Betelgeize

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Betelgeize
Position Alpha Ori.png
Betelgeizes atrašanās vieta Oriona zvaigznājā
Citi nosaukumi: Oriona Alfa, Oriona α
Zvaigznājs: Orions
Rektascensija: 05h 55m 10.3053s[1]
Deklinācija: +07° 24′ 25.426″
Redzamais spožums: no +0,2 līdz +1,2
Absolūtais spožums: −5,14
Masa: ~18—19[2] M

Betelgeize (angļu: Betelgeuse) jeb Oriona Alfa ir astotā spožākā zvaigzne pie debesīm nakts laikā un spožākā zvaigzne Oriona zvaigznājā. Tās redzamais spožums variē starp 0,2 un 1,2. Betelgeize tiek klasificēta kā sarkanais pārmilzis un tā ir viena no lielākajām pašlaik zināmajām zvaigznēm. Tā atrodas apmēram 640 gaismas gadu attālumā no Saules sistēmas.

Lai arī Betelgeizes vecums ir tikai apmēram 10 miljoni gadu[3], tā tuvojas savas dzīves beigām un gatavojas eksplodēt kā pārnova (laiks, kas palicis līdz eksplozijai, tiek vērtēts dažādi — no miljona gadu līdz pat pieņēmumam, ka zvaigzne ir jau kļuvusi par pārnovu, tikai tās gaisma nav vēl nonākusi līdz Zemei). Ja Betelgeize kļūs par pārnovu, tās spožums var līdzināties pilna Mēness spožumam un zvaigzne būs labi redzama arī dienā.[4] Pamazām dažu mēnešu laikā zvaigzne izdzisīs un pārstās būt redzama ar neapbruņotu aci. Tā kā Betelgeizes rotācijas ass nav vērsta pret Zemi, eksplozijas rezultātā radies gamma uzliesmojums neapdraudēs dzīvību uz Zemes.[5] Betelgeize ir viena no ziemas trijstūra zvaigznēm.

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. SIMBAD query result: BETELGEUSE – Semi-regular pulsating Star. Centre de Données astronomiques de Strasbourg. Atjaunināts: 2007-06-20.
  2. Kaler, James B. (Jim). Betelgeuse (Alpha Orionis). Stars website. University of Illinois. Atjaunināts: 2009-07-19.
  3. Harper, Graham M.; Brown, Alexander; Guinan, Edward F. (April 2008). "A New VLA-Hipparcos Distance to Betelgeuse and its Implications" (PDF). The Astronomical Journal 135 (4): 1430–40. doi:10.1088/0004-6256/135/4/1430. Bibcode2008AJ....135.1430H. Atjaunots: 2010-07-10.  (angliski)
  4. Sharpest views of Betelgeuse reveal how supergiant stars lose mass. Press Releases. European Southern Observatory (July 29, 2009). Atjaunināts: 2010-09-06. "ESO notes in the article that the supergiant's luminosity is at least 100,000 Suns, thus confirming a luminosity at least double that of Deneb." (angliski)
  5. Jean Tate (Oct 13, 2009). Betelgeuse. Universe Today. Atjaunināts: 2010-11-16.(angliski)

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]