Benzoskābe

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Benzoskābe
Benzoic-acid.svg
Benzoskābes struktūrformula
Benzoic-acid-3D-vdW.png
Benzoskābes molekulas modelis
Ķīmiskā formula C6H5COOH
Molmasa 122,12 g/mol
Blīvums 1320 kg/m3
Kušanas temperatūra 395 K (122 °C)
Viršanas temperatūra 522 K (249 °C)

Benzoskābe (benzolkarbonskābe, C6H5COOH) pieder pie aromātiskajām karbonskābēm. Tīrā veidā benzoskābe ir balta, kristāliska viela, kas slikti šķīst ūdenī, bet labi - etanolā. Viens no nozīmīgākajiem benzoskābes atvasinājumiem ir salicilskābe (2-hidroksilbenzoskābe).

Vēsture[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmo reizi benzoskābe iegūta XVI gadsimtā, sublimējot benzosveķus - kvēpināmos sveķus, ko iegūst no Dienvidaustrumāzijas koka Styrax benzoin (no tā cēlies vielas nosaukums). Šo procesu aprakstījis jau Nostradams.

Atrašanās dabā[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dabā benzoskābe ir sastopama dažos augos (piemēram, brūklenēs un dzērvenēs), kā arī benzosveķos estera veidā.

Iegūšana[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Benzoskābi sintētiski var iegūt, oksidējot benzaldehīdu, vai uzmanīgi dekarboksilējot ftalskābi.

Rūpnieciski benzoskābi iegūst, oksidējot toluolu ar skābekli kobalta vai mangāna naftenātu klātienē.

Benzoic acid-chemical-synthesis-1.png

Izmantošana[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Benzoskābi plaši lieto par konservantu (tīrā veidā E210, kā benzoskābes sāļus - E211, E212 un E213). Izmanto arī medicīnā kā antiseptisku līdzekli ādas slimību gadījumos. Benzoskābes esterus patīkamās smaržas dēļ lieto parfimērijā. Benzoskābi un tās atvasinājumus plaši pielieto organiskajā sintēzē krāsvielu un medicīnas preparātu iegūšanai.

Skatīt arī[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]