Beikera sala

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Beikera sala
Salas krasts ar bāku
Beikera sala
Orange pog.svg
Beikera sala
Ģeogrāfija
Izvietojums Klusais okeāns
Koordinātas 0°11′41″N 176°28′46″W / 0.19472, -176.47944
Arhipelāgs Fēniksa salas
Platība 2,1 km²
Garums 2 km
Platums 1 km
Krasta līnija 4,9 km
Augstākais kalns 8 m
Administrācija
Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
Teritorija ASV Mazās Aizjūras Salas
Demogrāfija
Iedzīvotāji 0

Beikera sala (angļu: Baker Island) ir neapdzīvota koraļļu sala Klusā okeāna centrālajā daļā Fēniksa salu arhipelāgā. Salai ir dabas rezervāta statuss, to pārvalda ASV Zivju resursu un dzīvās dabas aizsardzības dienests. Statistiski šī sala ietilpst ASV Mazajās Aizjūras Salās.

Salu 1818. gadā atklāja amerikāņu vaļu mednieku kuģis Equator kapteiņa Ilaišas Foldžera vedībā un nosauca to par Ņūnantaketu (New Nantucket). Tagadējais salas nosaukums cēlies no Maikla Beikera (Michael Baker), kurš salu apmeklēja 1834. vai 1832. gadā, lai apglabātu amerikāņu jūrnieku.[1]

Sala nonāca ASV īpašumā 1857. gadā saskaņā ar 1956. gada Gvano salu aktu. Amerikāņi gvano salās ieguva no 1859. gada līdz 1878. gadam, bet pec tam līdz 1891. gadam to darīja briti. 1935. gadā tika mēģināts salu kolonizēt, tajā nometinot divas ģimenes no Havaju salām. Salā tika uzbūvēta bāka, dzīvojamās mājas. 1942. gadā pēc japāņu uzbrukuma visi četri iedzīvotāji tika evakuēti; salā izvietojās ASV garnizons, tika uzbūvēts lidlauks.

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Henry Evans Maude (1968). Of islands and men: studies in Pacific history. Oxford University Press.

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]