Kopenhāgena

Kopenhāgena København
—  galvaspilsēta  —
Ģerbonis
Kopenhāgena
Koordinātas: 55°40′34″N 12°34′6″E
Valsts	Dānija
Reģions	Galvaspilsētas reģions
Pirmoreiz minēta	1043. gadā
Pilsētas tiesības	kopš 1254. gada
Citi nosaukumi	angļu: Copenhagen vācu: Kopenhagen zviedru: Köpenhamn
Administrācija
- Mērs	Franks Jensens
Platība
- galvaspilsēta	88 25 km²
Iedzīvotāji (2010. gadā)
- galvaspilsēta	531 199
- blīvums	6 019 3/km²
- admin. rob.	1 181 239
- aglomerācijā	1 901 789
Laika josla	CET (UTC+1)
- Vasaras laiks (DST)	CEST (UTC+2)
Mājaslapa: kk.dk

Kopenhāgena (dāņu: København) ir pilsēta Baltijas jūras rietumu krastā pie Ēresuna šauruma (dāņu: Øresund), Zēlandes salas (dāņu: Sjælland) rietumos. Dānijas galvaspilsēta un lielākā pilsēta. Tilts pār Ēresunu savieno Kopenhāgenu ar Malmi Zviedrijā. Dānijas galvenais ekonomikas un kultūras centrs.

Vēsture

Pilsētas nosaukums cēlies no seno dāņu - Købmandshavn (tirgotāju osta).

Kopenhāgenu dibinājis Dānijas karalis Svens I, un līdz 7. gadsimta vidum tā bija neliels zvejnieku ciematiņš. 1157. gadā bīskaps Absalons nocietina pilsētu un tā kļūst par tirdzniecības ostu. Pilsēta attīstījās un kļuva bagāta, pateicoties siļķu tirdzniecībai.

Tā kā pilsēta atradās stratēģiski nozīmīgā vietā, kura ļāva kontrolēt visu tirdzniecību starp Baltijas un Ziemeļjūru, pilsētai vairākkārtīgi uzbruka Hanzas karaspēks.

Laikposmā no 1658. līdz 1659. gadam pilsēta piedzīvoja vairākus zviedru aplenkumus, bet 1801. gadā pie pilsētas notika Kopenhāgenas kauja starp angļu un dāņu flotēm. 1807. gadā angļi vēlreiz bombardēja pilsētu, izraisot postījumus.

No 1940. gada 9. aprīļa līdz 1945. gada 4. maijam pilsēta bija vācu okupācijā.

Ievērojamākās vietas

• Amalienborgas pils - Dānijas karaļu rezidence.
• Kristiānija - kontrkultūras centrs.
• Mazā Nāriņa - Andersena pasakas tēls ostā - pilsētas simbols.
• Strēgeta (dāņu: Strøget) - gājēju zona pilsētas centrā.
• Tivoli parks - viens no senākajiem izklaides parkiem pasaulē.

Cilvēki

Kopenhāgenā dzimuši:

• Martins Andersens-Nekse (dāņu: Martin Andersen-Nexø) (1869-1954) - rakstnieks.
• Svens Bjērnsons (1881-1952) - politiķis.
• Nīlss Bors (1885-1962) - zinātnieks.
• Karls Dreijers (dāņu: Carl Theodor Dreyer) (1889-1968) - kinorežisors.
• Ādams Ēlenšlēgers (dāņu: Adam Gottlob Oehlenschläger) (1779-1850) - dzejnieks.
• Pauls Elvstrēms (dāņu: Paul Bert Elvstrøm) (1928-) - burātājs.
• Kristians Hansens (dāņu: Christian Frederik Hansen) (1756-1845) - arhitekts.
• Teofils fon Hansens (dāņu: Theophil von Hansen) (1813-1891) - arhitekts.
• Pēters Hēgs (1957-) - rakstnieks.
• Arne Jakobsens (dāņu: Arne Jacobsen) (1902-1971) - arhitekts.
• Sērens Kjerkegors (1813-1855) - filozofs.
• Valdemārs Poulsens (dāņu: Valdemar Poulsen) (1869-1942) - izgudrotājs.
• Larss fon Trīrs (dāņu: Lars von Trier) (1956-) - kinorežisors.
• Jerns Ucons (dāņu: Jørn Utzon) (1918-) - arhitekts.