Ziemeļu Marianas Salas

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Ziemeļu Marianas Salu Sadraudzība
Commonwealth of the Northern Mariana Islands
Sankattan Siha Na Islas Mariånas
Ziemeļu Marianas Salu karogs Ziemeļu Marianas Salu ģerbonis
Karogs Ģerbonis
HimnaGi Talo Gi Halom Tasi (čamorru)
Satil Matawal Pacifiko (karolīniešu)
Location of Northern Mariana Islands
Galvaspilsēta
(un lielākā pilsēta)
Saipana
15°11′N 145°45′E
Valsts valodas angļu, čamorru, karolīniešu
Valdība Prezidentāla demokrātija
 -  ASV prezidents Džordžs Bušs
 -  Gubernators Beniņjo Fitials
Sadraudzība savienībā ar ASV 
 -  Sadraudzības statuss 1978.g. 
 -  Aizbildniecības beigas 1986.g. 
Platība
 -  Kopā 477 km² (195)
Iedzīvotāji
 -  iedzīvotāji 2007. g. 84 546 (198)
 -  Blīvums 168/km² 
Valūta ASV dolārs (USD)
Laika josla (UTC+10)
Interneta domēns .mp
ISO 3166-1 kods 580 / MNP / MP
Tālsarunu kods ++1 670

Ziemeļu Marianas Salas (oficiālais nosaukums Ziemeļu Marianu Salu Sadraudzība - angļu: Commonwealth of the Northern Mariana Islands (CNMI)) ir ar ASV sadraudzības statusā esoša valsts Klusā okeāna rietumu daļā, Mikronēzijā. Ziemeļu Marianas Salas sastāv no 15 lielākām salām, taču praktiski visi iedzīvotāji dzīvo trijās no tām - Saipanā, Rotā un Tinianā.

Ģeogrāfija un klimats[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ziemeļu Marianas Salas kopā ar dienvidos esošo Guamu veido Marianas salu argipelāgu.

Dienvidu daļā esošās salas sastāv no kaļķakmens, ap tām ir koraļļu rifi. Ziemeļu daļā esošās salas ir vulkāniskas izcelsmes. Anatanā, Paganā un Agrihanā atrodas aktīvi vulkāni. Augstākais punkts Ziemeļu Marianās ir vulkāns Agrihanas salā - 965 m vjl.

Aptuveni piektā daļa salu augsnes ir lauksaimnieciski apstrādājama, vēl aptuveni desmitā daļa - izmantojama ganībām. Galvenais dabas resurss ir zivis, notiek zivju resursu noplicināšana. Salās atrodas arī nesakārtotas atkritumu izgāztuves, kuras nepieciešams savest kārtībā. Saipanā atkritumu dēļ ir piesārņots gruntsūdens.

Salās ir tropisks jūras klimats, gada gaitā temperatūra mainās maz. No decembra līdz jūnijam ilgst sausā sezona, lietus sezona ilgst no jūlija līdz oktobrim. Ginesa pasaules rekordu grāmata min, ka Saipana ir planētas vieta ar vismazāk mainīgo temperatūru.

Izvirdumi[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Anatahana ir maza, ap 9 km gara un 3 km plata saliņa, kas sastāv no vulkāna virsotnes. 2003. gada 10.maijā, 5:00 no rīta sākās pēkšņs šī vulkāna izvirdums. Kopš šī laika izvirdums turpinās, brīžiem notiek eksplozijas un brīžiem ir īsi miera periodi. 2005. gada 6. aprīlī šī vulkāna izvirdumā radās liels pelnu mākonis, kas slīdēja pār Saipanu un Tinianu. Brīžiem vulkāna radītais mākonis liek mainīt avioreisu maršrutus.

Vulkānu izvirdumu draudu dēļ lielākā daļa Ziemeļu salu iedzīvotāju ir evakuēti, tikai seši cilvēki dzīvo Alamaganā.

Salas[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Virzienā no ziemeļiem uz dienvidiem Ziemeļu Marianas sastāv no šādām salām (šeit nav uzskaitītas sīkākās saliņas):

Nr. Sala Platība (km²) Iedzīvotāju skaits, 2000.g. Augstums (m) Augstākā virsotne Koordinātas
1 Faraljona de Paharosa (Urakasa) 2,55 0 319 20°33'Z 144°54'A
2 Maugas salas 2,13 apdzīvota no 1939. līdz 1944. 227 (Ziemeļu sala) 20°02'Z 145°19'A
3 Asunsjonas sala 7.31 0 891 19°43'Z 145°41'A
4 Agrihana 43,51 pamesta 1990.g. 965 Mount Agrihan 18°46'Z 145°40'A
5 Pagana 47,23 pamesta 1990.g. 579 Paganas kalns 18°08'36Z 145°47'39'A
6 Alamagana 11,12 6 744 Banadera 17°35'Z 145°50'A
7 Guguana 3,87 0 301 17°20'Z 145°51'A
8 Sarigana 4,97 agrāka apdzīvota 549 16°43'Z 145°47'A
9 Anatahana 31,21 pamesta 1990 .g. 787 16°22'Z 145°40'A
10 Faraljona de Medinilja 0,85 0 81 16°01'Z 146°04'A
11 Saipana 115,39 62 392 474 Tagpočau (Tapotčava) kalns 15°11'06Z 145°44'28A
12 Tiniana 101,01 3 540 170 Kastiju (Laso paugurs) 14°57'12Z 145°38'54A
13 Agigvana 7.09 0 157 14°42'Z 145°18'A
14 Rota 85,38 3 283 491 Maniras kalns 14°08'37Z 145°11'08A
Ziemeļu Marianas 463,63 69 221 965 Agrihana kalns no 14°08' līdz 20°33'Z,
no 144°54° līdz 146°04'A

Administratīvais iedalījums[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Salas iedalās četrās municipalitātēs: 1 līdz 10. salas apvienotas Ziemeļu salu municipalitātē (Northern Islands Municipality). 11. līdz 14. salas tiek dēvētas par Dienvidu salām. Saipana, Tiniana un Rota veido katra savu municipalitāti. Neapdzīvotā Agigvana ir daļa no Tinianas municipalitātes.

Ziemeļu salas vulkānu izvirdumu draudu dēļ ir evakuētas un Ziemeļu salu municipalitāte ir izvietota "trimdā" uz Saipanas.

Ekonomika[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vienīgās pastāvīgi apdzīvotās salas ir Saipana, Tiniana un Rota - visās trīs salās ir ostas.

Satiksme[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Salās ir vairāk kā 350 km gari asfaltēti ceļi, trīs lidostas ar asfaltētiem skrejceļiem (vienai 3 000 m garš skrejceļš, divām - 2 000 m), trīs - ar neasfaltētiem skrejceļiem, viens helikopteru nosēšanās laukums.