Sermulis
Vikipēdijas raksts
| Sermulis Mustela erminea |
||||||||||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
 |
||||||||||||||||
|
||||||||||||||||
|
||||||||||||||||
Sermulis (latīņu: Mustela erminea) ir neliels caunu dzimtas plēsējs.
Satura rādītājs |
[izmainīt šo sadaļu] Izskats un raksturojums
Sermulis ir neliels plēsējs ar tievu, garu, lokanu ķermeni - tā masa ir ap 200 g, bet garums (bez astes) - 18,7 - 32,5 cm. Tēviņi ir lielāki par mātītēm, ekstremitātes īsas, aste gara, apmatota, bet ne kupla. Apmatojums biezs, bet īss. Ziemā ķermeņa apmatojums – balts, vasarā – divkrāsains: galva, mugura, sāni un ekstremitātes ir sarkanbrūnas vai tumši brūnas, pakakle, krūtis un vēders – balts. Astes gals gan ziemā, gan vasarā melns vai brūns.
[izmainīt šo sadaļu] Izplatība
Sermulis izplatīts Ziemeļu puslodes ziemeļu daļā - tā izplatības apgabals aptver lielāko daļu Eiropas un Āzijas ziemeļus, kā arī Kanādu un ASV ziemeļrietumus. Latvijā sermulis ir reti sastopams un mīt visā valsts teritorijā, nedaudz vairāk sastopams ziemeļaustrumu rajonos. Lai gan 19. gs. un 20. gs. sākumā sermulis bija reti sastopams, iespējams, ka mūsdienās sermuļu skaits Latvijā samazinās, taču nav izpētīti skaita samazināšanās apmēri un iemesli. Viens no iespējamajiem iemesliem ir grauzēju populācijas, kas ir viens no sermuļa pārtikas avotiem, samazināšanās, lauksaimniecības attīstības dēļ. lai
[izmainīt šo sadaļu] Dzīves vieta
Sermulis mājo visdažādākajās vietās – mežmalās, izcirtumos, laukmalās un grāvmalās ūdenstilpju piekrastēs un citur. Dažkārt ziemā sastopams arī apdzīvotās vietās un to tuvumā. Sermulis mājo alās, lai gan pats tās nerok, bet aizņem grauzēju, piemēram, ūdensžurku veidotās alas. Dažkārt midzeni ierīko arī akmeņu kaudzēs, iedobumos zem koku saknēm, zem kritušiem kokiem, zemos koku dobumos, blīvā niedru sagāzumā un tamlīdzīgās vietās. Midzeni izklāj ar sausu zāli, lapām vai sūnām un zīdītājdzīvnieku apmatojumu. Sermuļa individuālā teritorija ir vidēji 0,2 – 0,3 km2.
[izmainīt šo sadaļu] Vairošanās
Vairojas reizi gadā. Pārošanās notiek pavasarī un vasaras sākumā. Grūsnība (kopā ar garo latento periodu) ilgst 9 – 10 mēnešus. Mazuļi piedzimst nākamā gada pavasarī, metienā 3 – 18, vidēji 4 – 8. Mazuļus aprūpē abi vecāki, kuri līdz rudenim dzīvo kopā, bet vēlāk, mazuļiem kļūstot patstāvīgākiem, atgriežas katrs savā teritorijā.
[izmainīt šo sadaļu] Uzvedība
Sermulis ir aktīvs galvenokārt naktī. Pārvietojas īsiem lēcieniem. Rāpjas arī krūmus un kokos, labi peld. Medī gan alās, gan arī virs zemes.
[izmainīt šo sadaļu] Uzturs
Sermuļa galvenā barība ir sīkie un vidēja lieluma zīdītājdzīvnieki (peles, kurmji un ūdensžurkas), arī putni, to olas, abinieki, zivis un kukaiņi. Sliktos barības apstākļos ēd kritušus dzīvniekus un ogas. Kad barības netrūkst, veido krājumus.
[izmainīt šo sadaļu] Interesanti fakti
Viduslaikos valdīja uzskats, ka sermulis tik ļoti uztraucas par sava kažociņa tīrību, ka nomirst, ja to nosmērē - līdz ar to tas bija "aristokrātiskās tīrības" simbols un ar sermuļādu izoderētas mantijas kalpoja kā monarhu regālija.
