Binārā nomenklatūra

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Kārlis Linnejs tiek uzskatīts par binārās nomenklatūras ieviesēju.

Binārā nomenklatūra ir klasifikācijas sistēma pēc ģints un sugas. Par tās ieviesēju uzskata zviedru botāniķi un taksonomu Kārli Linneju.

Ikvienai dzīvai organismu sugai tiek piešķirts nosaukums it kā latīņu valodā, lai gan biologi to mēdz saukt par zinātnisko nosaukumu, jo ne vienmēr vārdam izcelsme ir meklējama latīņu valodā. Vārds, protams, tiek "latinizēts", bet tā izcelsme var būt no dažādām valodām, īpaši bieži tiek izmantota grieķu valoda. Zinātnisko nosaukumu veido divi vārdi: pirmais vārds norāda sugas piederību ģintij, bet otrais norāda tieši uz konkrēto sugu. Sugas vārda veidošanā bieži tiek izmantots sugas atklājēja vārds vai ģeogrāfiskās vietas nosaukums.

Nomenklatūras noteikumi[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Ir pieņemts, ka sugu zinātniskos nosaukumus raksta kursīvā jeb slīprakstā, piemēram, Homo sapiens. Rakstot rokrakstā tos pasvītro.
  • Sugas pirmo vārdu, kas norāda uz ģinti, vienmēr raksta ar lielo burtu, savukārt otro vārdu ar mazo (novecojošā literatūrā otrs vārds arī dažreiz ir uzrakstīts ar lielo burtu), piemēram, Canis lupus.
  • Zinātniskajā literatūrā aiz sugas nosaukuma raksta arī cilvēku, kas ir devis sugai konkrēto nosaukumu, kā arī to, kurā gadā tas ir darīts, piemēram, Passer domesticus (Linnaeus, 1758).
  • Rakstot nosaukumu, uzreiz pēc tā iekavās raksta zinātnisko nosaukumu, piemēram, mājas zvirbulis (Passer domesticus) ir zvirbuļveidīgo kārtas (Passeriformes) putns. Netiek norādīts arī uz to, ka nosaukums ir latīņu valodā, jo, kā jau iepriekš tika minēts, ne vienmēr nosaukuma izcelsme ir meklējama tieši šajā valodā.
  • Pirmo reizi rakstot zinātnisko nosaukumu, tas ir jāraksta pilnībā un tikai pēc tam var lietot saīsināto versiju, piemēram, P. domesticus.