Bezpilota lidaparāts

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
BPLA ASV Karaflotes gaisa šova laikā 2005.gadā.

Bezpilota lidaparāts (BPLA) ir lidaparāts, kas lido bez apkalpes uz tā borta. Šādu lidaparātus visplašāk izmanto pasaules valstu bruņotie spēki. Atšķirībā no raķetes, BLPA ir atkārtojami lietojams, šī iemesla dēļ spārnotās raķetes nevar uzskatīt par bezpilota lidaparātiem, jo klasificējamas kā vienreizējas lietošanas ierocis, pat ja ir bezpilota un atsevišķos gadījumos ar distances vadību.

Mūsdienās izstrādāti dažādu formu, izmēru un konfigurāciju BPLA. Vēsturiski BPLA bija vienkāršas bezpilota lidmašīnas, turpretī autonomā lidojumu kontrole tās padarījusi par īstiem bezpilota lidaparātiem. Visi BPLA iedalāmi divos veidos: vieni, ko vada no kādas attālas vietas, otri – lido autonomi – pēc agrāk ieprogrammētiem lidojumu plāniem izmantojot krietni sarežģītākas dinamiskās automatizācijas sistēmas.

Patlaban militārie BPLA veic gan areālās izlūkošanas, gan gaisa uzbrukumus. [1] Neskatoties uz daudziem veiksmīgiem uzbrukumiem nemiernieku pozīcijām, tomēr BPLA nodarījis zaudējumus mierīgo iedzīvotāju vidū. BPLA arvien vairāk tiek pielietoti civilām vajadzībām: ugunsdzēsības vai nemilitāra rakstura drošības pasākumu veikšanai, piemēram, cauruļvadu apsekošanai grūti pieejamās vietās. Nereti BPLA izmanto uzdevumos, kas ir pārāk „vienmuļi, netīri vai bīstami” pilotējamiem lidaparātiem

Vēsture[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ryan Firebee „lidojošo mērķu”/BPLA sērijas pārstāvis.

Pirmais bezpilota lidaparāts bija Arčibalda Lova 1916.gadā konstruētais "gaisa mērķis".[2] Virkne distances vadības lidmašīnu tika uzbūvētas vēlāk – II Pasaules kara laikā un pēc tā. Visvairāk to tika uzbūvēts „tehnoloģiju sacensībās” II Pasaules kara laikā. Lidaparātiem bija dubulta misija: apmācīt pretgaisa ieroču apkalpes un piedalīties uzlidojumos ienaidnieka pozīcijām. Strūklas dzinējus sāka izmantot tikai pēc II PK. 1951.gadā kompānija Ryan Aeronautical Company uzkonstruēja Firebee I, tanī pat laikā Beechcraft saņēma līgumu Modeļa 1001 ražošanai ASV Jūras Kara flotes vajadzībām. Vairāk vai mazāk, tās tik un tā palika distances vadāmās lidmašīnas, līdz Vjetnamas kara laikam.

Par ASV BPLA dzimšanas laiku tiek uzskatīts 1959.gads, kad ASV Gaisa spēku virsnieki izteica raizes par gaisa operāciju laikā zaudētiem pilotiem. Šajā laikā tika uzsākts bezpilota lidojumu plānošanas process. Procesu paātrināja Frensisa Gerija Pauersa pilotētās U2 notriekšana virs PSRS 1960.gadā. Dažu dienu laikā tika uzsākta sevišķi slepena BPLA programma, kuras nosaukums bija "Red Wagon" 1964.gada 2.-4.augustā Vjetnamas karā ASV un Ziemeļvjetnamas karakuģu sadursmju laikā Tonkina līcī ASV sūtīja „sevišķi slepeno” BPLA pirmajā kaujas uzdevumā šajā karā. Patiešām Gaisa karaspēka BPLA bija tik slepeni, ka uzrādot notriekto lidaparātu fotogrāfijas, ASV amatpersonas tās nekomentēja.

Tikai 1973.gada 26.februārī ASV militārā vadība apliecināja, ka kara laikā izmantojusi BPLA, kas veikuši aptuveni 3435 kaujas uzdevumus, un apmēram 554 BPLA dažādos apstākļos tika zaudēti.

1973.gadā Jom Kipur kara laikā Sīrijas raķešu baterijas Libānā radīja lielus zaudējumus Izraēlas iznīcinātājiem. Tā rezultātā Izraēla radīja savu pirmo mūsdienu BPLA. Areālās fotogrāfijas, ko sagādāja šie lidaparāti, palīdzēja Izraēlai pilnībā neitralizēt Sīrijas pretgaisa aizsardzību Libānas kara sākumā 1982.gadā, kā rezultātā neviens Izraēlas pilots netika notriekts.

Tehnoloģijām attīstoties, ASV militārās vadības interese par BPLA pielietojumu pieauga. BPLA tika uzskatīti par lētākām, spējīgākām kaujas mašīnām, ko var lietot neriskējot ar apkalpēm. Sākotnējās paaudzes galvenokārt bija izlūklidmašīnas, dažas no tām bija apbruņotas (piem. MQ-1 Predator ar AGM-114 Hellfire gaiss-zeme raķetēm).


Bezpilota lidaparāti Latvijā[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Patlaban Latvijā bezpilota lidaparātu būve notiek eksperimentālā līmenī. Vienīgā vērā ņemamā darbnīca ir UAV FACTORY.[3] Darbnīcas pirmais un lielākais modelis ir Pingvīns. Pingvīns sver 15 kg, un pēc pasaulē pieņemtāsklasifikācijas tas skaitās kā mini bezpilota lidaparāts. Pingvīns spēj nest derīgo kravu līdz 2 kg,kas nozīmē, ka tajā var uzstādīt t. s. žiroskopiski stabilizēto kameru, kura raida uz zemi videosignālu, – operators var koriģēt virzienu, kurā kamerai jāskatās, un tā turēs punktu, kurā operators grib skatīties. Tā ka neatkarīgi no tā, kā lidmašīna virzās, kamera skatās uz to zonu, par kuru ir interese. Pingvīns var tikt aprīkots ar dažādu spektru termālajām kamerām.

Meklēšana un glābšana[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kā meklēšanas un glābšanas instruments BPLA spēj palīdzēt atrast cilvēkus jūrā, mežos, iesprostotus sabrukušās ēkās. BPLA tiek aprīkoti ar optiskajiem sensoriem (dienas un infrasarkanajām kamerām) un sintezētās apertūras radaru. Lidaparātā iemontētā aparatūra uz komandpunktu spēj nogādāt reāla laika zemes virsmas attēlus, kas uzņemti ierobežotas redzamības (caur mākoņiem, lietu vai miglu, naktī) apstākļos kā arī dienā.

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]