai franču). Attiecīgi, ir ļoti maz basku valodā runājošu monoglotu: visi baski abās Spānijas un Francijas robežas pusēs prot valsts valodu. Tas, apvienojumā ar to, ka spāņu vai franču valodas parasti ir teritorijā no citiem valsts novadiem ieceļojušo iedzīvotāju (kuri bieži vien neizjūt nekādu vajadzību mācīties basku valodu) pirmā valoda, saglabā valsts valodu dominanci gan Spānijā, gan Francijā. Pēdējā laikā basku valdības mērķis ir mainīt šo tendenci, kas tiek uzskatīta par draudu basku valodas izdzīvošanai.[2]

Basku valoda, atšķirībā no lielākās daļas Eiropas valodu, kas pieder pie milzīgas indoeiropiešu saimes, tiek uzskatīta par izolētu valodu. Vēl viena basku valodas īpatnība ir, ka tā nepārtraukti ir runāta pašreizējā teritorijā ilgāk nekā jebkura cita modernā Eiropas valoda, kas Eiropā parādījās iedzīvotāju migrācijas vai savādākas kulturālās transformācijas rezultātā.[3]

Tomēr populārie stereotipi, ka basku valoda ir "vecākā Eiropas valoda" un "unikāla pasaules valodu saimē", nereti tiek pārprasti un noved pie nepareiziem slēdzieniem.[4] Gadsimtu garumā, basku valoda ir bijusi pastāvīgā saskarsmē ar pārējām reģiona valodām, ar kurām tai ir parādījušās kopīgas iezīmes - tāpēc ir pārspīlēts uzskats par basku valodu kā par "savrupu, vecmodīgu un neeiropeisku" valodu." Basku valoda ir moderna valoda, kas mūsdienās ir nostabilizējusies masu mēdijos un modernajās komunikācijās, kā arī tiek runāta ļoti plašā sociālā un kulturālā kontekstā.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Sociolinguistics (Eke.org) (angliski)
  2. X. Aierdi Urraza, Routes to linguistic and cultural integration for immigrants in the Basque Autonomous Community (angliski)
  3. TRASK, R. Larry: History of Basque. New York/London: Routledge, 1996. ISBN 0-415-13116-2 (angliski)
  4. J.C. Moreno Cabrera, Misconceptions about Basque (angliski)