Blakšu kārta

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Blakšu kārta
Hemiptera (Linnaeus, 1758)
Lapu vairogblakts (Acanthosoma haemorrhoidale)
Lapu vairogblakts (Acanthosoma haemorrhoidale)
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Posmkāji (Arthropoda)
Klase Kukaiņi (Insecta)
Apakšklase Spārneņi (Pterygota)
Infraklase Jaunspārņi (Neoptera)
Virskārta Blakšveidīgie (Paraneoptera)
Kārta Blakšu kārta (Hemiptera)
Iedalījums

4 apakškārtas:

Blakšu jeb puscietspārņu kārta (Hemiptera) ir kukaiņu (Insecta) kārta, kurā ietilpst aptuveni 80 000 augutu, blakšu, cikāžu un sūnu blakšu sugu.[1] Šo kukaiņu izmēri ir no 1 milimetra līdz 15 centimetriem.

Zinātniskais nosaukums Hemiptera cēlies no sengrieķu valodas. Vārds ἡμι- hemi latviski nozīmē puse, bet πτερόν - pteron nozīmē spārns, atspoguļojot to, ka daudzām blakšu kārtas sugām priekšējais spārnu pāris ir daļēji ciets - pie spārna pamatnes ciets, bet spārnu galos tie ir membrānas veida.

Morfoloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Laputs mutes orgāni palielinājumā

Šīs kārtas visiem kukaiņiem ir dūrejsūcējtipa mutes orgāns posmota snuķīša veidā, kas veidots no caurulītes formas apakšlūpas un 2 stiletveida žokļu pāriem.[2] Snuķītis piestiprināts pie galvas virspuses un atdalīts no tās pamatnes ar kakla plātnīti. Taustekļiem ir 4 vai 5 (retāk 1-3) posmi. Parasti ir divi pāri spārnu, bet bieži ir novērojami reducēti spārni vai pat bezspārnu formas. Visi četri spārni var būt membrānas veida, piemēram, augutīm un cikādēm, vai arī priekšspārni var būt daļēji cieti, piemēram blaktīm. Spārnus šīs kārtas kukaiņi tur plakanus virs muguras (blaktis) vai saliktus kā jumtiņu (augutis un cikādes). Visām sugām aizmugurējie spārni ir membrānas veida, parasti īsāki kā priekšējie spārni. Blakšu kārtas sugām parasti ir labi attīstīti smirddziedzeri, kuru atvere pieaugušajiem īpatņiems atrodas krūšu apakšējā daļā, bet jauniem kukaiņiem - uz vēdera. Dziedzeru izdalījumiem ir pretīga smaka, un blaktis tos lieto, lai atvairītu savus ienaidniekus vai piesaistītu savas sugas pretējā dzimuma pārstāvjus. Attīstība no oliņas līdz pieaugušiem īpatņiem notiek ar nepilnīgu pārvēršanos (nav kūniņas stadijas).

Ekoloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ūdensmērītāji var skraidīt pa ūdens virsmu

Lielākā daļa blakšu kārtas kukaiņu dzīvo uz sauszemes, bet neliela daļa dzīvo ūdenī vai arī uz ūdens virsmas. Uz ūdens dzīvojošie pateicoties tam, ka tiem nesamirkst kājiņas, spēj brīvi skraidīt pa ūdens virsmu (piem. ūdensmērītāji). Arī tropos sastopamās ģintis — Halobaies un Halobalodes dzīvo uz ūdens virsmas okeāna piekrastē. Dažas sugas dzīvo zem zemes vai skudru pūžņos. Lielākā daļa sugu pārtiek no augu barības, t.i. no ziedaugu sulām, kuras tie izsūc ar snuķīša palīdzību. Tas var radīt dažādus augu daļu izkropļojumus, pangas u.c. Dažas sugas pārtiek no sūnu, sēņu un paparžu sulām. Ir formas kas pārtiek gan no augu, gan dzīvnieku barības, piemēram, Podisus, Stiretrus un Rhaphigaster ģintis. Daudzas plēsīgās sugas izsūc dzīvnieku iekšējo šķidrumu, īpaši no kukaiņu kāpuriem. Ir arī sugas, kas izsūc beigtus kukaiņus. Visbeidot, ir daļa sugu, kas dzīvo pastavīgu (utis) vai periodisku (gultas blaktis) parazītisku dzīvesveidu. Blakšu kārtas sugas ir izplatītas visās pasaules daļās, bet vislielākā sugu dažādība sastopama Amerikā, īpaši Dienvidamerikā. Šajā ģeogrāfiskajā reģionā ir arī vislielākās blakšu sugas.

Sistemātika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Blakšu kārta (Hemiptera)

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]