Basku valoda
| Basku valoda Euskara |
||
|---|---|---|
| Valodu lieto: |  Spānija Francija |
|
| Reģions: | Pireneji | |
| Runātāju skaits: | 1,063 milj. | |
| Valodu saime: | izolēta valoda | |
| Rakstība: | latīņu alfabēts (basku ortogrāfija) | |
| Oficiālais statuss | ||
| Oficiālā valoda: |  Basku Zeme (Spānija) Navarra (Spānija) |
|
| Regulators: | Euskaltzaindia (Karaliskā basku valodas akadēmija) | |
| Valodas kodi | ||
| ISO 639-1: | eu | |
| ISO 639-2: | baq (B) | eus (T) |
| ISO 639-3: | eus | |
 |
||
| Piezīme: Šī lapa var saturēt IPA fonētiskās rakstzīmes unikodā. | ||
Basku valoda (euskara) ir izolēta valoda, kurā galvenokārt runā aptuveni ceturtā daļa no baskiem, kas apdzīvo Basku zemes reģionu, kas atrodas uz Spānijas-Francijas robežas Pireneju pussalas ziemeļos. Kopējais valodas pratēju skaits tiek lēsts mazliet vairāk par 1 miljons, no kuriem aptuveni 65% dzīvo Spānijā, 25% — Francijā, bet atlikušie 10% citās pasaules valstīs.
Spānijas autonomajās komūnās Basku Zemē un Navarrā basku valoda ir oficiālā valoda. Veicot basku valodas pētīšanu, nav atrasta ģenētiskā saistība ar jebkuru citu valodu. Tā ir izolēta valoda un nepieder ne pie indoeiropiešu, ne pie urāliešu, ne pie tjurku, ne pie semītu valodu saimēm, kurām pieder pārējās valodas, kurās runā eiropieši.
Satura rādītājs |
Basku alfabēts [izmainīt šo sadaļu]
Basku alfabēts ir balstīs uz latīņu alfabētu. Tajā ir 27 burti: 23 latīņu burti un J, U, W, un Ñ.
| Basku burts vai burtkopa |
Fonēma (IPA)[1] |
Basku burts vai burtkopa |
Fonēma (IPA) |
Basku burts vai burtkopa |
Fonēma (IPA) |
Basku burts vai burtkopa |
Fonēma (IPA) |
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| A | a | I | i | O | o | Tx | t͡ʃ |
| B | b vai β | J | ʝ, x, j vai ɟ | P | p | Tz | t͡s̻ |
| C | k vai s̻ | K | k | Q | k | U | u vai u̯ |
| D | d vai ð | L | l | R | ɾ vai r | V | b vai β |
| E | e | Ll | ʎ | Rr | r | W | u̯ |
| F | f | M | m | S | s̺ | X | ʃ |
| G | g vai ɣ | N | n | T | t | Y | i vai i̯ |
| H | neizrunā | Ñ | ɲ | Ts | t͡s̺ | Z | s̻ |
Basku valodas dialekti [izmainīt šo sadaļu]
 |
Šo sadaļu ir nepieciešams papildināt. |
Atsauces [izmainīt šo sadaļu]
- ↑ Basque language, alphabet and pronuciation (angliski). omniglot.com. Atjaunināts: 2012-03-25.
Ārējās saites [izmainīt šo sadaļu]
- Euskaltzaindia
- Ethnologue par basku valodu
- Concise basku valodas kursi
- Basku zemes lingvistiskā karte
- Euskara Kultur Elkargoa
- Rosetta par basku valodu
- Valodas politikas departaments (Basku Zemes valdība)
- Basku kultūras institūts
- Basku Zemes universitāte
- Basku psiholingvistika
- Morris Student Plus: Basku-angļu-basku vārdnīca
 |
Šis ar valodniecību saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
