Billunda

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Billunda
Billund
—  pilsēta  —
Billund Kro - (1).jpg
Billunda
Red pog.png
Billunda
Koordinātas: 55°43′51″N 9°6′55″E / 55.73083°N 9.11528°E / 55.73083; 9.11528Koordinātas: 55°43′51″N 9°6′55″E / 55.73083°N 9.11528°E / 55.73083; 9.11528
Valsts Karogs: Dānija Dānija
Reģions Dienviddānijas reģions
Dibināta 1700
Iedzīvotāji (2013)
 - kopā 6 155
Laika josla CET (UTC+1)
 - Vasaras laiks (DST) CEST (UTC+2)
Pasta kods 7190
Mājaslapa: www.billund-grindsted.dk

Billunda (dāņu: Billund) ir pilsēta Dānijas dienvidaustrumos, Dienviddānijas reģionā. Ar 6155 iedzīvotājiem tā ir otrā lielākā pilsēta Billundas pašvaldībā. Atrodas 56 kilometru attālumā no Esbjergas un 27 kilometrus no Vejles.

Billunda ir populārs tūrisma galamērķis, it īpaši ģimenēm ar bērniem. Vislabāk pazīstama ar to, ka Billundā atrodas "Lego" galvenā mītne un rūpnīca, kurā saražo 90% no visas "Lego" produkcijas. Tā ir pazīstama arī ar Legolandes atrakciju parku un Billundas lidostu, kas ir otrā lielākā lidosta Dānijā aiz Kopenhāgenas lidostas.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mūsdienu Billundas teritorija ilgstoši atradās tā sauktās "Birzs baznīcas" (dāņu: Grene Kirke) pakļautībā, kuras romānisma stilā celtais dievnams zināms jau kopš 1291. gada. Pati pilsēta vēstures avotos pirmoreiz ar nosaukumu Byllundt minēta 1454. gadā, pusgadsimtu vēlāk tā pieminēta ar esošo nosaukumu Billund.

1880. gadā netālu no pilsētas, ceļa Vejle-Varde malā, tika uzbūvētas vējdzirnavas. Diemžēl 1895. gadā tās pilnībā nodega, neskatoties uz to, divus gadus vēlāk vietā tika uzceltas jaunas holandiešu tipa vējdzirnavas. Tajā pašā gadā atklāja dzelzceļa līniju, kas savienoja Vejli ar Billundu. Vēlāk to pagarināja līdz Grinellai.

1916. gadā Ole Kirks Kristiansens, vēlākais Lego klucīšu izgudrotājs, nopirka 1895. gadā atklāto Billundas mēbeļu fabriku. Viņa vadībā pilsētā tika atklāta pienotava, kā arī uz dienvidiem no Billundas uzcelta Skjoldbergas baznīca. 1930. gadā Kristiansens uzsāka dažādu saimniecībā noderīgu preču ražošanu no koka. Līdztekus tam no ražošanas atgriezumiem tika izgatavotas arī maza izmēra rotaļlietas. Divus gadus vēlāk viņš uzsāka rotaļļietu ražošanu, neizmantojot koka atgriezumus. 1934. gadā fabrika ieguva savu tagadējo nosaukumu "Lego".

Industrializācijas rezultātā pilsēta 1930. gadu beigās piedzīvoja uzplaukumu - tika ierīkots ūdensvads, uzceltas ģimnāzijas un pilsētas administrācijas ēkas, kā arī slēgta un pēcāk pārvietota vietējā spēkstacija.

Otrā Pasaules kara laikā Billundā ienāca Nacistiskās Vācijas karaspēks. Veco Lego fabrikas ēku 1942. gadā nopostīja ugungrēks, taču nekavējoties vietā tika uzbūvēts jauns ražošanas cehs. Pirmajos pēckara gados tika izveidots dzelzceļa atzars no Grinellas līdz Lego rūpnīcas teritorijai. Pirmie plastmasas Lego klucīši no konveijera noripoja 1949. gadā.

Attīstības tempus 1950. gados strauji palēnināja dzelzceļa līnijas slēgšana. Lai samazinātu pieaugošās nabadzības radītās sekas, pilsētā tika uzsākta pansionātu un lētu mājokļu celtniecība. 1959. gadā uzņēmums "Lego" pilsētas ziemeļos izveidoja plašu parku ar bērnu rotaļu laukumu, brīvdabas skatuvi, ragaviņu trasi un mākslīgi veidotu ezeru. Trīs gadus vēlāk tika atklāta Billundas lidosta, kura sākotnēji kā privāta lidosta kalpoja tikai kompānijas "Lego Group" vajadzībām. Pasaulslavenā Legolandes atrakciju parka atklāšana notika 1968. gadā, ļaujot pilsētai atsākt ekonomisko izaugsmi.

Ģeogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Billunda atrodas 13 kilometru attālumā no Grindstedas, 56 kilometru attālumā no Esbjergas un 27 kilometrus no reģiona galvaspilsētas Vejles. Attālums līdz Dānijas galvaspilsētai Kopenhāgenai - 260 kilometri.

Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

20. gadsimta sākumā Billunda vēl bija mazs lauku ciematiņš, tā 1930. gados pilsētā dzīvoja vien aptuveni 300 cilvēku. 1950. gados sākās strauja iedzīvotāju skaita palielināšanās, kam par pamatu kalpoja "Lego" rūpnīcas attīstība. 1970. gadā tika pārsniegts 2000 iedzīvotāju slieksnis. Jaunākie dati liecina, ka 2013. gadā Billundā bija reģistrēti 6155 iedzīvotāji.

Nedaudz vairāk kā viena ceturtdaļa (27,3%) iedzīvotāju ir ģimenes ar bērniem, kas attiecīgi ir vairāk nekā reģiona vidējais rādītājs. Vairums pilsētas iedzīvotāju dzīvo privātmājās.